Eiropas Komisija: Par G20 augstākā līmeņa sanāksmi Seulā

Šobrīd cilvēki savā valstī izjūt citu valstu ekonomikas jomas lēmumu un notikumu ietekmi kā vēl nekad agrāk. Finanšu un ekonomikas krīze atklāja mūsu savstarpējo atkarību un vājās vietas. Eiropas Savienība 11. un 12.novembrī G20 valstu vadītāju sanāksmē Seulā – galvenajā starptautiskās ekonomiskās sadarbības forumā – centīsies panākt koordināciju, kas pasaules ekonomikai nepieciešama, lai sasniegtu spēcīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Tam būs vajadzīga visu iesaistīto dalībnieku sadarbība.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata: “Būtisks politikas uzdevums joprojām ir turpināt atveseļošanos un likt pamatus spēcīgai un līdzsvarotākai izaugsmei. Mums ieejot jaunā ekonomikas posmā, pastāv risks, ka motivācija sadarbībai varētu samazināties. Mēs esam guvuši panākumus pirmajā posmā un esam novērsuši kuģa nogrimšanu. Tagad mums tas ir jānogādā ostā. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka G20 tagad darba programmā ietvers attīstības jautājumus, un es ceru, ka augstākā līmeņa sanāksmē tiks panākta skaidra virzība attiecībā uz Dohas Tirdzniecības attīstības sarunu kārtu.”

Tāpat pēc Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompuja domām: “G20 ir pārorientējis savu uzmanību no tūlītējas rīcības krīzes situācijā uz ilgāka termiņa pasaules ekonomikas koordināciju. Ar vērienīgu darba programmu Seulas augstākā līmeņa sanāksme būs reāls rezultātu gūšanas pārbaudījums G20, tam darbojoties kā galvenajam pasaules forumam starptautiskās ekonomiskās sadarbības jomā. Mēs esam pārliecināti, ka tas var izvest pasaules ekonomiku no krīzes un rast sadarbības risinājumus nesenajiem saspīlējumiem. Seulas sanāksmes likmes ir augstas gan G20 ticamībai, gan katram no tās dalībniekiem. Tas, par ko mēs Seulā vienosimies, bruģēs ceļu nākotnei.”

Seulas augstākā līmeņa sanāksmes galvenie jautājumi būs Programmas spēcīgai, stabilai un ilgtspējīgai izaugsmei īstenošana, Starptautiskā Valūtas fonda reformas atbalstīšana un virzīšana tālāk, finanšu regulējuma reformas intensīva turpināšana un Dohas sarunu kārtas ātras pabeigšanas politiska stimulēšana, kā arī sekmīga Kankūnas konference par klimata jautājumiem. Attīstības jautājumi G20 darba programmā būs iekļauti pirmo reizi un veicinās tirdzniecību un ieguldījumus jaunattīstības valstīs, ievērojot sadarbības garu starp attīstītām un jaunām ekonomikas valstīm.

Priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu un priekšsēdētājs H.van Rompujs 5.novembra kopīgajā vēstulē pārējiem G20 valstu vadītājiem izklāstīja savus uzskatus par šiem galvenajiem G20 darba kārtības jautājumiem.

Abi priekšsēdētāji aicina G20 “atzīt, ka ekonomikas nelīdzsvarotība ir kopīga problēma un ka visām lielajām tautsaimniecībām ir jādod savs ieguldījums, lai panāktu līdzsvara atjaunošanu”. Viņi ierosina izmantot “tekošo kontu neatbilstības kā rādītāju, lai veiktu novērtējumu par korekciju kavējumu iespējamajiem pamatcēloņiem”, vienlaikus atsaucoties uz ES iekšējo brīdināšanas mehānismu ekonomikas nelīdzsvarotību noteikšanai. Viņi aicina arī paust “skaidru politisku apņemšanos rast sadarbību veicinošus un noturīgus risinājumus pašreizējiem saspīlējumiem valūtu tirgos, lai ļautu noteikt maiņas kursus atbilstoši tirgus pamatprincipiem un atturētos no valūtu devalvācijas konkurences nolūkos. G20 dalībniekiem būtu jāapsver iespējamā ietekme uz to partneriem un pasaules ekonomiku un jāatturas no rīcības, kas var izraisīt negatīvu domino efektu”.

Pamatinformācija

G20 augstākā līmeņa sanāksmē Eiropas Savienību pārstāvēs Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu un Eiropadomes priekšsēdētājs H.van Rompujs.

ES ir pilntiesīga G20 dalībniece līdzās 19 valstīm: Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotajai Karalistei, Argentīnai, Austrālijai, Brazīlijai, Dienvidāfrikai, Dienvidkorejai, Francijai, Indijai, Indonēzijai, Itālijai, Japānai, Kanādai, Krievijai, Ķīnai, Meksikai, Saūda Arābijai, Turcijai un Vācijai.

G20 prezidējošā valsts Koreja ir uzaicinājusi arī vairākas starptautiskās organizācijas un šādas piecas viesvalstis: Etiopiju (Jaunās partnerības Āfrikas attīstībai (NEPAD) priekšsēdētāja), Malāvi (Āfrikas Savienības priekšsēdētāja), Singapūru (Globālās pārvaldes grupa), Spāniju un Vjetnamu (Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) priekšsēdētāja).

ES pārstāv 7% pasaules iedzīvotāju un 30% no pasaules IKP, kā arī ir pasaules lielākā preču un pakalpojumu eksportētāja un importētāja.

Augstākā līmeņa sanāksme sāksies ar diskusiju vakariņu laikā par globālajām perspektīvām un programmu spēcīgai, līdzsvarotai un ilgtspējīgai izaugsmei, ko valstu vadītāji turpinās apspriest plenārsēdē pirmās rīta sesijas laikā nākamajā dienā. Pēc tam viņi pievērsīsies starptautisko finanšu institūciju reformai un globālo finansiālās drošības tīklu stiprināšanai, bet atsevišķā sesijā – G20 jaunajai attīstības jautājumu programmai. Tam sekos pusdienlaika diskusija vispirms par tirdzniecību (Dohas sarunu kārta un protekcionisms) un pēc tam par klimata pārmaiņām (Kankūnas konference un “zaļā” izaugsme). Pēcpusdienā valstu vadītāji pievērsīsies finanšu regulējuma reformas jautājumam un turpmākajai G20 darba programmai (ar enerģētiku saistītie jautājumi: fosilā kurināmā subsīdijas, naftas cenu nestabilitāte un jūras aizsardzība; kā arī korupcijas apkarošana). Tieši pirms G20 sanāksmes priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu apmeklēs uzņēmējdarbības augstākā līmeņa sanāksmi, kurā viņš atklās un vadīs apaļā galda diskusiju par uzņēmumu sociālo atbildību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa