Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 9.novembrī

MK: Par darba grupu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizācijas nodrošināšanai

9.novembrī Ministru kabinets (MK) izveidoja darba grupu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) reorganizācijas nodrošināšanai, jo RAPLM pievienošana Vides ministrijai paredzēta līdz 2011.gada valsts budžeta likuma pieņemšanai. Lai nodrošinātu nepieciešamo tiesību aktu projektu sagatavošanu un reorganizācijas procesa koordinētu īstenošanu, izveidota darba grupa, kuru vadīs vides ministrs Raimonds Vējonis.

Darba grupai uzdots sagatavot un vides ministram līdz 2010.gada 22.novembrim jāiesniedz valdībā RAPLM reorganizācijas plāns, lai nodrošinātu funkciju sadali starp citām valsts pārvaldes iestādēm un nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju, pievienojot to Vides ministrijai.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizācijas plāna apstiprināšanas MK darba grupai jāiesniedz priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos 2011.gada valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketē.

Darba grupas darbību koordinē un sekretariāta funkcijas veic Vides ministrija.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas uzticēšanu ANO Pasaules pārtikas programmai

Lai iespējami ātri atrisinātu ķīlnieku krīzi Sudānā, kur nolaupīti trīs Latvijas pilsoņi, kas strādāja ANO Pasaules pārtikas programmas (WFP) uzdevumā, Latvijas valdība slēgtā sēdē pieņēma lēmumu aicināt ANO Pasaules pārtikas programmu darboties Latvijas interesēs un uzņemties krīzes atrisināšanu un nolaupīto atbrīvošanu.

Vienlaikus valdība nolēma, ka tā neizvirzīs nekādas juridiskas prasības, ja WFP neizdotos izpildīt minēto aicinājumu. Ministri nolēma arī nepiedāvāt nekādu izpirkuma maksu nolaupītājiem, ja tāda tiks pieprasīta. Nemaksāt izpirkuma naudu ir arī ANO struktūru politika.

Šāds Latvijas valdības lēmums pieņemts, balstoties uz faktu, ka nolaupīšanas brīdī nolaupītie pilsoņi strādāja šīs ANO aģentūras uzdevumā, un to, ka WFP ir liela pieredze šādu krīzes situāciju atrisināšanā. Tai ir īpaši apmācīti darbinieki sarunu vešanai un ķīlnieku atbrīvošanai. WFP ir izteikusi gatavību uzņemties vadošo lomu. Par šādu apņēmību liecina WFP drošības dienesta vadītāja Maika Lorencena vizīte Rīgā.

Joprojām nav ziņu ne par to, kas ir nolaupītāji, ne par viņu motīviem, ne par prasībām.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

FM: Par 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafiku

Valdība 9.novembrī apstiprināja Finanšu ministrijas piedāvāto 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafiku (skat. “LV” Nr.177, 9.11.2010.). Tas paredz saspringtu valdības darbu, rīkojot katru nedēļu vairākas ārkārtas sēdes.

Ministru kabinets (MK) 2011.gada valsts budžeta projekta sagatavošanu izvirzīs par turpmākā mēneša darbības prioritāti un, strādājot pastiprinātā režīmā, plāno budžeta projektu iesniegt Saeimā jau 7.decembrī, lai parlamentam būtu iespējams likumu pieņemt decembrī un 2011.gadu valsts sāktu ar apstiprinātu valsts budžetu.

Jau 10.novembrī plānota pirmā valdības ārkārtas sēde, kurā paredzēts izskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus 2011.–2012.gadam. Turpmākajās sēdēs valdība plānojusi vienoties par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013.gadam un fiskālās konsolidācijas apjomu 2011.gadam, par konsolidācijas pasākumiem, par ministriju maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjomu (mērķa griestiem), par budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Paralēli plānotas arī sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai vienotos par neatņemamo budžeta paketes sastāvdaļu – MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolu 2011.gadam. Tāpat plānotas arī Reformu vadības grupas sēdes – 12., 13. un 16.novembrī vienlaikus ar attiecīgajā datumā paredzēto Ministru kabineta sēdi.

Valdība ir plānojusi organizēt darbu pie 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas tā, lai stingri ievērotu ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā fiksētos mērķus – 2011.gadā valsts budžeta deficītam nepārsniegt 6% no IKP (pēc ESA metodikas), 2012.gadā – 3% no (IKP), lai 2014.gadā Latvija atbilstu visiem Māstrihtas kritērijiem un varētu pievienoties eirozonai, kas veicinātu ekonomisko stabilitāti un attīstību.

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības 2011.gada budžeta sakarā

Ministru kabinets 9.novembrī apstiprināja Latvijas pozīciju ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 11.novembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem par ES 2011.gada budžetu. Latvijas delegāciju sanāksmē vadīs Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

ES budžets, kuru izstrādā Eiropas Komisija un savstarpējās diskusijās groza Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome, tiek sastādīts vienam gadam, un tas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno viena gada laikā. ES budžeta apjoms ir ierobežots, tas nevar pārsniegt – 1,23% maksājumu apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma un 1,31% saistību apropriācijās no ES nacionālā kopienākuma, kā arī ES budžets nedrīkst būt ar deficītu. Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt (aptuveni 98%) veido dalībvalstu iemaksas jeb t.s. ES pašu resursu maksājumi. Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, tādi kā soda naudas, pārpalikums budžetā no iepriekšējā gada u.tml.

ECOFIN sanāksmē dalībvalstīm būs jābalso par ES 2011.gada budžeta projektu. ES Padome ir apstiprinājusi 2011.gada ES budžeta projektu, savukārt EP piedāvā grozījumus, kas paredz 143 miljardu eiro budžeta apjomu saistību apropriācijās un 130 miljardu eiro maksājumu apropriācijās, kas ir attiecīgi par 1,3 miljardiem eiro saistībās un par 4 miljardiem eiro maksājumu apropriācijās lielāks budžeta apjoms nekā Padomes apstiprinātā nostāja.

Latvijas interesēs ir panākt vienošanos par tādu ES ikgadējā budžeta apjomu, kas ir pēc iespējas tuvāks Padomes jau vasarā apstiprinātai pozīcijai. Latvija nevar piekrist EP paustajai vēlmei sasaistīt ES ikgadējā budžeta 2011.gadam apstiprināšanu ar ES daudzgadu budžeta ilgtermiņa jautājumiem.

Latvija šobrīd nevar arī parakstīt saistošas un saturīgas deklarācijas attiecībā uz ES pašu resursu nākotni un neatbalsta jaunu ES budžeta pašu resursu izveidi.

Tāpat ECOFIN sanāksmē plānots izskatīt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Starptautiskajam eksperimentālajam kodoltermiskajam reaktoram (ITER). Komisija ierosina pilnībā segt ITER papildu izmaksas 1,4 miljardu eiro apmērā, izmantojot 2010.gadā pieejamās neizmantotās rezerves, kā arī pārskatot Finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam. Latvija atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atradusi finansējuma avotus iztrūkstošajiem 540 miljoniem eiro un nepiedāvā palielināt kopējos Finanšu ietvara 2007.–2013.gadam griestus, taču Latvija nepiekrīt Komisijas piedāvātajam finansējuma avotam, tādēļ gala pozīcija šajā jautājumā būs atkarīga no situācijas ar ES 2011.gada budžeta apstiprināšanu.

FM: Par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai

9.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, vienkāršojot un paātrinot ES fondu finansējuma atmaksāšanu.

Noteikumi paredz maksājumu plūsmu ES fondu projektos atkarībā no finansējuma saņēmēja veida, kā arī nosaka iespēju izmaksāt avansu ES fonda finansējuma saņēmējiem atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības. Līdz šim avansa izmaksa bija jāparedz arī aktivitātes īstenošanas noteikumos, kas pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā vairs nebūs nepieciešams.

Būtiski tiks atvieglota izdevumu deklarāciju sagatavošanas kārtība – līdz šim izdevumu deklarācijas sagatavoja atbildīgā iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra), turpmāk to plānots uzticēt sertifikācijas iestādei (Valsts kase). Tādējādi tiktu paātrināta izdevumu deklarāciju sagatavošana un iesniegšana Eiropas Komisijā (EK) par aptuveni 2 nedēļām. Līdz ar to tie finansējuma saņēmēji, kas ES fondu projektus īsteno pēc pašfinansēšanās shēmas, arī finansējuma atmaksu no EK varētu saņemt ātrāk.

Noteikumi arī paredz iespēju sagatavot maksājuma pieprasījumu un saņemt ES finansējuma atmaksu eiro. Līdz šim to varēja darīt tikai tad, ja šāda iespēja bija atļauta attiecīgās ES fonda aktivitātes īstenošanas noteikumos.

Papildus iepriekšminētajam tiek noteikti finanšu disciplīnas pasākumi ES fondu finansējuma saņēmējiem, kas īsteno projektus, kuriem ir piešķirts avansa maksājums. Šādiem finansējuma saņēmējiem jāiesniedz maksājuma pieprasījumi avansa apmērā 6 vai 12 mēnešu laikā, ja projektam piešķirts komercdarbības atbalsts. Pēc minētā termiņa atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde vērtē avansa neizmantošanas iemeslus un var lemt par tā atgriešanu. Līdz šim finanšu disciplīnas pasākumi tika noteikti individuāli līgumos par projektu īstenošanu.

Apstiprinātais noteikumu projekts aizstās MK 2007.gada 26.jūnija noteikumus Nr.418 “Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par vecāku pabalsta minimālā apmēra aprēķināšanu

Lai noteiktu, kā pēc 1.novembra tiek aprēķināts vecāku pabalsta minimālais apmērs vienā kalendāra dienā, Labklājības ministrija (LM) precizējusi vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.

To paredz 9.novembrī valdībā apstiprinātie LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta aprēķināšanai un pabalsta apmēru ar 1.novembri aprēķina par perioda kalendāra dienām, nevis mēnešiem kā līdz šim. Līdz ar to noteikumi papildināti ar formulu, pēc kuras aprēķinās vecāku pabalsta minimālo apmēru vienā kalendāra dienā: Pvd = (Pvsnp x 2 x 0,7 x 12) : 365. Pvd ir vecāku pabalsta minimālais apmērs vienā kalendāra dienā. Pvsnp ir vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Vecāku pabalsta minimālais apmērs ir 70% no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Pašreiz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 45 lati mēnesī, Pvsnp (45 Ls) x 2 x 0,7 = 63 Ls. Tas ir vecāku pabalsta minimālais apmērs mēnesī. Savukārt, lai aprēķinātu vecāku pabalsta minimālo apmēru vienā kalendāra dienā, iepriekš minētā summa – 70% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (Pvsnp x 2 x 0,7) tiek reizināta ar mēnešu skaitu gadā (t.i., 12) un dalīta ar dienu skaitu gadā (t.i., 365 dienas).

Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, sākot ar 1.novembri, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem aprēķinās tāpat kā pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Proti, darba ņēmējam to noteiks no viņa iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus, pirms piešķirts pabalsts. Pašnodarbinātajam to noteiks no viņa iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs mēnešus pirms ceturkšņa, kad piešķirts pabalsts.

Savukārt līdz 2010.gada 31.oktobrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķināja saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumos ietvertajām formulām.

Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2010.gada pirmajā pusgadā vecāku pabalstu saņēma 14 299 cilvēki.

Atgādinām, ja vecāku pabalstu saņēmējiem, kuriem bērni dzimuši pēc 2010.gada 2.novembra, aprēķinātā pabalsta apmērs pārsniegs 11,51 latu dienā, izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs dienā būs 11,51 lats + 50% no summas virs 11,51 lata.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par vienošanos ar Krieviju par sadarbību vides aizsardzības jomā

9.novembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību vides aizsardzības jomā”.

Tā kā šobrīd Latvijai un Krievijai nav divpusējas vienošanās, uz kuras pamata abas valstis varētu sekmīgi īstenot un attīstīt sadarbību vides aizsardzības jautājumos, šāda vienošanās būs svarīgākais divpusējo sadarbību vides aizsardzībā regulējošais līgums.

Vienošanās aptvers sadarbību tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un jūras vides aizsardzība, gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzība, pārrobežu piesārņojuma novēršana un likvidācija, atkritumu apsaimniekošana, vides monitorings, pārrobežu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana un attīstīšana u.c.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks izveidota jaukta Latvijas un Krievijas komisija sadarbībai vides aizsardzības jomā, kura koordinēs vienošanās izpildi un tiksies ne retāk kā reizi gadā. Tādējādi tiks nodrošināts regulārs abu valstu dialogs un sadarbība vides aizsardzības jautājumos.

Darbs pie starpvaldību vienošanās projekta sagatavošanas tika uzsākts uzreiz pēc 2007.gada jūlijā notikušās Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēdes, kurā puses vienojās par šāda līguma sagatavošanas nepieciešamību. Pēc vairāk nekā trīs gadu ilga darba pie vienošanās projekta teksta abas puses ir apstiprinājušas vienošanās projekta gala redakciju.

Plānots, ka šo līgumu varētu parakstīt tuvākajā laikā gaidāmās Valsts prezidenta V.Zatlera vizītes Krievijā laikā.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas pasākumiem

9.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1145 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai””. Grozījumi noteikumos nodrošinās plašāku atbalsta saņēmēju loku.

Turpmāk atbalstu jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai piemērotas jaunas tehnikas, inventāra, aprīkojuma un iekārtu iegādei var saņemt pretendenti, kuru īpašumā ir atbalsta saņemšanas nosacījumiem atbilstošas meža platības ar kopējo platību vismaz divi hektāri līdzšinējo trīs hektāru vietā.

Savukārt, lai meža īpašniekiem būtu iespēja iegādāties arī tikai vienu instrumentu, piemēram, krūmgriezi, komplektā ar darba aizsardzības līdzekļiem, grozījumi nosaka, ka projekta minimālais apjoms ir 500 eiro iepriekšējo 1000 eiro vietā.

Tāpat grozījumi paredz atcelt prasību, ka viens pretendents vienā gadā var pretendēt uz atbalstu pasākuma aktivitātēm piemērotās platībās ne vairāk kā 50 hektāru.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par dzīvnieku barības mazumtirdzniecības prasībām

9.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Prasības dzīvnieku barības mazumtirdzniecībai”. Noteikumi nosaka dzīvnieku barības tirdzniecības kārtību no atvērta oriģinālā iepakojuma, kas nav lielāks par 50 kilogramiem, vaļējā veidā, kā arī oriģinālajā iepakojumā mazumtirdzniecības vietās.

Noteikumos ietvertas arī tās prasības, kas iepriekš bija noteiktas noteikumos par dzīvnieku barības tirdzniecību no atvērta oriģinālā iepakojuma, jo tie šobrīd ir zaudējuši spēku.

Prasības nosaka, ka, atverot dzīvnieku barības oriģinālo iepakojumu, tirgotājam uz tā būs jāatzīmē atvēršanas datums, kā arī pēc pircēja pieprasījuma jānodrošina rakstiska informācija, kas atbilst konkrētās dzīvnieku barības oriģinālā iepakojuma marķējumā norādītajai informācijai.

Savukārt, ja tirgotājs pārber dzīvnieku barību no oriģinālā iepakojuma tvertnēs, noteikumi paredz, ka tās būs jātur aizvērtas un jātīra pirms katra jauna iepakojuma iebēršanas. Uz tvertnes būs jānorāda oriģinālā iepakojuma atvēršanas datums, dzīvnieku barības nosaukums, partijas numurs un barības ražotājvalsts, kā arī jānorāda barības derīguma termiņš, kas norādīts uz oriģinālā iepakojuma. Tāpat noteikumos ietvertas arī citas prasības, kas jāievēro, tirgojot dzīvnieku barību no atvērta oriģinālā iepakojuma.

Prasības stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par iespējām papildināt zušu krājumus Latvijas ūdenskrātuvēs

9.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Ūdens faunas un floras aizsardzība un attīstība””, kuros noteikti pasākuma atbalsta pretendenti, atbalsta saņemšanas nosacījumi un atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt zivju krājumu papildināšanu, kas Eiropas Kopienas tiesību aktos ir paredzēta kā zivju resursu saglabāšanas pasākums atbilstoši nacionālā līmenī izstrādātam un Eiropas Komisijā apstiprinātam Latvijas zušu pārvaldības plānam.

Pasākumā atbalsta zušu ielaišanu noteiktās Latvijas ūdenskrātuvēs, lai perspektīvā iegūtu to nārsta baru papildinājumu sudrabzušu biomasas veidā. Plānotais stikla zušu ielaišanas daudzums laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam ir 1,3 miljoni.

Normatīvais akts stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa