Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 19.janvārī

MK: Par grozījumiem Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos sakarā ar Informācijas analīzes dienesta likvidāciju

19.janvārī Ministru kabinets akceptēja grozījumus vairākos Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidāciju.

Ievērojot to, ka Informācijas analīzes dienests ir likvidēts, noteikumi paredz atzīt par spēku zaudējušu tā nolikumu – Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.33 “Informācijas analīzes dienesta nolikums”.

Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.298 “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums” tiek svītrots punkts, kas piešķīra Informācijas analīzes dienesta vadītājam tiesības piedalīties Eiroatlantisko lietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

No Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” tiek svītrota iespēja piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai par Informācijas analīzes dienesta struktūru, bruņojumu, finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu, tā iegādi, Informācijas analīzes dienesta objektu plānojumu un atsevišķu struktūrvienību dislokāciju (atrašanās vietu), kā arī Informācijas analīzes dienesta amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu.

No Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumiem Nr.692 “Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un izmantošanas kārtība” tiek svītrotas Informācijas analīzes dienestam paredzētās tiesības saņemt informāciju no Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra apstiprināšanu

Ministru kabineta sēdē 19.janvārī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā tika apstiprināts Juris Pūce.

Kopš 2009.gada septembra J.Pūce ir ekonomikas ministra Arta Kampara ārštata padomnieks izglītības jautājumos un aktīvi iesaistījies darba grupā par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. No 2002.gada J.Pūce kā eksperts piedalījies dažādos projektos un aktivitātēs, kas saistīti ar augstākās izglītības un zinātnes sektoru tiesisko regulējumu, pārvaldību un kvalitātes nodrošināšanu.

Kopš 2006.gada jūlija J.Pūce ir Latvijas Universitātes Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007.gada februāra papildus vēl studiju kursa stratēģiskajā vadībā pasniedzējs.

Kopš 2007.gada decembra J.Pūce pilda arī valdes locekļa pienākumus nodibinājumā “LU Fonds”, savukārt kopš 2006.gada maija – SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” valdes locekļa pienākumus.

Iepriekš J.Pūce bijis Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos, kā arī bijis projektu koordinators Latvijas Universitātes Attīstības un plānošanas departamentā un Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parka projektā, kā arī pildījis izpilddirektora pienākumus AS “Būves un gruntsgabali”.

J.Pūcem ir sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē un tiesību zinātnēs, un viņš brīvi pārvalda trīs svešvalodas – angļu, vācu un krievu.

Konkurss uz EM valsts sekretāra amatu tika izsludināts 2009.gada 4.decembrī, jo iepriekšējais valsts sekretārs Anrijs Matīss no 2009.gada 15.decembra tika iecelts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts aizdevumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību

19.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par Valsts aizdevumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību.

Noteikumi paredz kārtību, kādā finanšu ministrs saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un Likumu par budžetu un finanšu vadību izsniedz īstermiņa un ilgtermiņa valsts aizdevumus, precizē subjektu loku, kuriem tiek sniegti valsts aizdevumi, valsts aizdevumu procentu un riska procentu noteikšanas kārtību, kā arī valsts aizdevumu apkalpošanas kārtību.

Valsts budžeta aizdevumus varēs saņemt pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāji, kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65%, kā arī tie zinātniskie institūti un augstskolas, kam noteikts atvasinātās publiskās personas statuss, un ostu pārvaldes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

Maksimālais valsts aizdevumu atmaksas termiņš būs 30 gadu, bet valsts aizdevumiem, kas tiek izsniegti realizējamo projektu dokumentācijas izstrādei, atmaksas termiņš ir paredzēts līdz pieciem gadiem. Ierobežots arī atliktā maksājuma termiņš, nosakot, ka tas nevarēs pārsniegt trīs gadus, skaitot no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim maksimālie termiņi regulējumā noteikti nebija.

Turpmāk valsts aizdevumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, pēc Valsts kases pieprasījuma komercķīlas (hipotēkas) devējam būs jāiesniedz sertificēta vērtētāja komercķīlas novērtējums, savukārt komercķīlas devējam būs jānodrošina, ka komercķīlas priekšmets ir nepārtraukti apdrošināts par labu Finanšu ministrijai.

Izmaiņas normatīvajā regulējumā arīdzan paredz kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitālā ieguldītas pašvaldības kapitāldaļas, valsts aizdevuma atmaksu nodrošināt ar attiecīgās pašvaldības galvojumu.

Gadījumā, ja izsniedzamais valsts aizdevums tiek klasificēts kā komercdarbības atbalsts un saņemts atbilstošs Eiropas Komisijas atzinums, izsniedzot valsts aizdevumu, tiks ņemti vērā Eiropas Komisijas norādījumi.

Precizēta arī valsts aizdevuma procentu noteikšanas metodika, riska procentu likmes piemērošanas kārtība, kā arī noteikts, ka valsts aizdevuma saņēmējam līdzekļu saņemšanai būs jāatver konts Valsts kasē.

Vienlaikus noteikumi arī paredz, ka komercdarbības projekta gadījumā, lai izslēgtu komercdarbības atbalstu, aizdevuma riska likmes procentuālais apmērs tiks noteikts atbilstoši aizdevuma saņēmēja reitinga novērtējuma kategorijai un piedāvātajam nodrošinājumam.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.395 “Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu dalības nodrošināšanai misijās Gruzijā, Kosovā un Afganistānā

19.janvārī valdība pieņēma lēmumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Iekšlietu ministrijai piešķirt papildus astoņdesmit četrus tūkstošus latu dalības nodrošināšanai starptautiskajās civilajās misijās Gruzijā, Kosovā un Afganistānā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gadā, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) Padomes Ģenerālsekretariāta lūgumu, Ministru kabinets pagarināja Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu dalības laiku misijās Gruzijā, Kosovā un Afganistānā.

ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia) līdz šā gada 14.septembrim uzturas Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Starptautisko lietu biroja Starptautisko attiecību nodaļas vecākais inspektors Edgars Perijs un Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes Bauskas rajona Imigrācijas nodaļas galvenais inspektors, virsniekvietnieks Jānis Baltmanis.

ES likuma varas misijā Kosovā (EULEX Kosovo) līdz šā gada 12.oktobrim uzturas Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra priekšnieks, kapteinis Valdis Bikovskis, kurš savus dienesta pienākumus misijā pilda kopā ar dienesta suni Roxxi.

ES policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) līdz šā gada 1.jūnijam uzturas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas vecākais inspektors majors Andris Bērziņš.

Līdzdalība Eiropas Savienības civilajās misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

IeM: Par Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju un tās uzdevumu nodošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir gatava no 1.marta pārņemt Naturalizācijas pārvaldes funkcijas un uzsākt naturalizācijas pakalpojuma sniegšanu visās 30 savās teritoriālajās nodaļās. Līdz ar to iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, ka pēc Naturalizācijas pārvaldes likvidācijas varētu tikt apdraudēts naturalizācijas process un tā kvalitāte Latvijā.

Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pēc Naturalizācijas pārvaldes uzdevumu pārņemšanas šis pakalpojums iedzīvotājiem varētu pat kļūt vieglāk pieejams, jo turpmāk visus ar pilsonības iegūšanu saistītos jautājumus būs iespējams risināt nevis tikai astoņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur līdz šim atradās Naturalizācijas pārvaldes filiāles, bet visās 30 PMLP teritoriālajās nodaļās.

Plānots, ka no 1.marta iedzīvotāji dokumentus par piederību Latvijas pilsonībai vai pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā varēs iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, bet latviešu valodas prasmes, Satversmes, valsts himnas teksta un vēstures zināšanu pārbaudes notiks tāpat kā līdz šim – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tāpat tiek plānots, ka tiks saglabāta līdzšinējā kārtība ar izbraukuma eksaminatoru komisijām, kas reizi mēnesī vai biežāk varēs doties pieņemt eksāmenus uz citām pilsētām, kurās būs izveidojušās pretendentu grupas.

Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar 2009.gada budžetu Naturalizācijas pārvaldei šogad paredzētais finansējums ir samazināts par aptuveni pusi, funkciju nodošana PMLP ir viens no veiksmīgākajiem risinājumiem, kā saglabāt iedzīvotājiem pieejamus naturalizācijas pakalpojumus visā Latvijā, nevis tikai Rīgā. Būtiska ekonomija sagaidāma no tā, ka turpmāk vairs nebūs jānomā telpas divām atsevišķām iestādēm, turklāt līdz ar reorganizāciju par aptuveni 30 cilvēkiem tiks samazināts atbalsta funkciju sniedzošo darbinieku skaits.

Valdības sēdē ministri 19.janvārī apstiprinājuši Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju un tās uzdevumu nodošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar šā gada 1.martu. Rīkojums paredz aizliegumu Naturalizācijas pārvaldei līdz 1.martam uzņemties jaunas saistības bez saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju, kā arī veikt visu prasību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu inventarizāciju. Savukārt Iekšlietu ministrijai jāsagatavo un jāiesniedz valdībā visu ar Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju saistītie tiesību aktu projekti.

Valdība jau pagājušajā gadā vienojās, ka Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas daļēji pārklājas, tāpēc līdzekļu ekonomijas nolūkā būtu lietderīgi abas iestādes apvienot. Naturalizācijas pārvalde izskata personu iesniegumus par piederību Latvijas pilsonībai un uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, savukārt PMLP nosaka personu piederību Latvijas pilsonībai, veic un piedalās pētījumos, tostarp analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu, personu tiesiskā statusa noteikšanu un iedzīvotāju uzskaiti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

LM: Par grozījumiem arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtībā

Lai precizētu pašreizējo arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi noteikumos “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 19.janvārī apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvim turpmāk nebūs jāpiedalās Arodslimību ārstu komisijā. Šobrīd VDI pārstāvis, ņemot vērā zināšanu trūkumu medicīnā, šajā darbā piedalās tikai kā novērotājs.

Noteikumi paredz vairākus gadījumus, kad netiks pieprasīts darba vietas higiēniskais raksturojums, t.sk., ja darba vieta, piemēram, bijušie kolhozi un sovhozi, ir likvidēta, ja pēdējā darba vietā cilvēks ir strādājis mazāk par diviem gadiem (hronisku arodslimību gadījumos), ja iespējamo arodslimību izraisījis darbinieka profesijai un darba veidam tipisks darba vides faktors, ja arodslimību izraisījis nelaimes gadījums darbā, par kuru sagatavots attiecīgs akts.

Paredzēts, ka izņēmuma kārtā darba vietas higiēnisko raksturojumu varēs sagatavot tie Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijas darba aizsardzības speciālisti, kuri atbildīgi par darba vietu, kurai ir noteikta ierobežota pieejamība saistībā ar valsts noslēpuma objekta statusu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo šajās struktūrās VDI inspektors nevar apsekot darba vietu.

Atbilstoši noteikumiem turpmāk VDI visu informāciju par pirmreizējo arodslimību saņems ar pirmreizējo paziņojumu.

LM: Par grozījumiem vairākos ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju saistītos tiesību aktos

Izpildot Ministru kabineta rīkojumā “Par Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju” noteikto, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus vairākos ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) likvidāciju saistītajos tiesību aktos.

Pārņemot daļu no likvidētās Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijām, par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju būs atbildīga Labklājības ministrija.

Minētajā reģistrā turpmāk nebūs jāiekļauj ziņas par veiktajām kvalitātes pārbaudēm. Šādas izmaiņas ir saistītas ar to, ka LM nebūs iespējams nodrošināt pietiekami aktuālu informāciju, uz kuru pamatojoties potenciālais sociālo pakalpojumu pircējs varētu izvēlēties sev nepieciešamo pakalpojumu.

Tāpat sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrācijas apliecības vai tās dublikātus saņems LM, pirms tam ministrijā samaksājot valsts nodevu par reģistrācijas apliecības saņemšanu. Par reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu valsts nodeva, tāpat kā līdz šim, būs septiņi lati.

Savukārt, lai saskaņotu Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ar normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar SPP likvidāciju, tajā veikti redakcionāli grozījumi, svītrojot norādi uz SPP. SIVA maksas pakalpojumu izcenojumi ar šiem grozījumiem netiek mainīti.

To paredz 19.janvārī valdībā apstiprinātie grozījumi trīs Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”, “Noteikumi par valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības izsniegšanu” un “Noteikumi par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo 1.jūlijā tika likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde un LM kompetencē ir valsts finansēto un līdzfinansēto sociālo pakalpojumu sniegšanas koordinācija, bet SIVA – valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordinācija sociālās rehabilitācijas iestādēs un administratīvo pasākumu organizēšana.

LM: Par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem

Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir visai atšķirīga izpratne par to, kādi izdevumi iekļaujami vienotajā izmaksu tāmē, lai aprēķinātu izmaksas par vienu sociālā pakalpojuma saņēmēju, Labklājības ministrija precizējusi pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem. To paredz 19.janvārī valdībā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.

Atbilstoši noteikumiem pašvaldībām turpmāk būs tiesisks pamats pieprasīt no sociālo pakalpojumu sniedzējiem vienotas izmaksu tāmes. Tas attiecīgi pašvaldībām atvieglos labākā pretendenta izvēli, kā arī samazinās risku nepamatoti iekļaut minētajā tāmē izdevumus, kas nav saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu.

Turpmāk, aprēķinot sociālās aprūpes iestādes izmaksas budžeta gadā par vienu personu, izdevumu tāmē būs jāiekļauj vairāki izdevumi, t.sk. atalgojums, darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ar sociālā pakalpojuma nodrošināšanu saistītie komandējumu un dienesta braucienu izdevumi, samaksa par pakalpojumiem, sakaru pakalpojumi, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Tāmē jāiekļauj arī iestādes administratīvie izdevumi, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, ar sociālā pakalpojuma nodrošināšanu saistītie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, īres un nomas maksa u.c. izmaksas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības paraugu

Ministru kabinets 19.janvārī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kuri nosaka republikas pilsētas domes un novada domes deputāta apliecības un nozīmes paraugu. Apliecība ir amatpersonas tiesības un pienākumus apliecinošs dokuments. Izbeidzoties deputāta pilnvarām, noteikumi nosaka, ka deputātam apliecība jānodod attiecīgajā pašvaldībā.

Apliecība ietver šādu informāciju: deputāta fotogrāfija, vārds un uzvārds, deputāta statusa nosaukums, attiecīgās republikas pilsētas domes vai novada domes nosaukums, vēlēšanu komisijas zīmogs, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja paraksts un apliecības izsniegšanas datums. Savukārt deputāta nozīmē jābūt attiecīgās republikas pilsētas vai novada pašvaldības nosaukums, Valsts heraldikas komisijā apstiprināts attiecīgās republikas pilsētas vai novada pašvaldības ģerboņa attēls, ja ir, vai Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēls un deputāta statusa nosaukums “Domes deputāts”.

Noteikumi tāpat nosaka, ka apliecības, kuras izdotas pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, derīgas līdz deputāta pilnvaru termiņa beigām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Sabiedrības integrācijas fonda padomi

19.janvārī Ministru kabinetā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta rīkojumā “Par Sabiedrības integrācijas fonda padomi”, kas nosaka jaunu Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvu.

Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu ir izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina Integrācijas fonda padomi, kuras sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, tieslietu ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, pa vienam pašvaldību pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona, kā arī pieci nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji.

Saskaņā ar valdības pieņemto rīkojumu, Sabiedrības integrācijas fonda padomē turpmāk strādās labklājības ministrs Uldis Augulis, kultūras ministrs Ints Dālderis, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve Astrīda Harju, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un Limbažu novada domes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis Didzis Zemmers.

TM: Par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām

19.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, atsaucoties uz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikumu pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un iecirkņu teritorijas.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem, kas regulēja zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, uz 137 zvērinātiem tiesu izpildītājiem pastāvīgi bija 30 ilgstoši vakanti iecirkņi. Līdz ar to bija situācija, ka zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaits pastāvīgi ievērojami pārsniedza zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu. Turklāt iepriekšējos noteikumos atsevišķās teritoriālajās vienībās zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu blīvums bija noteikts neatbilstoši to darba noslodzei.

Jaunajos Ministru kabineta noteikumos pārskatīts zvērinātu tiesu izpildītāju un amata vietu skaits gan katra rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā, gan visas Latvijas teritorijas ietvaros kopumā, tos samazinot par 21 zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu.

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka zvērināts tiesu izpildītājs turpina veikt arī to piespiedu izpildes dokumentu izpildi, kuri saņemti līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa