Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 10.novembrī

FM: Par bāzes izdevumiem 2011.gada budžeta projektam

Ministru kabinets, sākot 2011.gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 10.novembrī ārkārtas sēdē konceptuāli ir vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011.–2012.gadam.

Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011.gadam ir 4,8 miljardi latu: 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.

Pamatojoties uz noteiktajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem, pēc to funkcionālās vērtēšanas tiks veikta fiskālā konsolidācija (izdevumu samazinājums), un pēc tam aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.

Kopumā valsts budžeta bāzes izdevumi, salīdzinot ar 2010.gada budžeta likumā apstiprinātajiem, ir aprēķināti par 426 miljoniem latu lielāki.

2011.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” palielināti par 341,9 miljoniem latu, tajā skaitā par 37,8 miljoniem latu samazināti izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 379,8 miljoniem latu palielināti izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Ministru kabinets (MK) arī uzdeva Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju precizēt bāzes izdevumus veselības nozarei.

2011.gada valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” palielināti par 84,2 miljoniem latu. Pieaugumu 2011.gadā galvenokārt veido izdevumi 2010.gadā uzsākto pasākumu turpināšanai. Aprēķini veikti, pamatojoties uz makroekonomiskajām prognozēm un prognozējamām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta izmaiņām. Turklāt speciālā budžeta bāzē plānotās sociālās apdrošināšanas iemaksas aprēķinātas, ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes apmēru valsts pensiju kapitālā un valsts fondēto pensiju shēmā.

MK apstiprināja arī informatīvo ziņojumu par vienotu pieeju nomas maksas segšanā, kas paredz 2011.gadā Ārlietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Iekšlietu ministrijai paredzēt nomas maksas apmēra samazinājumu vismaz par 15% objektos, kuros valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” uz MK dotā uzdevuma pamata ir veikusi kapitālieguldījumus (kopumā ir desmit šādi objekti).

Kā zināms, valdība ir vienojusies par 2011.gada valsts budžeta izstrādes grafiku, kas paredz saspringtu valdības darbu, rīkojot katru nedēļu vairākas ārkārtas sēdes, un nodrošina likumprojekta par valsts budžetu 2011.gadam iesniegšanu Saeimā 7.decembrī.

Ja valsts budžets 2011.gadam tiks apstiprināts līdz 2010.gada beigām, tas veicinātu ātrāku valsts kredītreitinga pozitīvu virzību, nodrošinot spēcīgu stimulu investīciju pieaugumam un ekonomikas atgūšanās procesiem, kā arī sniedzot valstij plašākas iespējas finanšu resursu piesaistei starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū par zemākām izmaksām, nekā tas būtu iespējams pie pašreizējā kredītreitinga līmeņa.

Turpmākajās sēdēs valdība plānojusi vienoties par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013. gadam un fiskālās konsolidācijas apjomu 2011.gadam, par konsolidācijas pasākumiem, par ministriju maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu (mērķa griestiem), par budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Paralēli plānotas arī sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai vienotos par neatņemamo budžeta paketes sastāvdaļu – MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolu 2011.gadam. Tāpat plānotas arī Reformu vadības grupas sēdes – 12., 13. un 16.novembrī vienlaikus ar attiecīgajā datumā paredzēto Ministru kabineta sēdi.

Valdība ir plānojusi organizēt darbu pie 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas tā, lai stingri ievērotu ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā fiksētos mērķus – 2011.gadā valsts budžeta deficītam nepārsniegt 6% no IKP (pēc EKS 95 metodikas), 2012.gadā – 3% no (IKP), lai 2014.gadā Latvija atbilstu visiem Māstrihtas kritērijiem un varētu pievienoties eirozonai, kas veicinātu ekonomisko stabilitāti un attīstību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa