Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

1980. gada 9. maijs

1996. gada 1. novembra redakcija

Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) konsolidētais teksts

(Berne, 1980 gada 9. maijs)

[Stājusies spēkā 1985. gada 1. maijā]

SATURA RĀDĪTĀJS

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Starpvaldību organizācija

2. Organizācijas mērķis

3. CIV un CIM Vienveida

4. Termina "Konvencija" definīcija

II sadaļa. — Struktūra un funkcijas

5. Vadošie orgāni

6. Ģenerālā Asambleja

7. Administratīvā Komiteja

8. Komitejas

9. Centrālais birojs

10. Dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu saraksts

11. Finanses

III sadaļa. — Strīdu nodošana šķīrējtiesai

12. Kompetence

13. Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Lietu reģistrs

14. Šķīrējtiesneši

15. Procedūra. Izdevumi

16. Noilgumi. Lēmumu ieviešana

IV sadaļa. — Dažādi noteikumi

17. Starp transporta uzņēmumiem nenokārtoto parādu atgūšana

18. Spriedumi. Parādu piedzīšana. Drošības nauda

V sadaļa. — Konvencijas grozījumi

19. Kompetence

20. Ģenerālās Asamblejas lēmumi

21. Komiteju lēmumi

VI sadaļa. — Noslēguma noteikumi

22. Konvencijas parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana un apstiprināšana

23. Pievienošanās Konvencijai

24. Konvencijas stāšanās spēkā

25. Konvencijas denonsēšana

26. Depozitārās valdības funkcijas

27. Atrunas

28. Konvencijas teksti

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF)

Protokols par privilēģijām un imunitātēm

Papildus mandāts kontu pārbaudei

A papildinājums. Vienveida noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV)

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Darbības sfēra

2. Darbības sfēras izņēmumi

3. Atruna attiecībā uz atbildību pasažieru bojāejas vai personiska

ievainojuma gadījumā

4. Pienākums veikt pārvadājumu

5. Tarifi. Privātie līgumi

6. Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

7. Papildinošie noteikumi

8. Nacionālie likumi

II sadaļa. — Pārvadājumu līgums

I nodaļa. — Pasažieru pārvadājumi

9. Vilcienu kustības saraksti un vilcienu izmantošana

10. Pārvadājuma atteikums. Pārvadājumi, ievērojot nosacījumus

11. Biļetes

12. Tiesības tikt pārvadātam. Pasažieri bez derīgām biļetēm

13. Samazinātas braukšanas maksas bērniem

14. Sēdvietu ieņemšana

15. Rokas bagāžas un dzīvnieku līdzņemšana brauciena laikā

16. Nokavētas pārsēšanās. Vilcienu atcelšana

II nodaļa. — Reģistrētās bagāžas pārvadāšana

17. Atļautie priekšmeti

18. Neatļautie priekšmeti

19. Reģistrēšana un reģistrētās bagāžas pārvadāšana

20. Bagāžas reģistrācijas kvīts

21. Reģistrētās bagāžas stāvoklis, iesaiņojums, saiņošana un marķēšana

22. Pasažiera atbildība. Pārbaude. Sods

23. Izsniegšana

III nodaļa. — Noteikumi, kas piemērojami pasažieru un viņiem klātesošās

bagāžas pārvadājumiem

24. Administratīvo formalitāšu kārtošana

25. Atlīdzība, atmaksāšana un papildus samaksa

III sadaļa. — Atbildība

I nodaļa. — Dzelzceļa atbildība pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma

gadījumā

26. Atbildības būtība

27. Kompensācijas nāves gadījumā

28. Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

29. Kompensācijas citu ievainojumu gadījumā

30. Kompensāciju forma un limits bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā 31. Kompensāciju limits mantu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

32. Azliegums ierobežot atbildību

33. Pārvadājumi, izmantojot vairāk par vienu transporta veidu

II nodaļa. — Dzelzceļa atbildība attiecībā uz reģistrēto bagāžu

34. Dzelzceļu kolektīvā atbildība

35. Atbildības apjoms

36. Pierādīšanas pienākums

37. Pieņēmums par reģistrētās bagāžas nozaudēšanu

38. Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

39. Kompensācija sabojāšanas gadījumā

40. Kompensācija piegādes aizkavēšanas gadījumā

41. Pavadošie motorizētā transporta līdzekļi

III nodaļa. — Vispārīgie atbildības noteikumi

42. Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

43. Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

44. Atbildība kodolincidentu gadījumā

45. Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

46. Citas darbības

47. Īpaši noteikumi

IV sadaļa. — Tiesību aizstāvēšana

48. Reģistrētās bagāžas daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

49. Prasības

50. Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

51. Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

52. Kompetence

53. Darbības tiesību anulēšana sakarā ar atbildību pasažieru bojāejas

vai personiska ievainojuma gadījumā

54. Darbības tiesību anulēšana sakarā ar reģistrētās bagāžas pārvadājumu līgumu 55. Darbību noilgums

V sadaļa. — Attiecības starp dzelzceļiem

56. Norēķini starp dzelzceļiem

57. Regresa prasības nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

58. Regresa prasības aizkavētas piegādes gadījumā

59. Regresa prasības kārtība

60. Regresa prasības kompetence

61. Regresa prasību līgumi

VI sadaļa. — Izņēmuma noteikumi

62. Nepiemērošana

B papildinājums. Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM)

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Darbības sfēra

2. Darbības sfēras izņēmumi

3. Pienākums veikt pārvadājumu

4. Pārvadāšanai neatļautie priekšmeti

5. Priekšmeti, kuru pārvadāšana atļauta, ievērojot nosacījumus

6. Tarifi. Privātie līgumi

7. Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

8. Īpaši noteikumi dažiem pārvadājumu tipiem

9. Papildinošie noteikumi

10. Nacionālie likumi

II sadaļa. — Pārvadājumu līguma sastādīšana un izpilde

11. Pārvadājumu līguma sastādīšana

12. Dzelzceļa pavadzīme

13. Ieraksti dzelzceļa pavadzīmē

14. Izmantojamie maršruti un tarifi

15. Izdevumu apmaksa

16. Procenti par piegādi

17. Maksa pēc piegādes un daļēja norēķināšanās

18. Atbildība par dzelzceļa pavadzīmē sniegto ziņu pareizību

19. Kravu stāvoklis, iesaiņojums un marķējums

20. Kravu nodošana transportēšanai un iekraušana

21. Pārbaude

22. Pārliecināšanās par masu un kravas vietu skaitu

23. Pārmērīga piekraušana

24. Sodi

25. Administratīvo formalitāšu dokumenti. Muitas zīmogi

26. Administratīvo formalitāšu kārtošana

27. Tranzītpārvadājumu termiņi

28. Piegāde

29. Maksu korekcija

III sadaļa. — Grozījumi pārvadājumu līgumā

30. Grozījumi, ko izdara nosūtītājs

31. Grozījumi, ko izdara saņēmējs

32. Vēlāko rīkojumu izpilde

33. Pārvadājumu aizkavējoši apstākļi

34. Piegādi aizkavējoši apstākļi

IV sadaļa. — Atbildība

35. Dzelzceļu kolektīvā atbildība

36. Atbildības apjoms

37. Pierādīšanas pienākums

38. Pieņēmums par nepareizu nosūtīšanu

39. Pieņēmums par kravu nozaudēšanu

40. Kompensācija par nozaudēšanu

41. Atbildība par zudumiem tranzītā

42. Kompensācija par bojājumiem

43. Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

44. Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

45. Kompensācijas limiti, pielietojot īpašus tarifus

46. Kompensācija piegāžu procentu gadījumā

47. Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

48. Atbildība dzelzceļa — jūras satiksmē

49. Atbildība kodolincidentu gadījumā

50. Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

51. Citas darbības

V sadaļa. — Tiesību aizstāvēšana

52. Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

53. Prasības

54. Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

55. Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

56. Kompetence

57. Tiesību vērsties pret dzelzceļu anulēšana

58. Darbību noilgums

VI sadaļa. — Attiecības starp dzelzceļiem

59. Norēķini starp dzelzceļiem

60. Regresa prasība nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

61. Regresa prasība piegādes termiņa pārkāpuma gadījumā

62. Regresa prasības kārtība

63. Regresa prasības kompetence

64. Regresa prasību līgumi

VII sadaļa. — Izņēmuma noteikumi

65. Pagaidu nepiemērošana

66. Nepiemērošana

Pielikumi

I pielikums. Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RID) II pielikums. Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIP) III pielikums. Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo)

IV pielikums. Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIEx)

Deklarācijas un atrunas

Izmaiņas

Dalībvalstu saraksts

 

Konvencija

par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

 

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

tiekoties saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem (CIM) 69.panta 1.§, 1970.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par pasažieru un bagāžas dzelzceļa pārvadājumiem (CIV) 64.panta 1.§ un 1966.gada 26.februāra CIV Papildus konvencijas par dzelzceļa atbildību par pasažieru bojāeju vai to personiskiem ievainojumiem 27.pantu,

būdamas pārliecinātas par starptautiskas organizācijas vērtīgumu,

apzinoties nepieciešamību piemērot transporta likumdošanas aktu noteikumus ekonomiskajām un tehniskajām prasībām,

vienojās par sekojošo:

I sadaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Starpvaldību organizācija

1.§ Šīs Konvencijas Puses kā Dalībvalstis dibina Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF) (turpmāk — "Organizācija").

Organizācijas galvenā mītne atrodas Bernē.

2.§ Organizācijai ir juridiskās personas statuss. Tā var slēgt līgumus, iegūt savā īpašumā kustamu un nekustamu mantu un atbrīvoties no tās, kā arī būt par pusi juridiskos procesos.

Organizācija, tās štata darbinieki, tās pieaicinātie eksperti un Dalībvalstu pārstāvji bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas viņu pienākumu veikšanai saskaņā ar šai Konvencijai pievienotā Protokola, kas veido šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu, nosacījumiem.

Attiecības starp Organizāciju un valsti, kurā izvietota Organizācijas galvenā mītne, regulē Galvenās mītnes līgums.

3.§ Organizācijas darba valodas ir franču un vācu valoda.

2.pants

Organizācijas mērķis

1.§ Organizācijas galvenais mērķis ir izveidot pasažieru, bagāžas un kravu starptautiskajā tiešajā dzelzceļa satiksmē starp Dalībvalstīm piemērojamu vienotu likumu sistēmu un veicināt šīs sistēmas piemērošanu un attīstību.

2.§ 1.§ paredzētā likumu sistēma var tikt piemērota arī starptautiskajā tiešajā satiksmē, papildus izmantojot dzelzceļa līniju sniegtos pakalpojumus, sauszemes un jūras transporta pakalpojumus un iekšējos ūdensceļus.

Citi iekšējie pārvadājumi, kas tiek veikti dzelzceļa atbildībā papildus dzelzceļa pārvadājumiem, iepriekšējās rindkopas izpratnē jāuzskata par dzelzceļa līniju pārvadājumiem.

3.pants

CIV un CIM Vienveida noteikumi

1.§ Pārvadājumi starptautiskajā tiešajā satiksmē veicami saskaņā ar:

"Vienveida noteikumiem attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIV), kas veido Konvencijas A papildinājumu;

"Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIM), kas veido Konvencijas B papildinājumu.

2.§ 2.panta 1.§ un 2.§ pirmajā rindkopā minētās dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi, kuru ietvaros uzsākti šādi pārvadājumi, tiek iekļauti divos sarakstos: CIV līniju sarakstā un CIM līniju sarakstā.

3.§ Uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par 2.panta 2.paragrāfa pirmajā rindkopā minētajiem pakalpojumiem un ir iekļauti sarakstos, ir tādas pašas tiesības un saistības, kādas CIV un CIM Vienveida noteikumi paredz dzelzceļiem, izņemot tās, ko nosaka katra transporta veida darbības īpašie noteikumi, kas izziņojami tādā pašā veidā kā tarifi.

Neraugoties uz to, nepiemērošana nevar tikt pielietota attiecībā uz atbildības noteikumiem.

4.§ CIV un CIM Vienveida noteikumi, ieskaitot to pielikumus, veido Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

4.pants

Termina "Konvencija" definīcija

Turpmākajā tekstā termins "Konvencija" nozīmē pašu Konvenciju, 1.panta 2.§ otrajā rindkopā minēto Protokolu, Papildus mandātu kontu pārbaudei, kā arī 3.panta 1. un 4.§ minēto A un B papildinājumu, ieskaitot to pielikumus.

II sadaļa

STRUKTŪRA UN FUNKCIJAS

5.pants

Vadošie orgāni

Organizācijas funkcionēšanu nodrošina šādi tās vadošie orgāni:

Ģenerālā Asambleja,

Administratīvā Komiteja,

Revīzijas Komiteja,

Ekspertu Komiteja bīstamo kravu pārvadājumiem,

starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Centrālais birojs (OCTI).

6.pants

Ģenerālā Asambleja

1.§ Ģenerālā Asambleja sastāv no Dalībvalstu pārstāvjiem.

2.§ Ģenerālā Asambleja:

(a) izstrādā savas darbības noteikumus;

(b) nosaka Administratīvās Komitejas sastāvu saskaņā ar 7.panta 1.š;

(c) izdod direktīvas attiecībā uz Administratīvās Komitejas un Centrālā biroja darbu;

(d) nosaka maksimālos ikgadējos Organizācijas izdevumus piecu gadu periodam vai izdod direktīvas par šo izdevumu ierobežošanu;

(e) pieņem lēmumus saskaņā ar 19.panta 2.§ attiecībā uz priekšlikumiem par Konvencijas grozīšanu;

(f) pieņem lēmumus attiecībā uz pievienošanās iesniegumiem, kas nosūtīti Ģenerālajai Asamblejai saskaņā ar 23.panta 2.š;

(g) lemj par citiem jautājumiem, kas iekļauti darba kārtībā saskaņā ar 3.§.

3.§ Centrālais birojs sasauc Ģenerālo Asambleju reizi katros piecos gados vai pēc vienas trešdaļas Dalībvalstu pieprasījuma, kā arī 19.panta 2.§ un 23.panta 2.§ paredzētajos gadījumos un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sesijas atklāšanas izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu.

4.§ Ģenerālajai Asamblejai ir kvorums, ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums.

Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; neviena Dalībvalsts nevar pārstāvēt vairāk kā divas citas Dalībvalstis.

5.§ Ģenerālās Asamblejas lēmumi tiek pieņemti ar balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu balsu vairākumu.

Tomēr 2.§ (d) un (e) apakšpunkta mērķiem, bet pēdējā gadījumā gan pašas Konvencijas, gan Protokola grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

6.§ Dalībvalstu vairākumam vienojoties, Centrālais birojs uzaicina ne-Dalībvalstis piedalīties Ģenerālās Asamblejas sesijās padomdevēju statusā.

Dalībvalstu vairākumam vienojoties, Centrālais birojs uzaicina starptautiskās organizācijas, kas saistītas ar transporta jautājumiem vai ar problēmām, kuras iekļautas darba kārtībā, piedalīties Ģenerālās Asamblejas sesijās padomdevēju statusā.

7.§ Pirms Ģenerālās Asamblejas sesijām un pēc Administratīvās Komitejas norādījuma, lai izskatītu 19.panta 2.§ minētos priekšlikumus, tiek sasaukta Revīzijas Komiteja.

7.pants

Administratīvā Komiteja

1.§ Administratīvā Komiteja sastāv no divpadsmit valstu pārstāvjiem.

Šveices Konfederācijai ir pastāvīga vieta.

Pārējās valstis tiek nozīmētas uz pieciem gadiem. Komitejas sastāvs tiek noteikts katram piecu gadu laika periodam, īpaši ievērojot taisnīgu vietu sadalījumu pēc ģeogrāfiskā principa. Neviena Dalībvalsts nevar būt pārstāvēta Komitejā vairāk kā divus secīgus periodus.

Ja rodas vakance, Komiteja uz atlikušo laika periodu nozīmē citu Dalībvalsti.

Katra Komitejā pārstāvētā Dalībvalsts nozīmē vienu delegātu; tā var nozīmēt arī vienu dublieri.

2.§ Komiteja:

(a) izstrādā savas darbības noteikumus un ar divu trešdaļu balsu vairākumu ieceļ Dalībvalsti, kura uz katru piecu gadu laika periodu uzņemas Priekšsēdētājas funkcijas;

(b) noslēdz Galvenās mītnes līgumu;

(c) izstrādā Organizācijas vadības un Centrālā biroja darbības noteikumus, kā arī tās personālam sniedzamo pakalpojumu nosacījumus;

(d) nozīmē Centrālā biroja Ģenerāldirektoru, Ģenerāldirektora vietnieku, Padomniekus un Padomnieku palīgus, ievērojot kandidātu spējas un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Centrālais birojs laikus informē Dalībvalstis par jebkuru vakanci, kura rodas šajos posteņos; Šveices valdība iesaka kandidātus Ģenerāldirektora un Ģenerāldirektora vietnieka posteņiem;

Ģenerāldirektors un Ģenerāldirektora vietnieks tiek nozīmēti uz piecu gadu termiņu; šis termiņš var tikt pagarināts.

(e) realizē Centrālā biroja lietu administratīvo un finansiālo kontroli;

(f) nodrošina, ka Centrālais birojs korekti piemēro Konvenciju un pilda citu vadošo orgānu pieņemtos lēmumus; ja nepieciešams, tā iesaka pasākumus, kas veicami, lai veicinātu Konvencijas piemērošanu un pieņemto lēmumu izpildi;

(g) izsaka pamatotu viedokli jautājumos, kuri var ietekmēt Centrālā biroja darbu un kurus Komitejā iesniegusi kāda Dalībvalsts vai Centrālā biroja Ģenerālsekretārs;

(h) apstiprina Centrālā biroja darba gada programmu;

(i) apstiprina Organizācijas gada budžetu, gada pārskatu un gada bilanci;

(j) nosūta Dalībvalstīm gada pārskatu, ziņojumu par gada bilanci, kā arī savus lēmumus un rekomendācijas;

(k) sagatavo un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Ģenerālās Asamblejas sesijas atklāšanas, kurā tiek lemts par Komitejas sastāvu, nosūta Dalībvalstīm atskaiti par tās darbu un priekšlikumus tā uzlabošanai.

3.§ Ja nav nolemts citādi, Komitejas sēdes notiek Organizācijas galvenajā mītnē.

Katru gadu notiek divas sēdes; sēdes notiek arī, ja tā nolēmis Komitejas priekšsēdētājs vai pēc četru tās locekļu pieprasījuma.

Sēžu protokoli tiek nosūtīti Dalībvalstīm.

8.pants

Komitejas

1.§ Revīzijas Komiteja un Ekspertu Komiteja bīstamo kravu pārvadājumiem (turpmāk — "Ekspertu Komiteja") sastāv no Dalībvalstu pārstāvjiem.

Centrālā biroja Ģenerāldirektors vai viņa pārstāvis piedalās sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

2.§ Revīzijas Komiteja:

(a) saskaņā ar 19.panta 3.§ lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju;

(b) saskaņā ar 6.panta 7.§ izskata Ģenerālajai Asamblejai iesūtītos priekšlikumus.

Ekspertu Komiteja:

saskaņā ar 19.panta 4.§ lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju.

3.§ Centrālais birojs sasauc Komiteju sēdes pēc savas iniciatīvas vai — pēc piecu Dalībvalstu pieprasījuma, vai — 6.panta 7.§ paredzētajā gadījumā un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sēdes atklāšanas izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu.

4.§ Revīzijas Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums; Ekspertu Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēta viena trešdaļa Dalībvalstu.

Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; neviena Dalībvalsts nevar pārstāvēt vairāk kā divas citas Dalībvalstis.

5.§ Katrai pārstāvētajai Dalībvalstij ir viena balss; balsošana notiek atklāti — paceļot roku, vai pēc pieprasījuma - nomināli balsojot.

Priekšlikums tiek pieņemts, ja par to nodoto balsu skaits:

(a) nav mazāks par vienu trešdaļu no balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu skaita;

(b) ir lielāks par balsu skaitu "pret".

6.§ Ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu Centrālais birojs uzaicina ne-Dalībvalstis un starptautiskās organizācijas, kas saistītas ar transporta jautājumiem vai ar problēmām, kuras iekļautas darba kārtībā, piedalīties Komiteju sēdēs padomdevēju statusā. Ar tādiem pašiem nosacījumiem Ekspertu Komitejas sēdēs var tikt uzaicināti piedalīties neatkarīgie eksperti.

7.§ Katras sēdes vadībai Komiteja ievēl sēdes Priekšsēdētāju un vienu vai divus Priekšsēdētāja vietniekus.

8.§ Sēde tiek vadīta darba valodā. Būtiskais no tā, kas sēdes laikā pateikts vienā darba valodā, tiek tulkots otrā darba valodā. Priekšlikumi un lēmumi tiek tulkoti pilnībā.

9.§ Sēdes gaita tiek apkopota protokolā. Priekšlikumi un lēmumi tiek atspoguļoti pilnībā. Attiecībā uz lēmumiem izšķirošais ir franču teksts.

Protokolu kopijas tiek izsūtītas Dalībvalstīm.

10.§ Specifisku jautājumu risināšanai Komitejas var izveidot darba grupas.

11.§ Komitejas var izstrādāt pašas savus darba kārtības noteikumus.

9.pants

Centrālais birojs

1.§ Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Centrālais birojs veic Organizācijas Sekretariāta funkcijas.

2.§ Centrālais birojs tajā skaitā:

(a) veic pienākumus, ko tam uzticējuši citi Organizācijas vadošie orgāni;

(b) pārbauda priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus;

(c) sasauc Komiteju sēdes;

(d) savlaicīgi nosūta Dalībvalstīm dokumentus, kas tām nepieciešami dažādu vadošo orgānu sēdēm;

(e) formē un publicē 3.panta 2.§ minētos dzelzceļa līniju sarakstus;

(f) saņem ziņojumus no Dalībvalstīm un no transporta uzņēmumiem un, ja nepieciešams, nosūta tos citām Dalībvalstīm un citiem transporta uzņēmumiem;

(g) formē un publicē tiesisko precedentu sarakstu;

(h) publicē periodisko biļetenu;

(i) pārstāv Organizāciju attiecībās ar citām starptautiskajām organizācijām, kuras kompetentas risināt ar Organizācijas mērķiem saistītus jautājumus;

(j) sastāda Organizācijas gada budžeta projektu un nosūta to Administratīvajai Komitejai apstiprināšanai;

(k) apstiprinātā budžeta ietvaros vada Organizācijas finansu lietas;

(l) pēc Dalībvalsts vai transporta uzņēmuma lūguma izskata to lietas, lai izšķirtu no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas izrietošu strīdu starp šo Dalībvalsti un transporta uzņēmumu;

(m) pēc iesaistīto pušu — Dalībvalstu, transporta uzņēmumu vai lietotāju lūguma izsaka savu viedokli strīdos, kas izriet no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas;

(n) saskaņā ar III sadaļu sadarbojas ar šķīrējtiesu strīdu izšķiršanā;

(o) veicina no starptautiskās satiksmes izrietošas finansiālās attiecības starp transporta uzņēmumiem un nenokārtoto parādu atmaksāšanu.

3.§ Periodiskais biļetens satur informāciju, kas nepieciešama Konvencijas piemērošanai, kā arī pētījumus, vērtējumus un citu svarīgu informāciju attiecībā uz dzelzceļa transporta likumu un citu normatīvo aktu interpretāciju; tas tiek publicēts darba valodās.

10.pants

Dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu saraksts

1.§ Dalībvalstis nosūta Centrālajam birojam paziņojumus par dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu iekļaušanu 3.panta 2.§ minētajos dzelzceļa līniju sarakstos vai par dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu izslēgšanu no šiem sarakstiem.

Ciktāl tas saista Dalībvalstis, 2.panta 2.§ minētās dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi var tikt iekļauti sarakstos tikai ar šo valstu piekrišanu; šādu līniju vai satiksmes ceļu izslēgšanai pietiek ar vienas šīs valsts paziņojumu.

Par jebkuras dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļa iekļaušanu vai izslēgšanu Centrālais birojs paziņo visām Dalībvalstīm.

2.§ Dzelzceļa līnija vai satiksmes ceļš kļūst par Konvencijas subjektu pēc mēneša no paziņojuma datuma par iekļaušanu sarakstos.

3.§ Dzelzceļa līnija vai satiksmes ceļš paliek Konvencijas subjekts vienu mēnesi pēc paziņojuma par izslēgšanu, izņemot jau ceļā esošo tranzīta satiksmi, kura jāturpina līdz tās galapunktam.

11.pants

Finanses

1.§ Organizācijas izdevumus katram finansu gadam, pamatojoties uz Centrālā biroja priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja.

Organizācijas izdevumus sedz Dalībvalstis proporcionāli sarakstos iekļauto dzelzceļa līniju kopgarumam. Tomēr attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti jūras un iekšējo ūdensceļu maršrutos, aprēķiniem tiek ņemta tikai puse no šo maršrutu kopgaruma; attiecībā uz citām līnijām vai pakalpojumiem, kas darbojas saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, iemaksa pēc iesaistīto valstu un Centrālā biroja vienošanās, kas jāapstiprina Administratīvajā Komitejā, var tikt samazināta uz pusi.

2.§ Centrālais birojs, nosūtot Dalībvalstīm savu gada pārskatu un bilanci, uzaicina tās izdarīt savas iemaksas iepriekšējā finansu gada izdevumu segšanai cik ātri vien iespējams un ne vēlāk par dokumentu nosūtīšanas gada 31.decembri.

Pēc šī datuma iemaksu summām tiek aprēķināti procenti ar 5% likmi gadā.

Ja divu gadu laikā pēc šī datuma Dalībvalsts nav izdarījusi iemaksas, tā zaudē balsstiesības līdz tās maksājumu saistību pilnīgai nokārtošanai.

Pēc nākamo divu gadu termiņa beigām Ģenerālā Asambleja lemj, vai šīs valsts attieksme jāuzskata par vārdos neizteiktu Konvencijas denonsēšanu un, ja nepieciešams, nosaka tās stāšanos spēkā.

3.§ Aprēķinātās izdarāmās iemaksas 2.§ un 25.pantā minētajos denonsēšanas gadījumos, kā arī balsstiesību pagaidu zaudēšanas gadījumos paliek spēkā.

4.§ Neatmaksātās summas pēc iespējas ātri jāatlīdzina no Organizācijas resursiem; tās tiek sadalītas uz četriem finansu gadiem. Jebkurš atlikušais deficīts tiek debitēts citām Dalībvalstīm speciālā kontā tiktāl, ciktāl tās bija Konvencijas puses laikā, kad netika izdarīti maksājumi; debitēšana tiek veikta proporcionāli sarakstos iekļauto šo valstu dzelzceļa līniju kopgarumam uz speciālā konta atvēršanas dienu.

5.§ Valsts, kura denonsējusi Konvenciju, var atkal kļūt par tās Dalībvalsti pievienošanās ceļā, paredzot, ka tā nomaksās visas pienākošās summas.

6.§ Organizācija nosaka maksas, lai segtu izdevumus, kas izriet no darbībām saskaņā ar 9.panta 2.(l) līdz 2.(n) apakšpunktu; gadījumos, kas paredzēti 9.panta 2.(l) un 2.(m) apakšpunktā, maksas, pamatojoties uz Centrālā biroja priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja; 9.panta 2.(n) apakšpunkta gadījumā tiek piemērots 15.panta 2.§.

7.§ Kontu pārbaudi veic Šveices valdība saskaņā ar Konvencijai pievienotā Papildus Mandāta noteikumiem vai — ja par to ir Administratīvās Komitejas īpaša direktīva saskaņā ar Organizācijas Finansiālo un norēķinu noteikumu prasībām.

III sadaļa

STRĪDU NODOŠANA ŠĶĪRĒJTIESAI

12.pants

Kompetence

1.§ Strīdi starp Dalībvalstīm, kas izriet no Konvencijas interpretācijas un piemērošanas, kā arī strīdi starp Dalībvalstīm un Organizāciju, kas izriet no Protokola par privilēģijām un imunitātēm interpretācijas un piemērošanas, pēc vienas strīda puses lūguma var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Puses var brīvi noteikt šķīrējtiesas sastāvu un lemšanas procedūru.

2.§ No CIV Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu piemērošanas izrietošie strīdi:

(a) starp transporta uzņēmumiem,

(b) starp transporta uzņēmumiem un lietotājiem,

(c) starp lietotājiem,

ja tie nav izšķirti draudzīgi vai pirms tam nodoti parastai tiesai, pēc abu pušu vienošanās var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sastāva un lemšanas procedūras noteikšanai tiek piemēroti 13. līdz 16.panta noteikumi.

3.§ Katra valsts, parakstot Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var atrunāt sev tiesības kopumā vai daļēji nepiemērot 1. un 2.paragrāfa noteikumus.

4.§ Katra valsts, kura saskaņā ar 1.paragrāfu izdarījusi atrunu, var to jebkurā laikā atsaukt, informējot Depozitāro valdību. Atrunas atsaukšana stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārā valdība paziņojusi par to Dalībvalstīm.

13.pants

Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Lietu reģistrs

Puses noslēdz līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kurā īpaši jānorāda:

(a) strīda lietas būtība;

(b) šķīrējtiesas sastāvs un norunātais termiņš, kurā jānozīmē šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši;

(c) norunātā vieta, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes.

Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā tiek nosūtīts Centrālajam birojam, kurš veic lietu reģistra funkciju.

14.pants

Šķīrējtiesneši

1.§ Šķīrējtiesnešu grupu izveido un pastāvīgi atjauno Centrālais birojs. Katra Dalībvalsts var izvirzīt šķīrējtiesnešu grupai divus šķīrējtiesnešus — savas valsts pilsoņus, starptautisko transporta tiesību speciālistus.

2.§ Šķīrējtiesu veido viens, trīs vai pieci šķīrējtiesneši saskaņā ar līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

Šķīrējtiesnešus izvēlas no 1.§ minētajā grupā ietilpstošām personām. Neraugoties uz to, ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēti pieci šķīrējtiesneši, katra puse var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš neietilpst grupā.

Ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēts viens vienīgs šķīrējtiesnesis, to izvēlas, savstarpēji vienojoties abām pusēm.

Ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēti trīs vai pieci šķīrējtiesneši, katra puse izvēlas attiecīgi vienu vai divus šķīrējtiesnešus, tie, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, kurš pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus.

Ja puses nevar vienoties par vienīgo šķīrējtiesnesi vai izvēlētie šķīrējtiesneši nevar iecelt trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, iecelšanu veic Centrālā biroja Ģenerāldirektors.

3.§ Vienīgais šķīrējtiesnesis vai arī trešais vai piektais šķīrējtiesnesis nevar būt vienas vai otras puses valsts pilsonis, ja vien abas puses nepārstāv vienu valsti.

Trešās puses iejaukšanās strīdā nedrīkst iespaidot šķīrējtiesas sastāvu.

15.pants

Procedūra. Izdevumi

1.§ Šķīrējtiesa pieņem savas darbības procedūru, ievērojot šādus noteikumus:

(a) tā pēta un izskata lietas, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem pierādījumiem, bet, gadījumos, kas saistīti ar likumdošanas jautājuma izšķiršanu, neaprobežojas ar pušu interpretācijām;

(b) tā nevar piespriest vairāk par to, ko pieprasījis prasītājs, ne arī kaut ko, kam ir citāda daba, ne arī piespriest mazāk par to, ko par pienākošos atzinis atbildētājs;

(c) šķīrējtiesas spriedumu, kurā izklāstīti nolēmuma motīvi, Centrālais birojs paziņo pusēm;

(d) izņemot gadījumus, kad citādi nosaka tās valsts, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes, likumu saistošie noteikumi un pušu pretējie līgumi, šķīrējtiesas spriedums ir galīgs.

2.§ Šķīrējtiesnešu atalgojumu nosaka Centrālā biroja Ģenerāldirektors.

Šķīrējtiesa savā spriedumā nosaka izmaksu un izdevumu apjomu un nolemj, kā šis apjoms un šķīrējtiesnešu atalgojums sadalāms starp pusēm.

16.pants

Noilgumi. Lēmumu ieviešana

1.§ Šķīrējtiesas darba uzsākšanai ir tāda pati nozīme attiecībā uz noilguma termiņa pārtraukšanu, kādu piemērojamo materiālo tiesību noteikumi attiecina uz sūdzības iesniegšanu parastajās tiesās.

2.§ Šķīrējtiesas spriedums attiecībā uz transporta uzņēmumiem un lietotājiem katrā Dalībvalstī kļūst saistošs pēc tās valsts formalitāšu izpildes, kurā spriedums tiek realizēts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms.

IV sadaļa

DAŽĀDI NOTEIKUMI

17.pants

Starp transporta uzņēmumiem nenokārtoto parādu atgūšana

1.§ Nenokārtotos norēķinus par transporta operācijām, ko regulē Vienveida noteikumi, transporta uzņēmums — kreditors var nodot Centrālajam birojam palīdzības sniegšanai maksājumu nodrošināšanā; šajā nolūkā Centrālais birojs formāli pieprasa transporta uzņēmumam — debitoram nomaksāt pienākošās summas vai paziņot maksāšanas atteikuma iemeslus.

2.§ Ja Centrālais birojs uzskata, ka atteikuma iemesli ir adekvāti, tas iesaka pusēm griezties pēc palīdzības vai nu kompetentā tiesā vai saskaņā ar 12.panta 2.paragrāfu — šķīrējtiesā.

3.§ Ja Centrālais birojs pēc konsultācijām ar ekspertiem, ja tādas nepieciešamas, uzskata, ka minētā summa pilnā apmērā vai daļēji tiešām pienākas, pieprasa transporta uzņēmumam — debitoram veikt pilnās vai daļējās summas pārskaitīšanu Centrālajam birojam; šādi pārskaitītā summa tiek saglabāta, līdz kompetenta tiesa vai šķīrējtiesa šīs lietas sakarā pieņem galīgo lēmumu.

4.§ Ja divu nedēļu laikā transporta uzņēmums nav pārskaitījis Centrālā biroja noteikto summu, pēdējais nosūta nākamo formālo paziņojumu un vērš uzmanību nepakļaušanās faktam.

5.§ Ja divu mēnešu laikā pēc šī paziņojuma nosūtīšanas maksājums nav saņemts, Centrālais birojs nosūta paziņojumu Dalībvalstij, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgais transporta uzņēmums, par veiktajām darbībām un to pamatojumu, uzaicinot Dalībvalsti veikt turpmākās darbības, it īpaši — izlemt, vai šī uzņēmuma dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi atstājami sarakstā.

6.§ Ja Dalībvalsts paziņo, ka, neraugoties uz maksājuma kavējumu, tā vēlas saglabāt sarakstos uzņēmuma dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļus, vai, ja tā sešu nedēļu laikā nesniedz atbildi uz Centrālā biroja paziņojumu, uzskatāms, ka tā uzņemas garantēt visu parādu nokārtošanu, kas rodas Vienveida noteikumiem pakļauto transporta darbību rezultātā.

18.pants

Spriedumi. Parādu piedzīšana. Drošības nauda

1.§ Spriedumi, kurus pēc lietas iztiesāšanas vai bez tās paziņojusi kompetentā tiesa saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, ja tie stājas spēkā atbilstoši tiesību normām, kuras piemēro šī tiesa, katrā citā Dalībvalstī kļūst saistoši pēc tās valsts formalitāšu izpildes, kurā spriedums tiek realizēts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms.

Šis noteikums neattiecas uz spriedumiem, kuri ir spēkā provizoriski, kā arī uz zaudējumu kompensāciju attiecībā uz prasītāja papildus izmaksām, kas radušās viņa darbā.

Pirmā rindkopa piemērojama atbilstoši tiesas lēmumiem.

2.§ Saskaņā ar Vienveida noteikumiem veikto transporta darbību rezultātā radušies viena transporta uzņēmuma parādi otram transporta uzņēmumam, kurš atrodas citas Dalībvalsts jurisdikcijā, var tikt noteikti tikai saskaņā ar tās Dalībvalsts tiesas spriedumu, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums, kam ir tiesības uz parāda maksājumu, kura noteikšana ir pieprasīta.

3.§ Dzelzceļam piederošais ritošais sastāvs, kā arī visas šim dzelzceļam piederošās transporta iekārtas un aprīkojums, tādas kā konteineri, kraušanas līdzekļi un paliktņi, nevar tikt konfiscētas kādā citā teritorijā, izņemot tās valsts teritoriju, kuras jurisdikcijā atrodas dzelzceļš — īpašnieks, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar šīs valsts tiesas spriedumu.

Privātā īpašuma vagoni, kā arī ar šiem vagoniem saistītās un vagona īpašniekam piederošās transporta iekārtas nevar tikt konfiscētas kādā citā teritorijā, izņemot tās valsts teritoriju, kurā atrodas īpašnieka pastāvīgā dzīves vieta, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar šīs valsts tiesas spriedumu.

4.§ Uz Konvencijas noteikumiem balstītajos tiesvedības procesos nevar tikt pieprasīta drošības nauda.

V sadaļa

KONVENCIJAS GROZĪJUMI

19.pants

Kompetence

1.§ Savus priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem Dalībvalstis nosūta Centrālajam birojam, kurš nekavējoties paziņo par tiem pārējām Dalībvalstīm.

2.§ Lēmumus par priekšlikumiem grozīt Konvencijas noteikumus, kas nav minēti 3. un 4.§, pieņem Ģenerālā Asambleja.

Priekšlikuma par Konvencijas grozījumiem iekļaušana Ģenerālās Asamblejas sesijas darba kārtībā jāatbalsta Dalībvalstu vienai trešdaļai.

Saņemot priekšlikumu par grozīšanu, Ģenerālā Asambleja ar 6.panta 5.§ paredzēto balsu vairākumu var nolemt, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar vienu vai vairākiem noteikumiem, kuru grozīšana saskaņā ar 3.§ ir Revīzijas Komitejas kompetencē. Tādā gadījumā Ģenerālā Asambleja arī ir tiesīga lemt par šāda noteikuma vai noteikumu grozīšanu.

3.§ Attiecībā uz 2.§ 3. rindkopā minētajiem Ģenerālās Asamblejas lēmumiem Revīzijas Komiteja var lemt par priekšlikumiem grozīt šādus noteikumus:

(a) Papildus mandāts kontu pārbaudei;

(b) CIV Vienveida noteikumi:

1.panta 3.§, 4.panta 2.§, 5.pants (izņemot 2.§), 6.pants, 9.–14.pants, 15.pants (izņemot 6.§), 16.-21.pants, 22.panta 3.§, 23.–25.pants, 37.pants, 43.pants (izņemot 2.§ un 4.§), 48.pants, 49.pants, 56.–58.pants un 61.pants;

norēķinu vienībās izteiktās summas 30., 31., 38., 40. un 41.pantā, ja grozījuma mērķis ir palielināt šīs summas;

(c) CIM Vienveida noteikumi:

1.panta 2.§, 3.panta 2.–5.§, 4.pants, 5.pants, 6.pants (izņemot 3.§), 7.pants, 8.pants, 11.-13.pants, 14.pants (izņemot 7.§), 15.–17.pants, 19.pants (izņemot 4.§), 20.pants (izņemot 3.§), 21.–24.pants, 25.pants (izņemot 3.§), 26.pants (izņemot 2.§), 27.pants, 28.panta 3.§ un 6.§, 29.pants, 30.pants (izņemot 3.§), 31.pants, 32.pants (izņemot 3.§), 33.pants (izņemot 5.§), 34.pants, 38.pants, 39.pants, 41.pants, 45.pants, 46.pants, 47.pants (izņemot 3.§), 48.pants (tikai tiktāl, ciktāl tas ir starptautisko jūras transporta tiesību piemērošanas jautājums), 52.pants, 53.pants, 59.–61.pants, 64. un 65.pants;

norēķinu vienībās izteiktā summa 40.pantā, ja grozījuma mērķis ir palielināt šo summu;

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIP), II pielikums;

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo), III pielikums;

Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIEx), IV pielikums;

4.§ Par priekšlikumiem grozīt CIM Vienveida noteikumu I pielikumu "Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RID)" lemj Ekspertu Komiteja.

20.pants

Ģenerālās Asamblejas lēmumi

1.§ Grozījumi, kurus pieņem Ģenerālā Asambleja, tiek ierakstīti Protokolā, kuru paraksta Dalībvalstu pārstāvji. Protokolu ratificē, akceptē vai apstiprina; ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu pēc iespējas ātri deponē depozitārajai valdībai.

2.§ Pēc tam, kad vairāk kā divas trešdaļas Dalībvalstu ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas Protokolu, lēmumi stājas spēkā, beidzoties Ģenerālās Asamblejas noteiktajam termiņam.

3.§ Tiklīdz lēmumi stājušies spēkā, uz laiku tiek pārtraukta CIV un CIM Vienveida noteikumu piemērošana attiecībā uz satiksmi ar un starp tām Dalībvalstīm, kuras vienu mēnesi pirms noteiktā šādas spēkā stāšanās datuma vēl nav deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus.

Par šādu pagaidu pārtraukšanu Dalībvalstīm paziņo Centrālais birojs; tā beidzas pēc viena mēneša no dienas, kad Centrālais birojs paziņo par to, ka attiecīgās valstis ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas minētos lēmumus.

Minētā pagaidu pārtraukšana netiek piemērota attiecībā uz valstīm, kuras ir paziņojušas Centrālajam birojam par to, ka, neraugoties uz ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumenta nedeponēšanu, tās piemēros Ģenerālās Asamblejas pieņemtos grozījumus.

21.pants

Komiteju lēmumi

1.§ Par grozījumiem, kurus pieņēmušas Komitejas, Dalībvalstīm paziņo Centrālais birojs.

2.§ Šādi lēmumi visām Dalībvalstīm stājas spēkā divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kura laikā Centrālais birojs ir paziņojis par šiem lēmumiem Dalībvalstīm, ja vien četru mēnešu laikā pēc šī paziņojuma no vienas trešdaļas Dalībvalstu nav saņemti iebildumi.

Tomēr, ja Dalībvalsts četru mēnešu laikā nosūta savus iebildumus par Revīzijas Komitejas lēmumu un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms noteiktā šī lēmuma spēkā stāšanās datuma denonsē Konvenciju, lēmums stājas spēkā tikai pēc tam, kad spēkā stājusies attiecīgās valsts denonsācija.

VI sadaļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

22.pants

Konvencijas parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana un apstiprināšana

1.§ Šī Konvencija paliek atklāta parakstīšanai Bernē, Šveices valdībā līdz 1980.gada 31.decembrim valstīm, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci.

2.§ Konvenciju ratificē, akceptē vai apstiprina; ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus pēc iespējas ātri deponē Šveices valdībai — Depozitārajai valdībai.

23.pants

Pievienošanās Konvencijai

1.§ Tās valstis, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci, bet 22.panta 1.§ noteiktajā laikā nav parakstījušas jauno Konvenciju, var, neraugoties uz to, paziņot par savu pievienošanos Konvencijai, līdz tā ir stājusies spēkā. Pievienošanās instruments tiek deponēts Depozitārajai valdībai.

2.§ Katra valsts, kura vēlas pievienoties Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā, nosūta Depozitārajai valdībai savu iesniegumu kopā ar paziņojumu par situāciju attiecībā uz tās transporta uzņēmumiem no starptautiskās satiksmes viedokļa. Depozitārā valdība nosūta to Dalībvalstīm un Centrālajam birojam.

Iesniegums uzskatāms par akceptētu, ja sešu mēnešu laikā pēc tā nosūtīšanas piecas Dalībvalstis nav izteikušas Depozitārajai valdībai savus iebildumus. Depozitārā valdība attiecīgi informē iesniedzējvalsti, kā arī Dalībvalstis un Centrālo biroju. Jaunajai Dalībvalstij nekavējoties jāizpilda 10.panta prasības.

Iebildumu gadījumā depozitārā valdība nosūta pievienošanās iesniegumu izlemšanai Ģenerālajai Asamblejai.

Pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko tam mēnesim, kura laikā Centrālais birojs paziņojis Dalībvalstīm jaunās Dalībvalsts dzelzceļa līniju un pakalpojumu sarakstu.

3.§ Jebkura pievienošanās Konvencijai var attiekties tikai uz tajā laikā spēkā esošo Konvenciju un grozījumiem.

24.pants

Konvencijas stāšanās spēkā

1.§ Pēc tam, kad ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponējušas piecpadsmit valstis, Depozitārā valdība sazinās ar attiecīgajām valdībām nolūkā vienoties par Konvencijas stāšanos spēkā.

2.§ Konvencijas stāšanās spēkā anulē 1970.gada 7.februāra Starptautisko konvenciju par kravu dzelzceļa pārvadājumiem (CIM) un pasažieru un bagāžas dzelzceļa pārvadājumiem (CIV), kā arī 1966.gada 26.februāra CIV Papildus konvenciju attiecībā uz dzelzceļa atbildību par pasažieru bojāeju un personisku ievainojumu.

25.pants

Konvencijas denonsēšana

Jebkura valsts, kura vēlas denonsēt Konvenciju, informē Depozitāro valdību. Denonsācija stājas spēkā nākamā gada 31.decembrī.

26.pants

Depozitārās valdības funkcijas

Depozitārā valdība informē valstis, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci, visas citas valstis, kuras pievienojušās Konvencijai, un Centrālo biroju:

(a) par Konvencijas parakstīšanu, ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu un par denonsācijas paziņojumiem;

(b) par datumu, kurā Konvencija stājusies spēkā saskaņā ar 24.pantu;

(c) par 20.pantā minēto Protokola ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu.

27.pants

Atrunas

Atrunas attiecībā uz Konvenciju var tikt izdarītas tikai tad, ja tās Konvencijā paredzētas.

28.pants

Konvencijas teksti

Konvencija tiek noslēgta un parakstīta franču valodā.

Franču tekstam tiek pievienots oficiāls tulkojums angļu, arābu, holandiešu, itāļu un vācu valodā.

Izšķirošais ir vienīgi franču teksts.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

PARAKSTĪTA Bernē, šajā tūkstoš deviņsimt astoņdesmitā gada maija devītajā dienā vienā oriģināleksemplārā franču valodā, kurš paliek deponēts un arhivēts Šveices Konfederācijā. Apliecinātas kopijas tiek nosūtītas visām Dalībvalstīm.

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) protokols par privilēģijām un imunitātēm

1.pants

1.§ Savas oficiālās darbības ietvaros Organizācija bauda juridisko un izpildimunitāti, izņemot:

(a) tādā mērā, kādā Organizācija atsevišķā gadījumā skaidri atteikusies no šīs imunitātes;

(b) gadījumu, kad par iemeslu trešās personas civilprasībai par zaudējumu atlīdzību bijis satiksmes negadījums, kuru izraisījis Organizācijai piederošs vai tās vārdā vadīts motorizētā transporta līdzeklis vai cita veida transporta līdzeklis, vai arī šī civilprasība celta sakarā ar satiksmes negadījumu, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(c) pretprasības gadījumu, kura tieši saistīta ar Organizācijas ierosināto tiesvedību;

(d) gadījumu, kad ar tiesas izpildrakstu uzlikts arests mēnešalgai, darba algai un atalgojumiem, kas Organizācijai jāizmaksā tās štata darbiniekiem.

2.§ Organizācijas īpašums, lai kur tas atrastos, ir neaizskarams pret jebkāda veida rekvizīciju, konfiskāciju, sekvestrāciju vai kāda cita vaida atsavināšanu vai apķīlāšanu, izņemot gadījumus, kad tas kļūst nepieciešams kā pagaidu līdzeklis negadījumu novēršanai, kuros iesaistīti automobiļi, kas pieder Organizācijai vai tiek vadīti ar tās pilnvarojumu, vai pēc pieprasījumiem, kas saistīti ar šādiem negadījumiem.

Ja tomēr atsavināšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, visi atbilstošie pasākumi ir jāveic tā, lai izvairītos no iejaukšanās Organizācijas darbībā, un iepriekš jāsamaksā tūlītēja atbilstoša kompensācija.

§ 3. Ievērojot tās oficiālo darbību, Organizācija un tās īpašums un ienākumi katrā Dalībvalstī tiek atbrīvoti no tiešiem nodokļiem. Ja tiek veikti vai izmantoti ļoti vērtīgi un Organizācijas oficiālās darbības ietvaros nepieciešami pirkumi vai pakalpojumi un ja šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā ir iekļauti nodokļi vai nodevas, Dalībvalstīm, ja tas iespējams, ir jāveic attiecīgi pasākumi, piešķirot šādu nodokļu vai nodevu atbrīvojumus vai atlīdzinot to summu.

Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz tiem nodokļiem vai maksām, kuras nav nekas cits kā vien samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

Kravas, kuras Organizācija importē vai eksportē un kuras ir nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, tiek atbrīvotas no nodevām un maksājumiem, ar kuriem tiek aplikts imports vai eksports.

Saskaņā ar šo pantu atbrīvojums netiek piešķirts importētām vai iegādātām kravām vai piedāvātiem pakalpojumiem Organizācijas personāla darbinieku personīgajam labumam.

§ 4. Kravas, kuras iegādātas vai importētas saskaņā ar 3.§, nevar tikt pārdotas vai atdotas, vai izmantotas citādi kā vienīgi saskaņā ar noteikumiem, kurus noteikušas Dalībvalstis, kas piešķīrušas atbrīvojumus.

§ 5. Šajā Protokolā minētā Organizācijas oficiālā darbība ir tā, kas atbilst Konvencijas 2.pantā minētajiem mērķiem.

2.pants

§ 1. Organizācija var iegūt un turēt jebkāda veida kapitālu, valūtu, skaidru naudu vai vērtspapīrus; tā var brīvi no tiem atbrīvoties atbilstoši Konvencijā minētiem mērķiem un turēt kontus jebkurā valūtā, ja tas nepieciešams savu pienākumu pildīšanai.

§ 2. Attiecībā uz tās oficiālajiem sakariem un dokumentu pārsūtīšanu Organizācija bauda izturēšanos, kas nav mazāk labvēlīga par to, ko katra Dalībvalsts izrāda pret citu līdzīgu starptautisku organizāciju.

3.pants

Dalībvalstu pārstāvji, pildot savas funkcijas un atrodoties oficiāla uzdevuma braucienos, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

(a) juridisko neaizskaramību, pat pēc to uzdevumu izpildes, attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder Dalībvalsts pārstāvim vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(b) imunitāti pret apcietinājumu un aizturēšanu līdz tiesai, izņemot flagrante delicto gadījumu;

(c) imunitāti pret personīgās mantas konfiskāciju, izņemot flagrante delicto gadījumu;

(d) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(e) atvieglojumus pārstāvjiem un viņu dzīvesbiedriem attiecībā uz visiem ieceļošanu ierobežojošiem pasākumiem un visām ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm;

(f) tos pašus atvieglojumus valūtas un maiņas kontrolei kā tie, kas tiek piešķirti pagaidu oficiālā vizītē esošiem ārvalstu valdību pārstāvjiem.

4.pants

Organizācijas štata darbinieki, pildot savas funkcijas, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

(a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, kas veikta, pildot savas funkcijas, un to privilēģiju ietvaros, pat tad, kad tie ir pametuši darbu Organizācijā; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder Organizācijas štata darbiniekam vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(c) tos pašus atvieglojumus attiecībā uz pasākumiem, kas ierobežo imigrāciju un pārvaldes orgānus pārstāvošo ārvalstnieku reģistrāciju, kādi parasti tiek piemēroti starptautisko organizāciju štata darbiniekiem; tādus pašus atvieglojumus bauda arī ar viņiem kopā dzīvojošie ģimenes locekļi;

(d) atbrīvojumus no nacionālā ienākuma nodokļa attiecībā uz Organizācijas labā ieviestajiem iekšējiem nodokļiem atalgojumiem, algai un ienākumiem, ko maksā Organizācija; neraugoties uz to, Dalībvalstis var ņemt vērā šos atalgojumus, algas un ienākumus, aprēķinot nodokļa apjomu, kas tiek piemērots ienākumiem no citiem avotiem; Dalībvalstīm nav pienākums piemērot šos nodokļu atvieglojumus maksājumiem, vecuma pensijām un kompensācijām, kurus Organizācija maksā saviem bijušajiem štata darbiniekiem vai to juridiskajiem mantiniekiem;

(e) attiecībā uz valūtas maiņas kontroli — tās pašas privilēģijas, kuras parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem;

(f) starptautisku krīžu laikā Organizācijas štata darbiniekiem un ar viņiem kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem — tās pašas repatriācijas iespējas, kādas parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem.

5.pants

Eksperti, kuru pakalpojumus Organizācija var izmantot, pildot savas funkcijas saistībā ar Organizāciju vai uzņemoties misijas tās vārdā, bauda šādas privilēģijas un imunitātes tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu funkciju pildīšanai, ieskaitot braucienus, kuri veikti viņu funkciju pildīšanas laikā un šādu misiju ietvaros:

(a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder ekspertam vai ko tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis; eksperti turpina baudīt šādu imunitāti pat pēc tam, kad tie pārtraukuši pildīt funkcijas saistībā ar Organizāciju;

(b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(c) valūtas maiņas kontroles atvieglojumus attiecībā uz viņiem pienākošos atlīdzību;

(d) tādus pašus atvieglojumus attiecībā uz personīgo bagāžu, kādi tiek piemēroti ārvalstu valdību aģentiem pagaidu oficiālo komandējumu laikā.

6.pants

§ 1. Šajā Protokolā minētās privilēģijas un imunitātes ir ieviestas vienīgi ar nolūku jebkuros apstākļos nodrošināt netraucētu Organizācijas darbību un ar to saistīto personu pilnīgu neatkarību. Kompetentās institūcijas atsauc jebkura veida imunitāti visos tajos gadījumos, kad, tai saglabājoties, var tikt traucēts tiesas darbs un kur tā var tikt atsaukta, netraucējot tās ieviešanas mērķa sasniegšanu.

§ 2. Kompetentās institūcijas atbilstoši 1.§ minētajam ir:

Dalībvalstis attiecībā uz to pārstāvjiem,

Administratīvā komiteja attiecībā uz Ģenerāldirektoru,

Ģenerāldirektors attiecībā uz citiem štata darbiniekiem un ekspertiem, kuru pakalpojumus var izmantot Organizācija.

7.pants

§ 1. Nekas šajā Protokolā neapšauba katras Dalībvalsts tiesības veikt jebkurus nepieciešamos pasākumus tās sabiedrības drošības intereses.

§ 2. Organizācija vienmēr sadarbojas ar Dalībvalstu kompetentajām institūcijām nolūkā sekmēt pienācīgu tiesas spriešanu, nodrošināt Dalībvalstu attiecīgo likumu un normatīvu ievērošanu un novērst jebkādu šajā Protokolā minēto privilēģiju un imunitāšu ļaunprātīgu izmantošanu.

8.pants

Nevienai Dalībvalstij nav obligāti jāattiecina šī Protokola

— 3.pantā, izņemot (d) punktu,

— 4.pantā, izņemot (a), (b) un (d) punktus,

— 5.pantā, izņemot (a) un (b) punktu,

minētās privilēģijas un imunitātes uz saviem pavalstniekiem vai personām, kas ir šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji.

9.pants

Organizācija var noslēgt saistošus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm, lai īstenotu šī Protokola noteikumus attiecībā uz šādu Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, un citus līgumus, lai nodrošinātu efektīvu Organizācijas darbību.

Papildus mandāts kontu pārbaudei

1. Auditors pārbauda Organizācijas kontus, ieskaitot visus trasta fondus un speciālos kontus, kā viņš uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu to, ka:

(a) finansu atskaites atbilst Organizācijas virsgrāmatām un rēķiniem;

(b) finansiālās transakcijas, par kurām minēts rēķinos, ir veiktas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, Organizācijas budžeta noteikumiem un citām direktīvām;

(c) vērtspapīri un skaidrā nauda, kas tiek turēta bankās vai kasē, tiek pārbaudīta, atsaucoties uz tieši no Organizācijas deponentiem saņemtām atļaujām, vai arī tiek faktiski skaitīta;

(d) iekšējās pārbaudes, ieskaitot kontu iekšējo auditu, ir adekvātas;

(e) visi aktīvi un pasīvi, kā arī visi pārpalikumi un iztrūkumi tiek iegrāmatoti atbilstoši kārtībai, kādu tas uzskata par apmierinošu.

2. Vienīgi Auditors ir kompetents kopumā vai daļēji pieņemt sertifikātus un papilddokumentus, ko sniedz Ģenerāldirektors. Ja viņaprāt tas ir nepieciešams, viņš var veikt pārbaudi un detalizētu auditu par jebkuru grāmatvedības ierakstu, kas attiecas uz finansiālām transakcijām vai uz piegādēm un apgādi.

3. Auditoram jebkurā laikā ir neierobežota pieeja visām virsgrāmatām, kontiem, grāmatvedības dokumentiem un citai informācijai, ko viņš uzskata par nepieciešamu.

Auditors nav kompetents noraidīt viena vai otra rēķina virzību, bet viņš nekavējoties vērš Ģenerāldirektora uzmanību uz jebkuru transakciju, kuras pareizība vai atbilstība viņam šķiet apšaubāma, lai pēdējais varētu veikt attiecīgus pasākumus.

5. Auditors iesniedz un paraksta apliecinājumu par finansu atskaitēm, kurā ir šādi vārdi: "Es esmu pārbaudījis Organizācijas finansu atskaites finansu gadam, kurš beidzās.............. gada 31.decembrī. Mana pārbaude sastāvēja no vispārējas grāmatvedības metožu analīzes kā arī grāmatvedības ierakstu un citu pierādījumu, kuri man šajos apstākļos šķita nepieciešami, pārbaudes."

Šis apliecinājums atbilstoši apstākļiem, norāda, ka:

(a) finansu atskaites apmierinoši atspoguļo finansiālo stāvokli pārskata perioda beigšanās datumā, kā arī to transakciju rezultātus, kuras veiktas laika periodā, kas beidzās tajā datumā;

(b) finansu atskaites sastādītas saskaņā ar minētajiem grāmatvedības principiem;

(c) finansu principi ir piemēroti atbilstoši kārtībai, kura atbilst tai, kāda pieņemta iepriekšējā finansu gada laikā;

(d) finansu transakcijas ir veiktas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, Organizācijas budžeta noteikumiem un citām direktīvām.

6. Savā ziņojumā par finansu transakcijām, auditors norāda:

(a) veiktā audita raksturu un apjomu;

(b) faktorus, kas saistīti ar kontu pilnīgumu vai precizitāti, attiecīgi ieskaitot:

1) informāciju, kas nepieciešama precīzai kontu interpretācijai un novērtēšanai;

2) jebkuru summu, kurai vajadzētu būt apkopotai, bet kura nav iekļauta kontā;

3) jebkuru summu, kura kalpo par pamatu sistemātiskām vai kondicionālām izdevumu saistībām un kura nav uzskaitīta vai nav ņemta vērā finansu atskaitēs;

4) izdevumus, kuru attaisnošanai nav uzrādīts pietiekams daudzums kvīšu;

5) informāciju par to vai virsgrāmatas tiek vai netiek uzturētas labā un pienācīgā kārtībā. Ir svarīgi norādīt gadījumus, kad finansu atskaišu faktiskā uzrādīšana atšķiras no vispāratzītiem un pastāvīgi piemērotiem grāmatvedības principiem;

(c) citus aspektus, uz kuriem jāvērš Administratīvās Komitejas uzmanība, piemēram:

1) krāpšanas gadījumus vai pieņēmumus par iespējamo krāpšanu;

2) fondu vai citu Organizācijas aktīvu vērtību izniekošanu vai nepareizu izlietošanu (pat tad, ja ar veiktajām transakcijām saistītie konti bijuši kārtībā);

3) līdzekļu patēriņu, kas pēc tam varētu radīt Organizācijai būtiskus izdevumus;

4) jebkādus vispārīgus vai specifiskus trūkumus rēķinu un izdevumu pārbaudes sistēmā vai piegādē un apgādē;

5) izdevumus, kas neatbilst Administratīvās Komitejas plānotajam, uzskaitot budžeta ietvaros atļautos transfertus;

6) asignējumu pārkāpumus, uzskaitot izmaiņas, kas radušās budžeta ietvaros atļauto transfertu rezultātā;

7) izdevumus, kas neatbilst tos regulējošajām atļaujām;

(d) to kontu precizitāti vai neprecizitāti, kuri attiecas uz piegādi un apgādi, kas radusies inventarizācijas vai virsgrāmatu pārbaudes rezultātā.

Papildus tam ziņojumā var tikt minētas agrāka finansu gada laikā iegrāmatotās transakcijas, par kurām iegūta jauna informācija, vai transakcijas, kuras paredzēts veikt vēlāka finansu gada laikā un par kurām vēlams iepriekš informēt Administratīvo Komiteju.

7. Auditors nekādā gadījumā nedrīkst savā ziņojumā iekļaut kritiku, iepriekš nesniedzot Ģenerāldirektoram adekvātu iespēju sniegt paskaidrojumu.

8. Auditors informē Administratīvo Komiteju un Ģenerāldirektoru par ziņām, kas iegūtas audita rezultātā. Papildus viņš var Ģenerāldirektoram sniegt jebkādus komentārus par finansu atskaiti, kurus viņš uzskata par atbilstošiem.

9. Ja Auditors ir veicis pārskata auditu vai nav varējis iegūt attiecīgus palīgdokumentus, viņš atzīmē šo faktu savā apliecinājumā un ziņojumā, precizējot savu piezīmju cēloņus, kā arī sekas, kuras tādējādi ietekmējušas finansu stāvokli un iegrāmatotās finansu transakcijas.

 

A papildinājums

1980.gada 9.maija

Konvencijai par Starptautiskajiem

dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

Vienveida noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV)

I sadaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Darbības sfēra

1.§ Ievērojot 2., 3. un 33.pantā minētos izņēmumus, Vienveida noteikumi attiecas uz visiem pasažieru un bagāžas pārvadājumiem, motorizētā transporta līdzekļus ieskaitot, kuri tiek veikti saskaņā ar starptautiskiem transporta dokumentiem, kas sastādīti braucienam cauri vismaz divu valstu teritorijām un tiek veikti vienīgi pa tām līnijām vai satiksmes ceļiem, kas ietverti Konvencijas 3. un 10.pantā minētajā sarakstā, kā arī, attiecīgos gadījumos uz pārvadājumiem, kuri saskaņā ar Konvencijas 2.panta 2.§ 2.rindkopu uzskatāmi par līniju pārvadājumiem.

Ciktāl tas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru nāves vai ievainojuma gadījumā, Vienveida noteikumi attiecas arī uz nosūtāmo kravu pavadošām personām, kuru pārvadāšana tiek īstenota saskaņā ar Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM).

2.§ Starptautiskie tarifi nosaka vietas, starp kurām tiek izdoti starptautiskie transporta dokumenti.

3.§ Vienotajos noteikumos termins "stacija" nozīmē: dzelzceļa stacijas, kuģošanas pakalpojumiem izmantotās ostas un visus citus transporta uzņēmumu veidojumus, kas brīvi pieejami pārvadājumu līgumu īstenošanai.

2.pants

Darbības sfēras izņēmumi

1.§ Vienotie noteikumi neattiecas uz pārvadājumiem, kuru sākuma un gala stacijas atrodas vienas valsts teritorijā un kuri citas valsts teritorijā notiek tikai tranzītā:

(a) ja līnijas un satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikts tranzīts, pārvalda vienīgi sākumpunkta valsts dzelzceļš; vai

(b) ja attiecīgās valstis vai dzelzceļi ir vienojušies neuzskatīt šādu pārvadājumu par starptautisku.

2.§ Pārvadājumus starp divām kaimiņvalstu stacijām un pārvadājumus starp stacijām divās valstīs, kas ietver tranzītu cauri trešās valsts teritorijai, gadījumos, kad līnijas vai satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikti pārvadājumi, izmanto tikai vienas (no šīm trijām) valsts dzelzceļš un šo valstu likumos un noteikumos nav nekā pretrunīga, regulē iekšējie satiksmes noteikumi, kas attiecas uz šo dzelzceļu.

3.pants

Atruna attiecībā uz atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Katra valsts, parakstot Konvenciju vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, saglabā tiesības neattiecināt uz pasažieriem, kas iesaistīti negadījumos tās teritorijā, noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir šīs valsts pilsoņi vai ja to pastāvīgā dzīvesvieta atrodas šajā valstī.

2.§ Katra valsts, kas izdarījusi augstākminēto atrunu, var, informējot Depozitāro valdību, to jebkurā laikā atsaukt. Atrunas atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no tās dienas, kad Šveices valdība par to paziņojusi Dalībvalstīm.

4.pants

Pienākums veikt pārvadājumu

1.§ Dzelzceļa pienākums ir veikt jebkādus pasažieru un bagāžas pārvadājumus, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, kas paredz, ka:

(a) pasažieri pakļaujas Vienveida noteikumiem, papildinošajiem noteikumiem un starptautiskajiem tarifiem;

(b) pārvadājumi var tikt veikti, izmantojot parastos personāla un transporta resursus, kas pietiekami, lai ievērotu ierastās satiksmes prasības;

(c) pārvadājumi nav pasargāti no apstākļiem, kurus dzelzceļš nevar novērst un kurus tas nevar izmainīt.

2.§ Ja kompetenta institūcija nolemj, ka pakalpojums netiek turpināts vai arī tiek pilnīgi vai daļēji atcelts, par šādiem pasākumiem nekavējoties jāpaziņo sabiedrībai un dzelzceļiem; pēdējie par šiem pasākumiem informē citu valstu dzelzceļus, lai tie veiktu attiecīgas publikācijas.

3.§ Jebkurš šī panta pārkāpums no dzelzceļa puses var radīt darbības sekas, paredzot kompensāciju par izraisīto zaudējumu vai kaitējumu.

5.pants

Tarifi. Privātie līgumi

1.§ Starptautiskie tarifi ietver visus uz pārvadājumiem attiecināmos speciālos nosacījumus, it īpaši, informāciju, kas nepieciešama braukšanas un citu maksu aprēķināšanai, un, kur tas nepieciešams, — noteikumus valūtu konvertācijai.

Vienveida noteikumi, ja vien tie to īpaši neparedz, nevar ietekmēt starptautisko tarifu nosacījumus.

2.§ Starptautiskie tarifi tiek piemēroti visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.

3.§ Dzelzceļi var noslēgt privātus līgumus par samazinātām braukšanas maksām vai cenām, vai citiem atvieglojumiem, paredzot, ka salīdzināmos apstākļos pasažieriem tiek piedāvāti salīdzināmi nosacījumi.

Braukšanas maksu vai cenu samazinājumi vai citi atvieglojumi var tikt piešķirti dzelzceļa vai sabiedrisko pakalpojumu mērķiem, vai arī labdarības, izglītojošiem vai audzinošiem mērķiem.

Pasākumu publicēšana, kuri veikti saskaņā ar pirmo un otro rindkopu, nav obligāta.

4.§ Starptautisko tarifu publicēšana ir obligāta tikai tajās valstīs, kuru dzelzceļi ir šādu tarifu puses kā izbraukšanas vai galamērķa dzelzceļi. Tarifi un to grozījumi stājas spēkā dienā, kas noteikta, tos publicējot. Braukšanas maksu vai cenu paaugstināšana, un visi citi pasākumi, kuri padara šādos tarifos noteiktos pārvadājumu nosacījumus stingrākus, stājas spēkā agrākais pēc sešām dienām no to publicēšanas.

Starptautiskajos tarifos paredzētās braukšanas un citu maksu izmaiņas, kas radītas ar mērķi ievērot svārstības maiņas kursos, kā arī acīmredzamu kļūdu labojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

5.§ Katrā starptautiskai satiksmei atklātā stacijā pasažieriem jābūt iespējai pašam iepazīties ar starptautiskajiem tarifiem un vai to izvilkumiem, kuros uzrādītas šajā stacijā pārdodamo starptautisko biļešu cenas un attiecīgās maksas par reģistrēto bagāžu.

6.pants

Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

1.§ Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība ir SDR ( Special Drawing Right — Īpašās aizdevuma tiesības), ko noteicis Starptautiskais valūtas fonds.

Valsts, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko lieto Starptautiskais valūtas fonds savām operācijām un transakcijām.

2.§ Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālā valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar šajā valstī noteikto metodi.

Nacionālajā valūtā šim aprēķinam jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

3.§ Ja valsts nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts un ja tās likumdošana nepieļauj augstākminētā 1.§ vai 2.§ piemērošanu, Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība tiek pielīdzināta trīs zelta frankiem.

Zelta franks ir 10/31 daļas no 900. proves zelta grama.

Zelta franka konvertācijai nacionālajā valūtā jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

4.§ Trīs mēnešu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā un katru reizi, kad to aprēķina metodēs vai nacionālās valūtas vērtībā attiecībā pret norēķinu vienību rodas izmaiņas, valstīm jāpaziņo Centrālajam birojam par savu aprēķina metodi saskaņā ar 2.§ vai konvertācijas rezultātiem saskaņā ar 3.§.

Centrālais birojs par to informē valstis.

5.§ Dzelzceļš publicē kursus, pēc kuriem:

(a) tas konvertē summas, kas izteiktas ārvalstu valūtās, bet ir maksājamas vietējā valūtā (konvertācijas kursi);

(b) tas pieņem maksājumu ārvalstu valūtā (akcepta kursi).

7.pants

Papildinošie noteikumi

1.§ Divas vai vairākas valstis vai divi vai vairāki dzelzceļi var izstrādāt papildinošus noteikumus Vienveida noteikumu izpildei. Piemērojot Vienveida noteikumus, ja vien tas tajos nav tieši paredzēts, nevar neņemt vērā papildinošos noteikumus.

2.§ Papildinošie noteikumi stājas spēkā un tiek publicēti saskaņā ar katras valsts likumiem un noteikumiem. Par papildinošajiem noteikumiem un to stāšanos spēkā jāpaziņo Centrālajam birojam.

8.pants

Nacionālie likumi

1.§ Vienveida noteikumu, papildinošo noteikumu vai starptautisko tarifu neesamības gadījumā tiek piemēroti nacionālie likumi.

2.§ "Nacionālie likumi" nozīmē tās valsts likumus, kurā persona ir tiesīga aizsargāt savas tiesības, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

3.§ Noteikumu piemērošanā, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiskā ievainojuma gadījumā, nacionālie likumi ir tās valsts likumi, kuras teritorijā ir noticis nelaimes gadījums ar pasažieri, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

II sadaļa

PĀRVADĀJUMU LĪGUMS

I nodaļa

Pasažieru pārvadājumi

9.pants

Vilcienu kustības saraksti un vilcienu izmantošana

1.§ Dzelzceļiem atbilstošā veidā jāpaziņo sabiedrībai vilcienu kustības saraksti.

2.§ Sarakstos vai tarifos jānorāda noteikti vilcienu lietošanas vai pārvadājumu klases ierobežojumi.

10.pants

Pārvadājuma atteikums. Pārvadājumi, ievērojot nosacījumus

1.§ Braucienu veikt nav atļauts vai var pieprasīt pārtraukt braucienu šādām personām:

(a) personām, kuras atrodas intoksikācijas stāvoklī vai kuru uzvedība ir neatbilstoša, vai kuras pārkāpj kādas valsts spēkā esošos noteikumus; šādām personām nav tiesības saņemt atpakaļ braukšanas maksu vai jebkādu reģistrētas bagāžas maksu, kuru tās samaksājušas;

(b) personas, kuras slimības vai cita iemesla dēļ varētu sagādāt neērtības citiem pasažieriem, ja vien tiem par samaksu netiek rezervēta vai nodota to rīcībā visa kupeja. Tomēr, personas, kuras saslimst brauciena laikā, jānogādā vismaz līdz tuvākajai stacijai, kur tiem var tikt sniegta nepieciešamā palīdzība; samaksa tiem tiek atdota saskaņā ar 25.pantu, summu attiecīgi samazinot atkarībā no veiktā brauciena attāluma; tas pats tiek piemērots samaksai par reģistrēto bagāžu.

2.§ Tādu personu pārvadāšana, kas slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām, pakļaujas starptautiskām konvencijām un noteikumiem vai, ja tādu nav, — katras valsts likumiem un noteikumiem.

11.pants

Biļetes

1.§ Biļetēs, kas tiek izdotas starptautiskiem pārvadājumiem, jābūt atzīmētiem iniciāļiem CIV. Kā tranzītzīme tiek pieļauta zīme "f".

2.§ Starptautiskie tarifi vai līgumi starp dzelzceļiem nosaka biļešu veidu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras tiek izmantotas to sastādīšanā un drukāšanā.

3.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, biļetēs jānorāda:

(a) izbraukšanas un galapunkta stacija;

(b) maršruts; ja ir atļauta maršruta vai transporta izvēle, tas jānorāda;

(c) vilciena kategorija un pārvadājuma klase;

(d) cena;

(e) pirmā derīguma diena;

(f) derīguma termiņš.

4.§ Vienveida noteikumu izpratnē biļešu kopums atsevišķiem starptautiskās satiksmes tarifu posmiem tiek uzskatīts par vienu biļeti.

5.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, biļetes ir nododamas citam, ja vien tās nav izdotas uz pasažiera vārda un ja brauciens nav sācies.

6.§ Saņemot biļeti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā izdota atbilstoši viņa norādēm.

7.§ Biļešu derīguma termiņu un brauciena pārtraukumus nosaka starptautiskie tarifi.

12.pants

Tiesības tikt pārvadātam. Pasažieri bez derīgām biļetēm

1.§ Pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei; viņam tā jāsaglabā visu brauciena laiku un pēc pieprasījuma jāuzrāda dzelzceļa darbiniekiem, kas atbildīgi par biļešu kontroli, un brauciena beigās jānodod. Starptautiskajos tarifos var būt noteikti izņēmumi.

2.§ Biļetes, kurās izdarītas neatļautas izmaiņas, ir nederīgas, un tās anulē par biļešu kontroli atbildīgie dzelzceļa darbinieki.

3.§ Pasažieris, kas nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai maksā soda naudu, kas aprēķināta atbilstoši tā dzelzceļa noteikumiem, kurš pieprasa šādu maksājumu.

4.§ Pasažierim, kas pēc pieprasījuma atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt viņa braucienu. Šādam pasažierim nav tiesību saņemt savu reģistrēto bagāžu citā stacijā, izņemot gala staciju.

13.pants

Samazinātas braukšanas maksas bērniem

1.§ Bērni, kuri jaunāki par piecu gadu vecumu, kuriem nav nepieciešamas atsevišķas sēdvietas, tiek pārvadāti par brīvu bez biļetes.

2.§ Bērni, kuri vecāki par pieciem gadiem, bet jaunāki par desmit gadiem un bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem, kuriem nepieciešamas sēdvietas, tiek pārvadāti par zemāku samaksu. Tā nepārsniedz pusi no pieaugušo biļetes cenas, izņemot papildus maksu, kas paredzēta braucienam ar noteiktu vilcienu vai par noteiktu pārvadājumu, neietekmējot summu apaļošanu atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro dzelzceļš, kurš izdod biļeti.

Šī atlaide netiek piemērota gadījumā, kad biļetes izdotas par cenu, kas zemāka par parastas atsevišķas biļetes cenu.

3.§ Tomēr starptautiskie tarifi var paredzēt citus vecuma ierobežojumus nekā tie, kas izklāstīti 1.§ un 2.§, paredzot, ka šāds ierobežojums nav mazāks par 4 gadu vecumu attiecībā uz braucienu par brīvu saskaņā ar 1.§ un nav mazāks par desmit gadiem attiecībā uz samazinātu braukšanas maksu saskaņā ar 2.§.

14.pants

Sēdvietu ieņemšana

1.§ Sēdvietu ieņemšanu, ierādīšanu un rezervēšanu vilcienos nosaka dzelzceļa noteikumi. Autotransporta līdzekļu pārvadāšanā dzelzceļš var noteikt, ka brauciena laikā pasažierim jāpaliek transporta līdzeklī.

2.§ Saskaņā ar noteikumiem, kas minēti starptautiskajos tarifos, pasažieris var ieņemt sēdvietu augstākā ceļojumu klasē vai augstākas cenu kategorijas vilcienā nekā norādīts viņa biļetē vai var mainīt savu maršrutu.

15.pants

Rokas bagāžas un dzīvnieku līdzņemšana brauciena laikā

1.§ Pasažieris bez papildus samaksas var braucienā ņemt līdzi priekšmetus, kas viegli pārnēsājami (rokas bagāžu).

Katram pasažierim ir tiesības uz vietu rokas bagāžai virs un zem savas sēdvietas, vai arī citu attiecīgu vietu, ja tas ir specifisks brauciens, īpaši — ja bagāžas pārvadāšanai paredzēta atsevišķa bagāžas telpa.

2.§ Braucienā līdzi nedrīkst ņemt:

(a) vielas un priekšmetus, kuri nav atļauti pārvadājumiem kā bagāža saskaņā ar 18.(e) pantu, izņemot gadījumus, kad papildinošie noteikumi vai tarifi paredz citādi;

(b) priekšmetus, kuri varētu traucēt vai radīt neērtības pasažieriem vai apdraudēt tos;

(c) priekšmetus, kuru līdzņemšanu braucienā aizliedz muitas vai citu administratīvo iestāžu prasības;

(d) dzīvus dzīvniekus, izņemot, ja papildinošie noteikumi vai tarifi paredz citādi.

3.§ Starptautiskie tarifi var paredzēt nosacījumus, ar kādiem priekšmeti, kuru pārvadāšanu aizliedz 1.§ un 2.§ (b) punkts, tomēr tiek pārvadāti kā rokas bagāža vai kā reģistrēta bagāža.

4.§ Dzelzceļam ir tiesības pasažiera klātbūtnē pārliecināties par jebkura pārvadāšanai pieņemtā priekšmeta dabu, ja vien ir pietiekams iemesls aizdomām par 2.§ (a), (b) vai (d) punkta pārkāpšanu. Ja nav iespējams noteikt pasažieri, kurs paņēmis sev līdzi pārbaudāmos priekšmetus, dzelzceļš veic pārbaudi divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē.

5.§ Pasažieris pats ir atbildīgs par līdzpaņemto priekšmetu vai dzīvnieku aprūpēšanu, izņemot, ja viņš šādu aprūpi nevar veikt sakarā ar to, ka brauciens saskaņā ar 1.§ ir specifisks.

6.§ Pasažieris ir atbildīgs par ceļā līdzpaņemto priekšmetu vai dzīvnieku nozaudēšanu vai tiem nodarītiem kaitējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš var pierādīt, ka pazaudēšana vai kaitējums noticis dzelzceļa vai trešās puses vainas dēļ vai to izraisījuši apstākļi, no kuriem viņš nevarēja izvairīties, un sekas, kuras viņš nebija spējīgs paredzēt.

Šis noteikums nekādi neskar atbildību, kas dzelzceļam var būt saskaņā ar 26.pantu.

16.pants

Nokavētas pārsēšanās. Vilcienu atcelšana

1.§ Ja vilciena nokavētas ierašanās dēļ ir nokavēta pārsēšanās vai ja visā maršrutā vai daļēji tiek atcelts vilciena reiss, un pasažieris vēlas savu braucienu turpināt, dzelzceļam bez papildus samaksas un praktisko iespēju robežās jāpārved pasažieris ar viņa rokas un reģistrēto bagāžu ar vilcienu, kas dodas tās pašas gala stacijas virzienā pa to pašu dzelzceļa līniju vai arī pa citu dzelzceļa līniju, ko apkalpo tas pats dzelzceļš, lai tādā veidā viņam radītu iespēju sasniegt galapunktu ar iespējami mazāku nokavēšanos.

2.§ Kur tas nepieciešams, dzelzceļš biļetē apliecina, ka pārsēšanās tikusi nokavēta vai ka vilciens ticis atcelts, pagarinot biļetes derīgumu tik daudz, cik tas varētu būt nepieciešams, un padarot to derīgu jaunam braucienam, braukšanai augstākā klasē vai augstākas maksas kategorijas vilcienā. Tomēr tarifi vai vilcienu saraksti var izslēgt noteiktu vilcienu izmantošanu šādos nolūkos.

II nodaļa

Reģistrētās bagāžas pārvadāšana

17.pants

Atļautie priekšmeti

1.§ Brauciena mērķim paredzētos priekšmetus, kas ievietoti čemodānos, apģērbu somās, grozos, ceļojuma somās un citās līdzīgās tilpnēs, kā arī pašas tilpnes ir atļauts pārvadāt kā reģistrētu bagāžu.

2.§ Starptautiskie tarifi ar īpašiem nosacījumiem var paredzēt atļauju pārvadāt reģistrētā bagāžā 1.§ neminētos dzīvniekus un priekšmetus, kā arī motorizētā transporta līdzekļus, kas nodoti pārvadāšanai ar vai bez treilera.

Motorizētā transporta līdzekļu pārvadāšanas noteikumi īpaši precizē tos noteikumus, kas regulē pārvadāšanas atļauju izsniegšanu, reģistrāciju, iekraušanu un pārvadāšanu, transporta dokumentu formu un saturu, kuros jānorāda iniciāļi CIV, un noteikumus, kas regulē izkraušanu un piegādi, kā arī transporta līdzekļa vadītāja pienākumus attiecībā uz viņa transporta līdzekli un tā iekraušanu un izkraušanu.

18.pants

Neatļautie priekšmeti

Turpmāk minētie priekšmeti nav atļauti pārvadāšanai kā reģistrēta bagāža:

(a) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir aizliegta jebkurā no teritorijām, kurās bagāža tiktu pārvadāta;

(b) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir pasta iestāžu monopols jebkurā no teritorijām, kurās bagāža tiktu pārvadāta;

(c) kravas, kuras domātas pārdošanai;

(d) liela izmēra vai ļoti smagi priekšmeti;

(e) bīstamas vielas vai priekšmeti, it īpaši pielādēti šaujamieroči, eksplozīvas vai viegli uzliesmojošas vielas vai priekšmeti, oksidējošas, toksiskas, radioaktīvas vai kodīgas vielas vai vielas, kas it nepatīkamas vai var izraisīt infekcijas; starptautiskajos tarifos var būt paredzēta atļauja dažu šo vielu un priekšmetu pārvadāšanai, ievērojot īpašus nosacījumus, reģistrētas bagāžas statusā.

19.pants

Reģistrēšana un reģistrētās bagāžas pārvadāšana

1.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, bagāža tiek reģistrēta tikai pēc biļešu uzrādīšanas, kas derīgas vismaz tik ilgi, līdz bagāža nonāk galapunktā.

Ja tarifi paredz, ka bagāža var tikt pieņemta pārvadāšanai bez biļetes uzrādīšanas, Vienveida noteikumu prasības, kas nosaka pasažiera tiesības un pienākumus attiecībā uz viņa reģistrēto bagāžu, tiek piemērotas analoģiski kā reģistrētās bagāžas nosūtītājam.

2.§ Dzelzceļš saglabā tiesības nosūtīt reģistrētu bagāžu pa citu maršrutu nekā tas, ko veic pasažieris.

Nosūtīšanas stacijā kā arī mezglu stacijās, kurās reģistrētā bagāža jāpārvieto, nosūtīšana jāveic ar pirmo atbilstošo vilcienu, kas paredzēts regulārai reģistrētas bagāžas pārvadāšanai.

Augstākminētajā veidā bagāža var tikt nosūtīta tikai tad, ja to pirms atiešanas vai brauciena laikā pieļauj muitas vai citu administratīvo iestāžu formalitātes.

3.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, samaksa par reģistrētas bagāžas pārvadājumu jāveic tās reģistrācijas laikā.

4.§ Tarifi vai vilcienu saraksti var izslēgt vai ierobežot reģistrētas bagāžas pārvadāšanu noteiktos vilcienos vai noteiktas kategorijas vilcienos, vai arī — ierobežot pārvadājumus uz vai no kādām noteiktām stacijām.

5.§ Šajā pantā neparedzētās formalitātes attiecībā uz bagāžas reģistrāciju regulē noteikumi, kas ir spēkā reģistrācijas stacijā.

20.pants

Bagāžas reģistrācijas kvīts

1.§ Reģistrācijas kvīti pasažierim izdod brīdī, kad bagāža ir reģistrēta.

2.§ Bagāžas reģistrācijas kvītī, kas izdota starptautiskai satiksmei, jābūt iniciāļiem CIV. Par tranzītzīmi atļauts izmantot zīmi "f" .

3.§ Starptautiskie tarifi vai līgumi starp dzelzceļiem nosaka bagāžas reģistrācijas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras jāizmanto to sastādīšanā un drukāšanā.

4.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, reģistrācijas kvītī jānorāda:

(a) nosūtītājstacija un gala stacija;

(b) maršruts;

(c) diena un laiks, kad bagāža pieņemta pārvadāšanai;

(d) pasažieru skaits;

(e) bagāžas vienību skaits un to masa;

(f) pārvadāšanas un citas maksas.

5.§ Saņemot bagāžas reģistrācijas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstoši viņa norādēm.

21.pants

Reģistrētās bagāžas stāvoklis, iesaiņojums, saiņošana un marķēšana

1.§ Dzelzceļš var atteikties pārvadāt reģistrētās bagāžas vienības, kuru stāvoklis vai iesaiņojums ir bojāts vai kuras nav atbilstoši iesaiņotas vai uzrāda acīmredzamus bojājumus. Ja, neskatoties uz trūkumiem, tās tiek pieņemtas pārvadāšanai, dzelzceļš var izdarīt attiecīgu atzīmi bagāžas reģistrācijas kvītī. Pasažiera piekrišana dokumentam, kurā izdarīta šāda atzīme, tiek uzskatīta par pierādījumu, ka pasažieris ir apstiprinājis tā pareizību.

2.§ Lai izvairītos no jebkura iespējamā pārpratuma, pasažierim uz katras reģistrētas bagāžas vienības skaidri saredzamā vietā un pietiekami skaidrā, salasāmā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

(a) viņa vārds un adrese,

(b) gala stacija un valsts.

Novecojusi informācija pasažierim jāpadara par nesalasāmu vai jāizdzēš.

Dzelzceļš var atteikties pieņemt bagāžas vienības, kurās trūkst attiecīgās informācijas.

22.pants

Pasažiera atbildība. Pārbaude. Sods

1.§ Pasažieris ir atbildīgs par visām sekām, kas rodas, ja netiek ievērti 17., 18. pants un 21. panta 2.§.

2.§ Ja ir pietiekams iemesls apšaubīt likumību, dzelzceļam ir tiesības pārliecināties, ka reģistrētas bagāžas saturs atbilst šiem noteikumiem, ja vien to neaizliedz tās valsts likumi vai noteikumi, kurā šāda pārbaude notiktu. Pasažieris tiek lūgts piedalīties pārbaudē. Ja viņš atsakās vai ja viņu nav iespējams atrast, pārbaude notiek divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē.

3.§ Ja ir atklāts pārkāpums, pasažierim jāmaksā no pārbaudes rezultātiem izrietošā summa.

Visos 17. un 18.panta pārkāpumu gadījumos dzelzceļš var iekasēt starptautiskajos tarifos noteikto sodu, kā arī jebkuru pārvadāšanas maksu starpību un kompensāciju par visiem pārkāpuma izraisītiem zaudējumiem vai bojājumiem.

23.pants

Izsniegšana

1.§ Reģistrētā bagāža tiek izsniegta atbilstoši bagāžas reģistrācijas kvītij, un attiecīgā gadījumā — pēc summu nomaksas, kas iekasējamas par piegādi. Dzelzceļam ir tiesības, bet ne pienākums pārliecināties, ka kvīts uzrādītājam ir tiesības sūtījumu saņemt.

2.§ Uzskatāms, ka notikusi bagāžas izsniegšana kvīts uzrādītājam, ja saskaņā ar nogādāšanas stacijā spēkā esošiem noteikumiem:

(a) bagāža ir nodota muitas vai nodokļu pārvaldes iestādēm viņu telpās vai noliktavās, kuras nav dzelzceļa pārraudzībā;

(b) dzīvi dzīvnieki ir nodoti trešajām pusēm.

3.§ Tiklīdz ir pagājis pietiekams laiks pēc tā vilciena pienākšanas, ar kuru bagāža bija jāpiegādā, kvīts uzrādītājs var pieprasīt bagāžas nogādāšanu gala stacijas telpās un tās nodošanu viņa rīcībā un, nepieciešamības gadījumā — muitas un citu administratīvo iestāžu formalitāšu kārtošanai.

4.§ Ja netiek uzrādīta kvīts, dzelzceļa pienākums ir izsniegt bagāžu tikai tai personai, kas pierāda savas tiesības uz to. Ja sniegtais pierādījums šķiet nepietiekams, dzelzceļš var pieprasīt drošības naudu.

5.§ Bagāža tiek izsniegta stacijā, līdz kurai tā tika reģistrēta. Neraugoties uz to, ja kvīts uzrādītājs savlaicīgi to pieprasa un ja apstākļi atļauj, kā arī ja ar to netiek pārkāpti muitas un citu varas iestāžu noteikumi, bagāža var tikt nogādāta atpakaļ uz nosūtītājstaciju vai arī izsniegta starpstacijā, uzrādot reģistrācijas kvīti un, ja to pieprasa tarifi, — arī biļeti.

6.§ Kvīts uzrādītājs, kura bagāža nav izsniegta atbilstoši 3.§, var pieprasīt, lai kvītī tiktu atzīmēts datums un laiks, kad viņš pieprasījis sūtījumu.

7.§ Ja bagāžas saņēmējs pieprasa, dzelzceļam viņa klātbūtnē jāveic reģistrētās bagāžas pārbaude, lai konstatētu jebkādu iespējamo bojājumu. Pilnvarotais saņēmējs var atteikties pieņemt bagāžu, ja dzelzceļš neizpilda viņa prasību.

8.§ Visos citos gadījumos bagāžas izsniegšana notiek saskaņā ar piegādes stacijā spēkā esošiem noteikumiem.

III nodaļa

Noteikumi, kas piemērojami pasažieru un viņiem klātesošās bagāžas pārvadājumiem

24.pants

Administratīvo formalitāšu kārtošana

Pasažierim jāpilda muitas un citu varas iestāžu prasības, gan tās, kas attiecas uz viņu pašu un visiem dzīvniekiem, ko viņš ņem sev līdzi, gan tās, kas attiecas uz viņa rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas pārbaudi. Pasažieris piedalās šādās pārbaudēs, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts likumi vai noteikumi paredz citādi. Dzelzceļš nav atbildīgs pasažierim par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, pasažierim neievērojot šīs saistības.

25.pants

Atlīdzība, atmaksāšana un papildus samaksa

1.§ Pārvadāšanas maksas tiek atmaksātas pilnībā vai daļēji tad, kad:

(a) biļete nav tikusi izmantota vai ir bijusi izmantota daļēji;

(b) sakarā ar sēdvietu trūkumu biļete izmantota zemākā pārvadājuma klasē vai zemākas kategorijas vilcienā nekā norādīts uz biļetes;

(c) bagāža ir atsaukta nosūtīšanas stacijā vai arī izsniegta starpstacijā.

2.§ Starptautiskie tarifi nosaka tos dokumentus un apliecinājumus, kuri jāuzrāda, pieprasot atmaksāšanu, nosakot atmaksājamās summas un samazināmās braukšanas maksas.

Īpašos gadījumos tarifi var nepieļaut pārvadāšanas maksu atmaksāšanu vai arī var noteikt šādas atmaksāšanas nosacījumus.

3.§ Neviens uz iepriekšējiem paragrāfiem vai uz 10.panta 1.§ (b) punktu balstīts atmaksāšanas pieprasījums netiek pieņemts, ja tas nav iesniegts dzelzceļam sešu mēnešu laikā. Biļešu gadījumā pieļaujamais laiks ilgst no dienas, kad beidzies derīguma termiņš, bet bagāžas kvīšu gadījumā — no dienas, kad tās izdotas.

4.§ Nekorektas tarifu piemērošanas gadījumā vai arī gadījumā, kad pārvadāšanas un citu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā pieļauta kļūda, pārmaksu atlīdzina dzelzceļš, bet zemākas samaksas gadījumā dzelzceļam tiek atlīdzināts tikai tad, ja summa pārsniedz divas norēķinu vienības uz vienu biļeti vai vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.§ Pārmaksas vai zemākas samaksas tiek aprēķinātas pēc oficiālā valūtas maiņas kursa dienā, kad tika iekasētas pārvadāšanas maksas. Ja koriģējošais maksājums tiek izdarīts citā valūtā, ne tajā, kādā tika iekasēts sākummaksājums, tad tiek pielietots tas kurss, kāds tas ir koriģējošā maksājuma dienā.

6.§ Visos gadījumos, kurus neparedz šis pants, un, ja nav attiecīgu līgumu starp dzelzceļiem, tiek piemēroti izbraukšanas valstī spēkā esošie noteikumi.

III sadaļa

ATBILDĪBA

I nodaļa

Dzelzceļa atbildība pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

26.pants

Atbildības būtība

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi pasažiera bojāeja, personisks ievainojums vai jebkurš fizisks vai garīgs kaitējums, ko izraisījis negadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrododies dzelzceļa transporta līdzeklī, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tā.

Dzelzceļš ir arī atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko izsaukusi pilnīga vai daļēja priekšmetu, kuri šādā negadījumā cietušajam pasažierim bija mugurā vai bija viņa rokas bagāža, dzīvniekus ieskaitot, pazaudēšana vai sabojāšana.

2.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības:

(a) ja negadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību, un no kuriem dzelzceļš, neraugoties uz rīcību, ko tas konkrētajā gadījumā atbilstoši apstākļiem veicis, nav varējis izvairīties un kura sekas tas nebija spējīgs novērst;

(b) pilnībā vai daļēji, ciktāl negadījumu izsaukusi tāda pasažiera kļūda vai izturēšanās, kas ir pretrunā ar ierastu pasažiera rīcību;

(c) ja negadījums radies trešās puses rīcības rezultātā, kuru dzelzceļš, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja novērst un kuras sekas tas nebija spējīgs apturēt; ja dzelzceļš tādējādi netiek atbrīvots no atbildības, tas pilnīgi ir atbildīgs Vienveida noteikumu ietvaros, tomēr nekādā mērā nekaitējot dzelzceļa tiesībām uz regresa prasību, kuru dzelzceļš varētu izvirzīt pret trešo pusi.

3.§ Vienveida noteikumi neattiecas uz atbildību, kādā nonāk dzelzceļš gadījumos, kas nav paredzēti 1.§.

4.§ Šīs nodaļas nolūkiem atbildīgais ir tas dzelzceļš, kurš saskaņā ar Konvencijas 3. un 10.pantā noteikto līniju un satiksmes ceļu sarakstu apkalpo līniju, uz kuras noticis negadījums. Ja saskaņā ar sarakstu šo līniju kopīgi apkalpo divi dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs.

27.pants

Kompensācijas nāves gadījumā

1.§ Pasažiera nāves gadījumā, kompensācijas ietver:

(a) visas nepieciešamās nāves gadījumam sekojošās izmaksas, īpaši ar mirstīgo atlieku transportēšanu, apbedīšanu un kremēšanu saistītie izdevumi;

(b) ja nāve neiestājas uzreiz, — kompensācijas, kuras noteiktas 28.pantā.

2.§ Ja līdz ar pasažiera nāvi personas, kuras viņam bija vai nākotnē būtu juridisks pienākums uzturēt, ir zaudējušas atbalstu, šādām personām jāpiešķir atlīdzība par zaudējumu. Tiesības uz kompensāciju personām, kuras pasažieris uzturēja bez juridiskajām saistībām, nosaka nacionālie likumi.

28.pants

Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

Personiska ievainojuma vai jebkura cita tam nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā kompensācijas ietver:

(a) visas nepieciešamās izmaksas, it īpaši tās, kas saistītas ar ārstēšanos un transportēšanu;

kompensācijas par finansiālo zaudējumu pilnīgas vai daļējas darbspējas zaudēšanas vai pieaugušo vajadzību gadījumā.

29.pants

Kompensācijas citu ievainojumu gadījumā

Nacionālie likumi nosaka, vai un cik lielā mērā dzelzceļš maksā kompensācijas par citiem kaitējumiem, proti, tiem, kurus neparedz 27.un 28.pants, it īpaši, par garīgām un fiziskām sāpēm un ciešanām ( pretium doloris ) un par sakropļojumu.

30.pants

Kompensāciju forma un limits bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Kompensācijas saskaņā ar 27.panta 2.§ un 28.panta (b) punktu tiek piešķirtas vienreizējas izmaksas formā. Taču, ja nacionālie likumi pieļauj ikgadējas izmaksas, tās šādā formā tiek piešķirtas, ja to pieprasa ievainotie pasažieri vai personas, kurām ir uz to tiesības atbilstoši 27.panta 2.§.

2.§ Kompensācijas apjoms, ko piešķir saskaņā ar 1.§, tiek noteikts atbilstoši nacionālajiem likumiem. Taču Vienveida noteikumu nolūkiem augstākais limits vienam pasažierim tiek noteikts 70 000 norēķinu vienību apjomā vienreizējai izmaksai vai ikgadējām izmaksām, kas atbilst šai summai, ja nacionālajos likumos paredzētais augstākais limits ir mazāks par šo summu.

31.pants

Kompensāciju limits mantu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

Ja dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 26.panta 1.§ 2.punktu, tas maksā kompensāciju 700 norēķinu vienību ietvaros vienam pasažierim.

32.pants

Aizliegums ierobežot atbildību

Jebkuri tarifu vai īpašu starp dzelzceļu un pasažieri noslēgto līgumu noteikumi, kas norāda uz iepriekšēju pilnīgu vai daļēju dzelzceļa atbrīvošanu no atbildības pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā vai kuru rezultātā tiek atcelts pierādīšanas pienākums, kas gulstas uz dzelzceļu, vai kuri nosaka limitus, kas zemāki par tiem, kuri paredzēti 30.panta 2.§ un 31.pantā, ir spēkā neesoši. Tomēr, šāda anulēšana neattiecas uz pārvadājuma līguma likumību.

33.pants

Pārvadājumi, izmantojot vairāk par vienu transporta veidu

1.§ Saskaņā ar 2.§ noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, netiek piemēroti zaudējumam vai kaitējumam, kas radies pārvadājuma laikā, izmantojot cita transporta veida pakalpojumus, kas iekļauti līniju un satiksmes ceļu sarakstā, uz kuru attiecas Konvencijas 3. un 10.pants.

2.§ Tomēr tur, kur dzelzceļa transporta līdzekļi tiek pārvadāti ar prāmi, noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, tiek piemēroti zaudējumam vai kaitējumam, kurus paredz 26.panta 1.§, ko izraisījis dzelzceļa darbības izsaukts negadījums, kas noticis, pasažierim atrodoties minētajos transporta līdzekļos, iekāpjot tajos vai izkāpjot no tiem.

Iepriekšējās rindkopas nolūkos "Valsts, kuras teritorijā noticis negadījums ar pasažieri" nozīmē valsti, zem kuras karoga prāmis kuģo.

3.§ Ja īpašu apstākļu dēļ dzelzceļš uzskata par savu pienākumu uz laiku pārtraukt darbību un pats pārvadā pasažierus vai ir tos pārvadājis ar citu transporta veidu, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu, kas attiecas uz šo transporta veidu. Neraugoties uz to, Konvencijas 18.pants un Vienveida noteikumu 8., 48.-53. un 55.pants paliek piemērojami.

II nodaļa

Dzelzceļa atbildība attiecībā uz reģistrēto bagāžu

34.pants

Dzelzceļu kolektīvā atbildība

1.§ Dzelzceļš, kurš pieņēmis pārvadāšanai bagāžu, izsniedzot bagāžas reģistrācijas kvīti, ir atbildīgs par pārvadājumu visā maršrutā līdz pat bagāžas izsniegšanai.

2.§ Katrs sekojošais dzelzceļš ar katru reģistrētās bagāžas pieņemšanas aktu kļūst par pārvadājuma līguma pusi un uzņemas no tā izrietošās saistības, nepārkāpjot 51.panta 3.§ noteikumus, kuri attiecas uz galapunkta dzelzceļu.

35.pants

Atbildības apjoms

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies reģistrētās bagāžas pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas rezultātā laikā starp tās pieņemšanu pārvadājumam un tās faktisko piegādi, kā arī par to, kas radies piegādes aizkavēšanas gadījumā.

2.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde notikusi pasažiera vainas dēļ, viņa rīkojuma rezultātā, kas izslēdz dzelzceļa vainu, reģistrētajai bagāžai piemītošā defekta dēļ vai arī sakarā ar apstākļiem, no kuriem dzelzceļš nevarēja izvairīties un sekām, kuras tas nebija spējīgs paredzēt.

3.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisa īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai varākiem šādiem apstākļiem:

(a) atbilstoša iesaiņojuma trūkums;

(b) reģistrētas bagāžas īpaša daba;

(c) neatļautu priekšmetu pārvadāšana reģistrētā bagāžā.

36.pants

Pierādīšanas pienākums

1.§ Pienākums pierādīt to, ka zaudējumu, kaitējumu vai aizkavētu piegādi izraisījis kāds no 35.panta 2.§ minētajiem iemesliem, gulstas uz dzelzceļu.

2.§ Ja, ievērojot apstākļus kādā atsevišķā gadījumā, dzelzceļš atklāj, ka zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde radusies dēļ viena vai vairākiem 35.panta 2.§ minētajiem riska faktoriem, tiek pieņemts, ka tas tā ir bijis. Taču pilnvarotajam saņēmējam ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums pilnībā vai daļēji nav attiecināms uz šiem riskiem.

37.pants

Pieņēmums par reģistrētās bagāžas nozaudēšanu

1.§ Pilnvarotais saņēmējs bez nepieciešamības uzrādīt papildus pierādījumus var uzskatīt bagāžas vienību par pazudušu, ja tā nav piegādāta vai nodota viņa rīcībā četrpadsmit dienu laikā no brīža, kad atbilstoši 23.panta 3.§ viņš izdarījis pieprasījumu pēc bagāžas.

2.§ Ja bagāžas vienība, kas uzskatīta par nozaudētu, tiek atrasta viena gada laikā pēc pieprasījuma izdarīšanas, dzelzceļam par to jāpaziņo pilnvarotajam saņēmējam, ja viņa adrese ir zināma vai var tikt noskaidrota.

3.§ Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt nogādāt bagāžas vienību jebkurā maršruta stacijā. Šajā gadījumā viņam jāmaksā izdevumi atbilstoši tiem, kas noteikti pārvadājumam no nosūtīšanas stacijas līdz stacijai, uz kuru piegāde tiek veikta, kā arī jāatmaksā saņemtā kompensācija bez visām tajā iekļautajām maksām. Neraugoties uz to to, pilnvarotais saņēmējs saglabā tiesības pieprasīt kompensāciju par piegādes aizkavēšanu atbilstoši 40.pantam.

4.§ Ja atrastā bagāžas vienība 3.§ noteiktajā termiņā netiek pieprasīta vai ja tā atrasta vēlāk kā pēc viena gada no piegādes pasūtījuma, dzelzceļš atbrīvojas no tās atbilstoši tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras jurisdikcijā atrodas dzelzceļš.

38.pants

Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

1.§ Pilnīgas vai daļējas reģistrētās bagāžas nozaudēšanas gadījumā dzelzceļš bez visām pārējām kompensācijām maksā:

(a) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem ir noteikta: kompensāciju šīs summas apjomā, bet ne vairāk par 40 norēķinu vienībām par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 600 norēķinu vienībām par vienu bagāžas vienību;

(b) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem ir noteikta: kompensāciju par līguma laušanu 10 norēķinu vienību apjomā par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 150 norēķinu vienības par bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi — par masu vai bagāžas vienību — nosaka starptautiskie tarifi.

2.§ Papildus tam dzelzceļš atmaksā pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citus maksājumus, kas iekasēti saistībā ar pazudušās bagāžas vienības pārvadāšanu.

39.pants

Kompensācija sabojāšanas gadījumā

1.§ Reģistrētās bagāžas sabojāšanas gadījumā dzelzceļam bez visām pārējām atlīdzībām jāmaksā reģistrētās bagāžas zaudētai vērtībai atbilstoša kompensācija.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt:

(a) ja visa bagāža nozaudēšanas gadījumā ir zaudējusi savu vērtību ņsummu, kura tiktu maksāta pilnīgas bagāžas nozaudēšanas gadījumā;

(b) ja vērtību ir zaudējusi tikai daļa no bagāžas — summu, kas tiktu maksāta par šīs bagāžas daļas nozaudēšanu.

40.pants

Kompensācija piegādes aizkavēšanas gadījumā

1.§ Reģistrētas bagāžas piegādes aizkavēšanas gadījumā dzelzceļš maksā par katru pilnu divdesmit četru stundu periodu, skaitot no piegādes pasūtījuma brīža, bet nepārsniedzot 14 dienas:

(a) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tādējādi ir cietis zaudējumu vai kaitējumu: kompensāciju, kas vienlīdzīga zaudējuma vai bojājuma summai, nepārsniedzot 0,40 norēķinu vienības par katru bagāžas bruto masas kilogramu vai septiņas norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību;

(b) ja pilnvarotā persona nepierāda, ka tādējādi ir cietusi zaudējumu vai bojājumu: kompensāciju par līguma laušanu 0,07 norēķinu vienību apjomā par katru aizkavētās bagāžas bruto masas kilogramu vai 1,40 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi — par masu vai bagāžas vienību — nosaka starptautiskie tarifi.

2.§ Bagāžas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija, netiek maksāta papildus tai, ko paredz 38.pants.

3.§ Bagāžas daļējas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija, tiek maksāta attiecībā uz to bagāžas daļ, kas nav nozaudēta.

4.§ Gadījumā, kad bagāžas bojājums nav radies no aizkavētas piegādes, 1.§ paredzētā kompensācija, ja pieņemams, tiek maksāta papildus tai, ko paredz 39.pants.

5.§ Kompensācija, ko paredz 1.§ un kas maksājama kopā ar 38. un 39.pantā paredzēto, nekādā gadījumā nevar pārsniegt to kompensāciju, kura būtu jāmaksā pilnīgas bagāžas nozaudēšanas gadījumā.

41.pants

Pavadošie motorizētā transporta līdzekļi

1.§ Gadījumā, kad notikusi iekraušanas aizkavēšanās dzelzceļa vainas dēļ vai arī nokavēta motorizētā transporta līdzekļa piegāde un pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tāpēc ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, dzelzceļš maksā kompensāciju, kuras apjoms nepārsniedz transporta līdzekļa pārvadāšanas maksu.

2.§ Ja pilnvarotais saņēmējs gadījumā, kad notikusi iekraušanas aizkavēšanās dzelzceļa vainas dēļ, nolemj pārtraukt pārvadājuma līgumu, viņam tiek atmaksātas maksas par transporta līdzekļa un pasažieru pārvadāšanu. Papildus tam, ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka šīs aizkavēšanās rezultātā ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, viņš var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz transporta līdzekļa pārvadāšanas maksu.

3.§ Pilnīgas vai daļējas transporta līdzekļa nozaudēšanas gadījumā, kompensācija, kas maksājama pilnvarotajam saņēmējam par pierādīto zaudējumu vai kaitējumu, tiek aprēķināta no transporta līdzekļa parastās vērtības un nevar pārsniegt 8000 norēķinu vienības.

4.§ Neatkarīgi no priekšmetiem, kas atrodas transporta līdzeklī, dzelzceļš ir atbildīgs tikai par to zaudējumu vai kaitējumu, kas radies dzelzceļa vainas dēļ. Kopējā kompensācija nevar pārsniegt 1000 norēķinu vienības.

Dzelzceļš ir atbildīgs par priekšmetiem, kas atrodas ārpus transporta līdzekļa, tikai apzināta pārkāpuma gadījumā.

5. š Piekrauts vai nepiekrauts treilers tiek uzskatīts par transporta līdzekli.

6.§ Pārējie atbildības noteikumi neatkarīgi no reģistrētās bagāžas tiek piemēroti arī motorizētā transporta pārvadāšanai.

III nodaļa

Vispārīgie atbildības noteikumi

42.pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumu 30., 31. un 38.-41.panta noteikumi vai valstu likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums dzelzceļa darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

43.pants

Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

1.§ Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§ Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 49.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, — no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§ Taču tādas kompensācijas gadījumā, kas tiek maksāta saskaņā ar 27. un 28.pantu, procentu uzkrāšanās sākas tikai tajā dienā, kad notikusi summu novērtēšana, ja tas notiek pēc prasības izdarīšanas vai arī dienā, kad uzsākta tiesvedība.

4.§ Reģistrētās bagāžas gadījumā procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.§ Reģistrētas bagāžas gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

44.pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

45.pants

Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par tā ierēdņiem un jebkurām citām personām, ko tas algo pārvadājuma veikšanai.

Tomēr, ja šie ierēdņi un citas personas pēc pasažieru pieprasījuma sniedz pakalpojumus, kurus dzelzceļam pašam nav pienākums veikt, tiek uzskatīts, ka tie darbojas tā pasažiera vārdā, kuram pakalpojums tiek sniegts.

46.pants

Citas darbības

Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret dzelzceļu neatkarīgi no atbildības pamatojuma var tikt vērsta tikai, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem ierēdņiem un citām personām, par kurām dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 45.pantu.

47.pants

Īpaši noteikumi

1.§ Attiecībā uz 41.pantu, neatkarīgi no zaudējuma vai kaitējuma, ko izraisījusi vilciena aizkavēta atiešana vai atcelšana vai nokavēta pārsēšanās, dzelzceļa atbildību nosaka tās Valsts likumi un noteikumi, kurā starpgadījums noticis.

2.§ Attiecībā uz 26.pantu, dzelzceļš nav atbildīgs par mantām vai dzīvniekiem, par kuriem saskaņā ar 15.panta 5.§ ir atbildīgs pasažieris, vai par lietām, kas ir pasažierim mugurā, ja vien zaudējums vai kaitējums nav noticis dzelzceļa vainas dēļ.

3.§ Citi III sadaļas un IV sadaļas panti netiek piemēroti 1.§ un 2.§ minētajos gadījumos.

IV sadaļa

TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

48.pants

Reģistrētās bagāžas

daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§ Gadījumos, kad dzelzceļš atklāj vai pieņem par notikušu reģistrētas bagāžas daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotais saņēmējs, dzelzceļam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotā saņēmēja klātbūtnē jāsastāda ziņojums par reģistrētās bagāžas stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot tā masu un, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un notikuma laiku.

Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajam saņēmējam.

2.§ Ja pilnvarotais saņēmējs nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, viņš drīkst pieprasīt, lai reģistrētās bagāžas stāvokli un masu, kā arī zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai tiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

3.§ Lai atvieglotu dzelzceļam veicamo izmeklēšanu reģistrētas bagāžas vienības nozaudēšanas gadījumā, pilnvarotajam saņēmējam jāsniedz pēc iespējas precīzāks nozaudētās bagāžas apraksts.

49.pants

Prasības

1.§ Prasības, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, rakstiskā veidā jāadresē vienam no šādiem dzelzceļiem:

(a) atbildīgajam dzelzceļam; ja saskaņā ar 26.panta 4.§ atbildīgi ir divi dzelzceļi, — vienam no tiem;

(b) sākumpunkta dzelzceļam;

(c) galapunkta dzelzceļam;

(d) dzelzceļam pēc pasažiera pastāvīgās dzīves vietas, vai pēc viņa pastāvīgās uzturēšanās vietas, ar nosacījumu, ka šī dzelzceļa galvenā mītne atrodas Dalībvalsts teritorijā.

2.§ Citas prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiskā veidā jāadresē 51.panta 2.§ un 3.§ norādītajam dzelzceļam.

Prasības izskatīšanai dzelzceļš var pieprasīt uzrādīt biļetes vai bagāžas reģistrācijas kvītis.

3.§ Prasību var iesniegt personas, kurām ir tiesības izvirzīt prasību pret dzelzceļu atbilstoši 50.pantam.

4.§ Biļetes, bagāžas reģistrācijas kvītis un citi dokumenti, kurus pilnvarotā persona uzskata par nepieciešamiem iesniegt kopā ar prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja dzelzceļš pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām.

50.pants

Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

Pret dzelzceļu var vērsties persona, kura uzrāda attiecīgi biļeti vai bagāžas reģistrācijas kvīti, vai ja to nav, sniedz pierādījumu par savām tiesībām uz sūdzību.

51.pants

Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

1.§ Darbība, kas balstīta uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, var tikt vērsta tikai pret to dzelzceļu, kas ir atbildīgs 26.panta 4.§ nozīmē. Divu dzelzceļu kopīgas darbības gadījumā pilnvarotais saņēmējs var izvēlēties iesūdzēšanai vienu no tiem.

2.§ Darbība pārvadājuma līguma ietvaros samaksātās summas atgūšanai, var tikt vērsta pret dzelzceļu, kurš šo summu iekasējis, vai pret dzelzceļu, kura vārdā tā tika iekasēta.

3.§ Citas darbības, kuras izriet no pārvadājuma līguma, var tikt vērstas pret sākumpunkta dzelzceļu, pret galapunkta dzelzceļu vai arī pret dzelzceļu, uz kura noticis tiesvedībai pakļautais atgadījums.

Šādas darbības var tikt vērstas pret galapunkta dzelzceļu pat tad, ja tas reģistrēto bagāžu nav saņēmis.

4.§ Ja prasītājs var izvēlēties starp vairākiem dzelzceļiem, viņa izvēles tiesības tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem.

5.§ Darbība var tikt vērsta pret 2.§ un 3.§ neminētu dzelzceļu, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasības izņēmums, kura balstīta uz to pašu pārvadājuma līgumu.

52.pants

Kompetence

1.§ Ja vien starpvalstu līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi, uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā balstītas darbības var uzsākt tikai tās valsts kompetentā tiesā, kuras teritorijā noticis negadījums ar pasažieri.

2.§ Ja vien starpvalstu līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi, citas darbības, kuras veiktas saskaņā ar Vienveida noteikumiem, var uzsākt tikai tās valsts kompetentā tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas apsūdzētais dzelzceļš.

Ja dzelzceļš darbojas neatkarīgā dzelzceļu sistēmā dažādās valstīs, šī paragrāfa nolūkos katra sistēma tiek uzskatīta par atsevišķu dzelzceļu.

53.pants

Darbības tiesību anulēšana sakarā ar atbildību

pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Jebkuras pilnvarotās personas tiesības uz darbību, kuras balstītas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, tiek anulētas, ja pilnvarotā persona sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par zaudējumu vai kaitējumu, nav vienam no dzelzceļiem, pret kuriem saskaņā ar 49.panta 1.§ var tikt izvirzītas prasības, sniegusi paziņojumu par negadījumu ar pasažieri.

Ja pilnvarotā persona sniedz dzelzceļam mutisku paziņojumu par negadījumu, dzelzceļš izsniedz viņam šāda mutiska paziņojuma apstiprinājumu.

2.§ Tomēr darbības tiesības netiek anulētas, ja:

(a) 1.§ noteiktajā termiņā pilnvarotā persona ir izvirzījusi prasību pret vienu no 49.panta 1.§ minētajiem dzelzceļiem;

(b) atbildīgais dzelzceļš, vai viens no diviem dzelzceļiem, ja saskaņā ar 26.panta 4.§, 1.§ atbildīgi ir divi dzelzceļi, ir minētajā termiņā uzzinājis par negadījumu ar pasažieri kādā citā veidā;

(c) paziņojums par negadījumu tiek sniegts vai tiek sniegts vēlu tādu apstākļu dēļ, par kuriem pilnvarotā persona nav atbildīga;

(d) pilnvarotā persona pierāda, ka negadījums noticis dzelzceļa vainas dēļ.

54.pants

Darbības tiesību anulēšana

sakarā ar reģistrētās bagāžas pārvadājumu līgumu

1.§ Ja pilnvarotais saņēmējs bagāžu pieņem, tiek anulētas visas darbības tiesības pret dzelzceļu, kas izriet no pārvadājuma līguma daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavētas piegādes gadījumā.

2.§ Tomēr darbības tiesības netiek anulētas:

(a) daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, ja:

(i) zaudējums vai bojājums saskaņā ar 48.pantu konstatēts pirms tam, kad pilnvarotais saņēmējs pieņēmis bagāžu;

(ii) zaudējumu vai bojājuma konstatācija, kura bija jāveic saskaņā ar 48.pantu, netika veikta vienīgi dzelzceļa vainas dēļ;

(b) tādas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, kura nav acīmredzama un nav konstatēta līdz brīdim, kad bagāžu pieņem pilnvarotais saņēmējs ar nosacījumu, ka tas:

(i) lūdz pārliecināties saskaņā ar 48.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk, kā trīs dienas pēc bagāžas pieņemšanas;

(ii) un papildus tam pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai un tās piegādi;

(c) piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs divdesmit vienas dienas laikā aizstāvējis savas tiesības pret vienu no 51.panta 3.§ minētajiem dzelzceļiem;

(d) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis apzināts amatpārkāpums vai rupja nolaidība no dzelzceļa puses.

55.pants

Darbību noilgums

1.§ Darbību noilguma termiņš kompensāciju sakarā, kas balstītas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, ir:

(a) pasažiera gadījumā — trīs gadi no negadījuma dienas;

(b) citu pilnvaroto personu gadījumā — trīs gadi no pasažiera miršanas dienas, bet ne ilgāk par pieciem gadiem no negadījuma dienas.

2.§ Noilguma termiņš citām no pārvadājuma līguma izrietošām darbībām ir viens gads.

Tomēr, noilguma termiņš ir divi gadi tādas darbības gadījumā, kas skar zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

3.§ 2.§ paredzētais noilguma termiņš ilgst:

(a) darbībām, kas attiecas uz pilnīga zaudējuma atlīdzināšanu, — no četrpadsmitās dienas pēc 23.panta 3.§ minētā termiņa beigām;

(b) darbībām, kas attiecas uz daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavētas piegādes atlīdzināšanu, — no dienas, kad piegāde notikusi;

(c) darbībām, kas attiecas uz pārvadāšanas maksu veikšanu vai atmaksāšanu, papildus maksām vai sodiem, summu precizēšanu gadījumā, kad tarifi ir piemēroti nepareizi, vai uz kļūdu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā, — no maksājuma dienas, vai, ja maksājums nav veikts, no dienas, kas tas bija jāveic;

(d) darbībām, kas attiecas uz muitas vai citu administratīvo iestāžu pieprasīto papildus nodevu atgūšanu, — no dienas, kad šīs iestādes izdarījušas pieprasījumu;

(e) visos citos gadījumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, — no dienas, kad beidzas biļetes derīguma termiņš.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, šajā termiņā netiek ieskaitīta.

4.§ Pēc tam, kad saskaņā ar 49.pantu dzelzceļam tiek iesniegta prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad dzelzceļš ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ dokumentus. Ja daļa no prasības tiek pieņemta, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums prasības saņemšanas vai atbildes gadījumā un dokumentu atdošanas gadījumā gulstas uz to pusi, kura paļaujas uz šiem faktiem.

Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

5.§ Prasības, kurām beidzies noilguma termiņš nevar tikt atjaunotas arī ar pretprasību vai iebildumu.

6.§ Ievērojot iepriekšējos noteikumus, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

V sadaļa

ATTIECĪBAS STARP DZELZCEĻIEM

56.pants

Norēķini starp dzelzceļiem

Jebkuram dzelzceļam, kurš iekasējis vai kuram būtu jāiekasē pārvadāšanas maksas, jāmaksā iesaistītajiem dzelzceļiem attiecīgā daļa no šīm maksām.

57.pants

Regresa prasības nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

1.§ Dzelzceļam, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju par pilnīgu vai daļēju reģistrētās bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājuma realizēšanā, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

(a) dzelzceļš, kas izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

(b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala vienmērīgi visu iesaistīto dzelzceļu starpā saskaņā ar (c) punktu;

(c) ja nav iespējams pierādīt, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis konkrēti viens vai vairāki dzelzceļi, kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka zaudējums vai bojājums nav noticis uz to ceļiem; šāda sadalīšana notiek proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

2.§ Gadījumā, ja kāds no dzelzceļiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek vienmērīgi sadalīta starp pārējiem dzelzceļiem, kuri bijuši iesaistīti pārvadājumā, proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

58.pants

Regresa prasības aizkavētas piegādes gadījumā

57.pants tiek piemērots arī gadījumos, kad kompensācija tiek maksāta par aizkavētu piegādi. Ja kavējumu izraisījis vairāk kā viens dzelzceļš, tad kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem proporcionāli kavējuma ilgumam uz viņu attiecīgajām līnijām.

59.pants

Regresa prasības kārtība

1.§ Maksājuma likumība, kuru veicis dzelzceļš, pielietojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 57. un 58.pantu, nevar tikt apstrīdēta no tā dzelzceļa puses, pret kuru tiek pielietotas regresa prasības, ja kompensāciju noteikusi tiesa un ja šim dzelzceļam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šim paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§ Dzelzceļam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem dzelzceļiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu; ja tas netiek veikts, dzelzceļš zaudē savas regresa prasības tiesības attiecībā uz tiem dzelzceļiem, pret kuriem tas šādas darbības nav uzsācis.

3.§ Tiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām tai iesniegtajām regresa prasībām.

4.§ Dzelzceļiem, pret kuriem šāda darbība ir veikta, nav tālāku regresa prasību tiesību.

5.§ Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

60.pants

Regresa prasības kompetence

1.§ Tās valsts tiesām, kuras teritorijā atrodas tā dzelzceļa galvenā mītne, pret kuru izvirzīta regresa prasība, ir vienīgā kompetence attiecībā uz visām regresa prasībām.

2.§ Ja darbība tiek veikta pret vairākiem dzelzceļiem, prasītājs dzelzceļš ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kurām saskaņā ar 1.§ ir kompetence.

61.pants

Regresa prasību līgumi

Ar līguma palīdzību dzelzceļi var neievērot noteikumus attiecībā uz savstarpējām regresa prasību tiesībām, kas izklāstīta V sadaļā, izņemot to, kas minēta 59.panta 5.§.

VI sadaļa

IZŅĒMUMA NOTEIKUMI

62.pants

Nepiemērošana

Vienveida noteikumi nav dominējoši pār noteikumiem, kuri savstarpējās satiksmes jomā attiecīgām valstīm jāievēro saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, piemēram, tiem, kas skar Eiropas Ogļu un tērauda savienību un Eiropas Ekonomisko kopienu.

 

B papildinājums

1980.gada 9.maija

Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM)

I sadaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Darbības sfēra

1.§ Izņemot 2.pantā noteiktos izņēmumus, Vienveida noteikumi attiecas uz visiem kravu pārvadājumiem, kas notiek saskaņā ar tiešās satiksmes dzelzceļa pavadzīmi, kas izdota braucienam pa vismaz divu valstu teritorijām un tikai pa līnijām un satiksmes ceļiem, kas iekļauti Konvencijas 3.un 10.pantā minētajos sarakstos, kā arī uz pārvadājumiem, kas saskaņā ar Konvencijas 2.panta 2.§ otro rindkopu tiek uzskatīti par līnijas pārvadājumiem.

2.§ Vienotajos noteikumos termins "stacija" nozīmē: dzelzceļa stacijas, kuģošanas pakalpojumiem izmantotās ostas un visus citus transporta uzņēmumu veidojumus, kas brīvi pieejami pārvadājumu līgumu izpildīšanai.

2.pants

Darbības sfēras izņēmumi

1.§ Vienotie noteikumi neattiecas uz pārvadājumiem, kuru sākuma un gala stacijas atrodas vienas valsts teritorijā un kuri citas valsts teritorijā notiek tikai tranzītā:

(a) ja līnijas un satiksmes ceļus, pa kuriem tiek veikts tranzīts, pārvalda vienīgi sākumpunkta valsts dzelzceļš; vai

(b) ja attiecīgās valstis vai dzelzceļi ir vienojušies neuzskatīt šādu pārvadājumu par starptautisku.

2.§ Pārvadājumus starp divām kaimiņvalstu stacijām un pārvadājumus starp stacijām divās valstīs, kas ietver tranzītu cauri trešās valsts teritorijai, gadījumos, kad līnijas vai satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikti pārvadājumi, izmanto tikai vienas (no šīm trijām) valsts dzelzceļš un šo valstu likumos un noteikumos nav nekā pretrunīga, regulē iekšējie satiksmes noteikumi, kas attiecas uz šo dzelzceļu.

3.pants

Pienākums veikt pārvadājumu

1.§ Dzelzceļa pienākums ir veikt visus jebkādu kravu pārvadājumus pilnu vagonu kravās, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, kas paredz, ka:

(a) nosūtītājs ievēro Vienveida noteikumus, papildinošos noteikumus un starptautiskos tarifus;

(b) pārvadājumus var veikt, izmantojot parastos personāla un transporta resursus, kas pietiekami, lai ievērotu ierastās satiksmes prasības;

(c) pārvadājumi nav pasargāti no apstākļiem, kurus dzelzceļš nevar novērst un kurus tas nevar izmainīt.

2.§ Dzelzceļam nav pienākums pieņemt kravas, kuru iekraušanai, pārkraušanai vai izkraušanai nepieciešams īpašs aprīkojums, ja vien attiecīgo dzelzceļu rīcībā nav šāda aprīkojuma.

3.§ Dzelzceļam ir pienākums pieņemt tikai tās kravas, kuru pārvadāšana var tikt īstenota bez kavēšanās; noteikumi, kuri ir spēkā nosūtīšanas stacijā, nosaka apstākļus, kādos šim nosacījumam neatbilstošas kravas īslaicīgi jāuzglabā.

4.§ Ja kompetenta institūcija nolemj, ka:

(a) pakalpojums netiek turpināts vai tas tiek pilnīgi vai daļēji pārtraukts,

(b) noteikti pārvadājumi tiek atteikti vai tiek pieņemti tikai ar zināmiem nosacījumiem,

(c) noteiktas kravas tiek pieņemtas transportēšanai prioritārā kārtībā,

§ie pasākumi nekavējoties jādara zināmi sabiedrībai un dzelzceļiem; pēdējie par to informē citu valstu dzelzceļus, lai tie veiktu attiecīgas publikācijas.

5.§ Dzelzceļš ar vienotu līgumu var koncentrēt kravu satiksmi starp konkrētām vietām noteiktu robežpunktu un un tranzītvalstu ietvaros.

Šie noteikumi jāpaziņo Centrālajam birojam. Dzelzceļš tos iekļauj īpašos sarakstos, tie tiek publicēti starptautisko tarifu izdevumos un stājas spēkā pēc viena mēneša no dienas, kad par tiem paziņots Centrālajam birojam.

6.§ Jebkāds dzelzceļa pārkāpums šī panta sakarā var izraisīt prasību pēc kompensācijas par zaudējumu vai kaitējumu.

4.pants

Pārvadāšanai neatļautie priekšmeti

Pārvadāšanai netiek pieņemti:

(a) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir aizliegta jebkurā no teritorijām, kurās tie tiktu vesti;

(b) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir pasta iestāžu monopols jebkurā no teritorijām, kurās tie tiktu vesti;

(c) priekšmeti, kuri savu izmēru, masas vai iesaiņojuma dēļ nav piemēroti piedāvātajam pārvadājumam, ņemot vērā jebkura iespējami iesaistītā dzelzceļa ritošā sastāva un iekārtu iespējas;

(d) vielas un priekšmeti, ievērojot 5.panta 2.§ minētos izņēmumus, kuri nav atļauti pārvadāšanai saskaņā ar Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu noteikumiem (RID) (Vienveida noteikumu I pielikums).

5.pants

Priekšmeti, kuru pārvadāšana atļauta, ievērojot nosacījumus

1.§ Turpmākais tiek atļauts pārvadāšanai, ievērojot nosacījumus:

(a) vielas un priekšmeti, kas pieņemti pārvadāšanai ar nosacījumiem saskaņā ar RID noteikumiem vai 2.§ minētajiem līgumiem un tarifu pantiem;

(b) apbedīšanas priekšmetu sūtījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs uz saviem riteņiem, dzīvi dzīvnieki kā arī sūtījumi, kuri savu izmēru, masas vai iesaiņojuma dēļ ir grūti pārvadājami — ievērojot nosacījumus, kurus paredz papildinošie noteikumi; tie var atšķirties no Vienveida noteikumiem.

Dzīvi dzīvnieki jāpavada nosūtītāja uzraugam. Tomēr uzraugs nav nepieciešams gadījumos, kad to atļauj starptautiskie tarifi vai kad pēc nosūtītāja pieprasījuma to atļauj pārvadājumā iesaistītais dzelzceļš;

Šādos gadījumos, ja vien puses nevienojas par pretējo, dzelzceļš nav atbildīgs par jebkādu zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi riska situācija, kas uzraugam būtu jānovērš.

2.§ Divas vai vairākas valstis ar līguma palīdzību vai divi vai vairāki dzelzceļi ar tarifu pantu palīdzību var kopīgi vienoties par nosacījumiem, kuri jāievēro, ja noteiktas vielas un priekšmeti, kas nav atļauti pārvadāšanai saskaņā ar RID, tomēr jāpieņem pārvadāšanai.

Valstis un dzelzceļi tādā pašā veidā var padarīt RID noteiktos pārvadāšanas atļaujas nosacījumus piekāpīgākus.

Šādi līgumi un tarifu panti jāpublicē un par tiem jāpaziņo Centrālajam birojam, kurš savukārt par tiem paziņo valstīm.

6.pants

Tarifi. Privātie līgumi

1.§ Pārvadāšanas maksas, kas aprēķinātas visam pārvadājumam kopumā vai atsevišķiem maršruta posmiem, kā arī papildus maksas tiek aprēķinātas saskaņā ar tarifiem, kas juridiski ir spēkā, ir pienācīgi publicēti katrā valstī un kas piemērojami brīdī, kad tiek sastādīts pārvadājuma līgums.

2.§ Tarifos jānorāda visi īpašie nosacījumi, kas tiek piemēroti pārvadājumam, it īpaši, pārvadāšanas maksas un papildus maksu aprēķināšanai nepieciešamā informācija un attiecīgos gadījumos — noteikumi, kas regulē valūtu konvertāciju.

Tarifu noteikumi nevar būt pretrunā ar Vienveida noteikumiem, izņemot gadījumus, kad pēdējie to īpaši paredz.

3.§ Tarifi tiek piemēroti visiem lietotājiem ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem.

4.§ Dzelzceļi var noslēgt privātus līgumus par maksu samazināšanu vai citiem atvieglojumiem, paredzot, ka salīdzināmos apstākļos lietotājiem tiek piedāvāti salīdzināmi nosacījumi.

Maksu samazināšana un citi atvieglojumi var tikt piešķirti dzelzceļa vai sabiedrisko pakalpojumu vai labdarības mērķiem.

Pirmajā un otrajā rindkopā minēto pasākumu publicēšana nav obligāta.

5.§ Starptautiskie tarifi var tikt izsludināti kā obligāti piemērojami starptautiskajā satiksmē, izņemot iekšējos tarifus.

Starptautisko tarifu piemērošana var būt nosacīta, ja tas īpaši paredzēts dzelzceļa pavadzīmē.

6.§ Tarifi un tarifu grozījumi tiek uzskatīti par pienācīgi publicētiem no brīža, kad dzelzceļš darījis pieejamas lietotājiem visas detaļas.

Starptautisko tarifu publicēšana ir obligāta tikai tajās valstīs, kuru dzelzceļi ir šo tarifu puses kā sākumpunkta un galapunkta dzelzceļi.

7.§ Starptautisko tarifu paaugstinājumi un jebkuri citi noteikumi, kuri padara šādos tarifos noteiktos pārvadājumu nosacījumus bargākus, nestājas spēkā vismaz piecpadsmit dienas pēc to publicēšanas, izņemot šādus gadījumus:

(a) ja starptautiskie tarifi paredz kāda iekšējā tarifa paaugstināšanu, lai nosegtu visu maršrutu, — tiek piemēroti šo iekšējo tarifu publicēšanas termiņi;

(b) ja starptautiskajos tarifos noteiktie maksu paaugstinājumi seko iesaistītā dzelzceļa iekšējās satiksmes tarifu paaugstinājumam, — tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas ar nosacījumu, ka par starptautisko tarifu samaksu koriģēšanu, ko izraisa šāds vispārējs paaugstinājums, tiek paziņots vismaz piecpadsmit dienas iepriekš; tomēr šāds paziņojums nevar tikt izdarīts pirms attiecīgo iekšējo tarifu paaugstinājumu publicēšanas.

(c) ja starptautiskajos tarifos paredzētās pārvadāšanas maksas un papildus maksas jāmaina valūtas kursu svārstību dēļ vai jālabo acīmredzamas kļūdas, šādas korekcijas un labojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

8.§ Valstīm, kurās noteiktu tarifu publicēšana vai to piemērošana visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem nav obligāta, šī panta noteikumi nav saistoši, ja vien šādu pienākumu neparedz minētie tarifi.

9.§ Dzelzceļi nevar iekasēt citu summu virs vai zem tarifos paredzētās pārvadāšanas maksas vai papildus maksas kā vien to, kas tiem samaksāta. Šādas summas ir pienācīgi jāatzīmē un atsevišķi jānorāda dzelzceļa pavadzīmē kopā ar jebkuru citu atbilstošu papildinformāciju. Ja šo informāciju satur dzelzceļa pavadzīmei pievienotie dokumenti un ja attiecīgās summas maksā nosūtītājs, šie dokumenti netiek nosūtīti saņēmējam kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, bet gan kopā ar 15.panta 7.§ minēto rēķinu tiek nogādāti nosūtītājam.

7.pants

Norēķinu vienība.

Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

1.§ Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība ir SDR ( Special Drawing Right — Īpašās aizdevuma tiesības), ko noteicis Starptautiskais Valūtas Fonds.

Valsts, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko lieto Starptautiskais valūtas fonds savām operācijām un transakcijām.

2.§ Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālā valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar šajā valstī noteikto metodi.

Nacionālajā valūtā šim aprēķinam jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

3.§ Ja valsts nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts un ja tās likumdošana nepieļauj augstākminētā 1.§ vai 2.§ piemērošanu, Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība tiek pielīdzināta trīs zelta frankiem.

Zelta franks ir 10/31 daļas no 900. proves zelta grama.

Zelta franka konvertācijai nacionālajā valūtā jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

4.§ Trīs mēnešu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā un katru reizi, kad to aprēķina metodēs vai nacionālās valūtas vērtībā attiecībā pret norēķinu vienību rodas izmaiņas, valstīm jāpaziņo Centrālajam birojam par savu aprēķina metodi saskaņā ar 2.§ vai konvertācijas rezultātiem saskaņā ar 3.§.

Centrālais birojs par to informē valstis.

5.§ Dzelzceļš publicē kursus, pēc kuriem:

(a) tas konvertē summas, kas izteiktas ārvalstu valūtās, bet ir maksājamas vietējā valūtā (konvertācijas kursi);

(b) tas pieņem maksājumu ārvalstu valūtā (akcepta kursi).

8.pants

Īpaši noteikumi dažiem pārvadājumu tipiem

1.§ Saskaņā ar Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (RIP) (Vienveida noteikumu II pielikums) privātu vagonu pārvadāšanai ir īpaši noteikumi.

2.§ Saskaņā ar Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (RICo) (Vienveida noteikumu III pielikums) konteineru pārvadāšanai ir īpaši noteikumi.

3.§ Saskaņā ar Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (REIx) (Vienveida noteikumu IV pielikums), steidzamo sūtījumu pārvadājumos dzelzceļi ar tarifu pantu palīdzību var vienoties pa īpašiem noteikumiem.

4.§ Divas vai vairākas valstis īpašā līgumā vai divi vai vairāki dzelzceļi ar papildinošiem noteikumiem vai tarifu pantiem var vienoties par noteikumiem, kas var atšķirties no Vienveida noteikumiem attiecībā uz šādiem sūtījumiem:

(a) sūtījumi saskaņā ar apgrozāmiem dokumentiem;

(b) sūtījumi, kas jāizsniedz tikai apmaiņā pret dzelzceļa pavadzīmes dublikātu;

(c) avīžu sūtījumi;

(d) gadatirgiem vai izstādēm domātie sūtījumi;

(e) iekraušanas piederumu un tādu iekārtu sūtījumi, kas paredzēti tranzītkravu pasargāšanai no aukstuma vai karstuma;

(f) sūtījumi visā maršrutā vai tā posmā saskaņā ar dzelzceļa pavadzīmēm, kas nav izmantotas maksas iekasēšanai vai rēķinu piestādīšanai;

(g) sūtījumi, kas tiek pārvadāti saskaņā ar instrumentiem, kas izmantojami automātiskai datu pārraidei.

9.pants

Papildinošie noteikumi

1.§ Divas vai vairākas valstis vai divi vai vairāki dzelzceļi var izstrādāt papildinošus noteikumus Vienveida noteikumu izpildei. Piemērojot Vienveida noteikumus, ja vien tas tajos nav tieši paredzēts, nevar neņemt vērā papildinošos noteikumus.

2.§ Papildinošie noteikumi stājas spēkā un tiek publicēti saskaņā ar katras valsts likumiem un noteikumiem. Par papildinošajiem noteikumiem un to stāšanos spēkā jāpaziņo Centrālajam birojam.

10.pants

Nacionālie likumi

1.§ Vienveida noteikumu, papildinošo noteikumu vai starptautisko tarifu neesamības gadījumā tiek piemēroti nacionālie likumi.

2.§ "Nacionālie likumi" nozīmē tās valsts likumus, kurā persona ir tiesīga aizsargāt savas tiesības, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

II sadaļa

PĀRVADĀJUMU LĪGUMA SASTĀDĪŠANA UN IZPILDE

11.pants

Pārvadājumu līguma sastādīšana

1.§ Pārvadājumu līgums jāsastāda tiklīdz nosūtītājs dzelzceļš ir pieņēmis pārvadājumam kravas kopā ar dzelzceļa pavadzīmi. Preču pieņemšana ir notikusi pēc nosūtīšanas stacijas zīmoga uzlikšanas dzelzceļa pavadzīmē, atbilstošos gadījumos uz katras tās lapas, vai elektroniska grāmatvedības ieraksta izdarīšanas, kas norāda pieņemšanas datumu.

2.§ 1.§ paredzētās darbības jāveic nekavējoties pēc tam, kad visas kravas, uz kurām attiecas dzelzceļa pavadzīme, ir nodotas pārvadāšanai un, ja nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi to paredz, — visas maksas, ko nosūtītājs ir apņēmies samaksāt, ir samaksātas vai arī saskaņā ar 15.panta 7.§ ir iemaksāta drošības nauda.

3.§ Kad zīmogs ir uzspiests vai elektronisks grāmatvedības ieraksts izdarīts, dzelzceļa pavadzīme kalpo par pierādījumu līguma sastādīšanai un saturam.

4.§ Neraugoties uz to, ja kravu iekraušana saskaņā ar tarifiem vai vienošanos starp nosūtītāju un dzelzceļu ar nosacījumu, ka šāda vienošanās ir apstiprināta nosūtīšanas stacijā, ietilpst nosūtītāja pienākumos, dzelzceļa pavadzīmē minētās ziņas attiecībā uz kravu masu vai kravas vietu skaitu kalpo par pierādījumu pret dzelzceļu vienīgi tajā gadījumā, kad dzelzceļš ir pārbaudījis kravas vietu skaitu un masu un apliecinājis to dzelzceļa pavadzīmē. Ja nepieciešams, šīs ziņas var tikt pierādītas citā veidā.

Ja ir acīmredzams, ka nepastāv faktiskas atšķirības attiecībā uz kravas vietu skaitu un masu un ziņām, kas minētas dzelzceļa pavadzīmē, dzelzceļa pavadzīme nekalpo par pierādījumu pret dzelzceļu. Īpaši tas attiecas uz vagonu, kas saņēmējam nodots ar neskartiem zīmogiem (plombām).

5.§ Dzelzceļš apstiprina kravu saņemšanu un datumu, kad tās pieņemtas pārvadājumam, uzspiežot dzelzceļa pavadzīmes dublikātā dienas zīmogu vai izdarot elektronisku grāmatvedības ierakstu pirms pavadzīmes dublikāta atdošanas nosūtītājam.

Pavadzīmes dublikāts nekalpo kā dzelzceļa pavadzīme, kas pavada kravas, ne arī kā iekraušanas rēķins.

12.pants

Dzelzceļa pavadzīme

1.§ Nosūtītājs iesniedz pienācīgi aizpildītu dzelzceļa pavadzīmi.

Katram atsevišķam sūtījumam tiek aizpildīta atsevišķa dzelzceļa pavadzīme. Viena un tā pati dzelzceļa pavadzīme nevar attiekties vairāk kā uz viena vagona kravu. Papildinošie noteikumi var atšķirties no šiem noteikumiem.

2.§ Dzelzceļš nosaka dzelzceļa pavadzīmes standarta formu, kurai jāietver nosūtītājam domāts dublikāts.

Noteiktiem satiksmes veidiem, īpaši starp kaimiņvalstīm, dzelzceļi var tarifos paredzēt vienkāršotas dzelzceļa pavadzīmes lietošanu.

Noteiktiem satiksmes veidiem ar valstīm, kas nav pievienojušās šai Konvencijai, tarifi var paredzēt īpašu regresa kārtību.

3.§ Dzelzceļa pavadzīmes tiek iespiestas divās vai, ja nepieciešams, trīs valodās, no kurām vismaz viena ir kāda no Organizācijas darba valodām.

Starptautiskie tarifi var noteikt valodu, kādā nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē aizpilda nepieciešamās ziņas. Ja šāda noteikuma nav, dzelzceļa pavadzīme jāaizpilda kādā no nosūtīšanas stacijas valsts oficiālajām valodām un jāpievieno tulkojums kādā no Organizācijas darba valodām, izņemot, ja informācija pavadzīmē tiek sniegta kādā no šīm valodām.

Ziņām, ko nosūtītājs norāda dzelzceļa pavadzīmē, jābūt rakstītām ar romiešu burtiem, izņemot gadījumus, kad papildinošie noteikumi vai starptautiskie tarifi paredz citādi.

13.pants

Ieraksti dzelzceļa pavadzīmē

1.§ Dzelzceļa pavadzīmē jānorāda šāda informācija:

(a) galastacijas nosaukums;

(b) saņēmēja vārds un adrese; kā saņēmējs tiek norādīta tikai viena fiziska vai juridiska persona;

(c) kravu apraksts;

(d) masa vai, ja tā nav nosakāma, — salīdzinoša informācija saskaņā ar sākumpunkta stacijā spēkā esošiem noteikumiem;

(e) kravas vietu skaits un iesaiņojuma apraksts gadījumā, ja sūtījums ir mazāks par vagona kravu un gadījumā, ja sūtījums ir pilna vagona krava, bet tas ietver vienu vai vairākus sūtījumus, kas tiek nogādāts dzelzceļaņjūras satiksmē un kam nepieciešama pārkraušana.

(f) vagona numurs un privātajiem vagoniem — arī tara, ja kravu iekraušana ir nosūtītāja pienākums;

(g) detalizēts to dokumentu saraksts, kurus pieprasa muita vai citas varas iestādes un kuri ir pievienoti dzelzceļa pavadzīmei vai minētajā stacijā vai citā muitas vai citas varas iestādes birojā uzrādīti kā dzelzceļa rīcībā esoši.

(h) nosūtītāja vārds un adrese; kā nosūtītājs tiek norādīta tikai viena fiziska vai juridiska persona; ja nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi tā paredz, nosūtītājs savam vārdam un adresei pievieno savu rakstisku, drukātu vai spiedogveida parakstu.

Nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi nosaka terminu "vagona krava" un "mazāk par vagona kravu" nozīmi visam maršrutam.

2.§ Atbilstošos gadījumos dzelzceļa pavadzīme ietver visas pārējās Vienveida noteikumos paredzētās ziņas. Tajā netiek norādīta cita informācija, ja vien to neparedz vai nepieļauj valsts likumi un noteikumi, papildinošie noteikumi vai tarifi un ja tie nav pretrunā ar Vienveida noteikumiem.

3.§ Neraugoties uz to, nosūtītājs, neuzliekot dzelzceļam nekādus pienākumus vai atbildību, var speciāli tam atvēlētā vietā dzelzceļa pavadzīmē iekļaut piezīmes, kas attiecas uz saņēmēju.

4.§ Dzelzceļa pavadzīmi nevar aizstāt citi dokumenti un tai netiek pievienoti citi dokumenti kā vien tie, kas noteikti vai pieļauti Vienveida noteikumos, papildinošajos noteikumos un tarifos.

14.pants

Izmantojamie maršruti un tarifi

1.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var noteikt pārvadājuma maršrutu, norādot robežpunktus vai robežstacijas un atbilstošos gadījumos starpdzelzceļu tranzīta stacijas. Viņš var noteikt tikai tos robežpunktus un stacijas, kuras ir atvērtas satiksmei starp attiecīgo sākumpunkta staciju un galastaciju.

2.§ Turpmākais tiek uzskatīts par maršruta norādījumiem:

(a) to staciju nosaukumi, kurās tiek kārtotas muitas un citu varas iestāžu noteiktās formalitātes, un to staciju nosaukumi, kurās pārvadātajām kravām tiek pievērsta īpaša uzmanība (dzīvnieku apkopšana, zirgu apkalšana u.tml.);

(b) piemērojamo tarifu nosaukums, ja tas ir pietiekami, lai noteiktu stacijas, starp kurām jāpiemēro attiecīgie tarifi;

(c) norādes, kas attiecas uz kopējo vai daļēju apmaksu līdz X (kur X ir tā punkta nosaukums, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi).

3.§ Izņemot gadījumos, kas norādīti 3.panta 4.§ un 5.§ un 33.panta 1.§, dzelzceļš nedrīkst vest kravas pa citu maršrutu kā vien pa to, ko norādījis nosūtītājs, ja vien:

(a) muitas un citu varas iestāžu formalitātes, kā arī kravām nepieciešamā aprūpe jebkurā gadījumā tiks veikta nosūtītāja norādītajās stacijās; un

(b) maksa un tranzītpārvadājumu termiņš nepārsniegs tos, kas aprēķināti atbilstoši nosūtītāja norādītajam maršrutam.

(a) punkts netiek piemērots sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu, ja kāds no iesaistītajiem dzelzceļiem nevar ievērot nosūtītāja izvēlēto maršrutu sakarā ar maršruta norādījumiem, kuri izriet no kārtības, kādā veicami tādu sūtījumu starptautiskie pārvadājumi, kas mazāki par vagona kravu.

4.§ Ievērojot 3.§ noteikumus, maksa un tranzītpārvadājumu termiņi tiek aprēķināti saskaņā ar nosūtītāja norādīto maršrutu vai, ja šādas norādes nav — saskaņā ar dzelzceļa izvēlēto maršrutu.

5.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var norādīt piemērojamos tarifus. Dzelzceļam jāpiemēro šie tarifi, ja to nosacījumi atbilst konkrētajam gadījumam.

6.§ Ja nosūtītāja norādījumi ir nepietiekami, lai noteiktu maršrutu un piemērojamos tarifus, vai ja kāda no šīm norādēm ir pretrunā ar citu, dzelzceļš izvēlas maršrutu un tarifus, kuri tam šķiet vispiemērotākie nosūtītājam.

7.§ Dzelzceļš nav atbildīgs par ciesto zaudējumu vai kaitējumu, kas radies saskaņā ar 6.§ izdarītās izvēles rezultātā, izņemot apzināta amatpārkāpuma vai rupjas nolaidības gadījumā.

15.pants

Izdevumu apmaksa

1.§ Izdevumus (pārvadāšanas maksu, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas, kuras veidojas no sūtījuma pieņemšanas pārvadājumam līdz pat tā piegādei) apmaksā nosūtītājs vai saņēmējs saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem.

Piemērojot šos noteikumus, izdevumi, kuri, aprēķinot pārvadājuma maksas saskaņā ar attiecīgajiem tarifiem, jāpievieno standarta likmēm vai īpašām likmēm, tiek uzskatīti par pārvadāšanas maksu.

2.§ Nosūtītājs, kurš uzņemas apmaksāt visus izdevumus vai daļu no tiem, norāda to dzelzceļa pavadzīmē, izmantojot vienu no šādām frāzēm:

(a) (i) "pārvadājums apmaksāts" , ja viņš uzņemas apmaksāt vienīgi pārvadāšanas maksu;

(ii) "pārvadājums apmaksāts, ieskaitot..." , ja viņš uzņemas veikt apmaksu papildus pārvadāšanas maksai, viņam jānorāda precīzs šo papildus maksu apraksts; papildus norādes, kas var attiekties tikai uz papildus maksām vai citām maksām, kuras rodas laikā no sūtījuma pieņemšanas pārvadājumam līdz tā piegādei, kā arī uz summām, ko iekasē muita vai citas varas iestādes, nevar novest pie jebkādas kopējās summas dalīšanas pa kategorijām (piemēram, muitas nodevu un citu muitai maksājamo summu kopējā summa, pievienotās vērtības nodoklis uzskatāmi par atsevišķu kategoriju);

(iii) "pārvadājums apmaksāts līdz X" (X norāda tā punkta nosaukumu, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi), ja viņš uzņēmies veikt samaksu par pārvadājumu līdz X;

(iv) "pārvadājums apmaksāts līdz X, ieskaitot..." (X norāda tā punkta nosaukumu, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi), ja viņš uzņēmies segt visas maksas papildus tai, kas paredzēta par pārvadājumu līdz X, taču izņemot visas maksas, kas attiecas uz sekojošo valsti vai dzelzceļu; (ii) apakšpunkta noteikumi tiek piemēroti analoģiski;

(b) "apmaksāti visi izdevumi" , ja viņš uzņēmies apmaksāt visus izdevumus (pārvadāšanas maksu, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas);

(c) "izdevumi apmaksāti, nepārsniedzot..." , ja viņš uzņēmies maksāt noteiktu summu; izņemot gadījumus, kad tarifi paredz citādi, šī summa jāizsaka nosūtīšanas punkta valsts valūtā.

Papildus maksa un citas maksas, kas saskaņā ar nosūtīšanas stacijā spēkā esošajiem noteikumiem tiek aprēķinātas visam attiecīgajam maršrutam, kā arī piegādes procentus, kas izklāstīti 16.panta 2.§, (a) punkta (iv) apakšpunktā norādīto maksājumu gadījumā vienmēr pilnā mērā veic nosūtītājs.

3.§ Kas attiecas uz izdevumu apmaksu, starptautiskie tarifi var norādīt šī panta 2.§ minēto frāžu un citu frāžu īpašas lietošanas kārtību.

4.§ Izdevumi, kurus nosūtītājs nav apņēmies apmaksāt, tiek uzskatīti par tādiem, kurus apmaksās saņēmējs. Neraugoties uz to, šādus izdevumus sedz nosūtītājs, ja saņēmējs nav ne pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, ne pieteicis savas tiesības atbilstoši 28.panta 4.§, ne arī izdarījis izmaiņas pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu.

5.§ Papildus maksas, tādas kā maksa par dīkstāvi, par noliktavu izmantošanu un svēršanu, kuras izriet no saņēmēja darbības vai no viņa prasības, vienmēr apmaksā saņēmējs.

6.§ Nosūtīšanas punkta dzelzceļš var pieprasīt nosūtītājam veikt priekšapmaksu tādu kravu gadījumā, kuras viņaprāt ir pakļautas straujai vērtības krišanai vai kuras savas zemās vērtības vai savas dabas dēļ nenodrošina pietiekamu šo samaksu segumu.

7.§ Ja izdevumu apjoms, kurus apņēmies apmaksāt nosūtītājs, nevar tikt precīzi noteikts brīdī, kad kravas tiek nodotas pārvadājumam, šādi izdevumi jānorāda izdevumu dokumentā, un nosūtītājam jāveic apmaksa ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām. Dzelzceļš var pieprasīt drošības naudu, kas aptuveni atbilst izdevumiem; par to tiek izdota kvīts. Detalizēts aprēķins, kas tiek sastādīts, izmantojot izdevumu dokumenta ziņas, tiek nogādāts nosūtītājam apmaiņā pret kvīti.

8.§ Nosūtīšanas stacija dzelzceļa pavadzīmē un tās dublikātā norāda izdevumus, kuri apmaksāti iepriekš, ja vien nosūtīšanas stacijā spēkā esošie nosacījumi neparedz, ka šie izdevumi jānorāda tikai dublikātā. Šī panta 7.§ minētajā gadījumā šie izdevumi netiek minēti ne dzelzceļa pavadzīmē, ne arī tās dublikātā.

16.pants

Procenti par piegādi

1.§ Uz jebkuru sūtījumu var attiecināt procentus par piegādi. Deklarētā summa jānorāda dzelzceļa pavadzīmē skaitliskā veidā nosūtīšanas punkta valsts valūtā, citā tarifos noteiktā valūtā vai norēķinu vienībās.

2.§ Maksa par piegādes procentiem tiek aprēķināta visam attiecīgajam maršrutam saskaņā ar nosūtītāja dzelzceļa tarifiem.

17.pants

Maksa pēc piegādes un daļēja norēķināšanās

1.§ Nosūtītājs var attiecināt uz kravām samaksu pēc principa "maksa pēc piegādes" (Cash on delivery) , kuras summa nepārsniedz kravu vērtību to pieņemšanas brīdī nosūtītāja stacijā. "Maksas pēc piegādes" summa tiek izteikta nosūtīšanas punkta valsts valūtā; tarifi var paredzēt izņēmumus.

2.§ Dzelzceļam nav jāapmaksā neviena summa, kas attiecas uz maksu pēc piegādes, kamēr šo summa nav apmaksājis saņēmējs. Šī summa jāpārskaita nosūtītājam trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad to samaksājis saņēmējs; pēc šī termiņa beigām tiek uzrēķināti procenti ar likmi pieci procenti gadā.

3.§ Ja kravas pilnībā vai daļēji tiek piegādātas saņēmējam bez iepriekšējas "maksas pēc piegādes" iekasēšanas, dzelzceļš sedz nosūtītājam visus zaudējumus vai kaitējumus, līdz summai, ko paredz maksa pēc piegādes, nekaitējot nekādām saņēmēja regresa prasības tiesībām.

4.§ Uz sūtījumiem, par kuriem tiek maksāts pēc piegādes, tiek attiecināta tarifos noteikta iekasēšanas maksa; šī maksa tiek piemērota, neraugoties uz to, ka summa, ko paredz maksa pēc piegādes, tiek atcelta vai samazināta, grozot pārvadājuma līgumu saskaņā ar 30.panta 1.§.

5.§ Daļēja norēķināšanās ir atļauta tikai tad, ja tā tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

6.§ Summas, ko paredz maksa pēc piegādes kā arī daļēja norēķināšanās, tiek skaitliskā veidā ierakstītas dzelzceļa pavadzīmē.

18.pants

Atbildība par dzelzceļa pavadzīmē sniegto ziņu pareizību

Nosūtītājs ir atbildīgs par ziņu precizitāti dzelzceļa pavadzīmē, ko aizpildījis viņš pats vai kāds cits viņa vārdā. Viņam jāapzinās visas sekas gadījumā, kad šie dati ir neprecīzi, nepareizi, nepilnīgi vai ierakstīti citā, ne tiem atvēlētajā vietā.

19.pants

Kravu stāvoklis, iesaiņojums un marķējums

1.§ Ja dzelzceļš pieņem pārvadājumam kravas, kuras uzrāda acīmredzamu bojājumu, tas var pieprasīt norādīt šo kravu stāvokli dzelzceļa pavadzīmē.

2.§ Ja kravām nepieciešams iesaiņojums, nosūtītājam tās jāiesaiņo tā, lai pasargātu tās no pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas un no sabojāšanas tranzītā un lai izvairītos no riska ievainot vai kaitēt personām, aprīkojumam vai citām kravām.

Turklāt iesaiņojumam jāatbilst noteikumiem, kuri ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

3.§ Ja nosūtītājs nav izpildījis 2.§ paredzētos noteikumus, dzelzceļš var vai nu atteikties pieņemt kravas vai arī var pieprasīt nosūtītājam apstiprināt dzelzceļa pavadzīmē iesaiņojuma trūkumu vai tā bojāto stāvokli ar precīzu tā aprakstu.

4.§ Nosūtītājs ir atbildīgs par visām sekām, ko izraisa iesaiņojuma trūkums vai tā bojātais stāvoklis, un tam jāatlīdzina visi zaudējumi vai kaitējumi, kas šī iemesla dēļ radušies dzelzceļam. Ja kravu pavadzīmē trūkst jebkādu ziņu, pierādīšanas pienākums attiecībā uz šādu iesaiņojuma trūkumu vai tā bojāto stāvokli gulstas uz dzelzceļu.

5.§ Sūtījumu marķēšanu, ko veic nosūtītājs, regulē papildinošie noteikumi vai tarifi.

20.pants

Kravu nodošana transportēšanai un iekraušana

1.§ Kravu nodošanu transportēšanai regulē noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

2.§ Iekraušana ir dzelzceļa vai nosūtītāja pienākums atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā, ja vien Vienveida noteikumi neparedz citādi vai ja dzelzceļa pavadzīmē ir atsauce uz īpašu līgumu starp nosūtītāju un dzelzceļu.

Ja par iekraušanu ir atbildīgs nosūtītājs, viņam jāievēro iekraušanas limits. Ja dažādās līnijās, pa kurām notiks satiksme, ir spēkā dažādi iekraušanas limiti, visam maršrutam tiek piemērots zemākais iekraušanas limits. Noteikumi, kas skar iekraušanas limitus, tiek publicēti tādā pat veidā, kā tarifi. Ja nosūtītājs pieprasa, dzelzceļam viņš jāinformē par iekraušanas limitu.

3.§ Nosūtītājs ir atbildīgs par visām sekām, kuras rodas viņa veiktas nepareizas iekraušanas rezultātā, un viņam jāatlīdzina visi zaudējumi un bojājumi, kuri šī iemesla dēļ radušies dzelzceļam. Neraugoties uz to, 15.pants tiek piemērots izmaksu segšanai, kas saistītas ar kravu pārkraušanu nepareizas iekraušanas rezultātā. Nepareizas iekraušanas pierādīšanas pienākums gulstas uz dzelzceļu.

4.§ Ja Vienveida noteikumi neparedz citādi, saskaņā ar starptautiskajiem tarifiem kravas tiek pārvadātas slēgtos vagonos, vaļējos vagonos, pārklātos vaļējos vagonos vai īpaši aprīkotos vagonos. Ja starptautisku tarifu nav vai ja tie neparedz noteikumus attiecīgajam gadījumam, visam maršrutam posmam tiek piemēroti noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

5.§ Vagonu zīmogu (plombu) uzlikšanu regulē noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē norāda viņa uzlikto zīmogu (plombu) skaitu un aprakstu.

21.pants

Pārbaude

1.§ Dzelzceļam vienmēr ir tiesības pārliecināties vai sūtījums atbilst tām ziņām, ko nosūtītājs ierakstījis dzelzceļa pavadzīmē un vai tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz pārvadāšanai pieņemto kravu stāvokli.

2.§ Ja šajā nolūkā tiek pārbaudīts sūtījuma saturs, pārbaudē jāuzaicina piedalīties nosūtītājs vai saņēmējs atkarībā no tā, vai pārbaude notiek nosūtīšanas stacijā vai galastacijā. Ja ieinteresētā puse nepiedalās vai ja pārbaude notiek tranzīta posmā, tā tiek veikta divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē, ja vien tās Valsts likumi un noteikumi, kurā notiek pārbaude, neparedz citādi. Tomēr tranzītā dzelzceļš pārbaudi nevar veikt, ja vien to neizsauc operatīva nepieciešamība vai arī muitas un citu varas iestāžu prasības.

3.§ Dzelzceļa pavadzīmē norādīto ziņu pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti pavadzīmē. Ja pārbaudi veic nosūtīšanas stacijā, tās rezultāts tiek ierakstīts arī dzelzceļa pavadzīmes dublikātā, ja tā ir dzelzceļa rīcībā.

Ja sūtījums neatbilst informācijai, kas norādīta dzelzceļa pavadzīmē vai ja ir pārkāpti noteikumi attiecībā uz pārvadāšanai pieņemto kravu stāvokli, pārbaudes izmaksas, ja vien tās netiek savlaicīgi segtas, tiek segtas apmaiņā pret kravām.

22.pants

Pārliecināšanās par masu un kravas vietu skaitu

1.§ Katrā valstī spēkā esošie noteikumi nosaka apstākļus, kuros dzelzceļam jāpārliecinās par kravu masu vai kravas vietu skaitu, kā arī vagonu faktisko taru.

Pārbaudes rezultātus dzelzceļš atzīmē dzelzceļa pavadzīmē.

2.§ Ja svēršana, ko dzelzceļš izdara pēc pārvadājuma līguma sastādīšanas, atklāj atšķirības, par pamatu pārvadājuma maksas aprēķināšanai turpina kalpot masa, kas konstatēta nosūtīšanas stacijā, vai, ja šāda konstatējuma nav, — masa, ko norādījis nosūtītājs:

(a) ja atšķirību nepārprotami izraisījusi kravu daba vai atmosfēras apstākļi; vai

(b) ja svēršana notiek uz platformsvariem un norāda atšķirību, kas nav lielāka par diviem procentiem no kopējās nosūtītāja dzelzceļa konstatētās masa vai, ja tādas nav — paša nosūtītāja norādītās masas.

23.pants

Pārmērīga piekraušana

1.§ Ja nosūtīšanas stacijā vai starpstacijā atklāta pārmērīga vagona piekraušana, lieko svaru veidojošā krava var tikt izkrauta no vagona pat, ja netiek maksāta soda nauda. Ja nepieciešams, nosūtītājam vai, ja pārvadājuma līgums tiek grozīts saskaņā ar 31.pantu, — saņēmējam var pieprasīt bez kavēšanās dot norādījumus attiecībā uz pārpalikušo kravu.

2.§ Neskarot soda naudas maksājumu saskaņā ar 24.pantu, atbilstoši nobrauktajam attālumam un saskaņā ar pārvadāšanas maksu, kas piemērota pamatkravai, tiek aprēķināta maksa par lieko kravu. Ja liekā krava ir izkrauta, maksu par izkraušanu nosaka tā dzelzceļa tarifi, kas veicis izkraušanu.

Ja pilnvarotā persona norāda, ka liekā krava jānogādā uz to pašu galastaciju, kur pamatkrava, vai uz citu gala staciju, vai ja tā norāda, ka tā jānogādā atpakaļ nosūtīšanas stacijā, liekās kravas pārvadāšana tiek uzskatīta par atsevišķu sūtījumu.

24.pants

Sodi

1.§ Neskarot dzelzceļa tiesības noteikt dažādas pārvadājuma maksas un kompensācijas par katru iespējamo zaudējumam vai kaitējumu, dzelzceļš var noteikt:

(a) naudas sodu vienas norēķinu vienības apmērā par vienu veselas kravas vietas bruto masas kilogramu:

(i) nepareiza, neprecīza vai nepilnīga tādu vielu un priekšmetu apraksta gadījumā, kuru pārvadāšana saskaņā ar RID nav atļauta;

(ii) nepareiza, neprecīza vai nepilnīga tādu vielu un priekšmetu apraksta gadījumā, kuru pārvadāšana saskaņā ar RID ir atļauta, ievērojot nosacījumus, vai gadījumā, kad šie nosacījumi nav ievēroti.

Papildinošie noteikumi var paredzēt citas naudas sodu aprēķina metodes, it īpaši noteiktus naudas sodus par tukšiem privātā īpašuma vagoniem.

(b) naudas sodu piecu norēķinu vienību apmērā par katriem 100 bruto masas kilogramiem, kas pārsniedz iekraušanas limitu, ja vagona piekraušanu veicis nosūtītājs.

2.§ Soda nauda neatkarīgi no vietas, kur tiek atklāts iemesls soda piemērošanai, tiek iekasēta apmaiņā pret kravām.

3.§ Naudas sodu summa un to piemērošanas iemesls jānorāda dzelzceļa pavadzīmē.

4.§ Papildinošajos noteikumos norādīti gadījumi, kad naudas sodi netiek piemēroti.

25.pants

Administratīvo formalitāšu dokumenti. Muitas zīmogi

1.§ Nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmei jāpievieno dokumenti, kas nepieciešami muitas un citu administratīvo iestāžu noteikto formalitāšu kārtošanai pirms kravu piegādes. Šādiem dokumentiem jāattiecas tikai uz kravām, uz kurām attiecas viena un tā pati dzelzceļa pavadzīme, ja vien muitas un citu administratīvo iestāžu noteikumi vai tarifi neparedz citādi.

Tomēr, ja šādi dokumenti nav pievienoti dzelzceļa pavadzīmei vai ja tos uzrādīs saņēmējs, nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmē jānorāda stacija, muitas postenis vai jebkādas citas administratīvās iestādes birojs, kur attiecīgie dokumenti būs dzelzceļam pieejami un kur ir jākārto formalitātes. Ja brīdī, kad tiks kārtotas muitas vai citu administratīvo iestāžu formalitātes, piedalīsies nosūtītājs pats vai arī viņa pārstāvis, būs pietiekami, ja dokumenti tiks uzrādīti laikā, kad šīs formalitātes tiek kārtotas.

2.§ Dzelzceļam nav jāpārbauda, vai iesniegtie dokumenti ir pietiekami un pareizi.

3.§ Nosūtītājs ir atbildīgs dzelzceļam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas radies dokumentu neesamības vai nepietiekamības dēļ vai neprecīzu un neatbilstošu dokumentu dēļ, izņemot gadījumus, kad vainīgs dzelzceļš.

Dzelzceļš, ja tas ir vainīgs, ir atbildīgs par visām sekām, kas rodas dzelzceļa pavadzīmē minēto un tai pievienoto vai dzelzceļam nodoto dokumentu nozaudēšanas, neizmantošanas vai nepareizas izmantošanas dēļ; tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas būtu maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

4.§ Nosūtītājam jāievēro muitas un citu administratīvo iestāžu prasības attiecībā uz kravu iesaiņošanu un pārklāšanu. Ja nosūtītājs nav iesaiņojis vai pārklājis kravas saskaņā ar šīm prasībām, dzelzceļam ir tiesības to izdarīt; attiecīgā maksa tiek iekasēta apmaiņā pret kravām.

5.§ Dzelzceļš var atteikties no sūtījuma pieņemšanas, ja muitas vai citu administratīvo iestāžu pievienotie zīmogi (plombas) ir bojāti vai nepilnīgi.

26.pants

Administratīvo formalitāšu kārtošana

1.§ Tranzītā muitas un citu administratīvo iestāžu formalitātes kārto dzelzceļš. Tomēr dzelzceļš šos pienākumus var deleģēt aģentam.

2.§ Kārtojot šīs formalitātes, dzelzceļš ir atbildīgs par jebkuru savu vai sava aģenta kļūdu; tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

3.§ Nosūtītājs, norādot to dzelzceļa pavadzīmē, vai saņēmējs, dodot 31.pantā paredzētos rīkojumus, var lūgt:

(a) atļauju piedalīties pašam vai tikt pārstāvētam šādu formalitāšu kārtošanā nolūkā sniegt jebkādu pieprasīto informāciju vai paskaidrojumus;

(b) atļauju pašam kārtot šīs formalitātes vai uzdot to izdarīt viņa pārstāvim, ciktāl to pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā tās kārtojamas;

(c) atļauju veikt muitas nodevu un citus maksājumus, kad viņš vai viņa pārstāvis piedalās formalitāšu kārtošanā vai kārto tās, ciktāl šādu samaksu pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā formalitātes kārtojamas.

Ne nosūtītājs, ne saņēmējs, kuram ir rīcības tiesības, ne arī kāds aģents nevar iegūt valdījumu pār kravām.

4.§ Ja formalitāšu kārtošanai nosūtītājs noteicis staciju, kurā spēkā esošie noteikumi to aizliedz, vai ja viņš šim mērķim ir noteicis kādu citu neizpildāmu kārtību, dzelzceļš darbojas tādā veidā, kāda tam šķiet vislabākā pilnvarotās personas interešu aizstāvībai, un par veiktajiem pasākumiem informē nosūtītāju.

Ja nosūtītājs, norādot to dzelzceļa pavadzīmē, ir uzņēmies veikt maksājumus, ieskaitot muitas nodevu, dzelzceļš var izvēlēties, kur kārtot muitas formalitātes: tranzītā vai galastacijā.

5.§ Attiecībā uz izņēmumu, kas paredzēts 4.§ otrajā rindkopā, saņēmējs var kārtot muitas formalitātes galastacijā, ja šajā stacijā ir muitas postenis un ja dzelzceļa pavadzīme pieprasa nomuitošanu iebraucot, vai arī, ja šāda prasība nav izteikta — ja kravas ievestas muitas kontrolē. Saņēmējs var kārtot šīs formalitātes arī galastacijā, kurā nav muitas posteņa, ja nacionālie likumi un noteikumi to pieļauj vai ja iepriekš ir saņemta dzelzceļa un muitas iestādes atļauja. Ja saņēmējs izmanto kādas no šīm tiesībām, viņam jāveic maksājamās summas priekšapmaksa apmaiņā pret kravām.

Taču dzelzceļš var rīkoties saskaņā ar 4.§, ja saņēmējs termiņā, kas paredzēts galastacijā spēkā esošajos noteikumos, nav saņēmis dzelzceļa pavadzīmi.

27.pants

Tranzītpārvadājumu termiņi

1.§ Tranzītpārvadājumu termiņus nosaka vai nu līgumi starp dzelzceļiem, kas piedalās pārvadājumā, vai starptautiskie tarifi, kas piemērojami no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai. Noteikta veida satiksmei un noteiktiem maršrutiem šos termiņus var noteikt, pamatojoties uz transporta plāniem, kas tiek piemērojami satiksmē starp iesaistītajiem dzelzceļiem; šajā gadījumā tie jāiekļauj starptautiskajos tarifos vai īpašos līgumos, kuri atbilstošos gadījumos var paredzēt zemāk minēto 3.š-9.§ neievērošanu.

Šādi termiņi nekādā gadījumā nevar pārsniegt tos, kuri izriet no turpmāko paragrāfu piemērošanas.

2.§ Ja netiek sniegtas 1.§ paredzētās norādes attiecībā uz tranzītpārvadājumu termiņiem saskaņā ar turpmākajām rindkopām maksimālie tranzītpārvadājumu termiņi ir šādi:

(a) vagona kravas sūtījumiem:

nosūtīšanas termiņš . . . . . . . . . . . . . . . . 12 stundas;

pārvadājuma termiņš, katriem 400 km vai to daļai 24 stundas;

(b) sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu:

nosūtīšanas termiņš . .. . . . . . . . . . . . . . . . 24 stundas;

pārvadājuma termiņš katriem 200 km vai to daļai 24 stundas;

Visi šie attālumi attiecas uz tarifos noteiktiem attālumiem kilometros.

3.§ Nosūtīšanas termiņš tiek aprēķināts tikai vienu reizi neatkarīgi no šķērsoto sistēmu skaita. Pārvadājuma termiņš tiek aprēķināts kopējam ceļa garumam starp sākumpunkta staciju un galapunkta staciju.

4.§ Dzelzceļš var noteikt papildus tranzītpārvadājumu termiņus ar konkrētu ilgumu šādos gadījumos:

(a) sūtījumiem, kuri nodoti pārvadājumam vietās vai kuri jānogādā uz vietām, kas nav stacijas;

(b) sūtījumiem, kuri tiek pārvadāti:

(i) pa līnijām ar dažādu sliežu ceļu platumu;

(ii) pa jūru vai kuģojamiem iekšzemes ūdensceļiem;

(iii) pa autoceļu, ja nav pieejams dzelzceļa savienojums;

(c) sūtījumiem, kuriem piemērotas zemākas likmes saskaņā ar īpašiem vai ārkārtējiem iekšējiem tarifiem;

(d) izņēmuma gadījumiem, ko izraisa ārkārtas satiksmes pieaugums vai sevišķi darbības sarežģījumi.

5.§ Papildus tranzītpārvadājumu termiņš, ko paredz 4.§ (a), (b) un (c) punkti, tiek atspoguļots tarifos vai noteikumos, kurus pienācīgi publicē katra valsts.

Termiņi, kurus paredz 4.§ (d) punkts, jāpublicē un tie nevar stāties spēkā pirms to publicēšanas.

6.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ilgst no pusnakts, kas seko pēc tam, kad kravas pieņemtas pārvadāšanai.

7.§ Izņemot gadījumus, kad vainīgs ir dzelzceļš, tranzītpārvadājumu termiņš tiek pagarināts, ja:

(a) saskaņā ar 21.pantu un 22.panta 1.§ tiek veikta pārbaude vai konstatācija, kurā atklājas atšķirība no ziņām, kas ierakstītas dzelzceļa pavadzīmē;

(b) tiek veikta muitas un citu varas iestāžu formalitāšu kārtošana;

(c) saskaņā ar 30. vai 31.pantu notikušas izmaiņas pārvadājuma līgumā;

(d) tiek veikta pārvadāto kravu īpaša aprūpe;

(e) tiek veikta nosūtītāja nepareizi iekrauto kravu pārkraušana vai izkraušana;

(f) noticis pārtraukums satiksmē, kas īslaicīgi liedz uzsākt vai turpināt pārvadājumu.

Šādu pagarinājumu iemesls un to ilgums tiek atspoguļots dzelzceļa pavadzīmē. Ja nepieciešams, pierādījums var tikt sniegts arī citādi.

8.§ Tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārtraukts svētdienās un ar likumu noteiktās brīvdienās. Tas tiek pārtraukts sestdienās, ja kādā valstī spēkā esošie noteikumi paredz šajās dienās pārtraukt vietējā dzelzceļa tranzītpārvadājumu termiņus.

9.§ Ja tranzītpārvadājumu termiņš beidzas pēc tam, kad galapunkta stacija ir slēgta, termiņš tiek pagarināts līdz divām stundām pēc laika, kad šī stacija atkal tiks atvērta.

10.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ir ievērots, ja pirms tā beigšanās:

(a) gadījumos, kad sūtījumi jānogādā stacijā un jāsniedz paziņojums par pienākšanu, — šāds ziņojums ir sniegts un kravas nodotas saņēmēja rīcībā;

(b) gadījumos, kad sūtījumi ir jānogādā stacijā un paziņojums par pienākšanu nav jāsniedz, — kravas nodotas saņēmēja rīcībā;

(c) gadījumos, kad sūtījumi jānogādā citās vietās, nevis stacijās, — kravas ir nogādātas saņēmēja rīcībā.

28.pants

Piegāde

1.§ Galapunkta stacijā dzelzceļš nodod kravas un dzelzceļa pavadzīmi saņēmēja rīcībā apmaiņā pret saņemšanas kvīti un apliecinājumu, ka veikts maksājums, kas no saņēmēja pienākas dzelzceļam.

Dzelzceļa pavadzīmes akceptēšana uzliek saņēmējam pienākumu maksāt dzelzceļam summu, ko tas viņam piestādījis.

2.§ Tas ir līdzvērtīgi piegādei saņēmējam, ja saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā galapunkta stacijā:

kravas nodotas muitas vai Octroi iestāžu rīcībā viņu telpās vai noliktavās, kuras nav dzelzceļa pārraudzībā;

(b) kravas novietotas uzglabāšanai dzelzceļa, ekspeditora rīcībā vai publiskā noliktavā.

3.§ Noteikumi, kuri ir spēkā gala stacijā vai nosacījumi, kuri iekļauti jebkurā ar saņēmēju noslēgtā līgumā, nosaka, vai dzelzceļam ir tiesības vai pienākums nodot kravas saņēmējam kaut kur citur, izņemot gala staciju, piemēram, uz privātā dzelzceļa, viņa juridiskajā adresē vai dzelzceļa depo. Ja dzelzceļš nodod kravas vai nokārto to nodošanu uz privātā dzelzceļa, uz saņēmēja juridisko adresi vai dzelzceļa depo, piegāde tiek uzskatīta par pabeigtu brīdī, kad tās ir šādā veidā nodotas. Izņemot gadījumus, kad dzelzceļš un privātā dzelzceļa lietotājs ir vienojušies citādi, darbības, kuras dzelzceļš veic lietotāja vārdā vai pēc viņa norādījumiem, netiek iekļautas pārvadājuma līgumā.

4.§ Pēc kravu nogādāšanas gala stacijā saņēmējs var pieprasīt dzelzceļam nodot viņam dzelzceļa pavadzīmi un piegādāt viņam kravas.

Ja tiek atklāts kravu iztrūkums vai ja kravas nav nogādātas līdz tā termiņa beigām, ko paredz 39.panta 1.§, saņēmējs pats savā vārdā var aizstāvēt savas tiesības pret dzelzceļu, kuras viņš ieguvis pārvadājuma līguma rezultātā.

5.§ Pilnvarotā persona var atteikties pieņemt kravas pat, ja tā ir saņēmusi dzelzceļa pavadzīmi un veikusi samaksu, tik ilgi, kamēr nav veikta pārbaude, kuru viņš lūdzis veikt ar mērķi atklāt nelikumīgu zaudējumu vai bojājumu.

6.§ Jebkurā citā gadījumā, kravu piegāde tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā gala stacijā.

29.pants

Maksu korekcija

1.§ Neprecīzas tarifu piemērošanas, kļūdaina aprēķina vai kļūdainas maksu iekasēšanas gadījumā jāveic piemaksa vai jāatmaksā pārmaksa.

Piemaksa jāveic un pārmaksa jāatmaksā tikai tad, ja tās pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu dzelzceļa pavadzīmi. Atmaksāšana tiek veikta kā pašsaprotama.

2.§ Ja saņēmējs nav pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, nosūtītāja pienākums ir samaksāt dzelzceļam visas piemaksas. Ja saņēmējs ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi vai ja pārvadājuma līgums ir grozīts saskaņā ar 31.pantu, nosūtītāja pienākums ir maksāt jebkuras piemaksas tikai tādā mērā, cik tas attiecas uz izdevumiem, kurus viņš ir apņēmies segt, izdarot attiecīgu ierakstu dzelzceļa pavadzīmē. Jebkura starpība piemaksās jāsedz saņēmējam.

3.§ Summas, ko paredz šis pants, dod piecus procentus gadā, sākot no dienas, kad saņemts maksājuma pieprasījums vai saskaņā ar 53.pantu izvirzīta prasība, vai, ja nav šāda pieprasījuma vai prasības, — no dienas, kad uzsākta tiesvedība.

Ja pilnvarotā persona, tai atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz dzelzceļam pavaddokumentus, kas nepieciešami galīgai prasības summas noteikšanai, laikā no minētā termiņa beigām līdz šādu dokumentu faktiskai iesniegšanai procenti neuzkrājas.

III sadaļa

GROZĪJUMI PĀRVADĀJUMA LĪGUMĀ

30.pants

Grozījumi, ko izdara nosūtītājs

1.§ Nosūtītājs var izdarīit grozījumus pārvadājuma līgumā, dodot rīkojumus attiecībā uz:

(a) kravām, kuras tiek atteiktas pārvadāšanai nosūtīšanas stacijā;

(b) kravām, kuras apturētas tranzītā;

(c) kravu piegādi, kas aizkavējas;

(d) kravām, kas nogādātas citai personai, kas nav kā saņēmējs minēta dzelzceļa pavadzīmē;

(e) kravām, kas nogādātas stacijā, kas nav dzelzceļa pavadzīmē minētā gala stacija;

(f) kravām, kas nogādātas atpakaļ nosūtīšanas stacijā;

(g) sūtījumu, kas pakļauts maksai pēc piegādes;

(h) maksu pēc piegādes, kas palielināta, samazināta vai atcelta;

(i) izdevumiem, kas attiecas uz sūtījumu, kurš nav apmaksāts iepriekš un kurš viņam ierakstīts debetā, vai izdevumiem, kurus viņš uzņēmies apmaksāt saskaņā ar 15.panta 2.§ un kurus paredzēts palielināt.

Sekojošā dzelzceļa tarifi var paredzēt, ka rīkojumi, kuri izklāstīti (g) līdz (i) punktā, nav pieņemami.

Starptautisko tarifu papildinošie noteikumi, kas ir spēkā starp dzelzceļiem, kas piedalās pārvadājumā, var paredzēt arī citu, augstāk neminētu, rīkojumu atzīšanu.

Rīkojumi nekādā gadījumā nevar paredzēt sūtījuma sadalīšanu.

2.§ Šādi rīkojumi tiek doti deklarācijas veidā, kuras formu nosaka dzelzceļš.

Deklarāciju izstrādā un paraksta nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmes dublikātā, kura jāiesniedz dzelzceļam. Paraksts var būt iespiests vai to var aizstāt ar nosūtīšanas zīmogu.

Jebkurš citā formā dots rīkojums ir spēkā neesošs.

3.§ Ja dzelzceļš piekrīt nosūtītāja rīkojumiem, nepieprasot saņēmējam nosūtītās kopijas uzrādīšanu, dzelzceļš ir atbildīgs saņēmēja priekšā par jebkuru tādēļ radušos zaudējumu vai kaitējumu. Tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravu nozaudēšanas gadījumā.

4.§ Neraugoties uz to, ka nosūtītāja rīcībā ir dzelzceļa pavadzīmes dublikāts, viņa tiesības veikt izmaiņas pārvadājuma līgumā tiek anulētas gadījumos, kad saņēmējs:

(a) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi;

(b) ir pieņēmis kravas;

(c) ir pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.š;

(d) saskaņā 31.pantu ir tiesīgs dot rīkojumus, tiklīdz sūtījums ir nokļuvis galapunkta valsts muitas teritorijā.

Sākot no šī brīža, dzelzceļš pakļaujas saņēmēja rīkojumiem un norādījumiem.

31.pants

Grozījumi, ko izdara saņēmējs

1.§ Ja nosūtītājs nav apņēmies segt izdevumus, kas attiecas uz pārvadājumu galapunkta valsts teritorijā un dzelzceļa pavadzīmē nav ierakstījis vārdus "Saņēmējam nav tiesību dot turpmākus rīkojumus" , saņēmējs var izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā, dodot rīkojumus attiecībā uz:

(a) kravām, kuras apturētas tranzītā;

(b) kravu piegādi, kura aizkavējusies;

(c) kravām, kuras galapunkta valstī piegādātas personai, kas nav dzelzceļa pavadzīmē norādītais saņēmējs;

(d) kravām, kuras galapunkta valstī pretēji starptautisko tarifu noteikumiem nogādātas uz staciju, kas nav dzelzceļa pavadzīmē norādītā gala stacija;

(e) muitas un citu varas iestāžu pieprasītām formalitātēm, kuras kārtojamas saskaņā ar 26.panta 3.§.

Papildinošie noteikumi vai starptautiskie tarifi, kas ir spēkā starp dzelzceļiem, kuri piedalās pārvadājumā, var paredzēt citu, augstāk neminētu rīkojumu atzīšanu.

Rīkojumi nekādā gadījumā nevar paredzēt sūtījuma sadalīšanu.

Saņēmēja rīkojumi ir spēkā tikai tad, kad sūtījums ir nokļuvis galapunkta valsts muitas teritorijā.

2.§ Šādi rīkojumi tiek doti deklarācijas veidā, kuras formu nosaka dzelzceļš.

Jebkurš citā formā dots rīkojums ir spēkā neesošs.

3.§ Saņēmēja tiesības izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā tiek anulētas gadījumos, kad viņš ir:

(a) pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi;

(b) pieņēmis kravas;

(c) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.š;

(d) saskaņā ar 1.§ (c) punktu nozīmējis personu, un šī persona ir pārņēmusi dzelzceļa pavadzīmi, pieņēmusi kravas vai pieteikusi savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§.

4.§ Ja saņēmējs ir devis norādījumus kravu nogādāšanai citai personai, šī persona nav tiesīga izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā.

32.pants

Vēlāko rīkojumu izpilde

1.§ Dzelzceļš nevar atteikties pildīt rīkojumus, kas doti saskaņā ar 30. un 31.pantu vai kavēt to izpildīšanu, izņemot, ja:

(a) brīdī, kad rīkojumi nonāk stacijā, kas atbild par to izpildi, tos vairs nav iespējams izpildīt;

(b) pakļaušanās šiem rīkojumiem traucētu normālu dzelzceļa darbību;

(c) gala stacijas maiņa būtu pretrunā ar valsts likumiem un noteikumiem un, it īpaši, ar muitas un citu varas iestāžu prasībām;

(d) gala stacijas maiņas gadījumā kravu vērtība pēc dzelzceļa domām neatbilst visiem izdevumiem, kas būtu jāmaksā par kravām pēc nokļūšanas jaunajā galapunktā, ja vien šo izmaksu summa nav samaksāta vai garantēta nekavējoties.

Persona, kura devusi rīkojumus, ir jāinformē pēc iespējas ātrāk par jebkuriem apstākļiem, kas kavē to izpildi.

Ja dzelzceļš nevar paredzēt šādus apstākļus, persona, kas devusi šos rīkojumus, ir atbildīga par visām sekām, kas rodas pēc to izpildes sākuma.

2.§ Izdevumi, kas rodas rīkojuma izpildes dēļ, izņemot tos, kas radušies dzelzceļa vainas dēļ, apmaksājami saskaņā ar 15.pantu.

3.§ Attiecībā uz 1.§ dzelzceļš jebkuras savas vainas gadījumā ir atbildīgs par sekām, kas rodas no rīkojuma nepildīšanas vai no to neatbilstošas izpildes. Tomēr, neviena kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravu nozaudēšanas gadījumā.

33.pants

Pārvadājumu aizkavējoši apstākļi

1.§ Ja apstākļi aizkavē kravu piegādi, dzelzceļš izlemj, vai ir labāk veikt pārvadājumu jebkurā gadījumā, mainot maršrutu, vai ieteicams nosūtītāja interesēs lūgt viņam norādes un tanī pat laikā sniegt viņam attiecīgu dzelzceļa rīcībā esošu informāciju.

Izņemot gadījumu, kad vainīgs dzelzceļš, tas var atgūt pārvadāšanas maksas, kas piemērojamas izmainītajam maršrutam, un drīkst izmantot šim maršrutam atbilstošo tranzītpārvadājumu termiņu.

2.§ Ja kravu pārvadāšanu nav iespējams turpināt, dzelzceļš pieprasa nosūtītājam norādījumus. Tam tas nav jādara gadījumā, ja saskaņā ar 3.panta 4.§ paredzētajiem pasākumiem pārvadājums pārtraukts uz laiku.

3.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var ierakstīt norādes attiecībā uz apstākļiem, kas pārtrauc pārvadājumu.

Ja dzelzceļš uzskata, ka šie norādījumi nav izpildāmi, tas pieprasa jaunus norādījumus.

4.§ Ja nosūtītāja norādījumi paredz saņēmēja vai gala stacijas maiņu vai tie tiek doti stacijā, kurā atrodas kravas, nosūtītājam tas jānorāda dzelzceļa pavadzīmes dublikātā un tas jāuzrāda dzelzceļam.

5.§ Ja dzelzceļš piekrīt nosūtītāja norādījumiem, nepieprasot uzrādīt dublikātu, kas nosūtīta saņēmējam, dzelzceļš ir atbildīgs saņēmēja priekšā par jebkuru tādēļ radušos zaudējumu vai kaitējumu. Tomēr, neviena kompensācija nevar pārsniegt to, kas būtu maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

6.§ Ja nosūtītājs pēc tam, kad tam paziņots par apstākļiem, kas kavē pārvadājumu, pieņemamā laikā nesniedz izpildāmus norādījumus, dzelzceļš veic darbības atbilstoši noteikumiem, kas attiecas uz piegādi kavējošiem apstākļiem un kuri ir spēkā vietā, kur kravas ir aizturētas.

Ja kravas ir pārdotas, ienākumi bez summām, kas maksājamas apmaiņā prte kravām, tiek nodoti nosūtāja rīcībā. Ja ienākumi ir mazāki par minētajām summām, nosūtītājs maksā starpību.

7.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi beidz pastāvēt pirms tiek saņemti nosūtītāja norādījumi, kravas tiek nosūtītas uz sākotnēji paredzēto galapunktu, negaidot norādījumus; nosūtītājam par to jāpaziņo pēc iespējas ātrāk.

8.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saņēmējs ir izdarījis grozījumus pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu dzelzceļš par to paziņo saņēmējam. Tāpat tiek piemēroti 1.§, 2.§, 6.§, 7.§ un 9.§.

9.§ Izņemot gadījumu, kad vainīgs dzelzceļš, ja apstākļi liek pārtraukt pārvadājumu, tas var piemērot maksu par dīkstāvi.

10.§ 32.pants tiek piemērots pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar 33.pantu.

34.pants

Piegādi aizkavējoši apstākļi

1.§ Kad apstākļi kavē kravu piegādi, dzelzceļš bez kavēšanās paziņo nosūtītājam, pieprasot norādījumus.

2.§ Ja apstākļi, kas kavē piegādi, beidz pastāvēt pirms nosūtītāja norādījumi ir nokļuvuši gala stacijā, kravas bez kavēšanās tiek nogādātas saņēmējam. Par to nekavējoties tiek paziņots nosūtītājam.

3.§ Ja saņēmējs atsakās no kravām, nosūtītājam ir tiesības dot norādījumus pat tad, ja viņš nevar uzrādīt dzelzceļa pavadzīmes dublikātu.

4.§ Norādot to dzelzceļa pavadzīmē, nosūtītājs var pieprasīt, lai kravas viņam tiktu nogādātas atpakaļ jebkurā gadījumā, kad to piegāde ir aizkavēta. Ja šāds pieprasījums nav veikts, nepieciešama viņa steidzama piekrišana.

5.§ Izņemot augstāk minēto, par piegādi atbildīgais dzelzceļš darbojas saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā piegādes vietā.

Ja kravas ir pārdotas, ienākumi bez summām, kas maksājamas apmaiņā prte kravām, tiek nodoti nosūtāja rīcībā. Ja ienākumi ir mazāki par minētajām summām, nosūtītājs maksā starpību.

6.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saņēmējs ir izdarījis grozījumus pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu, dzelzceļš par to paziņo saņēmējam. Tāpat tiek piemēroti 1.§, 2.§, un 6.§.

7.§ 32.pants tiek piemērots pārvadājumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 34.pantu.

IV sadaļa

ATBILDĪBA

35.pants

Dzelzceļu kolektīvā atbildība

1.§ Dzelzceļš, kurš pieņēmis kravas pārvadājumam kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, ir atbildīgs par pārvadājumu visā maršrutā līdz pat piegādei.

2.§ Katrs sekojošais dzelzceļš, sākot ar pašu kravu pārņemšanu kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, kļūst par pārvadājuma līguma pusi saskaņā ar tā noteikumiem un uzņemas no tā izrietošās saistības, nepārkāpjot 55.panta 3.§ noteikumus attiecībā uz galapunkta dzelzceļu.

36.pants

Atbildības apjoms

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, kas radies no pilnīgas vai daļējas kravu nozaudēšanas vai to sabojāšanas laikā no kravu pieņemšanas pārvadājumam līdz to piegādei, un par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies no tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas.

2.§ Dzelzceļš ir atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums vai kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies pilnvarotās personas vainas dēļ, pilnvarotās personas dotā rīkojuma dēļ, kas izslēdz dzelzceļa vainu, raksturīga kravu defekta dēļ (trūdēšana, dilšana u.tml.), vai citu apstākļu dēļ, no kuriem dzelzceļš nevarēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

3.§ Dzelzceļš ir atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

(a) pārvadājums notiek atklātos vagonos saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem vai ar līgumu, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un kas minēts dzelzceļa pavadzīmē;

(b) iesaiņojuma trūkums vai neatbilstība to kravu gadījumā, kuras, kad tās nav iesaiņotas vai nav atbilstoši iesaiņotas, pēc savas dabas ir pakļautas zaudējumam vai bojājumam;

(c) iekraušana, ko veic nosūtītājs, un izkraušana, ko veic saņēmējs atbilstoši piemērojamiem noteikumiem vai līgumam, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē, vai līgumu, kas noslēgts starp saņēmēju un dzelzceļu;

(d) nepareiza iekraušana, kad iekraušanu veicis nosūtītājs atbilstoši piemērojamiem noteikumiem vai līgumam, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē;

(e) muitas un citu varas iestāžu formalitāšu kārtošana, kuru veic nosūtītājs, saņēmējs vai viņu pārstāvji;

(f) noteiktu kravu daba, kas pati par sevi izsauc kravu pilnīgu vai daļēju zaudēšanu vai pilnīgu vai daļēju sabojāšanos, īpaši, salūšanu, rūsēšanu, iekšēju un spontānu sairšanu, izžūšanu vai zudumu;

(g) nekārtīgs, neprecīzs vai nepilnīgs pārvadāšanai neatļauto vai uz nosacījuma pamata pārvadāšanai pieņemto kravu apraksts, vai noteikto piesardzības pasākumu neievērošana no nosūtītāja puses attiecībā uz priekšmetiem, kas pieņemti pārvadāšanai, ievērojot nosacījumus;

(h) dzīvu dzīvnieku pārvadāšana;

(i) pārvadājums, kurš saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem vai līgumu, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē, jāpavada uzraugam, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījusi bīstama situācija, kas uzraugam būtu bijusi jānovērš.

37.pants

Pierādīšanas pienākums

1.§ Pierādīšanas pienākums, ka zaudējums, kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies dēļ viena no 36.panta 2.§ minētajiem iemesliem, gulstas uz dzelzceļa.

2.§ Ja dzelzceļš atklāj, ka, ievērojot īpaša gadījuma apstākļus, zaudējumu vai kaitējumu būtu varējuši izraisīt viens vai vairāki 36.panta 3.§ minētie riska faktori, tiek pieņemts, ka tā tas bija. Tomēr pilnvarotai personai ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums nav pilnībā vai daļēji attiecināms uz kādu no šiem riska faktoriem.

Šis pieņēmums netiek piemērots gadījumā, kas minēts 36.panta 3.paragrāfa (a) punktā, ja tiek nozaudēts nenormāli liels daudzums vai ja pazaudēta kravas vieta.

38.pants

Pieņēmums par nepareizu nosūtīšanu

1.§ Ja sūtījums, kas nosūtīts saskaņā ar Vienveida noteikumiem, ir saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem nosūtīts nepareizi un pēc nepareizās nosūtīšanas ir atklāts zaudējums vai kaitējums, tiek pieņemts, ka tas radies pēdējā pārvadājuma līguma laikā, ja sūtījums palika dzelzceļa uzraudzībā un tika nepareizi nogādāts tādā pašā stāvoklī, kādā tas nokļuva stacijā, no kuras tas tika nepareizi nosūtīts.

2.§ Šis pieņēmums tāpat tiek piemērots gadījumos, kad pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas nebija pakļauts Vienveida noteikumiem, ja šie noteikumi tiktu piemēroti tiešam sūtījumam no sākotnējās nosūtīšanas stacijas uz gala staciju.

Turklāt šis pieņēmums tiek piemērots, ja pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas ir bijis pakļauts salīdzināmai starptautiskai konvencijai par starptautisku tiešo dzelzceļa satiksmi, un kad tas satur to pašu likuma pieņēmumu par labu sūtījumiem, kas veikti saskaņā ar Vienveida noteikumiem.

39.pants

Pieņēmums par kravu nozaudēšanu

1.§ Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt pierādījumu var uzskatīt kravas par pazudušām, ja tās nav nogādātas saņēmējam vai nav nodotas viņa rīcībā trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies tranzītpārvadājumu termiņš.

2.§ Pilnvarotā persona, saņemot kompensāciju par nozaudētām kravām, var iesniegt rakstisku pieprasījumu bez kavēšanās saņemt paziņojumu, ja viena gada laikā pēc kompensācijas saņemšanas kravas tiek atrastas. Dzelzceļš sniedz rakstisku šādas prasības apliecinājumu.

3.§ Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pilnvarotā persona var pieprasīt piegādāt viņam kravas jebkurā maršruta stacijā. Šajā gadījumā viņš sedz izdevumus par pārvadājumu no nosūtīšanas stacijas līdz stacijai, kur piegāde tiek realizēta, un atmaksā saņemto kompensāciju, izņemot izmaksas, kas tajā varēja tikt iekļautas. Neraugoties uz to, viņš saglabā savas tiesības izvirzīt 43.un 46.pantā paredzēto kompensācijas prasību par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

4.§ Ja pieprasījums atbilstoši 2.§ netiek sniegts vai laika posmā, ko paredz 3.§, netiek doti citi norādījumi, vai ja kravas ir atrastas vēlāk kā pēc viena gada no kompensācijas izmaksāšanas, dzelzceļš no tām atbrīvojas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā valstī, kuras jurisdikcijā tas atrodas.

40.pants

Kompensācija par nozaudēšanu

1.§ Pilnīgas vai daļējas kravu nozaudēšanas gadījumā bez visām citām atlīdzībām dzelzceļam jāmaksā kompensācija, kura aprēķināta atbilstoši kravu maiņas kursam, vai, ja šāda kursa nav, atbilstoši esošajai tirgus cenai, vai, ja nav ne kursa, ne arī cenas, — atbilstoši parastai tāda paša veida un kvalitātes kravu vērtībai brīdī un vietā, kad kravas tika pieņemtas pārvadāšanai.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt 17 norēķinu vienības par vienu kopējās pazudušās bruto masas kilogramu.

3.§ Dzelzceļš papildus atmaksā arī pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citas summas, kas radušās saistībā ar nozaudēto kravu pārvadāšanu.

41.pants

Atbildība par zudumiem tranzītā

1.§ Attiecībā uz kravām, kuras savas dabas dēļ ir kopumā pakļautas zudumiem tranzītā pārvadājuma laikā, dzelzceļš ir atbildīgs tikai tad, ja, neatkarīgi no ceļa garuma, zudumi pārsniedz šādas pieļaujamās robežas:

(a) divus procentus no šķidru vai mitru kravu masas;

(b) vienu procentu no sausu kravu masas.

2.§ 1.§ paredzētais atbildības ierobežojums nevar tikt piemērots, ja, ievērojot konkrēta gadījuma apstākļus, ir pierādīts, ka zaudējumu neizraisīja iemesli, kuri bijuši būtiski, nosakot pieļaujamos zudumus.

3.§ Ja vairākas kravas vietas tiek sūtītas saskaņā ar vienu dzelzceļa pavadzīmi, zudumu tranzītā aprēķina atsevišķi katrai kravas vietai, ja to masas pie sūtījuma uzsākšanas dzelzceļa pavadzīmē ir norādītas atsevišķi vai var tikt konstatētas citādi.

4.§ Pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā vai kravas vietas nozaudēšanas gadījumā maksājamās kompensācijas aprēķinos zudumiem tranzītā netiek pieļautas nekādas atlaides.

5.§ Šis pants nevar būt pretrunā ar 36.un 37.pantu.

42.pants

Kompensācija par bojājumiem

1.§ Kravu bojājumu gadījumā bez visām citām atlīdzībām dzelzceļam jāmaksā kompensācija, kas atbilst zaudētai kravu vērtībai. Summa tiek aprēķināta, piemērojot kravu vērtībai, kas noteikta saskaņā ar 40.pantu, zaudējumu procentus pēc vērtības, kas noteikta galapunktā.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt:

(a) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējis viss sūtījums, — summu, kas būtu jāmaksā pilnīgas nozaudēšanas gadījumā;

(b) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējusi tikai viena sūtījuma daļa, — summu, kas būtu jāmaksā šīs daļas nozaudēšanas gadījumā.

3.§ Atbilstoši 1.§ minētajai proporcijai dzelzceļš papildus atmaksā summas, kas paredzētas 40.panta 3.§.

43.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

1.§ Ja zaudējums vai kaitējums radies tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas dēļ, dzelzceļš maksā kompensāciju, kas pārvadāšanas maksu pārsniedz ne vairāk kā četras reizes.

2.§ Pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija netiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 40.pantā.

3.§ Preču daļējas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija nevar pārsniegt pārvadāšanas maksu attiecībā uz nepazudušo sūtījuma daļu vairāk kā trīs reizes.

4.§ Preču sabojāšanas gadījumā, kuru nav izraisījusi tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana, 1.§ paredzētā kompensācija attiecīgos gadījumos tiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 42.pantā.

5.§ Kompensācija, kas maksājama saskaņā ar 1.§ kopā ar to, kas tiek maksāta saskaņā ar 40. un 42.pantu, nekādā gadījumā nevar pārsniegt to kompensāciju, kāda tiktu maksāta pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā.

6.§ Dzelzceļš var starptautiskajos tarifos vai īpašos līgumos noteikt citus kompensāciju veidus nekā tie, kas noteikti 1.§, ja saskaņā ar 27.panta 1.§ tranzītpārvadājumu termiņš teik noteikts balstoties uz transporta plāniem.

Ja šajā gadījumā tranzītpārvadājumu termiņi, ko paredz 27.panta 2.§, tiek pārsniegti, pilnvarotā persona var pieprasīt vai nu to kompensāciju, ko nosaka augstākminētais 1.§, vai to, ko nosaka starptautiskie tarifi vai īpaši līgumi.

44.pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumu 30., 31. un 38.-41.panta noteikumi vai valstu likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums dzelzceļa darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

45.pants

Kompensācijas limiti, pielietojot īpašus tarifus

Ja dzelzceļš piekrīt īpašiem pārvadājuma nosacījumiem, piemērojot īpašus vai izņēmuma tarifus, kas satur pēc vispārējiem tarifiem aprēķinātās maksas samazināšanu, tas var noteikt limitu kompensācijas summai, kas maksājama pilnvarotai personai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas gadījumā, nosakot, ka šādi ierobežojumi ir paredzēti tarifos.

Ja īpašie pārvadājuma nosacījumi attiecas tikai uz maršruta daļu, limits var tikt piemērots tikai tad, ja gadījums, kas paredz kompensāciju, ir noticis tieši šajā maršruta daļā.

46.pants

Kompensācija piegāžu procentu gadījumā

Gadījumā, kad tiek paziņots par piegādes procentiem, turpmākai kompensācijai par pierādītu zaudējumu vai kaitējumu var tikt izvirzīta prasība deklarētās summas ietvaros papildus tai kompensācijai, kas paredzēta 40.,42.,43.un 45.pantā.

47.pants

Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

1.§ Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§ Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 49.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, — no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§ Procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu dzelzceļa pavadzīmi.

4.§ ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

48.pants

Atbildība dzelzceļa — jūras satiksmē

1.§ Dzelzceļaņjūras satiksmē attiecībā uz pakalpojumiem, kas paredzēti Konvencijas 2.panta 2.§, katra valsts, pieprasot atbilstošas piezīmes izdarīšanu līniju un satiksmes ceļu sarakstā, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, var noteikt, ka papildus tiem izņēmumiem, kas paredzēti 36.pantā, pilnībā tiks piemēroti turpmāk minētie iemesli atbrīvošanai no atbildības.

Pārvadātājam šie iemesli var būt noderīgi tikai gadījumā, ja viņš pierāda, ka zaudējums, kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radušies laikā, kad veikts brauciens pa jūru no brīža, kad kravas tika uzkrautas uz kuģa, līdz brīdim, kad tās tika no tā nokrautas.

Izņēmumu iemesli ir šādi:

(a) rīcība, nolaidība vai kļūda kuģa navigācija vai vadībā, no kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju puses;

(b) kuģošanai pa jūru nederīgs kuģis, ja pārvadātājs pierāda, ka kuģa nederīgums nav attiecināms uz viņa neizdarību attiecībā uz kuģa sakārtošanu kuģošanai pa jūru, nodrošinot, lai tas ir attiecīgi nokomplektēts, aprīkots un apgādāts, un nodrošinot, lai visas kuģa daļas, kurās tiek iekrautas kravas, ir salabotas un drošas to pieņemšanai, pārvadāšanai un aizsardzībai;

(c) ugunsgrēks, ja pārvadātājs pierāda, ka tas nebija izcēlies viņa vai kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju rīcības vai kļūdas rezultātā;

(d) risks, bīstamas situācijas un negadījumi jūrā vai citos kuģojamos ūdeņos;

(e) glābšanās vai mēģinājums glābt dzīvību vai īpašumu uz jūras;

(f) kravu uzkraušana uz kuģa klāja, ja tās tiek tādā veidā krautas ar nosūtāja atļauju, par ko izdarīta atzīme dzelzceļa pavadzīmē, un neatrodas vagonos.

Minētie izņēmumu iemesli nekādā veidā neskar vispārējos pārvadātāja pienākumus veikt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kuģis ir derīgs braukšanai pa jūru, ka tas ir attiecīgi nokomplektēts, aprīkots un apgādāts, un nodrošinātu, ka visas kuģa daļas, kurās tiek iekrautas kravas, ir salabotas un drošas to pieņemšanai, pārvadāšanai un aizsardzībai.

Pat, ja pārvadātājs var paļauties uz iepriekšminētajiem iemesliem atbildības ierobežošanai, viņš, neraugoties uz to, turpina būt atbildīgs, ja pilnvarotā persona pierāda, ka zaudējums, bojājums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies (a) punktā neparedzētas pārvadātāja, kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju vainas dēļ.

2.§ Ja vienu un to pašu jūras maršrutu apkalpo vairāki Konvencijas 3.un 10.pantā minētajā sarakstā iekļautie uzņēmumi, atbildības mērs, kas tiek piemērots šim maršrutam, ir vienāds visiem šiem uzņēmumiem.

Turklāt, ja šādi uzņēmumi ir iekļauti sarakstā pēc vairāku valstu pieprasījuma, atbildības mērs tiek noteikts iepriekš šo valstu starpā noslēgtā līgumā.

3.§ Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, jāpaziņo Centrālajam birojam. Tie stājas spēkā ne agrāk kā pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad Centrālais birojs vēstulē paziņojis par tiem citām valstīm.

Sūtījumi, kas jau atrodas tranzītā, netiek pakļauti šādiem pasākumiem.

49.pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

50.pants

Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

Dzelzceļš ir atbildīgs par tā ierēdņiem un jebkurām citām personām, ko tas algo pārvadājuma veikšanai.

Tomēr, ja šie ierēdņi un citas personas pēc pasažieru pieprasījuma sniedz pakalpojumus, kurus dzelzceļam pašam nav pienākums veikt, tiek uzskatīts, ka tie darbojas tā pasažiera vārdā, kuram pakalpojums tiek sniegts.

51.pants

Citas darbības

Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret dzelzceļu, neatkarīgi no atbildības pamatojuma, var tikt vērsta tikai ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem ierēdņiem un citām personām, par kurām dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 45.pantu.

V sadaļa

TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

52.pants

Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§ Gadījumos, kad dzelzceļš atklāj vai pieņem par notikušu kravu daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotā persona, dzelzceļam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotā saņēmēja klātbūtnē jāsastāda ziņojums par kravu stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot tā masu un, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un notikuma laiku.

Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajai personai.

2.§ Ja pilnvarotā persona nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, tā drīkst pieprasīt, lai kravu stāvokli un masu, kā arī zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai tiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

53.pants

Prasības

1.§ Prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiskā veidā jānosūta dzelzceļam, kurš noteikts saskaņā ar 55.pantu.

2.§ Prasību var izvirzīt personas, kurām ir tiesības veikt vērsties pret dzelzceļu saskaņā ar 54.pantu.

3.§ Lai izvirzītu prasību, nosūtītājam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs atteicies pieņemt sūtījumu.

Lai izvirzītu prasību, saņēmējam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīme, ja tā nodota viņa rīcībā.

4.§ Dzelzceļa pavadzīme, tās dublikāts un citi dokumenti, ko pilnvarotā persona uzskata par noderīgiem, iesniedzot prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja dzelzceļš pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām.

Lai izskatītu prasību, dzelzceļš var pieprasīt uzrādīt dzelzceļa pavadzīmes un dublikāta vai kvīts par veikto maksājumu pēc piegādes oriģinālus,lai tie prasības apmierināšanas nolūkā varētu tikt indosēti.

54.pants

Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

1.§ Rīcību ar mērķi atgūt summu, kas samaksāta pārvadājuma līguma ietvaros var veikt tikai tā persona, kura veikusi maksājumu.

2.§ Rīcību attiecībā uz maksājumiem pēc piegādes, ko paredz 17.pants, var veikt tikai nosūtītājs.

3.§ Citas darbības, kas izriet no pārvadājuma līguma, var veikt:

(a) nosūtītājs līdz brīdim, kamēr saņēmējs:

(i) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi,

(ii) ir pieņēmis kravas, vai

(iii) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§ vai 31.pantu;

(b) saņēmējs no brīža, kad viņš:

(i) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi,

(ii) ir pieņēmis kravas,

(iii) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§, vai

(iv) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 31.pantu, kas paredz, ka rīcības tiesības tiek anulētas no brīža, kad atbilstoši 31.panta 1.§ (c) punktam saņēmēja nozīmētā persona ir pārņēmusi dzelzceļa pavadzīmi, pieņēmusi kravas vai pieteikusi savas tiesības saskaņā 28.panta 4.§.

4.§ Lai ierosinātu lietu, nosūtītājam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, lietas ierosināšanai saskaņā ar 3.§ (a) punktu, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs ir atteicies pieņemt sūtījumu.

Saņēmējam, lai ierosinātu lietu, jāuzrāda dzelzceļa pavadzīme, ja tā viņam nodota.

55.pants

Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

1.§ Darbība, kas vērsta uz pārvadājuma līguma ietravos samaksātās summas atgūšanu, var tikt uzsākta pret dzelzceļu, kas šo summu iekasējis vai pret dzelzceļu, kura vārdā tā tika iekasēta.

2.§ Darbība attiecībā uz maksu pēc piegādes, ko nosaka 17.pants, var tikt uzsākta tikai pret nosūtīšanas dzelzceļu.

3.§ Citas darbības, kuras izriet no pārvadājuma līguma, var tikt vērstas pret nosūtīšanas dzelzceļu, galapunkta dzelzceļu vai pret dzelzceļu, uz kura noticis tiesvedībai pakļautais atgadījums.

Šādas darbības var tikt vērstas pret galapunkta dzelzceļu pat, ja tas nav saņēmis ne kravu, ne dzelzceļa pavadzīmi.

4.§ Ja prasītājs var izvēlēties vienu no vairākiem dzelzceļiem, viņa tiesības izvēlēties tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem.

5.§ Darbība var tikt vērsta pret 1.§, 2.§ un 3.§ neminētu dzelzceļu, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasības izņēmums, kura balstīta uz to pašu pārvadājumu līgumu.

56.pants

Kompetence

Lietu, kas ierosināta saskaņā ar Vienveida noteikumiem, var izskatīt tikai tās valsts kompetenta tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas aizstāvāmais dzelzceļš, ja vien starp valstīm noslēgtie līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi.

Ja dzelzceļš darbojas neatkarīgās dzelzceļu sistēmās dažādās valstīs, šī panta nolūkos katra sistēma tiek uzskatīta par atsevišķu dzelzceļu.

57.pants

Tiesību vērsties pret dzelzceļu anulēšana

1.§ Ja pilnvarotā persona pieņem kravas, tiek anulētas visas tiesības vērsties pret dzelzceļu saskaņā ar pārvadājumu līgumu par kravu daļēju nozaudēšanu, sabojāšanu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārniegšanu.

2.§ Neraugoties uz to, darbības tiesības netiek anulētas:

(a) daļējas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, ja:

(i) zaudējums vai bojājums tiek atklāts pirms pilnvarotā persona saskaņā ar 52.pantu pieņēmusi kravas;

(ii) pārliecināšanās par zaudējumu vai bojājumu, kas bija jāveic saskaņā ar 52.pantu, nav īstenota vienīgi dzelzceļa vainas dēļ;

(b) nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, kura nav pamanīta un apstiprināta līdz brīdim, kad kravas pieņem pilnvarotā persona, ja tā:

(i) lūdz pārliecināties saskaņā ar 52.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk, kā septiņas dienas pēc kravu pieņemšanas;

(ii) un turklāt pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp kravu pieņemšanu pārvadājumam un to piegādi;

(c) gadījumos, kad pārsniegts tranzītpārvadājumu termiņš, ja pilnvarotā persona sešdesmit dienu laikā ir pieteikusi savas tiesības pret vienu no 55.panta 3.§ minētajiem dzelzceļiem;

(d) ja pilnvarotā persona uzrāda pierādījumu, ka zaudējumu vai bojājumu izsaucis apzināts amatpārkāpums vai rupja nolaidība no dzelzceļa puses.

3.§ Ja saskaņā ar 38.panta 1.§ kravas ir atpazītas, tiesības ierosināt lietu daļējas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, ko izraisījis kāds no iepriekšējiem pārvadājuma līgumiem, tiek anulētas tā, it kā būtu bijis tikai viens pārvadājuma līgums.

58.pants

Darbību noilgums

1.§ Darbību noilgums, kas izriet no pārvadājuma līguma ir viens gads.

Neraugoties uz to, noilgums ir divi gadi tādām darbībām, kas saistītas ar:

(a) maksas par piegādi atgūšanu, ko dzelzceļš iekasējis no saņēmēja;

(b) ienākumu atgūšanu no dzelzceļa realizētās pārdošanas;

(c) zaudējuma vai kaitējuma gadījumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties;

(d) gadījumiem, ko izraisa viens no pārvadājuma līgumiem pirms nepareizas piegādes, kas paredzēta 38.panta 1.§.

2.§ Noilguma termiņš ilgst:

(a) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par pilnīgu nozaudēšanu, — no trīsdesmitās dienas dienas kopš tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(b) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par daļēju nozaudēšanu, sabojāšanu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu, — no dienas kad tika veikta piegāde;

(c) darbībām, kas vērstas uz pārvadāšanas maksas, papildus maksu veikšanu vai atmaksāšanu, citu maksu un soda naudas atgūšanu vai izmaksu precizēšanu gadījumos, kad tarifi ir piemēroti nepareizi vai uz kļūdu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā:

(i) ja maksājums ir izdarīts, — no maksāšanas dienas;

(ii) ja maksājums nav izdarīts, — no dienas, kad kravas pieņemtas pārvadājumam, ja maksājumu veic nosūtītājs, vai no dienas, kad saņēmējs pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, ja maksājumu veic viņš;

(iii) to summu gadījumā, kas maksājamas saskaņā ar izdevumu dokumentu, — no dienas, kad dzelzceļš piestāda nosūtītājam rēķinu, ko paredz 15.panta 7.š; ja šāds rēķins nav piestādīts, termiņš attiecībā uz summām, kas maksājamas dzelzceļam, ilgst no trīsdesmitās dienas pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(d) dzelzceļa rīcības gadījumā, kas vērsta uz summu atgūšanu, ko dzelzceļš iekasējis no saņēmēja, bet, kas bija jāmaksā nosūtītājam vai otrādi un kura dzelzceļam jāatmaksā pilnvarotajai personai, — no dienas, kad izvirzīta prasība;

(e) rīcības gadījumā, kas attiecas uz maksu pēc piegādes saskaņā ar 17.pantu, — no trīsdesmitās dienas pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(f) rīcības gadījumā, kas vērsta uz pārdošanas ienākumu atgūšanu, — no pārdošanas dienas;

(g) rīcības gadījumā, kas vērsta uz muitas vai citu varas iestāžu papildus pieprasīto nodevu atgūšanu, — no dienas, kad varas iestādes izdarījušas šādu pieprasījumu;

(h) visos citos gadījumos, — no darbības tiesību rašanās dienas.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, termiņā netiek ieskaitīta.

3.§ Pēc tam, kad saskaņā ar 49.pantu dzelzceļam tiek iesniegta prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad dzelzceļš ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ dokumentus. Ja daļa no prasības tiek pieņemta, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums prasības saņemšanas vai atbildes gadījumā un dokumentu atdošanas gadījumā gulstas uz to pusi, kura paļaujas uz šiem faktiem.

Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

4.§ Prasības, kurām beidzies noilguma termiņš nevar tikt atjaunotas arī ar pretprasību vai iebildumu.

5.§ Ievērojot iepriekšējos noteikumus, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

VI sadaļa

ATTIECĪBAS STARP DZELZCEĻIEM

59.pants

Norēķini starp dzelzceļiem

1.§ Jebkuram dzelzceļam, kurš nosūtīšanas vai piegādes brīdī iekasējis maksu vai citas pārvadājuma līguma rezultātā radušās summas, jāmaksā iesaistītajiem dzelzceļiem attiecīgā daļa no šīm maksām.

Maksājuma metodes nosaka līgumi starp dzelzceļiem.

2.§ Nosūtīšanas dzelzceļš ir atbildīgs par pārvadāšanas un citām maksām, kuras tas nav iekasējis, ja nosūtītājs ir uzņēmies tās samaksāt saskaņā ar 15.pantu.

3.§ Ja galapunkta dzelzceļš piegādā kravas bez pārvadāšanas maksas un citu summu iekasēšanas, kuras paredzētas pārvadājuma līgumā, tas ir atbildīgs par šīm summām.

4.§ Ja viens dzelzceļš nepilda saistības attiecībā uz maksājumiem un pēc lūguma, ko izteicis kāds no kreditoru dzelzceļiem, šādu saistību nepildīšanu apstiprinājis Centrālais birojs, tā sekas uzņemas visi pārējie pārvadājumā iesaistītie dzelzceļi, proporcionāli to daļām no pārvadāšanas maksas.

Regresa tiesības pret saistības nepildošo dzelzceļu netiek īstenotas.

60.pants

Regresa prasība nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

1.§ Dzelzceļam, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju par kravu pilnīgu vai daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājuma realizēšanā, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

(a) dzelzceļš, kas izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

(b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala vienmērīgi visu iesaistīto dzelzceļu starpā saskaņā ar (c) punktu;

(c) ja nav iespējams pierādīt, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis konkrēti viens vai vairāki dzelzceļi, kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka zaudējums vai bojājums nav noticis uz to līnijām; šāda sadalīšana notiek proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

2.§ Gadījumā, ja kāds no dzelzceļiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek vienmērīgi sadalīta starp pārējiem dzelzceļiem, kuri bijuši iesaistīti pārvadājumā, proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

61.pants

Regresa prasība piegādes termiņa pārkāpuma gadījumā

1.§ 60.pants tiek piemērots arī gadījumos, kad kompensācija tiek maksāta par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu. Ja to pieļāvis vairāk kā viens dzelzceļš, tad kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem proporcionāli kavējuma ilgumam uz viņu attiecīgajām līnijām.

2.§ Tranzītpārvadājumu termiņi, kurus paredz 27.pants, tiek proporcionāli sadalīti šādi:

(a) ja pārvadājumā piedalās divi dzelzceļi:

(i) nosūtīšanas laiks tiek sadalīts vienlīdzīgi;

(ii) transportēšanas laiks tiek sadalīts proporcionāli tarifos noteiktajam attālumam kilometros;

(b) ja pārvadājumā piedalās vairāk kā divi dzelzceļi:

(i) nosūtīšanas periods tiek sadalīts vienlīdzīgi starp nosūtīšanas dzelzceļu un galapunkta dzelzceļu;

(ii) transportēšanas laiks tiek sadalīts visu dzelzceļu starpā:

viena trešdaļa vienādās daļās,

atlikušās divas trešdaļas proporcionāli tarifos noteiktajam attālumam kilometros.

3.§ Jebkuri papildus termiņi, uz kuriem dzelzceļam var būt tiesības, šim dzelzceļam tiek piemēroti.

4.§ Intervāls starp brīdi, kad kravas tiek nodotas dzelzceļam un pārvadājuma perioda faktisko uzsākšanu attiecas tikai uz nosūtīšanas dzelzceļu.

5.§ Šāda vienlīdzīga sadalīšana tiek piemērota tikai tad, ja pārsniegts tranzītpārvadājumu kopējais termiņš.

62.pants

Regresa prasības kārtība

1.§ Maksājuma likumība, kuru veicis dzelzceļš, pielietojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 57. un 58.pantu, nevar tikt apstrīdēta no tā dzelzceļa puses, pret kuru tiek pielietotas regresa prasības, ja kompensāciju noteikusi tiesa un ja šim dzelzceļam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šim paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§ Dzelzceļam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem dzelzceļiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu; ja tas netiek veikts, dzelzceļš zaudē savas regresa prasības tiesības attiecībā uz tiem, pret kuriem tas šādas darbības nav uzsācis.

3.§ Tiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām regresa prasībām, kas tai iesniegtas.

4.§ Dzelzceļiem, pret kuriem šāda darbība ir veikta, nav tālāku regresa prasību tiesību.

5.§ Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

63.pants

Regresa prasības kompetence

1.§ Tās valsts tiesām, kuras teritorijā atrodas tā dzelzceļa galvenā mītne, pret kuru izvirzīta regresa prasība, ir vienīgā kompetence attiecībā uz visām regresa prasībām.

2.§ Ja darbība tiek veikta pret vairākiem dzelzceļiem, prasītājs dzelzceļš ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kuras ir kompetentas saskaņā ar 1.§.

64.pants

Regresa prasību līgumi

Ar līguma palīdzību dzelzceļi var neievērot noteikumus attiecībā uz savstarpējām regresa prasību tiesībām, kas izklāstīta VI sadaļā, izņemot to, kas minēta 62.panta §5.

VII sadaļa

IZŅĒMUMA NOTEIKUMI

65.pants

Pagaidu nepiemērošana

1.§ Ja kādas valsts ekonomiskā un finansiālā situācija ir tāda, kas var radīt nopietnas grūtības VI sadaļas piemērošanā, divas vai vairākas valstis, noslēdzot savstarpēju līgumu, var neievērot 15., 17. un 30.pantu, nosakot attiecībā uz satiksmi ar grūtībās nonākušajām valstīm, ka:

(a) sūtījumi no katras no tām, nosūtītājam apmaksājot izdevumus, tiek veikti tikai šīs grūtībās nonākušās valsts robežās, bet ne tālāk;

(b) sūtījumi ar galapunktiem katrā no tām, nosūtītājam apmāksājot izdevumus tiek veikti tikai šīs grūtībās nonākušās valsts robežās, bet ne tālāk;

(c) sūtījumi no valsts, kura nonākusi grūtībās, vai uz to nevar tikt veikti pēc principa "maksa pēc piegādes" vai ar daļēju norēķināšanos, izņemot — līdz noteiktai summai;

(d) nosūtītājs nevar izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā, kas skar galapunkta valsti, priekšapmaksu un maksu pēc piegādes.

2.§ Saskaņā ar 1.§ noteikumiem un ar savu valdību atļauju dzelzceļi, kuriem ir darījumi ar grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu, var vienoties par 15., 17., 30.un 31.panta neievērošanu satiksmē starp tiem un grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu.

Par šādu neievērošanu jāvienojas divām trešdaļām no dzelzceļiem, kuriem ir darījumi ar grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu.

3.§ Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1.§ un 2.§, jāpaziņo Centrālajam birojam.

Pasākumi, kurus paredz 1.§, stājas spēkā ne agrāk kā pēc astoņām dienām no dienas, kad Centrālais birojs ar vēstules palīdzību paziņo par šiem pasākumiem citām valstīm.

Pasākumi, kurus paredz 2.§, stājas spēkā ne agrāk kā pēc astoņām dienām no dienas, kad tie publicēti iesaistītajās valstīs.

4.§ Sūtījumus, kas atrodas tranzītā, šādi pasākumi neskar.

5.§ Neraugoties uz šī panta noteikumiem, katra valsts var veikt vienpusējus pasākumus saskaņā ar 3.panta 4.§ (b) punktu.

66.pants

Nepiemērošana

Vienveida noteikumi nav dominējoši pār noteikumiem, kuri savstarpējās satiksmes jomā attiecīgām valstīm jāievēro saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, piemēram, tiem, kas skar Eiropas Ogļu un tērauda savienību un Eiropas Ekonomisko kopienu.

 

I pielikums

(4.un 5.pants)

Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu noteikumi (RID)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RID), (CIM I pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

II pielikums

(8.panta 1.§)

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RlP)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Privātā īpašuna vagonu dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RIP), (CIM IV pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

Pielikuma teksts ir šāds:

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RlP)

1.pants

Noteikumu mērķis

1. Šie noteikumi attiecas uz visiem privātā īpašuma vagonu, tukšu vai piekrautu, kas pieņemti starptautiskai satiksmei saskaņā ar šī pielikuma 2.pantu un nosūtīti saskaņā ar CIM Vienveida noteikumu prasībām, starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

2. Ja šajos noteikumos nav specifisku normu, pārvadājumiem saskaņā ar augstākminēto 1.punktu tiek piemērotas citas Vienveida noteikumu normas.

2.pants

Vagonu pieņemšana starptautiskajiem pārvadājumiem

Lai vagons tiktu pieņemts starptautiskajiem pārvadājumiem, tas jāreģistrē dzelzceļā, kura līnijām tiek piemēroti Vienveida noteikumi, uz privātas puses vārda (fiziska persona, firma vai korporatīvs veidojums) un jāmarķē ar atšķirības zīmi "P".

Šajos noteikumos privātā puse, kuras vārds tiek atzīmēts uz vagona, tiek apzīmēts kā "īpašnieks" .

3.pants

Vagonu lietošana

Nosūtītājs var izmantot vagonu tikai tādu kravu pārvadāšanai, kādām tas ir paredzēts saskaņā ar reģistrācijas līgumu. Nosūtītājs ir pilnīgi atbildīgs par sekām, kas rodas šī noteikuma neievērošanas dēļ.

4.pants

Īpašas ierīces

Ja vagons ir aprīkots ar īpašām ierīcēm (saldēšanas iekārtas, ūdens tvertnes, mašīnas u.tml.), nosūtītājs ir atbildīgs par šāda aprīkojuma apkalpošanu vai tā apkalpošanas nodrošināšanu. Šis pienākums pāriet pie saņēmēja tiklīdz viņš piesaka savas tiesības saskaņā ar Vienveida noteikumu 28.un 31.pantu.

5.pants

Vagona nodošana pārvadājumam

1. Īpašniekam ir likumīgas tiesības nodot vagonu pārvadājumam.

Jebkurš cits pilna vai tukša vagona nosūtītājs nosūtīšanas stacijā vienlaicīgi uzrāda dzelzceļa pavadzīmi un īpašnieka pilnvarojumu, kas var attiekties uz vairākiem vagoniem.

Šāda atļauja netiek pieprasīta, ja nosūtītājs ir vagona saņēmējs tā pēdējā braucienā un ja pirms jauna pārvadājuma līguma noslēgšanas stacija nav saņēmusi vēstules, telegrammas vai teleksa veidā īpašnieka rīkojumu nenosūtīt vagonu vai vagonus bez viņa pilnvarojuma.

2. Ja dzelzceļš nesaņem no īpašnieka pretēju rīkojumu, dzelzceļam par īpašnieka līdzekļiem un pamatojoties uz dzelzceļa pavadzīmē minēto vārdu un adresi, ir tiesības nosūtīt uz pieraksta staciju:

katru vagonu, kas pienācis tukšs un kura iekraušana nav sākta 15 dienu laikā no brīža, kad tas kļuva pieejams;

katru vagonu, kurš pienācis piekrauts, ja tas netiek pāradresēts 8 dienu laikā no brīža, kad tā izkraušana tika pabeigta.

Ja dzelzceļš pats neizmanto šīs tiesības, tas pēc augstākminēto termiņu beigām norāda īpašniekam vagona atrašanās vietu; šajā gadījumā dzelzceļam nav tiesību nosūtīt vagonu īpašniekam līdz astotās dienas beigām pēc šāda paziņojuma nosūtīšanas.

Šī rindkopa neattiecas uz vagoniem, kas atrodas valstī, kuras dzelzceļš ir tos reģistrējis, nedz arī uz vagoniem, kuri atrodas uz privātiem sliežu ceļiem.

3. Īrnieks, kura vārds ar dzelzceļa atļauju ir atzīmēts uz vagona, šī panta nolūkos tiek uzskatīts par īpašnieku.

6.pants

Ziņas dzelzceļa pavadzīmē

1. Papildus ziņām, ko pieprasa Vienveida noteikumi, nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmē jāieraksta:

(a) vietā, kas paredzēta kravu aprakstam:

tukša vagona gadījumā — vārdi "tukšs P vagons" ;

piekrauta vagona gadījumā — pēc kravu apraksta — vārdi "piekrauts P vagons" ;

(b) tam paredzētā vietā — vagona raksturojumus.

2. Ja tukša vagona nosūtītājs vēlas saņemt īpašas tranzītpārvadājumu termiņu garantijas saskaņā ar 14.pantu, viņam dzelzceļa pavadzīmē tam paredzētā vietā jāieraksta vārdi "īpašas tranzītpārvadājumu termiņu garantijas" .

7.pants

Procenti par piegādi

1. Uz tukšu vagonu piegādi nevar tikt attiecināti procenti par piegādi.

2. Piekrautu vagonu gadījumā procenti par piegādi var tikt attiecināti tikai uz tajā esošajām kravām.

8.pants

Maksa pēc piegādes un iepriekšēja samaksa skaidrā naudā

1. Attiecībā uz tukšiem vagoniem maksa pēc piegādes ("cash on delivery") un iepriekšēja samaksa skaidrā naudā nevar tikt piemērota.

2. Attiecībā uz piekrautiem vagoniem nevar tikt piemērota maksa pēc piegādes, kas pārsniedz vagonā iekrauto kravu vērtību.

9.pants

Tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana

1. Papildus gadījumiem, ko paredz Vienveida noteikumu 27.panta 7.§, tranzītpārvadājumu termiņš var tikt pagarināts par jebkuru ar vagona bojājumu saistītā kavējuma laiku, ja vien dzelzceļš nav atbildīgs par šādu bojājumu saskaņā ar 12.pantu.

2. Ja kravas, kas iekrautas bojātā vagonā, tiek pārkrautas citā vagonā, kavējums attiecībā uz tām beidzas brīdī, kad pēc pārkraušanas tās atkal var tikt nosūtītas.

10.pants

Vagonu bojājumu un nozaudēto daļu pārbaude

1. Ja dzelzceļš atklāj vai pieņem vagona bojājumu vai tā daļu nozaudēšanu, vai arī, ja to atklāj iesaistītā puse, dzelzceļš saskaņā ar Vienveida noteikumu 52.pantu nekavējoties sastāda ziņojumu, kurā norāda bojājuma vai iztrūkuma pazīmes un, cik vien tas iespējams, — atgadījuma iemeslu un laiku.

Šāds ziņojums nekavējoties tiek nosūtīts reģistrācijas dzelzceļam, kurš tā kopiju nosūta īpašniekam. Gadījumā, kad ar dzelzceļa atļauju uz vagona ir minēts īrnieka vārds, ziņojuma kopija tiek nosūtīta tieši šim īrniekam.

2. Ja vagons ir piekrauts, nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Vienveida noteikumu 52.pantu tiek sastādīts atsevišķs ziņojums attiecībā uz kravām.

11.pants

Vagona bojājums, kas aizkavē turpināt pārvadājumu

1. Ja vagons, kas nosūtīts tukšs, ir bojāts tādā mērā, ka tas aizkavē pārvadājumu vai padara vagonu par nederīgu kravas pārvadāšanai, stacija, kurā atklāts bojājums, telegrammas vai teleksa veidā nekavējoties paziņo par to nosūtītājam un īpašniekam, pēc iespējas precīzāk norādot bojājuma pazīmes.

2. Jebkuru no satiksmes izgājušu tukšu vagonu dzelzceļš saved braukšanas kārtībā, ja vien bojājums nav tik liels, ka tas jāiekrauj citā vagonā.

Lai savestu vagonu braukšanas kārtībā, dzelzceļš reģistrācijas līguma ietvaros pats var veikt remontu.

Šie nosacījumi tiek piemēroti, nekaitējot jautājumam par atbildību.

3. Ja dzelzceļš veic remontdarbus saskaņā ar 2.punktu un ja šādu darbu pabeigšanai nepieciešamas vairāk kā četras dienas, dzelzceļš ar telegrammu vai teleksu pieprasa nosūtītājam norādījumu, vai pēc šo darbu pabeigšanas pārvadājuma līgums tiek turpināts, vai tas tiks grozīts.

Ja pirms darba pabeigšanas no nosūtītāja netiek saņemtas nekādas norādes, tiek turpināta pārvadājuma līguma izpilde.

4. Ja dzelzceļš remontdarbus neveic pats, stacija, kur bojājums tika atklāts, tieši un bez kavēšanās ar telegrammu vai teleksu pieprasa nosūtītāja norādes. Ja nosūtītājs vienlaicīgi nav īpašnieks, pieprasījuma kopija nekavējoties ar telegrammu vai teleksu tiek nosūtīta arī īpašniekam.

Ja astoņu dienu laikā no telegrammas vai teleksa nosūtīšanas dienas nosūtītājs nesniedz norādes, dzelzceļam ir tiesības rīkoties pašam — pēc vagona savešanas braukšanas kārtībā, ja nepieciešams, ar dzelzceļa pavadzīmi, kurā minēts īpašnieka vārds un adrese, nosūtīt vagonu uz tā pieraksta staciju.

Tā atgriešanas iemesli jānorāda transporta pavadzīmē pēc vārdiem "tukšs P vagons".

5. Ja bojājums aizkavē turpināt piekrauta vagona nosūtīšanu un ir nepiecieciešama izkraušana, šis pants attiecas uz nepiekrautu vagonu.

Ja vagonu var salabot bez izkraušanas, tiek piemērots šī panta 1., 2., 3., 6. un 7.punkts.

6. Pārvadāšanas maksa un citas maksas, kas radušās līdz stacijai, kad vagons tika apturēts, samaksa par nosūtītāja un īpašnieka informēšanu, kā arī visas citas ar nosūtītāja norādījumiem vai ar vagona atgriešanu pieraksta stacijā saistītās izmaksas tiek iekasētas apmaiņā pret sūtījumu.

7. Nomnieks, kura vārds ar reģistrējušā dzelzceļa atļauju ir atzīmēts uz vagona, šī panta kontekstā tiek uzskatīts par īpašnieku.

12.pants

Dzelzceļa atbildība par vagona vai tā daļu nozaudēšanu vai bojājumiem Īpašnieka atbildība par vagona radītiem bojājumiem

1. Dzelzceļš ir atbildīgs par vagona nozaudēšanu vai sabojāšanu vai par tā daļu nosūtīšanu no brīža, kad dzelzceļš tos pieņēmis pārvadāšanai līdz piegādes brīdim, izņemot gadījumus, kad tas pierāda, ka zaudējums vai bojājums nav radies dzelzceļa vainas dēļ.

2. Vagona nozaudēšanas gadījumā kompensācija tiek ierobežota ar vagona vērtību; aprēķinu bāzi nosaka reģistrācijas līgums.

Bojājuma gadījumā kompensāciju aprēķina atbilstoši reģistrācijas līguma noteikumiem.

3. Pārvietojamo daļu nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā dzelzceļš ir atbildīgs tikai tad, ja šīs daļas ir atzīmētas uz abām vagona pusēm. Dzelzceļš nav atbildīgs par pavirši nostiprināta aprīkojuma nozaudēšanu vai bojājumu.

4. Izņemot gadījumu, kad prasītājs pierāda, ka bojājumu izraisījusi nepareiza vai nolaidīga dzelzceļa rīcība, dzelzceļš ir atbildīgs tikai par:

tādu trauku bojājumiem, kas izgatavoti no māla, stikla, terakotas u.tml., ja bojājums ir saistīts ar paša vagona bojājumu, par ko dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem;

bojājumiem traukiem ar iekšējo oderējumu (emalju, ebonītu u.tml.), ja uz traukiem ir ārējo bojājumu pazīmes, par ko dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem.

5. Atkarībā no gadījuma īpašnieks tiek uzskatīts par nosūtītāju vai saņēmēju attiecībā uz kompensāciju par vagona vai tā daļu nozaudēšanu vai bojājumiem. Prasības tiek vērstas tikai pret reģistrējošo dzelzceļu un tiesvedība var tikt uzsākta tikai pret dzelzceļu, kas tiek uzskatīts par atbildīgo dzelzceļu.

6. Tiesvedības procedūru, kuru dzelzceļš uzsāk pret īpašnieku par bojājumu, ko pārvadājuma laikā radījis vagons, nosaka reģistrācijas līgums. Citu dzelzceļu tiesības pret īpašnieku var aizstāvēt tikai reģistrējošais dzelzceļš.

7. Noilguma termiņš 1.-6.punktā minētās tiesvedības uzsākšanai ir trīs gadi.

Šis termiņš:

tiesvedības gadījumā, kuru ierosinājis īpašnieks pret dzelzceļu saskaņā ar 1.-5.punktu, tiek skaitīts no dienas, kad atklāts vagona zaudējums vai bojājums, attiecīgi ievērojot 13.panta 1.punkta noteikumus;

tiesvedības gadījumā, kuru saskaņā ar 6.punktu pret īpašnieku ierosinājis dzelzceļš, tiek skaitīts no dienas, kad bojājums noticis.

13.pants

Iespējamā vagonu nozaudēšana

1. Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt turpmākus pierādījumus var uzskatīt vagonu par pazudušu, ja tas nav nogādāts saņēmējam vai nav nodots viņa rīcībā trīs mēnešu laikā pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām.

Šāds termiņš var tikt pagarināts par laika posmu, kurā vagons ir izņemts no apgrozības jebkāda iemesla dēļ, kas nav attiecināms uz dzelzceļu, vai sakarā ar vagona bojājumu.

2. Ja vagons, kas ticis uzskatīts par pazudušu, ir atgūts pēc tam, kad samaksāta kompensācija, īpašnieks sešu mēnešu laikā no brīža, kad viņš saņēmis attiecīgu paziņojumu no reģistrējušā dzelzceļa, var pieprasīt, lai vagons par brīvu tiktu viņam atgādāts pieraksta stacijā apmaiņā pret kompensācijas atmaksu.

14.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

1. Ja dzelzceļš ir atbildīgs par tukša vai piekrauta vagona tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu, tam zaudējumu atlīdzības nolūkā jāmaksā iesaistītajai personai naudas summa kompensācijas veidā par katru pilnu kavējuma dienu vai tās daļu neatkarīgi no kompensācijām par vagonā iekrauto kravu tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

Šāda summa tiek fiksēta:

(a) 4,50 norēķinu vienības par moderniem šasiju vagoniem un par līdzīgiem vagoniem atbilstoši reģistrācijas līgumā noteiktajam,

(b) 3 norēķinu vienības par citiem vagoniem.

2. Ja tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies apzināta dzelzceļa pārkāpuma vai rupjas nolaidības dēļ, zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta ar likmi 9 norēķinu vienības par 1.punkta (a) apakšpunktā minētajiem vagoniem un 6,50 norēķinu vienības par vagoniem, kuri minēti 1.punkta (b) apakšpunktā.

3. Tukša vagona nosūtītājs var pieprasīt īpašu tranzītpārvadājumu termiņa garantiju. Maksa tiek noteikta — viena norēķinu vienība par katriem 100 kilometriem vai to daļu, ievērojot minimumu — 10 norēķinu vienības. Ja samaksas tiek izdarītas saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Vienveida noteikumu 15.panta 2.paragrāfa (a)(iv) apakšpunktā, visu šīs samaksas apjomu vienmēr maksā nosūtītājs.

Ja tranzītpārvadājumu termiņš ir pārsniegts, dzelzceļš zaudējumu atmaksāšanas nolūkā maksā 9 norēķinu vienības dienā par 1.punkta (a) apakšpunktā minētajiem vagoniem un 6,50 norēķinu vienības dienā par vagoniem, kuri minēti 1.punkta (b) apakšpunktā, ievērojot minimumu — 20 norēķinu vienības.

 

III pielikums

(8.panta 2.§)

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Konteineru dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RID), (CIM V pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

Šī pielikuma teksts ir šāds:

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo)

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1.pants

Noteikumu mērķis

1. Šie noteikumi attiecas uz tiem konteineriem, kuri tiek piedāvāti pārvadājumiem saskaņā ar CIM Vienveida noteikumiem.

Šie konteineri pieder dzelzceļam vai privātajiem īpašniekiem (fiziskām personām vai juridiskām personām), un pēdējā gadījumā tos ir vai nu apstiprinājis dzelzceļš vai arī tie atbilst starptautiskajiem konstrukciju standartiem, kas attiecināmi uz lieliem konteineriem.

2. Šajos noteikumos termins "konteiners" nozīmē transporta aprīkojuma vienību (konteineru, cisternu vai citu līdzīgas uzbūves iekārtu), kas ir

pēc būtības ilgstoša un attiecīgi pietiekami stipra, lai būtu piemērota atkārtotai izmantošanai,

īpaši izgatavota, lai nodrošinātu kravu pārvadāšanu ar vienu vai vairākiem transporta veidiem bez nepieciešamības pārkraut tā saturu,

aprīkota ar ierīcēm, lai nodrošinātu veiklu pārvietošanu un nostiprināšanu,

un kuras iekšējais tilpums nav mazāks par vienu kubikmetru un izmērs nepārsniedz dzelzceļa noteiktos izmērus.

Termins "lieli konteineri" nozīmē konteinerus ar vairāk kā 3 kubikmetru ietilpību un vismaz 6 metru (20 pēdu) garumu.

Termins "konteiners" ietver attiecīgajam konteinera tipam atbilstošas palīgierīces un aprīkojumu, nodrošinot, ka šādas palīgierīces tiek pārvadātas kopā ar konteineru. Tas neietver transporta līdzekļus un transporta līdzekļu palīgierīces un aprīkojumu vai standartiesaiņojumu.

2.pants

Vispārīgie noteikumi

Ja vien tarifos netiek noteikts citādi, konteinera saturs var tikt pakļauts tikai vienam pārvadājuma līgumam.

2. Ja šajos noteikumos nav paredzēts īpaši, tukšu vai piekrautu konteineru pārvadāšanai tiek piemēroti citas Vienveida noteikumu normas.

3.pants

Tiešie pārvadājumi "no durvīm līdz durvīm"

Gadījumā, kad dzelzceļš konteinerus saņem nosūtītāja telpās, tiek uzskatīts, ka pārvadājuma līgums tiek sastādīts nosūtītāja telpās. Gadījumā, kad konteineri tiek nogādāti uz saņēmēja telpām, tiek uzskatīts, ka pārvadājuma līgums beidzas pie saņēmēja.

II nodaļa

DZELZCEĻAM PIEDEROŠI KONTEINERI

4.pants

Nosacījumi, nogādāšana atpakaļ un samaksa

Par konteineru izmantošanu var tikt piestādīta samaksa, un šādas samaksas apjomu paredz tarifi. Turklāt, tarifi nosaka nosacījumus, ar kādiem konteineri būs pieejami, termiņu, kādā tie nogādājami atpakaļ un maksu par šī termiņa pārsniegšanu.

5.pants

Īpašās ziņas dzelzceļa pavadzīmē

Papildus ziņām, kuras paredz Vienveida noteikumi, nosūtītājs transporta pavadzīmē īpašās šim mērķim paredzētās vietās norāda konteinera kategoriju, tā marķējumu, numuru, masu kilogramos un, kur nepieciešams, citas tā struktūras raksturīgas iezīmes.

Konteinera masa neietver īpašu iekšējo vai izņemamo iesaiņojumam vai nostiprināšanai paredzēto detaļu masu.

6.pants

Uzglabāšana un tīrīšana

Tarifi nosaka apstākļus, kādos tiek veikta iekraušana un izkraušana. "Iekraušana" ietver konteinera novietošanu vagonā un palīgdarbības, īpaši konteineru nostiprināšanai.

Saņēmējs ir atbildīgs par konteinera nodošanu atpakaļ pilnīgi tīrā stāvoklī. Ja tas nav ticis izdarīts, dzelzceļam ir tiesības piestādīt samaksu, kuras apjoms ir noteikts tarifos.

7.pants

Atkārtota lietošana

Konteinerus, kas tiek nogādāti piekrauti, saņēmēji turpmākām kravām neizmanto, izņemot, ja par to saņemta tā dzelzceļa piekrišanu, kas tos tādus piegādājis.

8.pants

Konteineru nozaudēšana vai bojājums

1. Jebkurai personai, kas no dzelzceļa pieņem tukšu vai piekrautu konteineru, jāpārbauda konteinera stāvoklis brīdī, kad tas tiek nodots viņa rīcībā; viņš ir atbildīgs par visiem tiem bojājumiem, kas tiek atrasti pēc konteinera nodošanas dzelzceļam, kas nav bijuši norādīti brīdī, kad konteiners tika nodots viņa rīcībā, ja vien viņš pierāda, ka bojājums ir tajā brīdī bijis vai arī ir radies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ un kuru sekas viņš nebija spējīgs paredzēt.

Nosūtītājs ir atbildīgs par konteinera pazušanu vai sabojāšanu, kas radies pārvadājuma līguma īstenošanas laikā, ja to izraisījusi viņa rīcība vai to personu rīcība, kas darbojas viņa vārdā.

3. Ja konteiners netiek nodots atpakaļ trīsdesmit dienu laikā no dienas, kas seko dienai, kad tas nogādāts nosūtītājam vai saņēmējam, dzelzceļš to var uzskatīt par pazudušu un var pieprasīt samaksu tā vērtībā.

III nodaļa

PRIVĀTI KONTEINERI

9.pants

Apstiprinājums

Privātos konteinerus var apstiprināt tas dzelzceļš, uz kura līnijām attiecas Vienveida noteikumi, ja tie atbilst izstrādātajiem konstrukcijas un marķēšanas noteikumiem. Apstiprinātiem konteineri, izņemot lieliem konteineriem, dzelzceļš piešķir atšķirības zīmi "P".

10.pants

Ziņas dzelzceļa pavadzīmē

Papildus ziņām, kuras paredz Vienveida noteikumi, nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē īpašās tam paredzētās vietās, norāda šādas ziņas:

konteinera kategoriju, tā numuru, tā masu kilogramos un, kur tas nepieciešams, citas konteinera pazīmes,

apstiprināto konteineru gadījumā — tās dzelzceļa sistēmas atzīmi, kas ir izdevusi apstiprinājumu, un, izņemot lieliem konteineriem, — burtu "P",

tukšu konteineru gadījumā, kravu apraksta vietā — vai nu vārdi "tukšs apstiprināts konteiners" vai vārdi "tukšs liels konteiners" .

11.pants

Maksa pēc piegādes

Uz tukšiem konteineriem nevar tikt attiecināta maksa pēc piegādes.

12.pants

Īpašs aprīkojums

Ja konteineri ir aprīkoti ar īpašu tehniku (saldējamām iekārtām, ūdens tvertnēm, mašīnām u.tml.), nosūtītājs ir atbildīgs par šāda aprīkojuma apkalpošanu vai tā apkalpošanas nodrošināšanu. Šis pienākums pāriet pie saņēmēja, tiklīdz tas izmanto savas Vienveida noteikumu 28. vai 31.pantā paredzētās tiesības.

13.pants

Tukšu konteineru atgriešana vai atkārtota izmantošana

Pēc konteinera piegādes, ja nav īpašas vienošanās, dzelzceļam nav pienākums veikt nekādas darbības, lai nodrošinātu tukša konteinera nodošanu atpakaļ vai pilna konteinera atkārtotu izmantošanu.

14.pants

Kompensācija par konteinera nozaudēšanu vai tā bojājumiem

Kompensācija, kas saskaņā ar Vienveida noteikumu 40.pantu maksājama par konteinera nozaudēšanu, tiek aprēķināta atbilstoši konteinera vērtībai.

Kompensācija, kas saskaņā ar Vienveida noteikumu 42.pantu tiek maksāta par konteineram nodarītiem bojājumiem, tiek aprēķināta atbilstoši remonta izmaksām.

15.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

Ja tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārsniegts, dzelzceļš neatkarīgi no Vienveida noteikumu prasībām var paredzēt īpašu kompensāciju īpašniekam vai konteinera īrniekam, noslēdzot ar viņu īpašu vienošanos.

IV pielikums

(9 pants, 3.§)

Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIEx)

1.§ Tikai tās kravas, kas tiek pārvadātas īpaši steidzamā veidā saskaņā ar starptautiskajiem tarifiem tiek uzskatītas par steidzamiem sūtījumiem.

Tikai tās kravas, kas ir pieļaujamas steidzamajiem sūtījumiem, parasti var tikt ievietotas pasažieru vilcienu bagāžas konteineros. Starptautiskie tarifi var atšķirties no šī noteikuma.

2.§ Priekšmeti, kuri minēti Vienveida noteikumu 4.pantā, netiek atļauti pārvadājumam kā steidzami sūtījumi. Vielas un priekšmeti, kas uzskaitīti RID vai tie, kurus aptver līgumi un tarifu panti, kas izstrādāti atbilstoši Vienveida noteikumu 5.panta 2.§, netiek atļauti pārvadājumam kā steidzami sūtījumi, ja vien pārvadājumu forma tiek īpaši noteikta RID vai tādos līgumos vai tarifu pantos. Starptautiskie tarifi nosaka, vai arī citas kravas var tikt uzskatītas par neatļautām pārvadājumiem vai var tikt atļautas, ievērojot nosacījumus.

3.§ Steidzami sūtījumi var tikt nodoti pārvadāšanai ar citu pavaddokumentu, ne to, kas minēts Vienveida noteikumu 12.panta 2.§. Izmantojamo formu un ziņas, kuras tajā jāietver vai kuras var ietvert, nosaka starptautiskie tarifi. Dokumentā jābūt šādai informācijai:

a) nosūtītājstacijas un gala stacijas nosaukumi;

b) nosūtītāja un saņēmēja vārdi un adreses;

c) kravu apraksts;

d) paku skaits un iesaiņojuma apraksts;

e) detalizēts muitai vai citām administratīvajām iestādēm nepieciešamo un pavadzīmei pievienoto dokumentu saraksts.

4.§ Steidzamas pakas tiek pārvadātas ar ātriem transporta līdzekļiem termiņos, kādi aprakstīti starptautiskajos tarifos. Tranzītpārvadājumu termiņi visos gadījumos ir mazāki par tiem, kas piemērojami, pamatojoties uz Vienveida noteikumu 27.pantu.

5.§ Bez minētajām atšķirībām starptautiskie tarifi var paredzēt arī citas atšķirības no Vienveida noteikumiem. Tomēr nedrīkst tikt pārkāptas Vienoto noteikumu 35.–38., 40.–42, 44. un 47.–58.panta prasības.

6.§ Kamēr augstākminētie noteikumi un starptautisko tarifu nosacījumi neparedz izmaiņas, uz steidzamu paku pārvadāšanu ir attiecināmi Vienveida noteikumi.

Deklarācijas un atrunas

ALBĀNIJA

Pievienojoties Konvencijai, Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas valdība paziņoja:

[Neoficiāls tulkojums]

"Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika paziņo, ka, iesniedzot strīdu šķīrējtiesai, katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams panākt visu strīda pušu piekrišanu.

(a) Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas dzelzceļi ir atvērti tikai starptautiskajiem kravu pārvadājumiem;

(b) Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas pievienošanās stāsies spēkā pēc tam, kad Albānijas dzelzceļi tiks pievienoti starptautiskajam dzelzceļu tīklam."

AUSTRIJA

Ratificējot Konvenciju, Austrijas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.(1) pantu, Austrijas Republika saglabā tiesības nepiemērot nosacījumus par dzelzceļu civilo atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums noticis tās teritorijā un pasažieris ir Austrijas pilsonis vai Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs."

BULGĀRIJA

Ratificējot Konvenciju, Bulgārijas Tautas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas 12.(3) pantu, Bulgārijas Tautas Republika nepiemēros 12.(1) panta noteikumus.

Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.(1)pantu par Pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu Bulgārijas Tautas Republika saglabā tiesības nepiemērot pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir Bulgārijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Bulgārijas Tautas Republikā."

ČEHOSLOVĀKIJA

Parakstot Konvenciju, Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar 1980.gada 9.maijā Bernē noslēgtās Starptautiskās dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) 12.panta 3.§ Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika nepiemēros tās 12.panta 1.§, un saskaņā ar A Pielikuma — CIV Vienveida noteikumu 3.panta 1.§ nepiemēros pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, kad šie pasažieri ir Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā."

DĀNIJA

Ratificējot Konvenciju, Dānijas Karalistes valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.pantu, kas attiecas uz Pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumiem (CIV), Dānija saglabā tiesības nepiemērot šo Konvenciju pasažieriem, kas iesaistīti negadījumos, kuri notikuši Dānijas teritorijā un kur iepriekšminētie ir Dānijas pilsoņi vai personas, kuru dzīvesvieta ir Dānijā."

SOMIJA

Ratificējot Konvenciju, Somijas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.pantu (Vienveida noteikumi par Pasažieru un bagāžas starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, CIV) Somija saglabā tiesības nepiemērot pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir Somijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Somijā."

VĀCIJAS DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA

Ratificējot Konvenciju, Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) 12.panta 3.paragrāfu Vācijas Demokrātiskā Republika nosaka, ka tā neuzskata par sev saistošu šīs Konvencijas 12.panta 1.paragrāfu, kas skar Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (COTIF) Dalībvalstu strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

Saskaņā ar Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) A Pielikuma 3.panta pirmo paragrāfu attiecībā uz 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvenciju Vācijas Demokrātiskā Republika nosaka, ka tā nepiemēros 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas A Pielikuma noteikumus par dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā apstākļos, kad negadījums notiek Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un iesaistītais pasažieris ir Vācijas Demokrātiskās Republikas pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs."

IRĀNA

Ratificējot Konvenciju, Irānas Islama Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Irānas Islama Republika saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.(1) pantu saglabā tiesības nepiemērot noteikumus, kas attiecas uz civilo dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums notiek tās teritorijā un pasažieris ir Irānas pilsonis vai pastāvīgais Irānas iedzīvotājs."

IRĀKA

Ratificējot Konvenciju, Irākas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Irākas Republikai nevar tikt uzskatīts par saistošu Konvencijas 12.panta 1.paragrāfs, kurš paredz, ka jebkāds strīds starp līgumslēdzējpusēm par Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu var tikt nodots šķīrējtiesai pēc vienas puses pieprasījuma, jo šāda rakstura strīdi var tikt pakļauti šķīrējtiesai tikai ar visu iesaistīto pušu piekrišanu katrā gadījumā vienojoties atsevišķi, tāpat Konvencijas 12.panta 3.paragrāfs.

Netiek piemēroti visi tie Konvencijas noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā apstākļos, kad pasažieri ir Irākas Republikas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Irākā, ja tie ir cietušie negadījumā, kas noticis Irākas teritorijā.

Irākas Republikas ratifikācija nekādā veidā nenozīmē atzinību tam, kas tiek saukts par Izraēlu, un neved pie Irākas iesaistīšanās ar to darījumos par jautājumiem, kas paredzēti Konvencijā un Protokolā."

POLIJA

Ratificējot Konvenciju, Polijas Tautas Republikas valdība izdarīja šādu paziņojumu:

[Neofociāls tulkojums]

"1. Polijas Tautas Republika paziņo, ka atbilstoši Konvencijas 12.(3) pantam, tā nepiemēros šī panta 1. un 2.paragrāfa noteikumus.

2. Polijas Tautas Republika paziņo, ka atbilstoši CIV Vienveida noteikumu 3.(1) pantam tā nepiemēros to nosacījumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu civilo atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums noticis Polijas Tautas Republikas teritorijā un pasažieri ir Polijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Polijā."

RUMĀNIJA

Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdība parakstīja Konvenciju:

[Neoficiāls tulkojums]

". . . veicot atrunas, par kurām noteikts COTIF 12.panta 3.paragrāfā un CIV Vienveida noteikumu 3.panta 1.paragrāfā."

Ratificējot Konvenciju, Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdība izdarīja šādus paziņojumus:

[Tulkojums]

"(a) Rumānijas Sociālistiskā Republika paziņo, ka tā neuzskata par saistošiem tos Konvencijas 12.(1) panta noteikumus, kuros teikts, ka pēc vienas puses pieprasījuma strīds starp līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju var tikt nodots izšķiršanai šķīrējtiesā.

Rumānijas Sociālistiskā Republika uzskata, ka šādi strīdi var tikt nodoti šķīrējtiesā tikai saskaņā ar vienošanos, kas katrā atsevišķā gadījumā panākta starp visām strīda pusēm.

(b) Rumānijas Sociālistiskā Republika paziņo, ka tā neuzskata par sev saistošiem tos Vienveida noteikumu noteikumus attiecībā uz Starptautisko dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu līgumiem, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, kas notikuši tās teritorijā un kur iesaistītie pasažieri ir Rumānijas pilsoņi vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Rumānijas Sociālistiskajā Republikā."

ZVIEDRIJA

Ratificējot Konvenciju, Zviedrijas valdība paziņoja šādi:

[Neoficiāls tulkojums]

"Atbilstoši CIV Vienveida noteikumu 3.(1) pantam Zviedrija paziņo, ka tā nepiemēros visus noteikumus, kas saistīti ar dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums notiek tās teritorijā un pasažieri ir Zviedrijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā."

Izmaiņas

Deklarācijas un atrunas

BULGĀRIJA

Saskaņā ar COTIF 12.panta 3.paragrāfu un šīs Konvencijas A Pielikuma 3.panta 1.paragrāfu Bulgārijas Republika ar 1993.gada 17.maija vēstuli anulēja savas atrunas.

ČEHOSLOVĀKIJA

Slovākijas Republika — Čehijas Republika

Slovākijas Republika un Čehijas Republika, Čehoslovākijas bijušās valstis, saglabāja tiesības, kuras bija izteikusi Čehoslovākija, tikmēr tika atzīmēts, ka tiesības saskaņā ar A Pielikuma 3.panta 1.paragrāfu skar attiecīgi slovāku vai čehu pilsoņus un cilvēkus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Slovākijas Republika vai Čehijas Republika.

DĀNIJA

Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.pantu, kas attiecas uz starptautisko dzelzceļu pasažieru un bagāžas pārvadājumu līgumiem (CIV), Dānijas Karaliste ar 1996.gada 12.jūlija vēstuli anulēja savas atrunas.

VĀCIJAS DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA

1990.gada 3.oktobrī īstenotās pievienošanas rezultātā, kad Vācijas Demokrātiskā Republika tika pievienota Vācijas Federatīvajai Republikai saskaņā ar Konstitūcijas 23.pantu, Vācijas Demokrātiskajai Republikai bez jebkādiem iebildumiem tiek piešķirtas tiesības.

Dalībvalstu saraksts

			COTIF (9.5.1980)		Protokols (20.12.1990)
	Dalībvalsts		Ratifikācija vai pieņemšana	Stāšanās spēkā	Ratifikācija vai pieņemšana	Stāšanās spēkā
1.	Albānija	AL	01.06.1984	01.05.1985	23.10.1991	01.11.1996
2.	Alžīrija	DZ	28.11.1991	01.03.1992	26.03.1993	01.11.1996
3.	Austrija	A	08.03.1983	01.05.1985	07.02.1992	01.11.1996
4.	Beļģija	B	02.06.1983	01.05.1985	—	—
5.	Bosnija un Hercegovina	B i H	05.08.1996	01.10.1996	—	01.11.1996
6.	Bulgārija	BG	15.07.1982	01.05.1985	17.05.1993	01.11.1996
7.	Horvātija	HR	30.09.1992	01.12.1992	—	01.11.1996
	Čehoslovākija	CS	28.01.1983	01.05.1985	09.07.1992	—
8.	Čehijas Republika	CZ	13.12.1993	01.02.1994	—	01.11.1996
9.	Dānija	DK	18.06.1981	01.05.1985	10.12.1991	01.11.1996
10.	Somija	FIN	15.08.1984	01.05.1985	02.09.1991	01.11.1996
11.	Francija	F	03.09.1982	01.05.1985	08.10.1991	01.11.1996
12.	Vācija	D	27.02.1985	01.05.1985	30.04.1993	01.11.1996
13.	Grieķija	GR	23.09.1986	01.11.1986	10.07.1996	01.11.1996
14.	Ungārija	H	14.01.1982	01.05.1985	01.10.1996	01.11.1996
15.	Irāna	IR	12.04.1985	01.10.1985	13.10.1994	01.11.1996
16.	Irāka	IRQ	08.11.1984	01.05.1985	—	—
17.	Īrija	IRL	09.09.1986	01.11.1986	—	—
18.	Itālija	I	01.03.1985	01.05.1985	07.08.1995	01.11.1996
19.	Libāna	RL	01.12.1983	01.05.1985	—	—
20.	Lihtenšteina	FL	30.01.1985	01.05.1985	10.08.1995	01.11.1996
21.	Lietuva	LT	21.09.1995	01.11.1995	—	01.11.1996
22.	Luksemburga	L	27.07.1987	01.05.1985	02.06.1994	01.11.1996
23.	Maķedonija	MK	27.02.1996	01.06.1996	—	01.11.1996
24.	Monako	MC	06.12.1989	01.02.1990	—	—
25.	Maroka	MA	02.06.1987	01.08.1987	—	—
26.	Nīderlande	NL	15.01.1982	01.05.1985	03.06.1992	01.11.1996
27.	Norvēģija	N	12.09.1984	01.05.1985	01.07.1992	01.11.1996
28.	Polija	PL	07.01.1985	01.05.1985	05.10.1995	01.11.1996
29.	Portugāle	P	07.07.1986	01.11.1986	—	—
30.	Rumānija	R	14.06.1983	01.05.1985	21.04.1992	01.11.1996
31.	Slovākijas Republika	SK	24.03.1994	01.06.1994	—	01.11.1996
32.	Slovēnija	SLO	15.12.1992	01.02.1993	—	01.11.1996
33.	Spānija	E	15.01.1982	01.05.1985	23.09.1992	01.11.1996
34.	Zviedrija	S	25.03.1985	01.05.1985	11.04.1994	01.11.1996
35.	Šveice	CH	08.11.1983	01.05.1985	29.08.1995	01.11.1996
36.	Sīrija	SYR	11.10.1985	01.12.1985	—	—
37.	Tunisija	TN	02.07.1984	01.05.1985	07.11.1996	07.12.1996
38.	Turcija	TR	20.06.1985	01.10.1985	28.06.1994	01.11.1996
39.	Apvienotā Karaliste	GB	10.05.1983	01.05.1985	06.10.1994	01.11.1996
	Dienvidslāvija	YU	02.08.1982	01.05.1985	—	—