Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgums

Latvijas Republika un Somijas Republika,

lai abpusēji attīstītu ciešu sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu sociālās drošības tiesības, kuras pārvietojas starp Latvijas Republiku un Somijas Republiku, ir vienojušās par sekojošo:

I daļa

Vispārējie noteikumi

l.pants

Lietotie termini

1. Šī Līguma izpratnē:

a ) "Līgumslēdzēja Puse" nozīmē Latvijas Republiku vai Somijas Republiku;

b) "tiesību akti" nozīmē likumus, lēmumus, noteikumus un instrukcijas, kas attiecas uz Līguma 2.pantā noteiktajām Līgumslēdzēju Pušu sociālās drošības shēmām;

c) "kompetentā pārvaldes iestāde" nozīmē: attiecībā uz Latvijas Republiku: Labklājības ministriju un attiecībā uz Somijas Republiku: Sociālo lietu un veselības ministriju;

d) "institūcija" nozīmē pārvaldes iestādi, instanci vai institūciju, kas ir atbildīga par šī Līguma 2.pantā noteikto tiesību aktu piemērošanu;

e) "kompetenta institūcija" nozīmē institūciju, kas ir atbildīga par pabalstu nodrošināšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

f) "pabalsts" nozīmē jebkuru izmaksu naudas izteiksmē vai cita veida pabalstu saskaņā ar šī Līguma 2.pantā noteiktajiem tiesību aktiem; pabalsti, kuru piešķiršana pamatojas uz nodarbinātību un uz kuriem izdarīta atsauce 6.panta 2.punktā, ir, attiecībā uz Latvijas Republiku: slimības un maternitātes pabalsti, valsts pensijas, bezdarbnieku pabalsti, atlīdzības (pabalsti) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī apbedīšanas pabalsti un, attiecībā uz Somijas Republiku: slimības pabalsti un vecāku pabalsti, kas tiek piešķirti uz darbā gūto ienākumu pamata, apdrošināšanas pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un pensijas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, kā arī darba pensijas un bezdarbnieku pabalsti;

g) "veselības aprūpe" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku: valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un, attiecībā uz Somijas Republiku: valsts veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus un medicīnisko izdevumu atmaksāšanu, saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu slimības gadījumā";

h) "vecāku pabalsti" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku maternitātes pabalstus un, attiecībā uz Somijas Republiku: maternitātes pabalstus, paternitātes pabalstus un vecāku pabalstus, kas noteikti likumā "Par apdrošināšanu slimības gadījumā";

i) "ģimenes pabalsts" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku: bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu un, attiecībā uz Somijas Republiku: bērna pabalstus un vienreizēju pabalstu maternitātes gadījumā;

j) "apdrošināšanas periods" nozīmē nodarbinātības vai pašnodarbinātības, iemaksu veikšanas vai rezidences periodu, kas noteikts vai atzīts par apdrošināšanas periodu tiesību aktos, saskaņā ar kuriem šāds periods ir uzkrāts vai tiek uzskatīts par uzkrātu, vai jebkuru citu līdzīgu periodu — ciktāl tas ir atzīts par apdrošināšanas periodam pielīdzināmu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos;

k) "turpmākais periods" attiecībā uz Somijas Republiku nozīmē: periodu starp riska iestāšanos un pensijas vecuma sasniegšanu.

l) "rezidēt" nozīmē attiecībā uz Latvijas Republiku: ka personas dzīvesvieta ir Latvijas Republikas teritorijā, kā arī, ar to jāsaprot tādu personu dzīvošana Latvijas Republikā, kuras ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas: tai skaitā pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļaujas un, attiecībā uz Somijas Republiku: ka persona pastāvīgi dzīvo Somijas Republikā un ka tai ir dzīvesvieta Somijas Republikā, un, ka tā, galvenokārt, uzturas Somijas Republikā;

m) "nodarbinātība" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku: darbību, uz kuras pamata persona tiek atzīta par nodarbinātu vai pašnodarbinātu un, kuras laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un, attiecībā uz Somijas Republiku: darbību, uz kuras pamata persona tiek atzīta par nodarbinātu vai pašnodarbinātu, saskaņā ar tiesību aktiem, kuri attiecas uz darba pensiju shēmu, kā arī 25.panta sakarā, likumā "Par bezdarbnieku pabalstiem" noteiktu darbību;

n) "ģimenes loceklis" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku: laulāto vai jebkuru bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kā arī bērnus vecumā līdz 24 gadiem, kuri ir dienas nodaļas studenti: un, attiecībā uz Somijas Republiku: laulāto un jebkuru bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kā arī bērnus vecumā līdz 25 gadiem, kuri ir dienas nodaļas studenti vai studenti prakses laikā.

2. Citu šajā Līgumā lietoto vārdu un formulējumu nozīme atbilst attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos noteiktajai.

3. Jebkura šajā Līgumā izdarītā atsauce uz "pantu" jāsaprot kā atsauce uz šī Līguma pantu, un jebkura uz "punktu" izdarīta atsauce jāsaprot kā atsauce uz šī Līguma tā panta, kurā izdarīta atsauce, punktu.

2.pants

Piemērojamie tiesību akti

1. Šis Līgums attiecināms uz tiesību aktiem, kas regulē:

A. Attiecībā uz Latvijas Republiku:

a) valsts pensijas, ieskaitot vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas un speciālās izdienas pensijas;

b) valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus;

c) slimības un maternitātes pabalstus;

d) apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

e) bezdarbnieka pabalstus;

f) ģimenes pabalstus;

g) veselības aprūpi;

h) apbedīšanas pabalstus un

i) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

B. Attiecībā uz Somijas Republiku:

a) valsts veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus;

b) apdrošināšanu slimības gadījumam, ieskaitot vecāku pabalstus;

c) darba pensijas shēmu un nacionālās pensijas shēmu;

d) nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšanas shēmu;

e) bezdarbnieku pabalstus — atbilstoši likumam "Par bezdarbnieku pabalstiem";

f) pabalstus rehabilitācijai un Sociālās apdrošināšanas institūcijas organizētos rehabilitācijas pasākumus, — 7.-9.pantu piemērošanai;

g) invaliditātes pabalstus un bērna kopšanas pabalstus, kā arī pabalstus nodarbinātībai — 7.-9.pantu piemērošana;

h) bērna pabalstus un vienreizēju pabalstu maternitātes gadījumā, un

i) darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.

2. Ja Līgumslēdzējas Puses nevienojas citādi, no jauna pieņemtie vai grozītie tiesību akti sociālās drošības jomā neietekmē šī Līguma piemērošanu.

3. Šim Līgumam stājoties spēkā, kompetentās pārvaldes iestādes paziņo viena otrai par saviem tiesību aktiem sociālās drošības jomās, kas minēti 1.punktā. Pēc tam katru gadu, pirms februāra mēneša beigām, kompetentās pārvaldes iestādes paziņo viena otrai par grozījumiem savos attiecīgajos tiesību aktos, kas līdz tam stājušies spēkā.

4. Šī Līguma piemērošanu neietekmē Līgumslēdzēju Pušu noslēgtie starptautiskie līgumi, vai tādi Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kas izsludināti starptautiska līguma piemērošanai.

3.pants

Personu loks, uz kurām attiecināms šis Līgums

Šis Līgums attiecināms uz visām personām, uz kurām attiecas vai ir attiekušies 2.pantā minētie tiesību akti, kā arī uz šo personu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušām personām, ciktāl viņu tiesības ir iegūtas no šādām personām.

4.pants

Vienlīdzīga attieksme

1. Ievērojot 3.punktā 16.pantā noteiktos izņēmumus, sekojošām personām kamēr tās rezidē Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem:

a) otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem;

b) bēgļiem, kuri par tādiem atzīstami saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļu statusu un šīs Konvencijas 1967.gada 31.janvāra Protokolu;

c) to personu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušām personām, kuras minētas a)-b) apakšpunktos attiecībā uz tiesībām, kuras viņi iegūst no šādām personām.

2. Attiecībā uz Somijas Republiku 1.punkta noteikumi tiek piemēroti arī bezvalstniekiem, kuri par tādiem atzīstami saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieku statusu, ja viņi rezidē Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. Šī panta noteikumi netiek attiecināti uz Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punkta piemērošanu.

5.pants

Pabalstu eksports

1. Ievērojot 3.punktā un 16.pantā noteiktos izņēmumus, pensijas un citi pabalsti pensiju shēmu ietvaros, kā arī pensijas un pabalsti naudas izteiksmē, kuri pienākas sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, netiek samazināti, mainīti, pārtraukti, vai izbeigti tā iemesla dēļ, ka persona rezidē otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Ievērojot 3.punktā noteikto izņēmumu, iepriekšējā punktā minētās pensijas tiek izmaksātas otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo trešās valsts teritorijā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie, kuri saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem piemērojami attiecībā uz Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo kādas trešās valsts teritorijā.

3. l. un 2.punkta noteikumi nav attiecināmi uz Somijas pensijām bezdarba gadījumā, pensijām nepilnas slodzes gadījumā vai pensionāru dzīvokļu pabalstiem, kā arī Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem.

II daļa

Noteikumi par piemērojamajiem tiesību aktiem

6.pants

Vispārīgie noteikumi

1. Ievērojot 2.punktā un 7.-9.pantos noteiktos izņēmumus, uz personu, kura ir nodarbināta Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir attiecināmi šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, neatkarīgi no tā, kuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā šī persona rezidē. Uz pārējām personām attiecināmi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā tās rezidē.

2. Persona, kura rezidē vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un kura ir nodarbināta abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, ir tiesīga saņemt pabalstus, kuri tiek piešķirti pamatojoties uz rezidenci, tikai saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā tā dzīvo. Pabalsti, kuri tiek piešķirti pamatojoties uz nodarbinātību, nosakāmi saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem.

3. Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai informāciju par datumu, no kura uz personu tiek attiecināti Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

7.pants

Izņēmumi

1. Uz personu:

a) kuru nodarbina darba devējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta Līgumslēdzējas Puses teritorijā un

b) uz kuru attiecināmi šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, un

c) kuru šis vai ar šo darba devēju saistīts darba devējs ir nosūtījis strādāt uz otras Līgumslēdzējas Puses teritoriju uz laika periodu, kas nepārsniedz trīs gadus:

turpina attiekties iepriekšējās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, it kā šī persona rezidētu un būtu nodarbināta šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Uz transporta uzņēmējsabiedrības ceļojošo personālu, kas veic darbības abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, attiecināmi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā šī uzņēmējsabiedrība ir reģistrēta.

3. a) Uz kuģa apkalpi attiecināmi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, zem kuras karoga tas brauc;

b) Ja kuģis, kas brauc zem Līgumslēdzējas Puses karoga, galvenokārt tiek iznomāts otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā kuģu kompānijai bez apkalpes, tad šī punkta a) apakšpunkta noteikumi attieksies tikai uz personu, kuru nodarbina kuģa īpašnieks vai darba devējs, kuru tas izmanto.

Uz personām, kuras nodarbina kuģniecības kompānija vai darba devējs, kuru šī kompānija izmanto, attiecināma tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā reģistrēta kuģniecības kompānijas vai darba devēja, kuru tā izmanto, uzņēmējdarbība.

4. a) Uz Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta darbiniekiem, ja viņi ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, attiecināmi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kura tos ir nosūtījusi;

b) Uz Līgumslēdzējas Puses administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem un diplomātisko pārstāvniecību apkalpojošo personālu, kā arī konsulāta darbiniekiem un apkalpojošo personālu, attiecināmi 6.panta 1.punkta noteikumi. Tomēr, viņi var izvēlēties, ka uz viņiem tiek attiecināti tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests viņus nodarbina, ja viņi ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņi. Izvēle izdarāma 6 mēnešu laikā no šī Līguma spēkā stāšanās dienas vai no darba attiecību uzsākšanas dienas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

c) Uz ierēdņiem un viņiem pielīdzinātām personām vienlīdz attiecināmi a) apakšpunkta noteikumi.

5. Uz studentu, uz kuru pirms mācību uzsākšanas attiecās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti un kurš ir dienas nodaļas students vai ir mācību praksē otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turpina attiekties iepriekšējās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, izņemot gadījumus, kad šī Līguma 6.pants nosaka citādi. Tomēr, attiecībā uz nelaimes gadījumu darbā apdrošināšanu un arodslimību apdrošināšanu, uz studentu, kurš saistībā ar apmācību kursu iziet praksi Līgumslēdzējas Puses teritorijā, attiecināmi šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

8.pants

Izņēmumi 6.-7.pantos

1. Par izņēmumiem 6. līdz 7.pantā vienojas kompetentās pārvaldes iestādes vai to noteiktas institūcijas.

2. Izņemot gadījumus, kad pastāv īpaši iemesli citādai rīcībai, nekādi izņēmumi netiek pieļauti uz laika periodu, kas pārsniedz piecus gadus, ieskaitot to laika periodu, kurš noteikts 7.panta 1.punktā.

9.pants

6.-8.panta attiecināšana uz ģimenes locekļiem

1. Uz ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā un kuriem ir kopīga mājsaimniecība ar 7.pantā 1.punktā minēto darba ņēmēju, ir attiecināmi tās pašas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kas attiecināmi uz šo darba ņēmēju.

2. Uz ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā un kuriem ir kopīga mājsaimniecība ar 7.panta 4.punktā a) un c) apakšpunktos, kā arī 5.punktā minētu personu, ir attiecināmi tās pašas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kas attiecināmi uz iepriekšminēto personu.

3. Vienojoties par izņēmumiem saskaņā ar 8.pantu no 6. un 7.panta noteikumiem, uz personām, kuras ceļo kopā un kurām ir kopīga mājsaimniecība ar darba ņēmēju, ir attiecināmi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, attiecībā uz kuriem izdarīts izņēmums, izņemot gadījumus, kad šis Līgums paredz citus noteikumus attiecībā uz ģimenes locekļiem.

4. 1., 2. un 3.punkta noteikumi nav piemērojami, ja uz ģimenes locekli sakarā ar viņa paša nodarbinātību, attiecināmi otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

10.pants

Apdrošināšanas iemaksas

Jebkuras apdrošināšanas iemaksas, kas veicamas par nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu, izdarāmas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas ir attiecināmi uz šādu personu saskaņā ar šo Līgumu un pamatojoties uz pašas personas nodarbinātību un sākot no pirmās nodarbinātības dienas. Apdrošināšanas iemaksas, kas saistītas ar šo darbu un tajā gūtajiem ienākumiem, nav jāveic saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

III daļa

Īpaši noteikumi dažādiem pabalstu veidiem. Slimības pabalsti, vecāku pabalsti un veselības aprūpe

11.pants

Apdrošināšanas periodu un periodu, kuru laikā pastāvēja tiesības uz pabalstu saņemšanu, ieskaitīšana

1. Nosakot tiesību uz slimības vai vecāku pabalstiem, ir jāieskaita nepieciešamajā apjomā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā uzkrātie apdrošināšanas periodi un periodi, kuru laikā pastāvējušas tiesības uz pabalstiem, nodrošinot, ka tie nepārklājas.

2. Piemērojot 1.punktu, ir jāievēro prasība, ka persona ir uzkrājusi vismaz 4 nedēļas ilgu apdrošināšanas periodu saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tieši pirms slimības pabalsta perioda vai vecāku pabalsta perioda pirmās dienas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

12.pants

Veselības aprūpes nodrošināšana

1. Ja personai, kura dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība pagaidu uzturēšanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, personai ir tiesības saņemt šādu medicīnisko aprūpi saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs otras Līgumslēdzējas Puses rezidentiem.

2. Izņemot akūtas situācijas, 1.punkta noteikumi neattiecas uz protēžu, palīgierīču vai citu būtisku pabalstu attiecībā uz medicīnisku aprūpi nodrošināšanu, kas norādīta Administrāciju sadarbības kārtības dokumentā, kas minēts 27.pantā.

3. Uz personām, kuras dodas uz otras Līgumslēdzējas Puses teritoriju, lai ārstētos, nav attiecināmi 1.punkta noteikumi.

4. Persona, kura rezidē Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un uz kuru, saskaņā ar 6.panta noteikumiem, ir attiecināmi otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, ir tiesīga saņemt medicīnisko aprūpi tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā tā rezidē.

5. Personai, kura saņem pensiju saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, ir tiesības uz medicīnisku aprūpi tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā tā rezidē.

13.pants

Ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecībās un konsulāros dienestos nodarbināto un viņu ģimenes locekļu, kā arī citu noteiktu kategoriju personu tiesības uz veselības aprūpi

1. 12.panta 1.un 2.punkta noteikumi vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir attiecināmi uz otras Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta personāla darbiniekiem, tāpat kā uz viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā.

2. Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kas minēti iepriekšējā punktā, var vienoties ar otras Līgumslēdzējas Puses medicīniskās aprūpes institūciju par plašāku pakalpojumu apjomu attiecībā uz veselības aprūpi.

3. 12.panta 1. un 2.punkta noteikumi piemērojami arī personām, uz kurām, pamatojoties uz 7. - 9.panta noteikumiem, ir attiecināmi otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

14.pants

Līgumslēdzēju Pušu savstarpējie norēķini par veselības aprūpi

Norēķini starp Līgumslēdzējām Pusēm par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, kas sniegti saskaņā ar 12.panta 1. un 2.punktu un 13.panta 1. un 3.punktu, ir jāveic atbilstoši Administrāciju sadarbības dokumentam, uz kuru atsaucas 27.pants.

Vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas

15.pants

Pensiju piešķiršana

Piešķirot pensijas saskaņā ar šo Līgumu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas piemēro savus attiecīgos tiesību aktus.

16.pants

Īpaši noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz Somijas nacionālās pensijas shēmu

1. Neskatoties uz 4.pantu un 5.panta 1. un 2.punktu, tiesības uz pensijas saņemšanu un pensijas izmaksas kārtību, saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz nacionālo pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, tiek noteiktas saskaņā ar šo pantu.

2. Līgumslēdzējas Puses pilsonim, kurš rezidē Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības uz:

a) vecuma pensiju, ja viņš pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas nodzīvojis Somijas Republikā vismaz 3 gadus nepārtraukti;

b) atraitnes vai atraitņa pensiju, ja viņš un mirusī persona ir bijuši Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, kurš savas nāves brīdī dzīvoja Līgumslēdzējas Puses teritorijā un, ja pieprasītājs un tagad mirusī persona ir pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas nodzīvojusi Somijas Republikā vismaz 3 gadus nepārtraukti;

c) bāreņa pensiju, ja mirusī persona bija Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kurš savas nāves brīdī dzīvoja Līgumslēdzējas Puses teritorijā un, ja tagad mirusī persona ir pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas nodzīvojusi Somijas Republikā vismaz 3 gadus nepārtraukti

17.pants

Īpaši noteikumi, kuri piemērojami attiecībā uz Somijas darba pensiju shēmu

1. Ja tiesības uz pensiju nosaka apdrošināšanas periodu uzkrāšana, tad apdrošināšanas periodi, kas uz personas nodarbinātības pamata ir uzkrāti Latvijas Republikā, par šo periodu ir jāieskaita nepieciešamajā apjomā.

2. Tiesību iegūšanai uz pensiju, kas pamatojas uz turpmāko periodu, personai jābūt iesaistītai Somijas Republikas darba pensijas shēmā vismaz 12 kalendāros mēnešus laika periodā, ko sastāda gads, kura laikā materializējies risks, un desmit kalendāros gadus iepriekšējā periodā.

3. Ja persona neizpilda 5 gadu rezidences prasību, kas, saskaņā ar Somijas Republikas darba pensiju tiesību aktiem, nepieciešama pensijas piešķiršanai pamatojoties uz turpmāko periodu, tad jāieskaita uz pašas personas nodarbinātības pamata Latvijas Republikā uzkrātie apdrošināšanas periodi, ja tie nepārklājas.

18.pants

Īpaši noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz Latvijas valsts pensiju shēmu

1. Tiesību noteikšanai uz pensiju saskaņā ar Latvijas valsts pensiju shēmu ir jāieskaita apdrošināšanas periodi, kas ir uzkrāti saskaņā ar Somijas Republikas darba pensiju shēmu, ja šie periodi nepārklājas.

2. Ja personai saskaņā ar 1.punktu rodas tiesības uz pensiju tikai Latvijas Republikā un pensijas apmērs nesasniedz minimālās pensijas apmēru, pensijas apmēru jāpalielina līdz minimālajam pensijas apmēram saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, paredzot, ka persona ir bijusi iesaistīta Latvijas valsts pensiju shēmā vismaz 12 kalendāros mēnešus. Šādas pensijas apmēru pārskata pēc tam, kad otra Līgumslēdzēja Puse ir piešķīrusi pensiju.

3. Lai rastos tiesības uz invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai ir jābūt iesaistītai Latvijas valsts pensiju shēmā vismaz 12 kalendāros mēnešus.

19.pants

Īpaši noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem

Tiesību noteikšanai uz Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ir jāieskaita rezidences periodi, kuri ir uzkrāti Somijas Republikā paredzot, ka persona pirms pabalsta pieprasīšanas ir nodzīvojusi Latvijas Republikā vismaz pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti vai, ja mirušais apgādnieks pirms savas nāves ir nodzīvojis Latvijas Republikā pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

Arodslimības un nelaimes gadījumi darbā

20.pants

Piemērojamie tiesību akti

Tiesības uz pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas tika attiecināti uz pabalsta saņēmēju nelaimes gadījuma brīdī, kā paredzēts 6.-8.pantā.

21.pants

Arodslimības

1. Ja persona, kura ir saslimusi ar arodslimību, saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, ir veikusi darbības, kas varēja izraisīt šo arodslimību, pabalsti, kurus var pieprasīt minētā persona vai tās apgādnieku zaudējušie, piešķirami vienīgi saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

2. Tomēr, ja saskaņā ar šīs pēdējās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem personai nav tiesību saņemt pabalstu, šīs Puses institūcija nosūta pieprasījumu pirmās Līgumslēdzējas Puses institūcijai, kas izskata lietu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

22.pants

Invaliditātes pakāpe

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti tieši vai netieši nosaka, ka nosakot invaliditātes pakāpi tiek ņemti vērā iepriekšējie nelaimes gadījumi darbā vai arodslimības, šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija ņem vērā iepriekšējos nelaimes gadījumus darbā vai pārciestās arodslimības saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tā, it kā būtu piemēroti pirmās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

23.pants

Arodslimības saasināšanās

Arodslimības, par kuru persona ir saņēmusi vai saņem pabalstu saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, saasināšanās gadījumā ir jāpiemēro sekojoši noteikumi:

a) ja attiecīgā persona pabalsta saņemšanas laikā saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem nav bijusi nodarbināta profesijā, kas varētu izraisīt vai saasināt attiecīgo slimību, pirmās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija sedz ar pabalstu izmaksu saistītos izdevumus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības saasināšanos;

b) ja attiecīgā persona pabalsta saņemšanas laikā ir veikusi šādas darbības saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, pirmās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija sedz ar pabalstu izmaksu saistītos izdevumus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā slimības saasināšanos. Otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija piešķir attiecīgai personai papildus piemaksu, kuras apmērs ir vienāds ar starpību starp pabalsta apmēru pēc slimības saasināšanās un pabalsta apmēru, kāds tiktu izmaksāts pirms saasināšanās saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tā, it kā attiecīgā slimība būtu iestājusies saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

24.pants

Veselības aprūpe

1. Ja personai, kura ir apdrošināta saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, ir nepieciešama veselības aprūpe sakarā ar otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā gūtā nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības sekām, šādu aprūpi nodrošina šīs (otras) Līgumslēdzējas Puses institūcija.

2. Šī panta 1.punktā noteiktās nepieciešamās aprūpes izmaksas sedz apdrošināšanas institūcija, kura nodrošina šo aprūpi.

Bezdarbnieka pabalsti

25.pants

Apdrošināšanas periodu un periodu, kuros rodas tiesības uz pabalstu saņemšanu, ieskaitīšana

1. Nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nepieciešamā apjomā ir jāieskaita nodarbinātības periodi, kas uzkrāti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, nodrošinot, ka tie nepārklājas. Šajā gadījumā tomēr tiek pieņemts, ka attiecīgā persona saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību pirms pieprasījuma iesniegšanas pabalsta saņemšanai aktiem, ir bijusi nodarbināta šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā vismaz četras nedēļas tieši pirms nodarbinātība tika pārtraukta, vai, nodarbinātību bija plānots turpināt vismaz četras nedēļas, bet tā tika pārtraukta pirms šī perioda beigām, kam par iemeslu nav bijusi nodarbinātās personas neatbilstoša rīcība.

2. Jebkurš periods, kura laikā rodas tiesības uz pabalstu saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem vai 1.punktu, tiek saīsināts ņemot vērā tos bezdarba periodus, par kuriem otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija ir izmaksājusi bezdarbnieka pabalstus.

Ģimenes pabalsti

26.pants

Pabalstu izmaksa

1. Bērna pabalsti un Latvijas Republikā ģimenes valsts pabalsti un bērna kopšanas pabalsti tiek maksāti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas attiecināmi uz bērnu mēneša pirmajā datumā.

2. Ja pabalstus, kas minēti 1.punktā sakarā ar šī Līguma piemērošanu vai Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem ir jāmaksā abām Līgumslēdzējām Pusēm, tie tiek maksāts tikai saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kurā bērns faktiski dzīvo.

3. Vienreizējs pabalsts maternitātes gadījumā un bērna piedzimšanas pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas attiecināmi uz māti bērna piedzimšanas brīdī vai kuri attiecināmi uz adoptētāju bērna adopcijas brīdī.

IV daļa

Dažādi noteikumi

27.pants

Administrāciju sadarbības kārtība un informācijas apmaiņa

Kompetentās pārvaldes iestādes:

a) vienojas par šī Līguma piemērošanas procedūru ar Administrāciju sadarbības kārtības palīdzību;

b) apmainās ar informāciju, kas attiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai piemērotu Līgumu;

c) apmainās ar informāciju, kas attiecas uz visām izmaiņām attiecīgajos tiesību aktos, kuras var ietekmēt šī Līguma piemērošanu;

d) nosaka sadarbības institūcijas, lai sekmētu un paātrinātu Līguma piemērošanu.

28.pants

Administrāciju savstarpējā palīdzība

Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes un institūcijas sniedz viena otrai nepieciešamo palīdzību šī Līguma piemērošanā tā, it kā tās piemērotu savus tiesību aktus. Šī administrāciju savstarpējā palīdzība tiek sniegta bez maksas, izņemot tos gadījumus, kad kompetentas pārvaldes iestādes vienojas par savstarpējiem norēķiniem attiecībā uz noteiktām izmaksām.

29.pants

Datu aizsardzība

Jebkuri dati attiecībā uz privātu personu, kurus šī Līguma piemērošanas gaitā viena Līgumslēdzēja Puse nodod otrai, ir konfidenciāli un tiek izmantoti vienīgi šī Līguma un tiesību aktu, uz kuriem tas attiecināms, piemērošanai.

30.pants

Medicīniskās pārbaudes

1. Ja persona, kura atrodas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pieprasa vai saņem pabalstu atbilstoši otras Puses tiesību aktiem un ir nepieciešama papildus medicīniska pārbaude, tad pirmās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija organizē šādu medicīnisku pārbaudi saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas lūgumu. Šādas pārbaudes izmaksas sedz šīs (otras) Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija.

2. Somijas Republikas kompetentās pārvaldes iestādes noteikta institūcija, kura saskaņā ar Latvijas Republikas kompetentās pārvaldes iestādes lūgumu veic medicīnisko pārbaudi, tiek pielīdzināta veselības un darbspēju komisijai invaliditātes noteikšanai saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

31.pants

Neaplikšana ar nodevām un maksājumu atlaides

1. Ja Līgumslēdzējas Puses tiesību akti paredz, ka ikkatrs pieprasījums vai dokuments pilnībā vai daļēji ir atbrīvojams no nodokļiem, zīmognodevām, tiesas procesu nodevas vai reģistrācijas maksas, ciktāl tās ir attiecināmas uz attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktu piemērošanu, atbrīvojums attiecināms arī uz pieprasījumiem un dokumentiem, kas tiek iesniegti saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem vai šo Līgumu.

2. Dokumenti un apliecības, kas tiek iesniegti šī Līguma piemērošanas nolūkiem, tiek atbrīvoti no prasības pēc to apliecināšanas diplomātiskās vai konsulārās iestādēs.

32.pants

Pieprasījumu iesniegšana

1. Pieprasījumi, paziņojumi un prasības, kas iesniegti vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentai institūcijai, uzskatāmi par tajā pašā datumā iesniegtiem otras Līgumslēdzējas Puses kompetentai institūcijai.

2. Pieprasījums pēc pabalsta, kurš maksājams saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, uzskatāms par pieprasījumu pēc attiecīgā pabalsta, kas maksājams saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, ja attiecīgā persona sešu mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas saskaņā ar pirmās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem iesniedz pieprasījumu attiecīgā pabalsta saņemšanai arī saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem.

3. Ja, saskaņā ar Somijas Republikas tiesību aktiem, ir maksājama papildus summa sakarā ar nokavējumu pensijas vai cita pabalsta pieprasījuma izskatīšanā, tad, tiesību aktu noteikumu piemērošanas nolūkā šādas papildus summas noteikšanai, par pieprasījuma iesniegšanas dienu tiks uzskatīta diena, kad pieprasījumu ar nepieciešamajiem klātpievienotajiem dokumentiem saņēmusi Somijas Republikas kompetentā institūcija.

33.pants

Lēmumu izpilde

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesu varas lēmumu, kā arī izpildu dokumentu, kuru izdevusi vienas Līgumslēdzējas Puses pārvaldes iestāde vai institūcija attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un citām prasībām, tiek atzīti un realizēti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Atzīšanu vai realizēšanu var atteikt tikai tad, ja tā ir nesavienojama ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību principiem, kurā šāda izpilde un realizēšana tiek pieprasīta.

3. Izpildes procedūrai ir jābūt saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kur tā notiek. Lēmumam vai dokumentam ir jāpievieno izziņa, norādot izpildes pamatojumu — pantu, pēc kura piespriesta realizācija.

4. Nokavētām apdrošināšanas iemaksām otras Līgumslēdzējas Puses institūcijai jebkurā izpildes procedūrā un bankrota procedūrā vai piespiedu norēķināšanās gadījumā Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek piemērota tāda pati kārtība kā tāda pat veida prasībām šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

34.pants

Prasības pēc atlīdzināšanas

1. Ja Līgumslēdzējas Puses institūcija ir samaksājusi pabalstu, kura apmērs pārsniedz to, kāds šim pabalsta saņēmējam pienākas, institūcija piemērojamo tiesību aktu ietvaros un termiņos var prasīt otras Līgumslēdzējas Puses institūcijai, kas izmaksā pabalstus šim pabalsta saņēmējam, ieturēt summu, kas ir vienāda ar pārmaksātās summas apmēru, no jebkura pabalsta, kuru pēdējā institūcija izmaksā pabalsta saņēmējam.

2. Ja Līgumslēdzējas Puses institūcija ir veikusi avansa maksājumus par periodu, kura laikā pabalsta saņēmējs ir bijis tiesīgs uz tādiem pat pabalstiem saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, institūcija var prasīt šīs otras Līgumslēdzējas Puses institūcijai ieturēt summu, kura ir vienāda ar izmaksātā avansa apmēru, no jebkura pabalsta, kuru pēdējai institūcijai jāizmaksā šai personai par to pašu laika periodu.

3. Ja persona ir saņēmusi sociālo palīdzību Līgumslēdzējas Puses teritorijā par laika periodu, kurā tai ir bijušas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, institūcija, kura ir nodrošinājusi šo sociālo palīdzību, ja tā ir tiesīga pieprasīt pabalstu maksājumu atlīdzināšanu pabalsta saņēmējam, var prasīt otras Līgumslēdzējas Puses institūcijai ieturēt summu, kas vienāda ar sniegtās sociālās palīdzības izmaksām, no jebkura pabalsta, kurš pēdējai institūcijai ir jāizmaksā šādai personai.

4. Institūcija ietur jebkuru summu, kas vienāda ar pārmaksāto summu, izmaksāto avansa apmēru vai sniegto sociālo palīdzību, kas minēta iepriekšējos punktos saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu kompetenci un termiņiem. Institūcija pārskaita ieturēto summu otras Līgumslēdzējas Puses institūcijai, kura to pieprasa.

35.pants

Valodas, kas izmantojamas Līguma piemērošanai

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, institūcijas un sadarbības institūcijas piemērojot šo Līgumu, var lietot Līgumslēdzēju Pušu oficiālās valsts valodas vai angļu valodu, kā noteikts Administrāciju sadarbības kārtības dokumentā, kas minēts 27.pantā.

2. Pieprasījumi, apliecības, prasības un citi dokumenti, kas iesniedzami Līgumslēdzējas Puses valsts pārvaldes institūcijai vai institūcijai šī Līguma piemērošanas nolūkā, nevar tikt noraidīti pamatojoties uz to, ka tie sastādīti otras Līgumslēdzējas Puses oficiālajā valodā vai angļu valodā.

36.pants

Valūta un maksājumu kārtība

1. Jebkura pabalsta izmaksa saskaņā ar šo Līgumu var tikt veikta tās Līgumslēdzējas Puses nacionālajā valūtā, kuras kompetentā institūcija veic šo izmaksu.

2. Ja jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm pieņem normas, kas ierobežo valūtu apmaiņu vai eksportu, abu Līgumslēdzēju Pušu valdībām ir nekavējoties jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu izmaksājamo summu pārvedumus saskaņā ar šo Līgumu.

3. Ja persona vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā saņem pabalstu saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, izmaksa tiek veikta saskaņā ar jebkuru kārtību, kuru pēdējās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija uzskata par atbilstošu.

37.pants

Strīdu izšķiršana

1. Kompetentas pārvaldes iestādes, veicot savstarpējas konsultācijas, piedāvā risinājumu jebkuram strīdam, kas rodas starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu.

2. Ja vienošanās netiek panākta saskaņā ar 1.punktu, Līgumslēdzēja Puse var iesniegt prasību strīda izšķiršanai šķīrējtiesā, par kuras sastāvu un procedūru vienojas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesas lēmumi ir saistoši un galīgi.

V daļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

38.pants

Šī Līguma piemērošana attiecībā uz iepriekšējiem periodiem (kas uzkrāti) pirms tā stāšanās spēkā

1. Šis Līgums nerada tiesības saņemt pabalstu par jebkuru periodu pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

2. Nosakot tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šo Līgumu tiek ieskaitīts jebkurš apdrošināšanas un tiesību uz pabalstu saņemšanu periods, kas ir uzkrāts pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

3. Šo Līgumu var piemērot pat attiecībā uz tiem riska gadījumiem, kas iestājušies pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

4. Pabalsti, kas ir piešķirti pirms šī Līguma stāšanās spēkā, saņemot pabalsta saņēmēja iesniegumu, var tikt noteikti saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pabalsta apmēru.

5. Ja persona ir ieguvusi tiesības saņemt pensiju pamatojoties uz rezidences prasībām saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem par laika periodu pirms šī Līguma stāšanās spēkā, un tā ir ieguvusi tiesības uz pensiju uz nodarbinātības pamata saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem par šo pašu periodu, tad pensiju nosaka tikai atbilstoši pēdējās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, it kā šī persona rezidētu tās teritorijā.

6. Ja 7.panta 1.punkta noteikumi tiek attiecināti uz personu, kura ir nosūtīta strādāt Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šī Līguma stāšanās spēkā, tad nodarbinātība, kas minēta šajos noteikumos, tiek uzskatīta par sākušos ar Līguma stāšanās spēkā brīdi, ja uz šo personu nodarbinātības laikā ir bijušas attiecinātas visas sociālās drošības tiesību aktos noteiktās jomas, ko piemēro minētā Līgumslēdzējas Puse.

7. Ja pirms šī Līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas Puses pārvaldes iestāde vai institūcija ir pieņēmusi lēmumu par sociālās drošības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz personu, kura minēta iepriekšējā punktā, tad uz šo personu saskaņā ar šo lēmumu turpina attiekties Līgumslēdzējas Puses tiesību akti nepiemērojot Administrāciju sadarbības kārtībā noteikto procedūru, ja šī lēmuma darbība nepārsniedz trīs gadus pēc Līguma stāšanās spēkā.

8. 7.panta 5.punkts ir piemērojams arī studentam, kurš uzsācis mācības Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šī Līguma stāšanās spēkā, ja uz šo studentu tieši pirms mācību uzsākšanas tika attiecināta otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

39.pants

Līguma spēkā esamība un denonsēšana

1. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Līgumslēdzējas Puses var denonsēt šo Līgumu jebkurā brīdī. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad par to ir paziņots otrai Līgumslēdzējai Pusei ar diplomātisko kanālu starpniecību.

3. Ja šis Līgums tiek pārtraukts, jebkuras tiesības uz pabalstu saņemšanu, kas ir iegūtas saskaņā ar šo Līgumu, tiek saglabātas.

40.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā sākot ar otrā mēneša pirmo dienu, kurš sekos pēc mēneša, kurā Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskiem kanāliem ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir izpildījušas visas konstitucionālās prasības, kuras nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

Attiecīgi pilnvarotas personas, apliecinot augstākminēto, paraksta šo Līgumu.

Līgums ir noslēgts 1999.gada 11.maijā Helsinkos divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, somu un angļu valodās, kuri visi uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem.

Līguma teksta atšķirīgu interpretāciju gadījumā par noteicošo uzskatāms teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā	Somijas Republikas vārdā
Vladimirs Makarovs,	Maija Perho,
labklājības ministrs	sociālo lietu un veselības ministre

 

 

Administrāciju sadarbības kārtība Latvijas Republikas un Somijas Republikas Sociālās drošības līguma īstenošanai

Saskaņā ar šī paša datuma Latvijas Republikas un Somijas Republikas Sociālās drošības līguma (turpmāk tekstā saukts "Līgums") 27. pantu, Pušu kompetentās iestādes ir vienojušās par sekojošo:

I daļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Terminiem, kas izmantoti šajā Administrāciju sadarbības kārtības tekstā ir tāda pati nozīme, kāda tiem piešķirta Līguma tekstā.

2.pants

1. Sadarbības iestādes, kas minētas Līguma 27. panta d) punktā ir

a) Latvijā

i) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem, valsts pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem, bezdarba pabalstiem, darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanu, ģimenes pabalstiem, apbedīšanas pabalstiem,

ii) Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, attiecībā uz medicīnisko pakalpojumu izmaksu atlīdzināšanu;

b) Somijā

i) Sociālās apdrošināšanas institūcija (Kansaneläkelaitos), attiecībā uz slimību apdrošināšanu, Nacionālo pensiju shēmu, rehabilitācijas pabalstiem un rehabilitāciju, ko organizē Sociālās apdrošināšanas institūcija, invaliditātes pabalstiem, bērna kopšanas pabalstiem, ģimenes pabalstiem, bezdarba pabalstiem, saskaņā ar Likumu par bezdarbnieku pabalstiem, kā arī attiecībā uz medicīniskās aprūpes izmaksu atlīdzināšanu,

ii) Centrālais pensiju nodrošināšanas institūts (Eläketurvakeskus), attiecībā un Nodarbinātības pensiju shēmu un atbilstošās likumdošanas normu piemērošanu, tajā skaitā uz informēšanu par izvēles iespējām saskaņā ar Līguma 7. panta 4. daļas b) punktu, un

iii) Darba negadījumu apdrošināšanas iestāžu federācija (Tapaturmavakuutuslaitosten liitto), attiecībā uz darba negadījumu apdrošināšanu un apdrošināšanu pret arodslimībām;

Sadarbības iestāžu adreses un cita sīkāka informācija ir dota 1. pielikumā.

2. Sadarbības iestādes vienosies par kopīgu kārtību, veidlapām, apliecībām un izziņām, kas nepieciešamas Līguma un šīs Administrāciju sadarbības kārtības īstenošanai.

II daļa

Noteikumi par piemērojamo likumdošanu

3.pants

1. Ja tiek piemērota Puses likumdošana saskaņā ar Līguma 7. panta 1. punktu un 8. pantu, tad tā Puse izsniedz apliecību, kas apstiprina, ka nodarbinātais un viņu pavadošie ģimenes locekļi, kas minēti 9. panta 1. un 3. punktos, paliek Puses likumdošanas subjekti. Apliecība apstiprina to, ka uz nodarbināto un viņu pavadošajiem ģimenes locekļiem neattiecas otras Puses likumdošana un apdrošināšanas iemaksas, kas saistītas ar šo nodarbinātību.

2. 1. punktā minēto apliecību izdot un izņēmumus, kas minēti Līguma 8. pantā nosaka a

a) Latvijā — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

b) Somijā — Centrālais pensiju nodrošināšanas institūts (Eläketurvakeskus).

3. Puses iestāde, kas izdod apliecību, nodrošina otras Puses sadarbības iestādi ar šīs apliecības kopiju.

4.pants

Pēc pieprasījuma Puses nekavējoties informē viena otru par to, ka otras Puses pilsonis vai persona, kas pārcēlusies no otras Puses teritorijas, ir reģistrēta šīs Puses sociālās nodrošināšanas sistēmā pēc dzīves vietas. Latvijā izziņu sagatavo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Somijā - Sociālās apdrošināšanas institūcija (Kansaneläkelaitos).

III daļa

Slimības un vecāku pabalsti un pabalsti, kas saistīti ar medicīnisko aprūpi

5.pants

1. Piemērojot Līguma 11. panta noteikumus, ieinteresētā persona pēc Puses kompetentās iestādes pieprasījuma uzrāda otras Puses kompetentās iestādes izsniegtu apliecību, kurā norādīti apdrošināšanas periodi un periodi, kuros šai personai saskaņā ar pēdējās Puses likumdošanu ir tiesības uz šīs likumdošanas noteiktajiem sociālajiem pakalpojumiem.

2. 1. punktā minēto apliecību Latvijā izdod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Somijā — Sociālās apdrošināšanas institūcija (Kansaneläkelaitos).

3. Ja ieinteresētā persona neuzrāda 1. punktā minēto apliecību, Puses kompetentā iestāde pieprasa to no otras Puses kompetentās iestādes.

6.pants

1. Lai saņemtu 12. un 13. pantos minētos pakalpojumus, kas saistīti ar medicīnisko aprūpi, ieinteresētajai personai ir jāuzrāda kompetentās iestādes izsniegta apliecība.

2. 1. punktā minēto apliecību Latvijā izdod Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra un Somijā —Sociālās apdrošināšanas institūcija (Kansaneläkelaitos).

3. Apliecība tiek izdota uz laiku, kad ieinteresētajai personai ir tiesības uzturēties otras Puses teritorijā, bet ne ilgāk kā uz 3 mēnešiem. Šis nosacījums neattiecas uz personām, kas minētas Līguma 13. pantā. .

4. Ja ieinteresētā persona neuzrāda 1. daļā minēto apliecību, personas termiņuzturēšanās vietas iestāde var īpašu iemeslu dēļ saņemt to no otras Puses kompetentās iestādes.

7.pants

Protēzes, palīgierīces un citi būtiski pabalsti, kas saistīti ar medicīnisko aprūpi un kas minēti Līguma 12. panta 2. punktā ir sekojoši:

1. Funkcionālās vai kosmētiskās protēzes, kas kompensē ekstremitāšu trūkumus, ekstremitāšu šu ortozes, ķermeņa ortozes un korsetes ar papildus ierīcēm un aksesuāriem,

2. individuāli izgatavoti speciālie apavi un nepieciešamās ortopēdiskās zoles,

3. zoda un sejas protēzes,

4. okulārās protēzes,

5. zobu protēzes (fiksētās un noņemamās) un mutes dobuma obturatori , ,

6. elektriskie invalīdu ratiņi, invalīdu ratiņi, staigāšanas palīglīdzekļi,

7. iepriekšminēto ierīču rezerves daļas un

8. medicīniskā rehabilitācija un profesionālā rehabilitācija.

8.pants

1. To pakalpojumu izmaksu atlīdzināšana, kas ir saistīti ar medicīnisko aprūpi un ir minēti Līguma 14. pantā, notiek, pamatojoties uz reāli izdarītajām izmaksām.

2. Medicīniskās aprūpes pakalpojumu un to izmaksu novērošanai un priekšlikumu sniegšanai par atlīdzināšanas pamatojumu kompetentās iestādes izveido darba grupu uz laiku ne ilgāku par trim gadiem. .

3. Līdz otrā kalendārā gada beigām pēc Līguma stāšanās spēkā, atlīdzība tiks maksāta tikai par to pakalpojumu izmaksu summu, kas saistīti ar sniegto medicīnisko aprūpi, par kādu vienas Puses sniegto pakalpojumu izmaksas pārsniedz otras Puses sniegto atbilstošo pakalpojumu izmaksas, saskaņā ar 2. pielikumu, kas ir šīs Administrāciju sadarbības kārtības neatņemama sastāvdaļa.

4. Kompetentās iestādes veic izmaksu atlīdzināšanu līdz otra kalendārā gada beigām, kas seko pēc gada, par kuru tiek veikta kompensācija.

IV daļa

Vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas

9.pants

1. Lai iegūtu tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar Līguma IV daļu, pieprasītājam ir jāiesniedz iesnieguma veidlapa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā. Somijā iesnieguma veidlapa ir jāiesniedz Sociālās apdrošināšanas institūcijā vai institūcijā, kas administrē nodarbinātības pensijas, vai tās vietējiem pārstāvjiem.

2. Iesnieguma veidlapa, kas iesniegta Somijā tiek nekavējoties ar Somijas sadarbības iestādes starpniecību nosūtīta Latvijas sadarbības iestādei, kas nodod to kompetentajai iestādei. .

3. Iesnieguma veidlapa, kas iesniegta Latvijā tiek nekavējoties ar Latvijas sadarbības iestādes starpniecību nosūtīta Somijas sadarbības iestādei, kas nodod to kompetentajai iestādei.

4. Pirms iesnieguma veidlapas nosūtīšanas, kas minēta iepriekšējos pantos, sadarbības iestāde ievēro iesnieguma saņemšanas datumu un pārbauda visu nepieciešamo informāciju par iesniedzēju, apdrošināto personu un viņa apgādībā esošajiem. Šādi pārbaudītas veidlapas pārsūtīšana atbrīvo sadarbības Pusi no to klātpievienoto dokumentu nosūtīšanas, uz kuriem informācija pamatojas.

5. Kopā ar iesnieguma veidlapu, Puses sadarbības iestāde nosūta otras Puses sadarbības iestādei arī sadarbības veidlapu.

6. Sadarbības iestādes nodod viena otrai arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu tiesības uz pensiju un, atkarībā no nepieciešamības un likumdošanas atļautajā apmērā, pievieno arī medicīniskās izziņas.

7. Sadarbības Puses informē viena otru par lēmumiem, kas saistīti ar tiesībām uz pensiju.

V daļa

Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības

10.pants

1. Kad tās Puses teritorijā, kurā neatrodas kompetentā iestāde, ir noticis nelaimes gadījums darbā vai pirmoreiz ir diagnosticēta arodslimība par šādu nelaimes gadījumu vai arodslimību ir jāziņo kompetentajai iestādei, ievērojot tās likumdošanā noteikto kārtību, kuru administrē kompetentā iestāde.

2. Kompetentajai iestādei ir tiesības no otras Puses iestādēm un institūcijām saņemt visus tos medicīniskos un dokumentālos apliecinājumus, kurus iestāde uzskata par nepieciešamiem pieteikuma izskatīšanā.

11.pants

Ja tās Puses iestāde, kurai saskaņā ar šīs Administrāciju sadarbības kārtības 10. pantu ir paziņots par arodslimību, konstatē, ka no šīs arodslimības cietusī persona pēdējo reizi ir veikusi darbības, kas visdrīzāk ir izsaukušas arodslimību tieši otras Puses teritorijā, tad šī iestāde nosūta attiecīgu paziņojumu un pavaddokumentus otrai Pusei.

12.pants

1. Ja arodslimības saasināšanās notiek tās Puses teritorijā, kurā neatrodas iestāde, no kuras ar šo slimību slimā persona ir saņēmusi vai saņem pakalpojumus, par saasināšanos ir jāinformē otra Puse saskaņā ar tās likumdošanā noteikto kārtību, kuru administrē minētā iestāde. Šādu paziņojumu ir jānosūta iestādei, no kuras ieinteresētā persona ir saņēmusi vai saņem pakalpojumu.

2. Iestādei, no kuras ar arodslimību slimā persona ir saņēmusi vai saņem pakalpojumus, ir tiesības saņemt no otras Puses iestādēm un institūcijām visu pieejamo informāciju par visām darbībām, kas varētu būt radījušas arodslimību vai tās saasinājumu, izjautājot ar šo slimību slimo personu otras Puses teritorijā. .

3. Ja piemērojot Līguma 23. panta b) punktu iestāde, no kuras ieinteresētā persona ir saņēmusi vai saņem pakalpojumus, kas saistīti ar arodslimību, konstatē, ka tai nav jāsedz izmaksas, kas radušās arodslimības saasināšanās gadījumā, šī iestāde nodrošina otras Puses kompetento iestādi ar informāciju par šādu lēmumu un ar visiem medicīniskajiem un dokumentālajiem apliecinājumiem par iepriekš konstatēto arodslimību.

VI daļa

Bezdarbnieka pabalsti

13.pants

1. Piemērojot Līguma 25. panta noteikumus, ieinteresētā persona pēc Puses kompetentās iestādes pieprasījuma uzrāda apliecību, ko izdevusi otras Puses kompetentā iestāde un kurā norādīti nodarbinātības periodi un periodi, kuru laikā personai ir tiesības saņemt pēdējās Puses likumdošanā noteiktos pakalpojumus .

2. 1. daļā minēto apliecību Latvijā izdod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Somijā — Sociālās apdrošināšanas institūcija (Kansaneläkelaitos) vai kompetents bezdarba fonds.

3. Ja persona neuzrāda 1. daļā minēto apliecību, Puses kompetentā iestāde to pieprasa no otras Puses kompetentās iestādes.

VII daļa

Ģimenes pabalsti

14.pants

1. Kompetentā iestāde, kurai iesniegts iesniegums ģimenes pabalsta saņemšanai, kas minēts Līguma 26. pantā, no otras Puses kompetentās iestādes pieprasa nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar iesniedzēju un viņa ģimenes locekļiem.

2. Ja Puses kompetentā iestāde izmaksā bērna pabalstu par bērnu, kurš uzturas otras Puses teritorijā, iepriekšējās Puses iestāde pirms pirmā maksājuma informē tās Puses kompetento iestādi, kuras teritorijā bērns uzturas. Paziņojums tiek izdarīts arī tad, ja maksājums, kas minēts Līguma 26. pantā, tiek pārtraukts.

VIII daļa

Dažādi noteikumi

15.pants

1. Pušu sadarbības iestādes saskaņā ar šīs Administrāciju sadarbības kārtības 2. panta 1. punktu informē viena otru par visiem apstākļiem, kam ir nozīme pabalstu piešķiršanā.

2. 1. punktā noteiktais konkrēti attiecas uz sekojošiem gadījumiem, ciktāl tie kļūst zināmi kompetentai sadarbības iestādei vai kompetentai institūcijai: :

— nodarbinātības uzsākšanas diena;

— tās personas nāve, kam ir tiesības uz pabalstu, vai bērna nāve, par kuru bija tiesības saņemt pabalstu;

— atraitņa (-nes) atkārtota laulība;

— ieinteresētā persona pārceļas uz dzīvi citā valstī;

— adreses maiņa;

— pilsonības maiņa;

— bērns pārstāj būt atraitņa (-nes) aizbildniecībā;

— paziņojums par bērna adopciju;

— izmaiņas pensiju apmērā, kas nav saistītas ar indeksāciju vai līdzīgiem pensijas palielinājumiem.

16.pants

Pušu sadarbības iestādes var vienoties par apmaiņu ar statistikas datiem.

17.pants

1. Puses sadarbības iestāde vai kompetentā iestāde atlīdzina Līguma 30. panta 1. punktā minētās summas par papildus medicīniskajām pārbaudēm, pamatojoties uz detalizētu rēķinu, ko piestāda otra Puse.

2. Lai realizētu Līguma 30. panta 2. punktu, medicīniskās pārbaudes veic Sociālās apdrošināšanas institūcijas (Kansaneläkelaitos) vai institūcija, kas administrē nodarbinātības pensijas.

18.pants

Pušu iestādes un institūcijas var tieši sazināties viena ar otru latviešu, somu un zviedru valodās. Papildus tam, vienmēr ir iespējams izmantot angļu valodu.

19.pants

Šī Administrāciju sadarbības kārtība stājas spēkā ar Līguma spēkā stāšanās dienu un tā ir spēkā, kamēr spēkā ir Līgums.

PARAKSTĪTS Helsinkos 1999. gada 11. maijā, divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, somu un angļu valodā, kuri visi ir uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem.

No Latvijas Republikas	No Somijas Republikas
Kompetentās pārvaldes iestādes puses	Kompetentās pārvaldes iestādes puses
Vladimirs Makarovs,	Maija Perho,
labklājības ministrs	sociālo lietu un veselības ministre

1. pielikums

Sadarbības iestāžu adreses un citi rekvizīti

LATVIJĀ

1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (State Social Insurance Agency)

Lāčplēša iela 70 A, Rīga LV-1011 Tel: +371-7013632 Fax: +371-7286717

2. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (State Compulsory Health Insurance Agency)

Ūnijas iela 47/49, Rīga, LV- 1039 Tel: +371-2-279365 Fax: +371-2-569574

SOMIJĀ

1. Sociālās apdrošināšanas institūcija Kansaneläkelaitos

Individuālos jautājumos:	Vispārīgos jautājumos:
P.O. Box 82 FIN-00601 HELSINKI	P.O. Box 450 FIN-00101 HELSINKI
FINLAND	FINLAND
Tel: + 358-20-435 3443	Tel: +358-20-434 11
Fax: + 358-20-435 3444	Fax: +358-20-434 5058

2. Centrālais pensiju nodrošināšanas institūts

Eläketurvakeskus
FIN-00065 ELÄKETURVAKESKUS
FINLAND
Tel: +358-9-1511 Fax: +358-9-1512 616

3. Negadījumu apdrošināšanas iestāžu federācija

Tapaturmavakuutuslaitosten liitto
Bulevardi 28
FIN-00120 HELSINKI
FINLAND
Tel: +358-9-680 401 Fax: +358-9-680 403 89

2. pielikums

Medicīniskās aprūpes izmaksu atlīdzināšana

Medicīniskās aprūpes izmaksu atlīdzināšana attiecībā uz Administrāciju sadarbības kārtības 8.panta 3.punktu tiek aprēķinātas Līguma spēkā stāšanās gadā un katrā nākamajā otrā gadā šādā kārtībā: ā kārtībā:

1. Saskaņā ar Līguma 12.panta 1. un 2.punktu un 13.panta 1. un 3.punktu noteikumiem, medicīniskās aprūpes pakalpojumi un pabalstu, kas saistīti ar medicīnisko aprūpi, kompensācija, kas izmaksāta personām, kuras ir apstiprinājušas savas tiesības uz pabalstu Administrāciju sadarbības kārtības 6.pantā noteiktajā kārtība, tiek aprēķināti sekojoši:

A. Latvijā

I. Primārā aprūpe

Ambulatoriskās nodaļas apmeklējums 8 punkti

Uzturēšanās dienas stacionārā 18 punkti

II. Sekundārā aprūpe

Veselības iestādes apmeklējums 16 punkti

Uzturēšanās stacionārā 32 punkti

Uzturēšanās stacionārā 32 punkti

III. Terciārā aprūpe

Ambulatoriskās nodaļas apmeklējums 30 punkti

Uzturēšanās stacionārā 85 punkti

Uzturēšanās stacionārā 85 punkti

IV. Medicīnas pakalpojumu izmaksu atlīdzināšana

Medicīnas pakalpojumu izmaksas Latvijas latos tiek pārvērstas punktos, izmantojot punkta vērtību, kādu Puses noteikušas katram konkrētajam gadam.

V. Pabalsti neatliekamās palīdzības gadījumā

Protēzes, palīgierīces un citi būtiski pabalsti, saistīti ar medicīnisko aprūpi, kas tiek piešķirti neatliekamas palīdzības gadījumā, tiek uzskatīti par ārstniecības, kas sniegta attiecīgajā aprūpes iestādē, sastāvdaļu.

B. Somijā

I. Primārā medicīnas aprūpe

Veselības centra apmeklējums 10 punkti

Dienas stacionāra apmeklējums (1 diena) 32 punkti

II. Specializētā medicīnas aprūpe

Ambulatoriskās nodaļas apmeklējums 32 punkti

Ārstēšanās stacionārā (1 diena) 73 punkti

III Augsti specializētā medicīniskā aprūpe

Ambulatoriskās nodaļas apmeklējums 35 punkti

Ārstēšanās stacionārā (1 diena) 97 punkti

IV. Slimības apdrošināšanas kompensācijas

Summas, kas izteiktas Somijas valūtā, tiek pārveidotas punktos, izmantojot Pušu noteikto punkta vērtību katrā konkrētajā gadā.

V. Pabalsti neatliekamās palīdzības gadījumā

Protēzes, palīgierīces un citi būtiski pabalsti, saistīti ar medicīnisko aprūpi, kas tiek piešķirti neatliekamas palīdzības gadījumā, tiek uzskatīti par ārstniecības, kas sniegta attiecīgajā aprūpes iestādē, sastāvdaļu.

2. Atlīdzības netek veikta, ja punkti, kas norāda sniegto pakalpojumu apjomu Pušu teritorijās, ir vienādi. Ja punktu skaits vienā valstī pārsniedz punktu skaitu otrā valstī, starpība tiek atlīdzināta saskaņā ar Puses, kura sniegusi vairāk aprūpes, noteikti punktu vērtību.

3. Punktu vērtība kompensācijas gadā tiek noteikta saskaņā ar tā gada vidējām izmaksām, no kurām atņemtas pacienta iemaksātās nodevas:

a) Somijā saskaņā ar maksu par veselības centra apmeklējumu (A.I), kas dalīta ar desmit;

b) Latvijā saskaņā ar vidējām izmaksām par veselības centra apmeklējumu, kas dalītas ar astoņi.

Minētajās izmaksās iekļautas visas veselības aprūpes iestādes ekspluatācijas izmaksas. Investīciju izmaksas netiek iekļautas.

4. Kompensāciju gada skaitļi un punktu vērtības tiek noteikti līdz otrā kalendārā gada septembra beigām, kas seko pēc kompensācijas gada. Izmaksu atlīdzināšana tiek veikta līdz tā gada beigām.