LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBAS NOLĪGUMS PAR JŪRAS TRANSPORTU

Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Tautas Republikas valdība (turpmāk — Līgumslēdzējas Puses),

nolūkā tālāk attīstīt draudzīgas attiecības starp divām valstīm, nostiprināt to sadarbību jūras transporta jomā,

ņemot vērā starptautiskos jūras līgumus, kurus ievēro abas Līgumslēdzējas Puses,

pamatojoties uz vienlīdzību un savstarpēju izdevīgumu, kuģošanas brīvību un nediskriminācijas principu;

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā:

1. Termins "kuģis" nozīmē jebkuru tirdzniecības kuģi, kas reģistrēts vienas Līgumslēdzējas Puses valsts kuģu reģistrā saskaņā ar šīs valsts tiesību normām, iet zem šīs Līgumslēdzējas Puses valsts karoga un ir nodarbināts starptautiskajā jūras transportā, tajā skaitā tirdzniecības kuģi, kas iet zem trešās valsts karoga, ko atzīst otra Līgumslēdzēja Puse, un kas pieder vai kuru nodarbina vienas Līgumslēdzējas Puses kuģošanas kompānijas. Šis termins tomēr neietver:

— kara kuģus;

— zvejas kuģus;

— zinātniskās izpētes kuģus; un

— citus valsts kuģus, kas paredzēti un tiek izmantoti nekomerciāliem nolūkiem.

2. Termins "apkalpes locekļi" nozīmē kapteini un citas personas, kas strādā vai sniedz pakalpojumus uz vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa, kam ir šī Nolīguma 8.pantā noteiktie identitātes dokumenti un kuru vārdi ir iekļauti kuģa apkalpes locekļu sarakstā.

3. Termins "kuģošanas kompānija" nozīmē jebkuru ekonomisko vienību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

— tā ir dibināta vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un tur atrodas tās galvenā mītnes vieta;

— visas civilās saistības tā uzņemas neatkarīgi;

— tā ir iesaistīta starptautiskā jūras transporta komercdarbībā ar tās īpašumā esošajiem vai nodarbinātajiem kuģiem.

4. Termins "osta" nozīmē Līgumslēdzēju Pušu starptautiskās tirdzniecības ostas, kas atvērtas ārvalstu kuģiem.

5. Termins "kompetentās institūcijas" nozīmē:

— Latvijas Republikas gadījumā: Satiksmes ministriju;

— Ķīnas Tautas Republikas gadījumā: Satiksmes ministriju.

2.pants

Darbības tiesības

1. Vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem ir tiesības kuģot starp abu Līgumslēdzēju Pušu starptautiskās tirdzniecības ostām, kas atvērtas ārvalstu kuģiem, lai veiktu kravas un pasažieru pārvadājumus starp divām Līgumslēdzējām Pusēm vai starp vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi neietekmē trešās valsts tirdzniecības kuģu tiesības pārvadāt pasažierus un kravu starp Līgumslēdzējām Pusēm.

3.pants

Kabotāža

1. Šo Nolīgumu nepiemēro kabotāžai un iekšējo ūdensceļu transportam, kā arī darbībām, ko viena vai otra Līgumslēdzēja Puse rezervē savas valsts organizācijām saskaņā ar savas valsts tiesību normām, tādām kā vilkšana tauvā, loču pakalpojumi, glābšana un ostu pakalpojumi tās teritoriālajā jūrā un iekšējos ūdeņos.

2. Kamēr vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi kuģo no otras Līgumslēdzējas Puses vienas ostas uz citu ostu, lai iekrautu kravu uz ārvalstīm, vai lai izkrautu kravu no ārvalstīm, tā nav uzskatāma par kabotāžu un iekšējo ūdensceļu transportu. Tas pats attiecināms uz pasažieru transportu.

4.pants

Sadarbība

Abas Līgumslēdzējas Puses mudina sadarboties to attiecīgās jūrlietu institūcijas un īpaši jūrlietu un ostu organizācijas un komersantus, tajā skaitā, bet ne tikai, šādā nolūkā:

a) lai veicinātu abu Līgumslēdzēju Pušu jūras transporta un ostu attīstību uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma pamata un novērstu jebkādus šķēršļus, kas varētu kavēt šo attīstību;

b) lai pilnībā un efektīvi izmantotu Līgumslēdzēju Pušu jūras transporta floti tā, lai apmierinātu to ārējai tirdzniecībai nepieciešamo transporta pieprasījumu;

c) lai nodrošinātu navigācijas drošību, tajā skaitā kuģa, apkalpes locekļu, pasažieru un kravas drošību un vides aizsardzību;

d) lai paaugstinātu biznesa, zinātniskos un tehnoloģiskos sakarus un pieredzes apmaiņu;

e) lai apmainītos ar informāciju par darbību starptautiskajās organizācijās un par starptautiskajiem jūras līgumiem.

5.pants

Attieksme pret kuģiem ostā

1. Katra Līgumslēdzēja Puse turpina nodrošināt nediskriminējošu attieksmi kuģiem, kas iet zem otras Līgumslēdzējas Puses valsts karoga vai ko nodarbina otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi vai kuģošanas kompānijas, salīdzinājumā ar attieksmi, kādu tā piešķir saviem kuģiem attiecībā uz pieeju ostām, šo ostu infrastruktūras un papildu jūras pakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz nodevām un maksājumiem, muitas formalitātēm un enkurvietu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu.

2. Līgumslēdzējas Puses kuģa ostu maksas un maksājumi otras Līgumslēdzējas Puses ostā izdarāmi brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Puses piemērojamajām iekšējām tiesību normām.

6.pants

Pārvadājumu veicināšana

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem likumiem un normatīvajiem aktiem veic visus atbilstošos pasākumus jūras transporta atvieglošanai un paātrināšanai, lai izvairītos no kuģu nevajadzīgas aizkavēšanas, un pēc iespējas vienkāršo un paātrina muitas un citas kuģu formalitātes ostās, tajā skaitā attiecībā uz pieeju esošajām kuģu atkritumu savākšanas iekārtām.

7.pants

Kuģu dokumenti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst valsts piederības sertifikātus un citus otras Līgumslēdzējas Puses kuģu dokumentus, ko izdevušas karoga valsts kompetentās institūcijas.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi, kuriem ir derīgi tonnāžas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu un ko ir akceptējusi otra Līgumslēdzēja Puse, netiek apmērīti otras Līgumslēdzējas Puses ostās. Visas ostu maksas un maksājumi, kas pamatojas uz kuģu tilpību, tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar augstāk minētajiem sertifikātiem.

8.pants

Apkalpes locekļu identitātes dokumenti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju tās kuģu apkalpes locekļiem izdotos identitātes dokumentus. Šie identitātes dokumenti ir:

— Latvijas apkalpei: "Jūrnieka grāmatiņa";

— Ķīnas apkalpei: "Ķīnas Tautas Republikas jūrnieka pase".

2. Uz vienas Līgumslēdzējas Puses kuģiem nodarbināto trešo valstu apkalpes locekļu identitātes dokumenti, ko izdevušas šīs trešās valsts atbilstošās institūcijas, arī ir atzīstami par derīgiem dokumentiem, ja šie dokumenti ir pietiekami kā pases vai kā pases aizvietotāji saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja šie apkalpes locekļi darbojas ārpus kuģa, tiem jābūt pierādījumiem par viņu nodarbinātību uz saviem kuģiem.

9.pants

Apkalpes locekļu tiesības izkāpt krastā

1. Laikā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis uzturas otras Līgumslēdzējas Puses ostā, kuģa apkalpes locekļi, kuriem ir šī Nolīguma 8.pantā minētie identitātes dokumenti, drīkst pilsētā, kurā atrodas osta, izkāpt krastā bez vīzas saskaņā ar uzņemšanas valsts atbilstošajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka kuģa kapteinis saskaņā ar ostas noteikumiem ir ostas atbilstošajām institūcijām iesniedzis apkalpes locekļu sarakstu.

2. Saslimušajiem apkalpes locekļiem, kuriem nepieciešama hospitalizācija otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, šīs Līgumslēdzējas Puses atbilstošās institūcijas atļauj uzturēties slimnīcā uz laiku, kas nepieciešams šādai aprūpei, un tad ar nepieciešamajiem satiksmes līdzekļiem atgriezties savā mītnes valstī vai doties uz citu šīs Līgumslēdzējas Puses ostu, lai pievienotos saviem kuģiem.

10.pants

Apkalpes locekļu iebraukšana, izbraukšana un tranzīts

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģu apkalpes locekļi var iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, atstāt to vai šķērsot to tranzītā ar jebkura veida satiksmes līdzekļiem kā pasažieri, lai pievienotos saviem kuģiem, pārceltos uz citu kuģi, repatriētos vai citu iemeslu dēļ, ko atzinušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, ja tiem ir šī Nolīguma 8.pantā noteiktie jūrnieku identitātes dokumenti.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse rezervē sev tiesības atteikt iebraukšanu tās teritorijā apkalpes locekļiem, kurus tā uzskata par nevēlamiem, pat ja šiem apkalpes locekļiem ir šī Nolīguma 8.pantā noteiktie identitātes dokumenti.

3. Šī panta noteikumi neietekmē katras Līgumslēdzējas Puses likumus un normatīvos aktus attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.

11.pants

Savstarpējie sakari un tikšanās

Katras Līgumslēdzējas Puses kuģa kapteinis vai tā norīkoti apkalpes locekļi var nodibināt sakarus un tikties ar savas valsts oficiālajiem pārstāvjiem vai savu kompāniju pārstāvjiem vai vice versa, pēc tam, kad tie ir izpildījuši procedūras, kas paredzētas uzņemšanas valsts atbilstošajos likumos un normatīvajos aktos.

12.pants

Iekšējās lietas uz kuģa

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģu, apkalpes locekļu, pasažieru un kravu uzturēšanos otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā regulē šīs otras Līgumslēdzējas Puses atbilstošie likumi un normatīvie akti.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses atbilstošās institūcijas laikā, kad tās teritoriālajā jūrā vai ostās atrodas otras Līgumslēdzējas Puses kuģis, neiejaucas šī kuģa iekšējās lietās, kā arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesībsargājošās institūcijas nerealizē savas tiesiskās pilnvaras pārkāpuma gadījumā uz otras Līgumslēdzējas Puses kuģa, ja vien to nav pieprasījis vai tam nav piekritis otras Līgumslēdzējas Puses kuģa kapteinis, diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas, izņemot gadījumus, ja:

a) uz kuģa notikušajā pārkāpumā iesaistīta šīs valsts teritorija vai tās pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji;

b) pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums valsts sabiedriskajai kārtībai vai drošībai;

c) pārkāpumā uz kuģa iesaistītas personas, kas nav kuģa apkalpes locekļi; vai

d) pasākumi tiek veikti, lai aizliegtu narkotisko vielu vai psihotropo līdzekļu nelegālu pārvadāšanu.

3. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa vai citas atbilstošās institūcijas laikā, kad šīs Līgumslēdzējas Puses teritoriālajā jūrā vai ostā šī panta 2.punktā minētajos apstākļos atrodas otras Līgumslēdzējas Puses kuģis, paredz piemērot jebkādu piespiedu pasākumu pret šo kuģi vai veikt oficiālu izmeklēšanu uz tā, tās sniedz iepriekšēju paziņojumu šīs otras Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajam pārstāvim vai konsulārajai amatpersonai, un šim pārstāvim vai amatpersonai ir nodrošināma palīdzība, sakaru nodibināšanai ar kuģi. Tomēr paziņojumu var sniegt arī vienlaicīgi ar ārkārtas situācijā veicamajām darbībām.

4. Šī panta 2.punkta noteikumi neietekmē katras Līgumslēdzējas Puses tiesības uz uzraudzību un izmeklēšanu atbilstoši šīs valsts tiesību normām.

13.pants

Nelaimes gadījumi jūrā

1. Līgumslēdzējas Puses atbilstošās institūcijas, kuras teritoriālajā jūrā vai tuvumā esošajos ūdeņos ir briesmās vai citā negadījumā nokļuvis otras Līgumslēdzējas Puses kuģis, veic tādu pašu iespējamo glābšanu un palīdzības sniegšanu šī kuģa apkalpes locekļiem un pasažieriem, kādu tā varētu nodrošināt savas valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, un informē otras Līgumslēdzējas Puses atbilstošās institūcijas. Veicot cietušā kuģa un kravas komerciālo glābšanu un nodarbojoties ar jūras negadījumiem, tiek ņemti vērā principi, kas noteikti starptautiskajās konvencijās, ko atzinušas abas Līgumslēdzējas Puses. Attiecībā uz no tā izrietošajiem maksājumiem diskriminācija netiek pieļauta.

2. Ja no cietušā kuģa izkrauto vai izglābto kravu, aprīkojumu un krājumus nepieciešams uz laiku uzglabāt otras Līgumslēdzējas Puses piekrastē, lai to nogādātu atpakaļ uz izcelsmes valsti vai trešo valsti, šīs Līgumslēdzējas Puses atbilstošās institūcijas nodrošina palīdzību šādā pasākumā. Otra Līgumslēdzēja Puse šādu kravu, aprīkojumu un krājumus neapliek ar muitas nodevām tikmēr, kamēr tos nepiegādā izmantošanai vai pārdošanai šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

14.pants

Palīdzība, padomi un informācija

Saskaņā ar piemērojamajām valsts iekšējām un starptautiskajām tiesību normām, Līgumslēdzējas Puses uzņemas piešķirt viena otrai visu pieprasīto palīdzību, sniegt tās resursu robežās padomus un informāciju attiecībā uz visiem tirdzniecības kuģošanas un ar to saistītajiem jūrlietu jautājumiem, tajā skaitā cilvēka dzīvības un īpašuma drošību uz jūras un kuģa radītā piesārņojuma novēršanu un piesārņojuma seku likvidēšanu, meklēšanu un glābšanu uz jūras un personāla un jūrnieku apmācību.

15.pants

Nodokļi un naudas pārvedums

1. Abu valstu kuģošanas kompāniju nodokļu jautājumi ir risināmi saskaņā ar atbilstošajiem noteikumiem, kas ietverti abu Līgumslēdzēju Pušu 1996.gada 7.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Līgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai kompāniju ieņēmumi, kas gūti starptautiskajā jūras transportā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, var tikt saņemti brīvi konvertējamā valūtā.

3. Līgumslēdzējas Puses kuģošanas kompāniju kuģošanas komercdarbības vadības biroju vai pārstāvniecības biroju ienākumus no ekonomiskās darbības un attiecīgos izdevumus otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā var kārtot uzņemšanas valsts valūtā. Atlikumu pēc vietējo nodokļu nomaksas, ko veikuši augstākminētie komercdarbības vadības biroji vai pārstāvniecības biroji, var brīvi pārskaitīt uz ārvalstīm pēc bankas apmaiņas kursa, kāds ir datumā, kad veic naudas pārvedumu.

16.pants

Ārpus teritorijas esošie biroji

Katras Līgumslēdzējas Puses kuģošanas kompānijas vai komersanti var dibināt savus kuģošanas pārstāvniecības birojus vai komercdarbības vadības birojus otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā atbilstoši šīs otras Līgumslēdzējas Puses piemērojamajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, un šādu biroju darbība notiek saskaņā ar rezidenta valsts atbilstošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

17.pants

Attiecības ar citām organizācijām un līgumiem

Šis Nolīgums neietekmē katras Līgumslēdzējas Puses saistības un tiesības, kas izriet no dalības jebkurā citā starptautiskajā vai reģionālajā organizācijā vai līgumā.

18.pants

Konsultācijas

Pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju pārstāvji var tikties un apspriest šī Nolīguma ieviešanu un jebkurus citus priekšlikumus, ko izvirzījušas viena vai otra Līgumslēdzēja Puse, laikā un vietā, par kuru panākta savstarpēja vienošanās.

19.pants

Strīdu izšķiršana

Izceļoties jebkādam strīdam starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Nolīguma interpretāciju vai tā ieviešanu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas to atrisina draudzīgu konsultāciju ceļā uz abpusējas sapratnes pamata. Ja vienošanos nevar panākt, strīds atrisināms pa diplomātiskajiem kanāliem.

20.pants

Spēkā stāšanās, grozīšana un darbības beigšanās

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pa diplomātiskajiem kanāliem rakstveidā paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par to, ka visas šīs valsts tiesiskās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis Nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām no dienas, kad izdarīts pēdējais šāds paziņojums.

2. Šis Nolīgums noslēgts uz pieciem gadiem. Pēc tam Nolīgums ir atjaunojams uz nākamo piecu gadu termiņu, ja viena vai otra Līgumslēdzēja Puse sešus mēnešus pirms šī Nolīguma darbības beigām nav iesniegusi rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei par šī Nolīguma darbības beigšanu.

3. Šo Nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām Pusēm abpusēji vienojoties. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šī panta pirmajā punktā noteiktajām procedūrām.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Nolīgumu.

PARAKSTĪTS Pekinā 2004.gada 15.aprīlī divos eksemplāros latviešu, ķīniešu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Ja rodas jebkādas atšķirības šī Nolīguma interpretācijā, izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Ķīnas Tautas Republikas valdības vārdā
Ainārs Šlesers	Dzangs Chun Sjans
Ministru prezidenta biedrs,	Transporta ministrs
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs