Eiropas Komisijas - Latvijas valdības kopējais paziņojums par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm

Turpinājums. Sākums "LV" nr.47., 18.02.1999.,
"LV" nr.50/51., 23.02.1999.

Saturā

1. Pašreizējā ekonomiskā situācija un tās attīstības tendences

2. Vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi

i. Politikas virzieni

ii. Makroekonomikas mērķi un prognozes

3. Makroekonomiskā politika un liberalizācija

i. Monetārā un maiņas kursa politika

ii. Fiskālā politika

iii. Nodokļu un valsts izdevumu politika

iv. Pensijas un sociālā drošība

v. Tirdzniecības politika

vi. Iekšējā tirgus liberalizācija

vii. Darba tirgus un ienākumu politika

4. Privātā sektora attīstības veicināšana

i. Privatizācija

ii. Atbalsts privātā sektora attīstībai

iii. Reģionālā attīstība

iv. Finansu sektora reforma

5. Makroekonomiskais scenārijs

i. Ekonomikas pieaugums un investīcijas

ii. IKP no izdevumu viedokļa

iii. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība,

bezdarbs, ienākumu politika

iv. Starptautiskās ekonomiskās attiecības

v. Fiskālā attīstība

vi. Inflācija

vii. Monetārais sektors

viii. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

4. Privātā sektora attīstības veicināšana

iv. Finansu sektora reforma

Valdība kopā ar Latvijas Banku turpinās sekmēt finansu sistēmas stabilitāti un drošību, uzlabojot likumdošanu, nostiprinot banku, vērtspapīru tirgus un apdrošināšanas uzraudzības institūcijas, veicot to pakāpenisku apvienošanu un pabeidzot abu valsts kontrolēto banku restrukturizāciju un modernizāciju pirms to privatizācijas.

Banku sektors

Latvijas banku sistēmā ir 28 bankas, no kurām 1 ir ārvalstu banku filiāle. 65% akciju pieder ārvalstniekiem. Valstij pieder aptuveni 5% banku kapitāla, un valsts ir galvenais akcionārs tikai divās bankās: Hipotēku un zemes bankā un Krājbankā. Notiek banku sektora konsolidācija: četrām lielākajām bankām pieder 50% no kopējiem aktīviem, un 10 lielākās pārvalda 75 procentus.

1995. gadā notika banku sektora krīze, bet 1996.-1997. gadā Latvijas banku sektors stabilizējās. Pašreiz banku krīzes sekas ir pilnībā pārvarētas. Kopš 1995. gada Latvijas bankas ievērojami uzlaboja peļņas iegūšanas spējas. 1997. gada decembra beigās Latvijas banku sistēmā aktīvu atdeve (ROA) bija 3,4% un pamatkapitāla atdeve (ROE) - 25,6 procenti.

Nestrādājošo kredītu īpatsvars samazinājies no 20% 1996. gada beigās līdz aptuveni 6% 1998. gada vidū.

Banku pakalpojumi Latvijā ir liberalizēti pilnībā. Centrālā banka veic banku sistēmas uzraudzības funkciju. Komercbanku regulējošā likumdošana Latvijā atbilst visām galvenajām ES direktīvu prasībām. Tā paredz grāmatvedības un finansu atskaišu noteikumu atbilstību Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ietver minimālā sākotnējā kapitāla noteikumus, kapitāla pietiekamības prasības, ierobežojumus lielajiem riska darījumiem, iekšējiem aizdevumiem un atklātajām ārzemju valūtas pozīcijām. Komercbankām ir nepieciešams veidot uzkrājumus atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai riska klasifikācijai. Visi minētie noteikumi, daļa no kuriem ir stingrāki par ES prasībām (kapitāla pietiekamība, uzkrājumi nedrošajiem parādiem), ir ieviesti praksē.

Bankām līdz 2000. gadam pakāpeniski likumā noteiktā kārtībā ir jāpaaugstina akciju kapitāls līdz 5 miljoniem ECU (jaundibināmajām bankām jāatbilst šīm prasībām jau no dibināšanas brīža). Bankām, kas nespēs laikā palielināt pamatkapitālu, anulēs licences. Rezultātā vajadzētu notikt banku tālākai konsolidācijai.

Likumu prasības banku sektorā tiek stingri ievērotas, un šāda politika tiks turpināta, īpaši ņemot vērā Krievijas krīzes radītās problēmas. Latvijas banka ir anulējusi licences divām mazām bankām, kurām bija relatīvi lieli ieguldījumi Krievijas valdības parādzīmēs. Tomēr banku sektors kopumā krīzes ietekmi ir izturējis, kas saistīts ar savlaicīgu Latvijas Bankas rīcību. Sakarā ar Krievijas krīzi Latvijas Banka ir noteikusi stingrākas prasības banku uzkrājumu veidošanai pret iespējamiem zaudējumiem un ierobežojumus investīcijām B grupas valstu vērtspapīros.

ES tā sauktā "otrā posma" direktīvu prasības tiks iestrādātas Latvijas likumos līdz 1999. gadam, izņemot vienas licences principu, kas ir Latvijas un ES divpusējo sarunu temats.

Līdz 2000. gada beigām Latvijas Banka pabeigs Reāla laika norēķinu sistēmas ieviešanu, kas ir būtiska banku sektora efektīvai funkcionēšanai.

Lai gan valdība kontrolē tikai 5% no banku kapitāla, tā pievērš lielu uzmanību atlikušo kapitāla daļu privatizācijai (Latvijas Hipotēku un zemes bankā un 54% Latvijas krājbankā). Pirms šo banku privatizācijas tajās tiek veikti restrukturizācijas pasākumi (piemēram, zaudējumus nesošo nodaļu likvidācija vai apvienošana, izmaiņas personāla politikā un marketingā). ES ar Phare programmas palīdzību palīdz Latvijas valdībai šajā darbā.

Kapitāla tirgus

Pakāpeniska kapitāla tirgus attīstība ļaus uzņēmumiem vieglāk iegūt nepieciešamos finansu resursus, izlaižot akcijas un parādzīmes.

Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs sāka darboties 1995. gadā. Vērtspapīru tirgus komisija kā neatkarīga uzraudzības institūcija tika izveidota 1996. gada beigās. Vērtspapīru tirgu regulējošā likumdošana un uzraudzība atbilst ES prasībām.

1998. gadā brokeru kompānijām bija jāpalielina pašu kapitāls līdz 100 000 LVL (šāds pieaugums bija paredzēts jau 1995. gada likumā par vērtspapīriem). Tās kompānijas, kas nespēj izpildīt šīs prasības, zaudē licences darbībai vērtspapīru tirgū.

Pašlaik šajā tirgū trūkst pastāvīgu un stabilu investoru, tādu kā pensiju fonds un investīciju kompānijas, kas kavē vērtspapīru tirgus straujāku attīstību. Sagaidāms, ka situācija uzlabosies pēc tiesiskās bāzes izveidošanas šo institūciju funkcionēšanai 1998. gada vidū.

1999.-2000. gadā tiek plānots saskaņot Latvijas likumdošanas aktus ar visām ES direktīvu prasībām attiecībā uz investoru aizsardzību un kapitāla pietiekamību. Kapitāla pietiekamības direktīvas ieviešana ierobežos investīciju kompāniju ievainojamību pret tirgus riskiem. Izmantojot pieredzi, kas iegūta veidojot depozītu garantijas sistēmu, tiks radīts investoru aizsardzības mehānisms. Protams, ES direktīvas prasības par minimālo garantijas apjomu ieviešanu prasīs zināmu laiku (tā ir kopīga problēma gan depozītu, gan investoru garantiju shēmām).

Lai piesaistītu lielas starptautiskas investīciju kompānijas, Baltijas valstīm nepieciešams izveidot kopējo Baltijas vērtspapīru tirgu. Latvijas kapitāla tirgus integrācija vienotā Baltijas tirgū ir vēlama tāpat, kā ar laiku integrācija ES kapitāla tirgos (sadarbojoties fondu biržām, centrālajiem depozitārijiem un vērtspapīru tirgus uzraudzības iestādēm). Īpaši veiksmīga ir Latvijas un Igaunijas vērtspapīru tirgus struktūru sadarbība.

Nebanku finansu institūcijas

1997. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā bija aptuveni 2% no IKP, lai gan pēdējos gados tas pieauga ļoti strauji. Tajā pašā laikā ES valstīs tas ir 5-6% līmenī.

Jaunā apdrošināšanu regulējošā likumdošana, kas stājās spēkā 1998. gada vidū, dod pozitīvu stimulu sektora tālākajai attīstībai un paaugstina apdrošināto personu aizsardzību. Cits pozitīvs faktors ir Latvijas pievienošanās Zaļās kartes sistēmai (zaļās kartes Latvijā sāks darboties no 1998. gada).

Ņemot vērā apdrošināšanas sektora augsto internacionalizācijas pakāpi, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija attīsta sadarbību ar ārvalstu uzraudzības struktūrām.

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija strādā pie sadarbības ar citu valstu uzraudzības struktūrām, lai ar 2003. gadu varētu sākt efektīvu ārvalstu apdrošināšanas kompāniju filiāļu uzraudzību. Pašlaik ārvalstu apdrošināšanas kompānijas var strādāt Latvijā, tikai nodibinot šeit meitas uzņēmumus vai pārņemot jau eksistējošas apdrošināšanas kompānijas. Šis formālais ierobežojums netraucē ārvalstu apdrošinātājiem aktīvi darboties Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Atbildīgajām uzraudzības iestādēm, iegūstot pieredzi investīciju kompāniju un privāto pensiju fondu uzraudzībā, ir jādomā par nepieciešamajiem korektīviem pasākumiem (papildinot attiecīgos likumus) attiecībā uz pārējām nebanku finansu institūcijām. Atsevišķi veicamie pasākumi jau ir definēti. ES palīdzēs Latvijas valdībai šai darbā ar Phare projektiem (Phare-97).

Finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūciju apvienošana

Šis pasākums ir viena no valdības pamatprioritātēm. Šādas darbības prasa pakāpeniskā finansu sektora dažādu segmentu saplūšana, kas rada nepieciešamību pēc koordinētākas pieejas finansu struktūru uzraudzībai. Likums par banku, vērtspapīru un apdrošināšanas sektora un privāto pensiju fondu uzraudzības struktūru apvienošanos tiks pieņemts līdz 1999. gada beigām, kam sekos nepieciešamie organizatoriskie pasākumi.

 

5. Makroekonomiskais scenārijs

Iekšēji saskaņotais makroekonomisko mērķu scenārijs rāda ekonomiskās attīstības ceļu, kas būs iespējams, ja pilnībā un savlaicīgi tiks īstenoti visi specifiskie ekonomiskās politikas pasākumi, pat ja visas to detaļas pagaidām nav zināmas. Šis scenārijs apskata laika periodu līdz 2003. gadam un visos ekonomikas sektoros paredz stabilu nevis strauju pieaugumu. Sākotnējais scenārijs tika izstrādāts 1998. gada vasarā, bet sakarā ar finansu krīzi Krievijā radās nepieciešamība pārstrādāt 1998. un 1999. gada prognozes, samazinot pieauguma tempus.

i. Ekonomikas pieaugums un investīcijas

Vidējā termiņa mērķscenārijs paredz 3,8% IKP pieaugumu 1998. gadā un 4% pieaugumu 1999. gadā. Nākamajos gados tas palielināsies un būs aptuveni 5-6% gadā. Latvijai, pakāpeniski attīstoties, jānodrošina noturīgs pieaugums un jāizvairās no pārkaršanas problēmām.

Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas kritums 1991.-1993. gadā bija diezgan liels, tādēļ Latvijas izaugsmei, kas sākās no relatīvi zema sākuma stāvokļa, ir iespējas panākt lielus pieauguma tempus turpmāk un tuvināties attīstītāko valstu līmenim.

Vidējā termiņā pieaugumu virzīs eksports un investīcijas. Ārējiem tirgiem būs izšķiroša nozīme apmierinoša kopējā pieauguma sasniegšanai. Tomēr ārējam pieprasījumam raksturīgās nenoteiktības dēļ iekšējam pieprasījumam ir jābūt stipram un stabilam. Šajā procesā galvenais būs kopējā kapitāla veidošana. Pašreizējā ražošanas jauda ir nepietiekama, un ir nepieciešamas jaunas investīcijas.

Investīciju īpatsvaram IKP jāpieaug no 18,7% 1997. gadā līdz 22,1% 2003. gadā (salīdzināmās cenās). Investīciju īpatsvara pieaugums pozitīvi ietekmēs ražošanas attīstību. Īpaši, ja šīs investīcijas tiks izmantotas galvenokārt jaunu tehnoloģiju ieviešanai eksportam paredzēto preču ražošanai. Tas uzlabotu valsts maksājumu bilanci un samazinātu bezdarba līmeni.

Augstākas investīcijas ir atkarīgas no iekšzemes noguldījumu līmeņa un ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas pieauguma. Ekonomikas sniegumu varētu paaugstināt, veicinot ārvalstu tiešās investīcijas, investīcijas tehnoloģijā, iekārtās, cilvēku resursos. Investīciju efektivitātei jāpalielinās. Tajā pašā laikā noguldījumus veicinās uzticības pieaugums banku un finansu sistēmas stabilitātei, ko sekmēs noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana. Ir pieņemts, ka uzkrājumi pakāpeniski pieaugs no 12% no IKP 1997. gadā līdz 16% 2003. gadā. Turklāt vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās un pensiju sistēmas reforma palīdzēs nodrošināt adekvātu nacionālo noguldījumu līmeni. Tālāka finansu tirgus attīstība ir nepieciešama, lai efektīvāk pārvietotu kapitālu no uzkrājējiem uz investoriem.

Svarīgākie pasākumi investīciju un to kvalitātes paaugstināšanai ir šādi: (i) privatizācijas procesa pabeigšana; (ii) infrastruktūras sakārtošana; (iii) konkurences nodrošināšana un monopoldarbības ierobežošana; (iv) atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai; (v) ārvalstu investīciju veicināšana, it īpaši augstas tehnoloģijas nozarēs.

Iekšzemes kredītu pieejamība privātajam sektoram var tikt veicināta ar nekustamā un kustamā īpašuma reģistra izveidošanu Latvijā. Ar Valsts atbalsta programmām un piesaistot Pirmsiestāšanās fondus tiks veicināta finansiālo līdzekļu ieplūšana lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, to modernizācijai.

ii. IKP no izdevumu viedokļ a

1997. gadā privātais patēriņš pieauga par 3,9 procentiem. Kaut arī privātais patēriņš, paplašinoties patēriņa kreditēšanai, nākamajos gados varētu pieaugt, tomēr tā kopējo pieaugumu ierobežos stingrā fiskālā politika. Turklāt privāto patēriņu kavē diezgan augstais bezdarba līmenis un zemais darba algas pieaugums, kas ir nepieciešams eksporta konkurētspējas uzturēšanai.

Valsts patēriņš būs jāierobežo, lai saglabātu sabalansētu budžetu un atbrīvotu resursus investīcijām. Sabiedriskā patēriņa pieaugums vidējā termiņā būs zems. Tomēr, neskatoties uz strikto fiskālo politiku, integrācijas procesa rezultātā var sagaidīt nelielu izdevumu pieaugumu sakarā ar likumdošanas harmonizācijas pasākumiem un piedalīšanos ES programmās.

1. tabula. Iekšzemes kopprodukta izlietojums

	Struktūra, salīdzināmās cenās, % .				Pieaugums salīdzināmās cenās, %
	1997	1998 novērtējums	1999	2003	1998	Vidēji 1999-2003
Preču un pakalpojumu eksports	56,3	57,4	57,7	63,6	5,9	7,6
Preču un pakalpojumu imports	61,4	63,3	62,7	63,4	6,9	5,6
Ārējās tirdzniecības bilance	-5,2	-5,9	-5,0	-0,5
Kopējais patēriņš	86,5	86,0	85,6	80,1	3,3	3,9
- privātais patēriņš	65,2	65,3	65,4	63,3	4,0	4,7
- valsts patēriņš	21,3	20,7	20,2	16,8	1,0	1,0
Kopējā kapitāla veidošana	18,7	19,8	19,5	20,4	10,2	5,9
- kopējā pamatkapitāla veidošana	18,7	19,4	20,3	22,1	8,0	8,1
- krājumu izmaiņas	0,0	0,4	-0,8	-1,7

Krievijas krīze nopietni iespaidoja Latvijas eksporta apjomus 1998. gadā. Tā rezultātā preču un pakalpojumu eksporta pieauguma tempi 1998. gadā atbilstoši novērtējumam bija 5,9% (salīdzināmās cenās). Lai gan 1998. gada beigās eksports uz Krieviju salīdzinājumā ar septembri (krīzes sākumu) ir nedaudz pieaudzis, krīzes ietekme būs jūtama arī 1999. gadā. Atbilstoši pieņēmumiem 1999. gada pirmajā pusē eksporta apjomi uz Krieviju nepārsniegs 1998. gada II pusgada līmeni, bet otrajā gada pusē atkal pieaugs. Tādēļ eksporta pieauguma tempi paliks 1998. gada līmenī.

Pēc 2000. gada sagaidāms, ka eksporta apjomi pieaugs, pateicoties eksporta veicināšanas politikai. Turklāt notiks veiksmīga eksporta pārorientācija uz Rietumu tirgiem.

Preču un pakalpojumu importa pieaugums 1998. gadā atbilstoši novērtējumam bija 6,9% (salīdzināmajās cenās). Sagaidāms, ka nākošajos piecos gados importa pieauguma tempi būs nedaudz zemāki kā eksporta pieauguma tempi, kas uzlabos tekošā konta stāvokli. Paredzams, ka nākošajos gados preču importa struktūra mainīsies, pieaugot iekārtu un investīciju preču īpatsvaram kopējā preču apjomā. Tas radīs nepieciešamos nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

Ražošanas struktūra

2. tabula. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

	Struktūra %, faktiskajās cenās .
	1997	1998 novērtējums	2003
1. Pievienotā vērtība	87,1	87,1	88,0
Pievienotā vērtība	100	100	100
- Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība	7,4	6,8	4,8
- Rūpniecība, celtniecība un elektroenerģija,
gāzes un ūdens apgāde	30,7	30,1	28,9
- Pakalpojumi	61,9	63,1	66,3
2. Neto produktu nodokļi	12,9	12,9	12,0
3. Iekšzemes kopprodukts (3=1+2)	100,0	100,0	100,0

Atsevišķu rūpniecības nozaru attīstību sekmēja privatizācija, kas daudzos gadījumos, piesaistot lielus investīciju apjomus, veicināja pārstrukturizāciju.

Pārtikas un tekstilrūpniecības uzņēmumi pēdējā laikā parādīja augstus attīstības tempus, kas ļāva cerēt, ka arī vidējā termiņā tie būtiski sekmēs kopējo rūpniecības attīstību, bet Krievijas krīze samazinājusi šo nozaru rādītājus, un uz to pozitīvas attīstības turpinājumu var cerēt tikai pēc situācijas stabilizācijas NVS tirgos, kā arī, ja pietiekoši ātri notiks sekmīga jaunu tirgu apgūšana.

Pēdējos gados ir novērojamas pazīmes, kas liecina par strauju attīstību apstrādājošajā rūpniecībā (7% pieaugums 1997. gadā). Tā kā iekšzemes pieprasījuma līmenis šīm precēm joprojām ir salīdzinoši zems, tad dažu apstrādājošās rūpniecības nozaru attīstību ir noteicis galvenokārt eksportējamās produkcijas apjoms.

Vairāku ražošanas sektoru attīstību veicināja ražošanas uzņēmumu privatizācija. Daudzos gadījumos privatizācija piesaistīja investīcijas, kas veicināja dažu rūpniecības nozaru pārstrukturizāciju.

Rūpniecības attīstību tuvākajos gados nodrošinās dažas apstrādājošās rūpniecības nozares, no kurām daudzas jau pašlaik diezgan veiksmīgi darbojas:

* Vieglā rūpniecība. Vairāki uzņēmumi šajā sektorā ir piesaistījuši ārvalstu kapitālu un veiksmīgi eksportē savu produkciju.

* Koksne un tās izstrādājumi. Ņemot vērā Latvijas mežu resursus, kā arī to, ka kokapstrādes iespējas uzlabojas un attīstās, sagaidāma arī turpmāka šī sektora augšupeja.

* Turpināsies arī metālapstrādes rūpniecības straujā attīstība.

* Labas izaugsmes iespējas ir arī ķīmiskai rūpniecībai, ievērojot lielās investīcijas šajā nozarē.

Pieaugošās ekonomiskās aktivitātes, pieaugošie privāto, valsts un ārvalstu tiešo investīciju apjomi un dzīvokļu privatizācija sekmēja celtniecības pieauguma līmeņa pakāpenisku palielināšanos un pašlaik tie ir diezgan augsti. 1997. gadā pieauguma līmenis salīdzināmās cenās bija 8,2 procenti. Nākamajos gados šī sektora attīstību ietekmēs kopējais investīciju līmenis ekonomikā, kā arī hipotekārās kreditēšanas attīstība. Celtniecības pieauguma līmenis būs tāds pat kā kopējā pamatkapitāla veidošanās pieauguma līmenis.

Enerģētikas sektora pieauguma tempi turpmākajos gados nebūs pārāk augsti (1-2%), jo paredzams, ka attīstīsies rūpniecības nozares, kas patērēs mazāk enerģiju, kā arī nepieaugs siltuma patēriņš, jo samazināsies centralizētās siltumapgādes patērētāju skaits.

Lauksaimniecības attīstības tempi būs vidēji 2-3% gadā. Lai veicinātu nozares attīstību, saskaņā ar Lauksaimniecības likumu, sākot ar 1998. gadu, subsīdijas lauksaimniecībai ir 3% no valsts budžeta izdevumu daļas.

Lauksaimniecības produktu cenas ir salīdzinoši augstas (zemās darbaspēka produktivitātes dēļ), kā arī preču kvalitāte ne vienmēr atbilst starptautiskajiem standartiem un noteiktie kvalitātes līmeņi ne vienmēr tiek sasniegti. Paredzēts, ka lauksaimniecības produktu cenu pieaugums būs nenozīmīgs un mazāks nekā citās nozarēs. Ražošanas intensifikācija ļaus zemniekiem samazināt izmaksas, un tādējādi produkcijas konkurētspēja pieaugs.

Turpmākajos gados pakalpojumu sektora īpatsvars varētu būt ap 63-66% no IKP. Pakalpojumu sektora attīstību ietekmēs transporta un sakaru sektora attīstība, īpaši tranzīta attīstība caur Latvijas ostām. Gaidāms, ka tranzīta ietekme uz kopējo pakalpojumu sektora pieaugumu samazināsies. Palielinoties finansu un komercpakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs. Palielināsies tirgojamo ( market services ) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo ( non-market ) pakalpojumu īpatsvars. No visiem tirgojamo pakalpojumu sektoriem finansu pakalpojumiem būs lielākais pieaugums.

iii. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo (apmēram 1000 cilvēku gadā) rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. 2003. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu būt apmēram par 78 000 (3,2%) mazāks nekā 1997. gadā. Turklāt zemā dzimstība ilgākā laika periodā radījusi ievērojamu iedzīvotāju sastāva novecošanos, tādējādi palielinot demogrāfisko slogu nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās tiks daļēji kompensēta ar pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Sagaidāms, ka ekonomiskās attīstības rezultātā pieaugs nodarbinātība. Tomēr tehnoloģiskais progress, kas sekmē darbaspēka produktivitātes pieaugumu, samazina tās pozitīvo iedarbību uz nodarbinātību.

Bezdarba līmenī Latvijā ir vērojamas ievērojamas reģionālas atšķirības. Pēc tirdzniecības sakaru samazināšanās ar bijušajām PSRS republikām, kā arī investīciju trūkuma dēļ lielākais bezdarba līmenis (20-28%) ir Latvijas austrumu reģionos. Zemākais bezdarba līmenis bija Rīgā (4,8% 1998. gada decembrī).

3. tabula. Darbaspēks, nodarbinātība un bezdarbs Latvijā, tūkst. cilv.

	1997	1998	2003
	novērtējums
Iedzīvotāju skaits	2458	2450	2380
iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā	1441	1441	1398
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji	1218	1232	1231
% no kopējā iedzīvotāju skaita	49,6	50,2	52,0
% no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita	84,5	86,0	88,5
Nodarbinātība	1037	1045	1060
pieaugums, %	1,6	0,8	0,9
Reģistrētie bezdarbnieki, tūkst. cilv.	86	94	75
Bezdarba līmenis, perioda beigās	7	9	6

1997. gadā bruto algu pieaugums bija lielāks nekā produktivitātes pieaugums, jo mainījās sociālā nodokļa sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju. Nākamajos gados produktivitātes pieaugumi varētu būt ap 4,5-5% gadā. Paredzams, ka vidējās reālās algas pieaugums no 1999. gada būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums.

iv. Starptautiskās ekonomiskās attiecības

Ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilances attīstību. 1997. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 6,3% no IKP. Galvenais lielā tekošā konta deficīta iemesls ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Imports pašlaik ievērojami pārsniedz eksportu. Turklāt arī 1998. gadā importa pieauguma tempi joprojām pārsniedz eksporta pieauguma tempus, un Krievijas krīzes ietekmē šāds stāvoklis saglabāsies vēl arī 1999. gadā. Turpmākajos gados mērķa scenārijs paredz ātrāku preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās, kas tiks panākts ar eksportējamo preču konkurētspējas palielināšanu. Preču un pakalpojumu importa pieaugums tajā pašā laikā ļauj pieaugt starpproduktu un investīciju preču importam, kas nepieciešams iekšzemes ražošanai un nodrošina ilgtermiņa attīstību. Tekošā konta deficītu palielinās procentu un periodiskie (t.i., dividenžu) maksājumi, kas rodas no kopējās obligāciju apkalpošanas, kuras savukārt radās tekošā konta finansēšanas rezultātā.

4. tabula. Maksājumu bilances tekošais konts

	milj. latu .			% no IKP .
	1997	1998	2003	1997	1998	2003
		novērtējums			novērtējums
Preču un pakalpojumu
eksports	1669,1	1768,0	2879,0	52,0	50,5	51,9
Preču un pakalpojumu
imports	1947,3	2188,4	3364,9	60,6	62,5	60,6
Preču un pakalpojumu saldo	-278,2	-420,4	-485,9	-8,7	-12,5	-8,8
Tekošā konta bilance	-201,1	-329,8	-391,9	-6,3	-9,4	-7,1

Vidējā termiņā tekošā konta deficīts saglabāsies 7-10% apmērā no IKP. Ja veiksmīgi tiks piesaistītas un izmatotas investīcijas, tad pēc 2000. gada eksportam vajadzētu palielināties un tekošā konta deficītam - pakāpeniski samazināties. Tekošā konta bilances negatīvā saldo palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo.

Lai panāktu pastāvīgu eksporta pieaugumu naudas izteiksmē, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā eksportā, jo izejmateriālu eksports ir ļoti atkarīgs no pasaules tirgus cenu svārstībām. Latvijas uzņēmumos realizēto lielo investīciju projektu un jaunu produkcijas iespēju rašanās rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā gaidāmas ievērojamas pārmaiņas.

Pakalpojumu eksports turpinās pieaugt, attīstītoties visiem pakalpojumu veidiem. Ievērojamu daļu no pakalpojumu eksporta ir tranzīta pakalpojumi. Joprojām pastāv lielas iespējas tūrisma pakalpojumu un to cenu pieaugumam, paaugstinot to kvalitāti. Līdzīgas iespējas palielināt pakalpojumu cenas, paaugstinot kvalitāti, ir starptautiskā transporta, komunikāciju, finansu un citos pakalpojumu tirgos.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi ir pakāpeniski jāsamazina. Sakarā ar augstāku inflācijas līmeni salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm, nacionālās valūtas reālā vērtība attiecībā pret šo valstu valūtām pieaugs. Tam būs veicinoša ietekme uz importu. Nākamajos gados importa sastāvam ir jāmainās. Palielinot iekārtu un investīciju preču importa īpatsvaru aptuveni līdz 22% no kopējā importa apjoma, šis imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

5. tabula. Preču importa struktūra, %

	1997	1998	Vidēji
		novērtējums	1999-2003, %
Kopējais preču imports	100	100	100
Investīciju preces	18	20	22
Starpprodukti	58	56	56
Patēriņa preces	24	24	22

Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo vēl joprojām ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā. Kapitāla ieplūde bija pietiekami augsta, lai ne tikai nosegtu pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielinātu ārzemju valūtas rezerves.

Tekošā konta deficīta finansēšana pieaugs galvenokārt uz privātā kapitāla plūsmas (galvenokārt uz ārvalstu tiešo investīciju) rēķina, bet nevis uz valdības aizņēmumu rēķina. Laikā no 1998. līdz 2003. gadam ārvalstu tiešās investīcijas būs aptuveni 8% no IKP. Ārvalstu tiešo investīciju plūsma nesamazināsies līdz ar privatizācijas procesa noslēgšanos, tā vietā ieplūdīs reinvestīcijas, kā arī investīcijas starp saistītajiem uzņēmumiem. Sakarā ar Āzijas un Krievijas finansu krīzēm samazinās investoru riska gatavība, kas samazinās kapitāla plūsmas arī Latvijā. NVS finansu tirgiem zaudējot savu pievilcību, samazināsies Latvijas banku ieguldījumi ārvalstīs, tajā pašā laikā samazināsies, lai arī ne tik strauji, arī ārvalstu īstermiņa kapitāla plūsmas Latvijā.

Valūtas rezervju veidošana ir uzskatāma par vienu no pasākumiem lata seguma nodrošināšanā un iespējamo grūtību ar maksājumu bilanci novēršanā. Rezervju apjomu uztur līmenī, kas atbilst trīs mēnešu preču un pakalpojumu importam.

v. Fiskālā attīstība

Fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu makroekonomisko vidi, lai veicinātu ekonomikas pieaugumu. Tajā pašā laikā valdība cenšas sasniegt investīciju izdevumu pieaugumu un nodrošināt ekonomiskās un sociālās attīstības finansēšanu.

Vajadzība īstenot stingru fiskālo politiku izriet no nepieciešamības kontrolēt tekošā konta deficīta pieaugumu. Stingrā fiskālā politika samazina iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un tādējādi kavē importa pieaugumu. Tāpat tā samazina inflāciju, palēninot valūtas reālās maiņas likmes pieaugumu un palīdzot saglabāt konkurētspēju. Vēl vairāk - pārpalikums pamatbudžetā ļauj samazināt valdības parādus. Tādēļ valdība cenšas saglabāt sabalansētu budžetu un fiskālais deficīts vidējā termiņā ir plānots 0,5% no IKP.

Izdevumu daļā primārais mērķis ir paaugstināt investīciju līmeni, kas bija ievērojami samazinājies pārejas perioda laikā. Kopējais valsts investīciju līmenis 1997. gadā bija tikai 1,0% no IKP, savukārt 1998. gadā tas varētu būt ap 2,2% no IKP. Valsts un pašvaldību tekošo izdevumu racionalizācija, kas atļauj palielināt kapitālieguldījumus, ir ilgstošs process un turpmāk būs kapitālieguldījumu pieauguma galvenais avots. Mērķa scenārijs paredz, ka valsts investīciju īpatsvars sasniegs 2,5% no IKP 2003. gadā.

Valsts investīciju programma, kas tiek finansēta gan no budžeta, gan arī ārpusbudžeta līdzekļiem, 1998. gadā sasniegs 4,9% no IKP un nākošajos gados turpinās pieaugt.

Viena no valsts izdevumu prioritātēm ir pievienošanās ES sagatavošana. Trešās Nacionālās programmas integrācijai ES resursi ir kombinēti no valsts izdevumiem un ES programmu un abpusējo projektu finansējuma un tie pieaugs no 3,2% 1998. gadā līdz 3,6% 2000. gadā.

Vienlaikus ar izdevumu programmu izstrādi valdība pastiprina budžeta izpildes procedūras, lai uzlabotu izdevumu kontroli. Valdības izdevumus ierobežo ieņēmumi. Tādējādi būtisks fiskālās politikas operatīvais mērķis ir nodokļu administrācijas uzlabošana.

Ieņēmumu palielināšanos ierobežo valdības apņemšanās nepalielināt nodokļus. Netiks ieviesti jauni nodokļi un palielināti jau esošie, izņemot akcīzes nodokļa likmes. Kopbudžeta ieņēmumi 1998.-1999. gadā reāli pieaugs aptuveni par 3%, savukārt reālais IKP pieaugums būs augstāks par 4 procentiem.

Turpinās samazināties muitas tarifi sakarā ar Latvijas pievienošanos PTO un Latvijas noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem. Valdība grib samazināt tiešo nodokļu īpatsvaru, tā sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinātā likme stāsies spēkā no 2002. gada. Paredzētās nodokļu atlaides brīvajās ekonomiskajās zonās un brīvostās veicinās budžeta ieņēmumu daļas samazināšanos IKP, bet valdība cer saglabāt brīvo ekonomisko zonu un brīvostu skaitu pašreizējā līmenī. Vienlaicīgi ar nodokļu ieņēmumu izmaiņām privatizācijas procesa pabeigšana nozīmēs nenodokļu ieņēmumu samazināšanos.

6. tabula. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi

	1997	1998	1999	2003
		novērtējums	projekts
	% no IKP
Ieņēmumi	43,0%	45,2%	44,2%	40,0%
to skaitā:
Nodokļu ieņēmumi	34,8%	36,8%	36,7%	35,5%
Tiešie nodokļi	21,4%	22,4%	22,2%	21,1%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	5,7%	6,2%	6,4%	6,3%
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	12,0%	12,1%	12,4%	10,9%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	2,4%	2,6%	2,4%	2,8%
Nodokļi no īpašuma	1,3%	1,4%	1,1%	1,0%
Netiešie nodokļi	13,4%	14,4%	14,5%	14,5%
Pievienotās vērtības nodoklis	9,0%	9,0%	9,0%	8,9%
Akcīzes nodoklis	3,7%	4,8%	5,0%	5,2%
Muitas nodoklis	0,7%	0,6%	0,5%	0,3%
Nenodokļu ieņēmumi	5,6%	5,7%	4,2%	2,3%
Pašu ieņēmumi	2,5%	2,7%	3,2%	2,2%
Izdevumi	41,1%	44,9%	45,7%	40,1%
to skaitā:
Uzturēšanas izdevumi	38,6%	40,8%	41,7%	36,4%
Kārtējie izdevumi	18,6%	18,0%	18,3%	16,0%
Atalgojumi	7,1%	8,0%	7,9%	7,1%
Procentu maksājumi	1,0%	0,8%	1,2%	0,7%
Subsīdijas un dotācijas	18,7%	21,6%	22,1%	19,7%
Pārējie uzturēšanas izdevumi	0,3%	0,4%	0,0%	0,0%
Izdevumi kapitālieguldījumiem	2,5%	4,1%	4,1%	3,6%
Investīcijas	1,0%	2,6%	2,6%	2,5%

Iepriekšminēto procesu rezultātā vidējā termiņā samazināsies valsts sektora īpatsvars IKP, lai gan absolūtajos skaitļos ieņēmumi nepārtraukti pieaugs. Vidējā termiņā valsts sektora īpatsvars varētu samazināties no 43% 1997. gadā līdz aptuveni 40% 2001. gadā. Turklāt no 2002. gada sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinātā likme nākotnē pazeminās kopējo ieņēmumu daļu IKP par aptuveni 2-3 procentpunktiem.

vi. Inflācija

Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempi turpina samazināties. 1997. gadā patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga tikai par 8,4 procentiem. Ražotāju cenu indekss (RCI) 1997. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 4,1 procentu.

Viens no faktoriem, kas ietekmē patēriņa cenu pieaugumu Latvijā, ir to pakalpojumu cenu un tarifu pieaugums, kurus regulē valsts vai pašvaldības: siltuma apgāde, ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, telekomunikācijas, elektroenerģija, u.c. PCI pieaugumu 1997. gadā ietekmēja akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem palielināšana, kā arī izmaiņas Latvijas zemes nodokļa aprēķināšanas kārtībā. Tajā pašā laikā pārtikas produktu cenas 1997. gadā pieauga par 2,3 procentiem. Zināmā mērā pārtikas produktu cenu inflācijas samazināšanos sekmēja Baltijas brīvās tirdzniecības līgums, kas ir palielinājis konkurenci Latvijas pārtikas produktu tirgū.

1998. gadā vidējā patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar 1997. gadu pieauga par 4,7 procentiem. 2003. gadā tas nepārsniegs 4 procentus.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, pieņem, ka nākamajos piecos gados būs strikta monetārā un fiskālā politika un Latvijā saglabāsies stabila valūta un tiks kontrolēts naudas piedāvājums.

Paredzams, ka izmaiņas patēriņa cenās ietekmēs arī šādi faktori:

* cenu liberalizācija, kuras rezultātā ir sagaidāms valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu pieaugums (piemēram, īres maksa);

* monopolcenu pieaugums un izmaiņas akcīzes nodokļa par naftas produktiem likmēs, kas var veicināt cenu inflāciju;

* muitas tarifu samazināšanās tirdzniecības liberalizācijas rezultātā.

7. tabula. Regulējamo cenu ietekme uz PCI

	1998	1999	2000	2001	2002	2003
	novērtējums
	pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, %
PCI	4,7	4,3	4,3	4,1	3,9	3,6
Monopolcenas
elektroenerģija	5,4	0	10,0	10,0	10,0	10,0
gāze	-2,9	2,5	2,5	2,5	2,5	2,5
dzelzceļš	38,0	8,7	20,0	11,1	10,0	9,1
telekomunikācijas	15,6	11,6	12,0	7,1	5,3	3,8
pasts	0	50,0	6,7	6,3	5,9	5,6
Pārējās regulējamās cenas	4,1	8,2	7,7	7,0	6,0	5,0
	ietekme uz PCI, procentpunkti
Regulējamās cenas,	1,3	1,7	1,9	1,7	1,5	1,3
to skaitā monopolcenas	0,5	0,4	0,7	0,5	0,5	0,5

Iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ Latvijas cenu līmenis sasniegs attīstīto valstu līmeni lēni.

vii. Monetārais sektors

Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados nemainīsies. Galvenais monetārās politikas mērķis ir cenu stabilitāte un valūtas maiņas likmes stabilitātes uzturēšanas politika vidējā termiņā.

M2X pieaugums turpmākajos gados būs augsts un pārsniegs nominālo IKP pieaugumu. Naudas aprites ātrums samazināsies līdz Centrāleiropas līmenim. Ievērojama tuvināšanās jau bija vērojama 1997. gadā. Ekonomikas remonetizāciju veicina uzticības pieaugums makroekonomiskajai stabilitātei un banku sektoram. Nākamajos piecos gados pieaugs gan apgrozībā nauda, gan noguldījumi. Tekošajā noguldījumu struktūrā ir diezgan zems termiņnoguldījumu un noguldījumu nacionālajā valūtā īpatsvars. Šie noguldījumu veidi varētu pieaugt relatīvi ātrāk par pārējiem.

Banku sektora aktīvu struktūra mainīsies, jo paplašināsies iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana. Ievērojams pieaugums notiek pie ļoti zema iekšzemes kreditēšanas sākuma līmeņa un kreditēšanas nosacījumu uzlabošanās rezultātā (gan notiekot strukturālajām izmaiņām, gan samazinoties procentu likmēm). Paredzēts, ka turpmāk procentu likmēm nevajadzētu izmainīties ļoti būtiski. Iekšzemes kreditēšanas paplašināšanās ierobežos atkarību no investīcijām ārzemju aktīvos.

viii. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Kaut arī līdz šim Latvijas makroekonomiskais sniegums bija kopumā labvēlīgs, tomēr pastāv zināmi riski, kas varētu padarīt ekonomiku jūtīgāku pret satricinājumiem, kas savukārt varētu veicināt pieauguma krišanos, spiedienu uz nacionālo valūtu vai finansu traucējumus. Divi svarīgākie riski ir saistīti ar Latvijas ārējo līdzsvaru un finansu sektoru.

A. Ārējais līdzsvars

Latvijai pašlaik ir liels un arvien pieaugošs tekošā konta deficīts. Nākamajos gados paredzami vairāki faktori, kas var to vēl pasliktināt, kas savukārt var radīt nestabilitāti ekonomikā. Šai problēmai ir vairāki aspekti:

* vietējie faktori - zemais un krītošais privāto noguldījumu līmenis

Nesenais ekonomiskais pieaugums un tā nākotnē sagaidāmā stabilizācija un sekmīgas reformas var strauji uzlabot privātā sektora prognozes par nākotnes ekonomiskajām perspektīvām. Mājsaimniecības, kas ticēs, ka tās ienākumu pieaugums ir ilgstošs, mēģinās palielināt patēriņu un tādējādi veidos mazākus uzkrājumus. Tajā pašā laikā lielāks optimisms palielinās investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot privāto investīciju pieprasījumu. Investīciju pieprasījuma pieaugums, kas nav nodrošināts ar attiecīgu privāto noguldījumu pieaugumu, var palielināt tekošā konta deficītu. No otras puses, noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, kā arī investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās sekmēs privātos uzkrājumus. Fiskālā politika arī tiks veidota tā, lai neradītu papildus spiedienu uz tekošo kontu.

* ārējā vide un Latvijas eksporta konkurētspēja

Kaut arī lats ir novērtēts pozitīvi, Latvijas prasme nepārtraukti palielināt eksporta tirgus daļu un zemās darbaspēka izmaksas pašlaik neliecina par konkurētspējas zudumu. Nākošajos gados cenu un algu pieauguma līmenis Latvijā vēl paliks virs industriālo valstu līmeņa, bet to līdzsvaros produktivitātes pieaugums. Latvijas ārējo konkurētspēju var ietekmēt vairāki iemesli.

Pirmais varētu būt nozīmīga valūtas vērtības samazināšanās kādam no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem , kas sagrautu Latvijas eksportētāju konkurētspēju šajā valstī un sekmētu importu no šīs valsts tirgiem, kas savukārt nozīmētu tirdzniecības bilances pasliktināšanos.

Latvijas konkurētspēja var tikt ietekmēta ar satricinājumiem tirdzniecības nosacījumos , piemēram, koksnes cenu kritums vai naftas produktu cenu palielināšanās. Tādējādi Latvijas eksporta vērtība attiecībā pret importa vērtību samazināsies, kas vēl vairāk palielinātu tekošā konta deficītu.

Latvijas ekonomikas satricinājumi var rasties ne tikai ar konkurētspējas samazināšanos, bet arī ar ārējā pieprasījuma samazināšanos sakarā ar svarīgāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas lejupslīdi. Notikumi NVS valstīs, īpaši Krievijā, pakļauj Latvijas tirdzniecības un finansu attiecības ar šo reģionu nopietnam riskam. Lai gan Latvijas eksports uz Krieviju samazinājās no 29,6% no kopējā eksporta apjoma 1993. gadā līdz 13,0% 1998. gada desmit mēnešos, tam joprojām ir liels īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā.

* tekošā konta deficīta finansēšana

Latvija ir atkarīga no augstā kapitāla ieplūdes līmeņa, kas finansē tekošā konta deficītu. Tādējādi pastāv risks, kas saistīts ar straujām investoru vai tirgus noskaņojuma izmaiņām. Ja šādas kapitāla plūsmas krītas ļoti strauji, centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju uzkrāšana ir jāpalēnina vai pat jāsamazina. Tas varētu negaidīti samazināt naudas piedāvājuma pieauguma līmeni, pasliktināt kreditēšanas nosacījumus, paaugstināt īstermiņa procentu likmes un palēnināt ekonomikas pieaugumu. Tā rezultātā radušās problēmas var iedragāt finansu sektora stāvokli.

Kapitāla konta stabilitāti īpaši ietekmē tā struktūra, un, ja tajā dominē plūsmas, kas viegli var mainīt virzienu, palielinās kapitāla ieplūdes straujas samazināšanās iespējamība. Ilgtermiņa periodā plānošana un zemāka likviditāte, vērtspapīru plūsmas, īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, tiecas kļūt arvien stabilākas kā parādus radošās plūsmas. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma ievērojami pārsniedza (149%) tekošā konta deficītu. Taču iespējams, ka nākotnē ārvalstu tiešo investīciju daļa samazināsies, augošā uzticība un finansu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām plūsmām.

B. Finansu sektora pārkaršanas risks

Pēdējā laikā strauji pieauga kredīti, lai arī no zema līmeņa. Nav noteikta, fiksēta rādītāja, salīdzinot ar kuru varētu noteikt, ka īpaši liels kreditēšanas līmeņa pieaugums var tikt uzskatīts par stabilu. Uz starptautiskā fona Latvijas 1997. gada pieredze nešķiet problemātiska. Tomēr ir jāapzinās, ka tas, kas pašreiz liekas stabils, ātri var kļūt nestabils. Turklāt spēcīgs iekšzemes pieprasījuma pieaugums apvienojumā ar spēcīgu ārzemju kapitāla plūsmu privātajā nebanku sektorā var izveidot situāciju, kad pieejamo finansu līdzekļu ir vairāk nekā tas ir nepieciešams augsti kvalitatīvām investīcijām. Investīcijas sliktos projektos var negatīvi ietekmēt banku aktīvu kvalitāti, kas pakļauj riskam banku un finansu sektorus.