Ziemeļatlantijas asamblejas delegācija

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Turpinājums no 1.lpp.

Sarunas dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītos jautājumus. I.Bērziņš informēja, ka visas trīs Baltijas valstis tiecas uz vienu un to pašu mērķi — dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē.

Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atttiecībām ar Krieviju, kā arī apspriesta Baltkrievijas valdības izteiktā vēlme savas valsts teritorijā izvietot kodolieročus. Pārrunāta notikumu attīstība Balkānu reģionā Kosovas konflikta kontekstā.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Vakar, 15. jūnijā, arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Ziemeļatlantijas asamblejas Civillietu komitejas delegāciju.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons iepazīstināja Ziemeļatlantijas asamblejas pārstāvjus ar komisijas veikto likumdošanas darbu, tostarp likumprojekta "Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem" izstrādāšanas gaitu. Viesi interesējās par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācībām, nacionālo minoritāšu pārstāvniecību komandējošā sastāvā un jauniesaucamo rindās, kā arī par aizsardzības budžeta izlietojumu. J.Ādamsons sniedza viesiem izsmeļošu informāciju par obligātā militārā dienesta gaitu, norādot, ka visiem Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no to etniskās piederības ir iespējas dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī papildināt zināšanas militārās mācību iestādēs gan Latvijā, gan Rietumeiropā un ASV.

Tikšanās dalībnieki apmainījās viedokļiem par NATO paplašināšanās jautājumiem un Latvijas progresu virzībā uz dalību aliansē. Ziemeļatlantijas asamblejas pārstāvji vēlējās noskaidrot, kāda ir parlamentā pārstāvēto politisko spēku attieksme pret Latvijas dalību NATO un vai ir kāda partija, kas pārstāv noteiktu sabiedrības daļu, kura būtu pret Latvijas iestāšanos šajā drošības organizācijā. J.Ādamsons paskaidroja, ka tikai viena parlamenta frakcija — "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā " — neatbalsta Latvijas virzību uz NATO un uzskata, ka Latvijai jābūt neitrālai valstij, taču pārējās pozīcijas un opozīcijas frakcijas, kā arī sabiedrības lielākā daļa atbalsta Latvijas dalību NATO. Tika spriests arī par Baltijas valstu sadarbību sagatavošanās procesā iestājai Ziemeļatlantijas drošības struktūrās. J.Ādamsons pauda domu, ka Baltijas valstis tikai iegūtu, ja aliansē tās uzņemtu vienlaikus. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs arī informēja par Baltijas valstu sadarbību programmu "Baltbat", "Balttron" un "Baltnet" ietvaros.

Tika pārrunāti jautājumi par Latvijas darbību programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, tās piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un iespējamo līdzdalību miera uzturēšanā Kosovā.

Ziemeļatlantijas asamblejas pārstāvjus interesēja arī, kā Latvijā tiek īstenota parlamenta kontrole pār valdību. J.Ādamsons pastāstīja, ka šo demokrātijas normu Latvijas parlaments īsteno samērā sekmīgi, piemēram, civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem tiek pilnveidota un nostiprināta likumdošanas aktos.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Ziemeļatlantijas asamblejas Civillietu komitejas delegāciju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis informēja viesus par komisijas darbu un pieņemtajiem likumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai. Atbildot uz jautājumu par etnisko situāciju Latvijā, Dz.Ābiķis uzsvēra, ka valsts etniskās un valsts valodas politikas uzdevums ir nodrošināt stabilitāti. Viņš salīdzināja situāciju Latvijā pēc Otrā pasaules kara un tagad, kad Latvija jau deviņus gadus atkal ir neatkarīga valsts, un analizēja sabiedrības attieksmi pret latviešu valodu, tās apguves nepieciešamību un iespējām. Viesus interesēja opozīcijas viedoklis par Valsts valodas likuma sagatavošanu trešajam lasījumam. Komisijas locekļi no opozīcijas akcentēja domu, ka Valsts valodas likuma normas nedrīkst ierobežot dzimtās valodas lietošanu un jaukties privātajā sfērā, kā arī apšaubīja nepieciešamību cittautu mācībvalodas skolu pedagogiem zināt valsts valodu trešajā pakāpē. Dz.Ābiķis pamatoja valsts valodas prasmes obligātu apguvi un minēja minoritāšu skolas Latvijā, kurās solēni mācās dzimtajā valodā.

Pārrunātas zinātnes ierobežotās attīstības iespējas Latvijā un ar sabiedrības integrāciju saistīti jautājumi, kā arī atsevišķu minoritāšu iespējas mūsu valstī saglabāt savu indentitāti. "Integrācijas process nekad nenozīmē identitātes zaudēšanu," teica Dz.Ābiķis, norādot, ka visos pamatdokumentos uzsvērta minoritāšu identitātes saglabāšana.

Saeimas preses dienests