EIROPAS SAVIENĪBAS UN LATVIJAS	Briselē, 2002. gada 1. oktobrī
ASOCIĀCIJA	(OR. en)
Asociācijas padome	UE-LV 858/02

ES UN LATVIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2003
27/05/2003
ar kuru groza Nolīguma 3. protokolu par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā 1995. gada 12. jūnijā Briselē parakstīto Eiropas Līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses¹, turpmāk tekstā "Nolīgums", un jo īpaši tā 3. protokola 38. pantu;

tā kā

1) Nolīguma 3. protokols par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, turpmāk tekstā "Protokols", ir vairākas reizes grozīts. Tāpēc piemērojamo izcelsmes noteikumu skaidrības un juridiskās noteiktības nodrošināšanai ir vajadzīga šo Protokola grozījumu konsolidācija;

2) ir vajadzīgas arī pārstrādes noteikumu tehniskas izmaiņas, lai ņemtu vērā izmaiņas Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā ("Harmonizētajā sistēmā"), kas ir spēkā kopš 2002. gada 1. janvāra;

3) ir jāgroza dažas prasības attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiālu pārstrādi, lai tie iegūtu noteiktas izcelsmes statusu, ņemot vērā to, ka daži materiāli Nolīguma dalībvalstīs netiek ražoti, kā arī īpašos dažu izstrādājumu ("monolītas integrālās shēmas") ieguves apstākļus, kas saistās ar ierobežotu apstrādi ārpus Nolīguma dalībvalstīm;

4) daži tehniski grozījumi ir vajadzīgi, lai labotu neprecizitātes teksta dažādu valodu variantos;

5) tādēļ, lai Nolīgums darbotos pareizi un lai atvieglotu lietotāju un muitas pārvalžu darbu, jaunajā Protokola tekstā ir lietderīgi ietvert visus attiecīgos noteikumus;

6) kopā ar Protokolu ir jāsaglabā kopīgās deklarācijas, kas attiecas uz Andoras Firstisti, Sanmarīno Republiku un izcelsmes noteikumu izmaiņu pārskatīšanu sakarā ar Harmonizētās sistēmas grozījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 3. protokolu par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šim lēmumam pievienoto tekstu kopā ar attiecīgajām kopīgajām deklarācijām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

^{________________________}

¹ OV L 26, 2.2.1998, 3.lpp.

3. PROTOKOLS
PAR JĒDZIENA " NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI" DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

SATURS

I SADAĻA	VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants	Definīcijas
II SADAĻA	JĒDZIENA "NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI" DEFINĪCIJA
2. pants	Vispārīgas prasības
3. pants	Kumulācija Kopienā
4. pants	Kumulācija Latvijā
5. pants	Pilnībā iegūti izstrādājumi
6. pants	Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi
7. pants	Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
8. pants	Kvalifikācijas vienība
9. pants	Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki
10. pants	Komplekti
11. pants	Neitrālie elementi
III SADAĻA	TERITORIĀLAS PRASĪBAS
12. pants	Teritorialitātes princips
13. pants	Tiešie pārvadājumi
14. pants	Izstādes
IV SADAĻA	ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
15. pants	Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums
V SADAĻA	IZCELSMES APLIECINĀJUMS
16. pants	Vispārīgas prasības
17. pants	Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 izdošanas procedūra
18. pants	Retrospektīvi izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR 1
19. pants	Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 dublikāta izdošana
20. pants	Pārvadājumu sertifikātu EUR 1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu
20a. pants	Grāmatvedības nošķiršana
21. pants	Nosacījumi faktūrrēķina deklarācijas sagatavošanai
22. pants	Apstiprinātais eksportētājs
23. pants	Izcelsmes apliecinājuma derīgums
24. pants	Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
25. pants	Ievešana pa daļām
26. pants	Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma
27. pants	Apstiprinošie dokumenti
28. pants	Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana
29. pants	Neatbilstība un formālas kļūdas
30. pants	Eiro izteiktas summas
VI SADAĻA	ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS KĀRTĪBA
31. pants	Savstarpēja palīdzība
32. pants	Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
33. pants	Strīdu atrisināšana
34. pants	Sankcijas
35. pants	Brīvās zonas
VII SADAĻA	SEŪTA UN MELIĻA
36. pants	Protokola piemērošana
37. pants	Īpaši nosacījumi
VIII SADAĻA	NOBEIGUMA NOTEIKUMI
38. pants	Protokola grozījumi
Pielikumu saraksts
I pielikums:	Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā
II pielikums:	Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu
III pielikums:	Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 paraugs un tā pieteikuma paraugs
IV pielikums:	Faktūrrēķina deklarācijas teksts
V pielikums:	To izstrādājumu saraksts, kuru izcelsme ir Turcijā un kuriem nepiemēro 3. un 4. panta noteikumus — Harmonizētās sistēmas nodaļu un pozīciju secībā

Kopīgās deklarācijas

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku

Kopīgā deklarācija par izcelsmes noteikumu izmaiņu pārskatīšanu sakarā ar Harmonizētās sistēmas grozījumiem

I sadaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a) "ražošana" ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ietverot montāžu vai īpašas darbības;

b) "materiāls" ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

c) "izstrādājums" ir saražotais izstrādājums, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d) "preces" ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e) "muitas vērtība" ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par muitas vērtējumu);

f) "ražotāja cena" ir cena, ko Kopienā vai Latvijā par izstrādājuma ražošanu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta izstrādājuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot jebkādus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu izved;

g) "materiālu vērtība" ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot, kas Kopienā vai Latvijā par šiem materiāliem ir samaksāta;

h) "noteiktas izcelsmes materiālu vērtība" ir to g) apakšpunktā noteikto materiālu vērtība, ko piemēro mutatis mutandis;

i) "pievienotā vērtība" ir ražotāja cena, atskaitot muitas vērtību katram ietvertajam materiālam, kura izcelsme ir pārējās 3. un 4. pantā minētajās valstīs, vai, ja šī muitas vērtība nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot, kas par šiem materiāliem ir samaksāta Kopienā vai Latvijā;

j) "nodaļas" un "pozīcijas" ir nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā Protokolā minēta kā "Harmonizētā sistēma" vai "HS";

k) "klasificēts" norāda uz izstrādājuma vai materiāla iekļaušanu konkrētā pozīcijā;

l) "sūtījums" ir izstrādājumi, ko vai nu kopā nosūta no viena eksportētāja vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, vienots faktūrrēķins;

m) "teritorijas" ietver teritoriālos ūdeņus.

II sadaļa

JĒDZIENA "NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI" DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1. Lai īstenotu šo Nolīgumu, par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:

a) izstrādājumi, kas ir pilnīgi iegūti Kopienā 5. panta nozīmē;

b) Kopienā iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav Kopienā iegūti pilnībā, ja šie materiāli ir Kopienā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē;

c) preces, kuru izcelsme ir Eiropas Ekonomikas zonā Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma 4. protokola nozīmē.

2. Īstenojot šo Nolīgumu, par Latvijas izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:

a) izstrādājumi, kas ir pilnīgi iegūti Latvijā 5. panta nozīmē;

b) Latvijā iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur iegūti pilnībā, ja šie materiāli ir Latvijā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē.

3. pants

Kumulācija Kopienā

1. Neskarot 2. panta 1. daļas noteikumus, uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir Kopienā, ja šie izstrādājumi tajā ir iegūti, ietverot materiālus, kuru izcelsme ir Bulgārijā, Šveicē (ietverot Lihtenšteinu)(1), Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Islandē, Lietuvā, Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijas Republikā, Turcijā 2 vai Kopienā saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienots Kopienas nolīgumiem ar katru no minētajām valstīm, ja Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības. Šiem materiāliem nav obligāti jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2. Ja Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, uzskata, ka iegūtā izstrādājuma izcelsme ir Kopienā tikai tad, ja pievienotā vērtība ir lielāka nekā to materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā kādā no 1. daļā minētajām valstīm. Ja tā nav, uzskata, ka, izstrādājumu ražojot Kopienā, iegūtā izstrādājuma izcelsme ir tajā valstī, kuras izcelsmes materiāliem ir vislielākā vērtība.

3. Izstrādājumi, kuru izcelsme ir kādā no 1. daļā minētajām valstīm un kuri netiek nekādi apstrādāti vai pārstrādāti Kopienā, saglabā savu izcelsmi, ja tos ieved kādā no šīm valstīm.

4. Šajā pantā paredzēto kumulāciju var attiecināt tikai uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri noteiktas izcelsmes statusu ir ieguvuši, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identi šajā Protokolā minētajiem noteikumiem.

Kopiena ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību sniedz Latvijai sīkas ziņas par nolīgumiem un to attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, ko piemēro attiecībās ar citām 1. daļā minētajām valstīm. Eiropas Kopienu Komisija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" (C sērijā) publicē datumu, kurā 1. daļā minētās valstis, kas ir izpildījušas attiecīgās prasības, var piemērot šajā pantā paredzēto kumulāciju.

4. pants

Kumulācija Latvijā

1. Neskarot 2. panta 2. daļas noteikumus, uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir Latvijā, ja šie izstrādājumi tajā ir iegūti, ietverot materiālus, kuru izcelsme ir Bulgārijā, Šveicē (ietverot Lihtenšteinu)(1), Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Islandē, Lietuvā, Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijas Republikā, Turcijā (2) vai Kopienā saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienots Latvijas nolīgumiem ar katru no minētajām valstīm, ja Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā minētās darbības. Šiem materiāliem nav obligāti jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2. Ja Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, uzskata, ka iegūtā izstrādājuma izcelsme ir Latvijā tikai tad, ja pievienotā vērtība ir lielāka nekā to materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā kādā no 1. daļā minētajām valstīm. Ja tā nav, uzskata, ka, izstrādājumu ražojot Latvijā, iegūtā izstrādājuma izcelsme ir tajā valstī, kuras izcelsmes materiāliem ir vislielākā vērtība.

3. Izstrādājumi, kuru izcelsme ir kādā no 1. daļā minētajām valstīm un kuri netiek nekādi apstrādāti vai pārstrādāti Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tos ieved kādā no šīm valstīm.

4. Šajā pantā paredzēto kumulāciju var attiecināt tikai uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri noteiktas izcelsmes statusu ir ieguvuši, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identi šajā Protokolā minētajiem noteikumiem.

Latvija ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību sniedz Kopienai sīkas ziņas par nolīgumiem un to attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, ko piemēro attiecībās ar citām 1. daļā minētajām valstīm. Eiropas Kopienu Komisija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" (C sērijā) publicē datumu, kurā 1. daļā minētās valstis, kas ir izpildījušas attiecīgās prasības, var piemērot šajā pantā paredzēto kumulāciju.

5. pants

Izstrādājumi, kas iegūti pilnībā

1. Par izstrādājumiem, kas pilnībā iegūti Kopienā vai Latvijā, uzskata šādus izstrādājumus:

a) minerālu izstrādājumus, kas iegūti no Kopienas vai Latvijas zemes vai jūras dzīlēm;

b) Kopienā vai Latvijā novākto dārzeņu izstrādājumus;

c) dzīvus dzīvniekus, kas dzimuši un audzēti Kopienā vai Latvijā;

d) izstrādājumus, kas iegūti no Kopienā vai Latvijā audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) izstrādājumus, kas iegūti no Kopienā vai Latvijā veiktām medībām vai zvejas;

f) jūras zvejas un citus jūras izstrādājumus, kas iegūti, zvejojot ar Kopienas vai Latvijas kuģiem ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem;

g) izstrādājumus, kas izgatavoti uz Kopienas vai Latvijas zivju pārstrādes bāzes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) lietotus priekšmetus, kas savākti Kopienā vai Latvijā un ir derīgi vienīgi izejvielu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantojamas kā atkritumi;

i) atliekas un atkritumus, ko rada ražošanas darbības Kopienā vai Latvijā;

j) izstrādājumus, kas iegūti no jūras dzīlēm ārpus Kopienas vai Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ja Kopienai vai Latvijai ir ekskluzīvas tiesības šīs jūras dzīles izmantot;

k) preces, kuras Kopienā vai Latvijā ir ražotas tikai no izstrādājumiem, kas minēti a) līdz j) apakšpunktā.

2. Termini "kuģi" un "zivju pārstrādes bāzes kuģi" 1. daļas f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes bāzes kuģiem,

a) kas ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Kopienas dalībvalstī vai Latvijā;

b) kas kuģo ar kādas Kopienas dalībvalsts vai Latvijas karogu;

c) no kuriem vismaz 50% pieder kādas Kopienas dalībvalsts vai Latvijas pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šo padomju locekļu ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi, un turklāt — attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — vismaz puse kapitāla pieder vai nu šīm valstīm, vai to valsts iestādēm, vai pilsoņiem;

d) kuru kapteiņi un virsnieki ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi; un

e) kuru komandā vismaz 75 % ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi.

6. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1. Piemērojot 2. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem šā Nolīguma aptvertajiem izstrādājumiem norāda to, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tādējādi, ja kādu izstrādājumu, kas atbilstīgi sarakstā paredzētajiem nosacījumiem ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izmanto kāda cita izstrādājuma ražošanā, tad nosacījumus, kas piemērojami izstrādājumam, kurā tas ietverts, sākotnējam izstrādājumam nepiemēro, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas varētu būt izmantoti sākotnējā izstrādājuma ražošanā.

2. Neatkarīgi no 1. daļas nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko, saskaņā ar sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot, ja

a) to kopējā vērtība nepārsniedz 10% no ražotāja cenas;

b) piemērojot šo daļu, netiek pārsniegts neviens procentuālais daudzums, kas norādīts nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības sarakstā.

Šo daļu nepiemēro izstrādājumiem, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļas.

3. Šā panta 1. un 2. daļas piemēro atbilstīgi 7. panta noteikumiem.

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neskarot 2. daļu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 6. panta prasības, turpmāk uzskaitītās darbības uzskata par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumu atzītu par noteiktas izcelsmes izstrādājumu:

a) konservēšana, lai nodrošinātu to, ka izstrādājumi pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā saglabājas labā stāvoklī;

b) iesaiņojuma sadalīšana un apvienošana;

c) mazgāšana, tīrīšana; putekļu noslaucīšana, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu vielu notīrīšana;

d) tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e) vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g) cukura krāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h) augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j) sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ietverot priekšmetu komplektu veidošanu);

k) vienkārša iepildīšana pudelēs, dozēs, flakonos, maisos, somās, kārbās, piestiprināšana uz pamatnes vai pie dēlīšiem, kā arī citas vienkāršas iesaiņošanas darbības;

l) uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu līdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

m) vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana;

n) vienkārša priekšmetu sastāvdaļu salikšana, lai tie kopā veidotu saliktu priekšmetu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;

o) vienas vai vairāku a) līdz n) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

p) dzīvnieku kaušana.

2. Nosakot, vai izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde ir uzskatāma par nepietiekamu 1. daļas nozīmē, visas Kopienā vai Latvijā ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopā.

8. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Piemērojot šā protokola noteikumus, kvalifikācijas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tātad

a) ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

b) ja sūtījumā ir vairāki identi izstrādājumi, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā Protokola noteikumus, katru izstrādājumu ņem vērā atsevišķi.

2. Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu klasifikācijas nolūkos iesaiņojumu uzskata par izstrādājuma daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā, lai noteiktu izcelsmi.

9. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma daļas, un ir iekļauti cenā, vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti, kas definēti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi, tad tomēr uzskata, ka viss komplekts ir ar noteiktu izcelsmi, ja nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtība nepārsniedz 15% no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu izstrādājuma izcelsmi, nav jānosaka izcelsme ražošanas procesā izmantotajai

a) enerģijai un degvielai;

b) rūpnīcai un iekārtām;

c) mašīnām un darbarīkiem;

d) precēm, kuras galaproduktā nav iekļautas un kuras nav paredzēts tajā iekļaut.

III sadaļa

TERITORIĀLAS PRASĪBAS

12. pants

Teritorialitātes princips

1. Izņemot to, kas paredzēts 2. panta 1. daļas c) apakšpunktā, 3. un 4. pantā, kā arī šā panta 3. daļā, II sadaļā izstrādātie nosacījumi noteiktas izcelsmes statusa saņemšanai Kopienā vai Latvijā ir jāpilda bez pārtraukuma.

2. Izņemot to, kas paredzēts 3. un 4. pantā, ja no Kopienas vai Latvijas uz citu valsti izvestās noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka

a) atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas preces, kas tika izvestas, un

b) ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tās izved.

3. Noteiktas izcelsmes statusa saņemšanu saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem neietekmē no Kopienas vai Latvijas izvestu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus Kopienas vai Latvijas, tos pēc tam ievedot atpakaļ, ja

a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Kopienā vai Latvijā un pirms izvešanas ir apstrādāti vai pārstrādāti, pārsniedzot 7. pantā minētās darbības, un

b) muitas iestādēm var pierādīt, ka

i) atpakaļ ievestās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot izvestos materiālus; un

ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Kopienas vai Latvijas, piemērojot šā panta noteikumus, galaproduktam, kam jāpiešķir noteiktas izcelsmes statuss, nepārsniedz 10 % no ražotāja cenas.

4. Piemērojot 3. daļu, II sadaļā izklāstītos nosacījumus noteiktas izcelsmes statusa piešķiršanai nepiemēro ārpus Kopienas vai Latvijas veiktai apstrādei vai pārstrādei. Taču tad, ja, nosakot galaprodukta noteiktas izcelsmes statusu, II pielikuma sarakstā piemēro noteikumu, ar kuru nosaka maksimālo vērtību visiem ietvertajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, attiecīgās puses teritorijā ietverto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Kopienas vai Latvijas, piemērojot šās daļas noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daudzumu.

5. Piemērojot 3. un 4. daļu, uzskata, ka "kopējā pievienotā vērtība" ir visi izdevumi ārpus Kopienas vai Latvijas, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6. Šā panta 3. un 4. daļu izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, nepiemēro tikai tad, ja piemēro 6. panta 2. daļā noteikto vispārējo pielaidi.

7. Šā panta 3. un 4. daļu nepiemēro izstrādājumiem, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

8. Apstrāde vai pārstrāde, uz ko attiecas šā panta noteikumi un kas notiek ārpus Kopienas vai Latvijas, notiek atbilstīgi pasīvās apstrādes procedūrai vai līdzīgai procedūrai.

13. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Atvieglojumu režīms atbilstīgi Nolīgumam attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas atbilst šā Protokola prasībām un ko pārvadā tieši starp Kopienu un Latviju vai cauri citu 3. un 4. pantā minēto valstu teritorijām. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas iestāžu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus caur teritoriju, kas nav ne Kopienas, ne Latvijas teritorija, var transportēt pa cauruļvadiem.

2. Importētājvalsts muitas iestādēm sniedz pierādījumus par to, ka 1. daļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot

a) vienotu pārvadājuma dokumentu par vešanu no eksportētājvalsts caur tranzīta valsti vai

b) tranzītvalsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu,

i) kurā sniegts precīzs izstrādājumu apraksts,

ii) kurā norādīta izstrādājumu izkraušanas un atkārtotas iekraušanas diena un, ja vajadzīgs, kuģu nosaukumi vai citi izmantotie transportlīdzekļi; un

iii) ar kuru apliecina nosacījumus, saskaņā ar ko izstrādājumi ir atradušies tranzītvalstī; vai,

c) ja šādu dokumentu nav, citus līdzīgas nozīmes dokumentus.

14. pants

Izstādes

1. Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ko nosūta izstādīšanai valstī, kura nav minēta 3. un 4. pantā, un ko pēc izstādes pārdod ievešanai Kopienā vai Latvijā, ievedot attiecina šā Nolīguma noteikumus, ja muitas iestādēm var pierādīt, ka

a) eksportētājs ir nosūtījis šos izstrādājumus no Kopienas vai no Latvijas uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b) šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Kopienā vai Latvijā;

c) izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā pašā stāvoklī, kādā tie ir bijuši nosūtīti uz izstādi; un

d) izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, kā vien izstādīšanai.

2. Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un tas parastajā kārtībā jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. daļu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus, un kuru laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV sadaļa

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

15. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

1. a) Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Kopienas, Latvijas vai kādas 3. un 4. pantā minētas valsts izcelsmes izstrādājumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Kopienā vai Latvijā neattiecas nekādas muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojumi no jebkādiem muitas nodokļiem.

b) Uz izstrādājumiem, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 3. nodaļā un pozīcijā 1604 un 1605 un kuru izcelsme ir Kopienā atbilstīgi 2. panta 1. daļas c) apakšpunktam, un par ko saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Kopienā neattiecas nekādas muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojumi no jebkādiem muitas nodokļiem.

2. Šā panta 1. daļā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri Kopienā vai Latvijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem un šā panta 1. daļas b) apakšpunktā paredzētajiem izstrādājumiem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus izvedot, nevis atstājot izmantošanai uz vietas.

3. Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas iestāžu lūguma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nekāda atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem nav saņemta un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.

4. Šā panta 1. līdz 3. daļas noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 8. panta 2. daļas nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 9. panta nozīmē un izstrādājumu komplektiem 10. panta nozīmē, ja tie ir nenoteiktas izcelsmes materiāli.

5. Šā panta 1. līdz 4. daļas noteikumus piemēro tikai tiem materiāliem, uz kuriem attiecas Nolīgums. Turklāt tas neliedz attiecībā uz lauksaimniecības produktiem piemērot eksporta atmaksas sistēmu, ko piemēro eksportēšanai saskaņā ar Nolīguma noteikumiem.

V sadaļa

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārīgas prasības

1. Ievedot Latvijā Kopienas izcelsmes izstrādājumus un ievedot Kopienā Latvijas izcelsmes izstrādājumus, piemēro šo Nolīgumu, ja iesniedz

a) pārvadājumu sertifikātu EUR 1, kura paraugs ir III pielikumā, vai

b) šā protokola 21. panta 1. daļā paredzētajos gadījumos — deklarāciju, turpmāk tekstā "faktūrrēķina deklarāciju", ko eksportētājs sniedz faktūrrēķinā, pavadzīmē vai jebkurā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgais izstrādājums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt; faktūrrēķina deklarācijas teksts ir IV pielikumā.

2. Neskarot 1. daļu, 26. pantā norādītajos gadījumos uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šā Protokola nozīmē šis Nolīgums attiecas arī tad, ja neiesniedz nevienu no iepriekš minētajiem dokumentiem.

17. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 izdošanas procedūra

1. Pārvadājumu sertifikātu EUR 1 izdod eksportētājvalsts muitas iestādes pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājuma sertifikātu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis Nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts normatīvo aktu noteikumiem. Ja raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja šī aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas pār visu brīvo vietu jāievelk horizontāla līnija.

3. Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR 1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājvalsts muitas darbinieku pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR 1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā Protokola prasībām.

4. Kopienas dalībvalsts vai Latvijas muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR 1 izdod tad, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Latvijas vai kādas 3. un 4. pantā minētas valsts izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst citām šā Protokola prasībām.

5. Muitas iestādes, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR 1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā Protokola prasībām. Šajā nolūkā tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes. Tās arī nodrošina to, ka 2. daļā minētās veidlapas ir atbilstīgi aizpildītas. Jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6. Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 izdošanas datumu norāda sertifikāta 11. ailē.

7. Muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR 1 eksportētājam izdod, tiklīdz faktiskā izvešana ir veikta vai nodrošināta.

18. pants

Retrospektīvi izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR 1

1. Neskarot 17. panta 7. daļu, pārvadājumu sertifikātu EUR 1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu izvešanas, ja

a) tas nav izdots izvešanas laikā kļūdu, nejaušību vai īpašu apstākļu dēļ

vai

b) muitas iestādēm var pierādīt, ka pārvadājumu sertifikāts EUR 1 ir bijis izdots, bet tehnisku iemeslu dēļ tas nav pieņemts, attiecīgās preces ievedot.

2. Īstenojot šā panta 1. daļu, eksportētājam pieteikumā jānorāda to izstrādājumu izvešanas vieta un diena, uz ko attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR 1, kā arī jāmin pieteikuma iemesli.

3. Muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR 1 var izdot retrospektīvi tikai pēc tam, kad ir pārbaudījušas, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4. Pārvadājumu sertifikāti EUR 1, kas izdoti retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES "EXPEDIDO A POSTERIORI"

DA "UDSTEDT EFTERFØLGENDE"

DE "NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT"

EL "EKΔOΘEN EK TΩN YΣTEPΩN"

EN "ISSUED RETROSPECTIVELY"

FR "DÉLIVRÉ A POSTERIORI"

IT "RILASCIATO A POSTERIORI"

NL "AFGEGEVEN A POSTERIORI"

PT "EMITIDO A POSTERIORI"

FI "ANNETTU JÄLKIKÄTEEN"

SV "UTFÄRDAT I EFTERHAND"

LV "IZDOTS RETROSPEKTĪVI".

5. Šā panta 4. daļā minēto vīzu ietver pārvadājumu sertifikāta EUR 1 ailē "Piezīmes".

19. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 dublikāta izdošana

1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR 1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas iestādēm, kas sertifikātu izdevušas, lai iegūtu tā dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem izvešanas dokumentiem.

2. Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES "DUPLICADO"

DA "DUPLIKAT"

DE "DUPLIKAT"

EL "ANTIГRAΦO"

EN "DUPLICATE"

FR "DUPLICATA"

IT "DUPLICATO"

NL "DUPLICAAT"

PT "SEGUNDA VIA"

FI "KAKSOISKAPPALE"

SV "DUPLIKAT"

LV "DUBLIKĀTS".

3. Šā panta 2. daļā minēto vīzu iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR 1 dublikāta ailē "Piezīmes".

4. Dublikāts, uz kura jābūt oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR 1 izdošanas datumam, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR 1 oriģināls.

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR 1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumus nodod muitas iestāžu kontrolei Kopienā vai Latvijā, ir iespējams aizstāt oriģinālo izcelsmes apliecinājumu ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR 1, lai nosūtītu visus vai kādu no šiem izstrādājumiem uz citu vietu Kopienā vai Latvijā. Pārvadājumu sertifikāta (-u) EUR 1 aizstājēju izdod tas muitas birojs, kurā izstrādājumi nodoti kontrolei.

20.a pants

Uzskaites nošķiršana

1. Ja ir lielas izmaksu vai materiālas grūtības, glabājot atsevišķi identu un savstarpēji aizstājamu noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes materiālu krājumus, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska lūguma šādu krājumu pārvaldīšanai var atļaut lietot tā saucamo "uzskaites nošķiršanas" metodi.

2. Šai metodei ir jānodrošina, ka iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, konkrētā pārskata laikposmā ir tāds pats, kāds tas būtu, ja pastāvētu fiziska krājumu nošķiršana.

3. Muitas iestādes šo atļauju var dot saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

4. Šo metodi reģistrē un piemēro saskaņā ar vispārējiem uzskaites principiem, kas piemērojami izstrādājuma ražošanas valstī.

5. Persona, kas gūst labumu no šā atvieglojuma, var vai nu izdot izcelsmes apliecinājumus, vai iesniegt par tiem pieteikumus saistībā ar to izstrādājumu daudzumu, ko var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas iestāžu lūguma šī persona iesniedz deklarāciju par šo daudzumu pārvaldību.

6. Muitas iestādes uzrauga atļaujas izmantošanu un var to anulēt jebkurā laikā, ja tās saņēmējs to nepareizi izmanto vai neievēro citus šā protokola nosacījumus.

21. pants

Nosacījumi faktūrrēķina deklarācijas sagatavošanai

1. Šā protokola 16. panta 1. daļas b) apakšpunktā minēto faktūrrēķina deklarāciju var sagatavot

a) apstiprināts eksportētājs 22. panta nozīmē; vai

b) jebkurš eksportētājs par jebkuru tādu sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem noteiktas izcelsmes izstrādājumu iesaiņojumiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000.

2. Faktūrrēķina deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Latvijas vai citas 3. un 4. pantā minētas valsts izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.

3. Eksportētājam, kurš sagatavo faktūrrēķina deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu lūguma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā Protokola prasībām.

4. Eksportētājs faktūrrēķina deklarāciju sagatavo, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ietverts IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

5. Faktūrrēķina deklarācijā eksportētājs parakstās ar roku. Tomēr apstiprinātam eksportētājam 22. panta nozīmē šāda deklarācija nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas pilnīgu atbildību par jebkuru faktūrrēķina deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš to būtu parakstījis pašrocīgi.

6. Eksportētājs faktūrrēķina deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus izved, vai pēc to izvešanas, ja importētājvalstī šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo deklarācijā minēto izstrādājumu ievešanas.

22. pants

Apstiprinātais eksportētājs

1. Eksportētājvalsts muitas iestādes var atļaut jebkuram eksportētājam, turpmāk tekstā "apstiprinātam eksportētājam", kurš bieži veic tādu izstrādājumu pārvadājumus, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, sagatavot faktūrrēķina deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, jāsniedz muitas iestādēm visas nepieciešamās garantijas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību citām šā protokola prasībām.

2. Muitas iestādes var piešķirt apstiprināta eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

3. Muitas iestādes apstiprinātajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko ietver faktūrrēķina deklarācijā.

4. Muitas iestādes pārrauga, kā apstiprinātais eksportētājs izmanto savas pilnvaras.

5. Piešķirtās pilnvaras muitas iestādes jebkurā laikā var atsaukt. Muitas iestādes tā rīkojas, ja apstiprinātais eksportētājs vairs nesniedz 1. daļā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. daļā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto savas pilnvaras.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.

2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. daļā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu atvieglojumu režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos gadījumos, kad iesniegšana notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas iestādes izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms noteiktā termiņa.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumu iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar procedūrām, ko piemēro šajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī to, lai ievešanas deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā Nolīguma īstenošanas nosacījumiem.

25. pants

Ievešana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājvalsts muitas iestāžu izstrādātajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas 2. vispārējā noteikuma a) punkta nozīmē, kuri iekļauti Harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, ieved pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu muitas iestādēm iesniedz, ievedot pirmo daļu.

26. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

1. Izstrādājumus, kurus viena privāta persona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos izstrādājumus neieved tirdzniecībai, ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno šim dokumentam.

2. Ja ievešana notiek neregulāri un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, to neuzskata par ievešanu pārdošanai, ja pēc izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka tos neieved komerciāliem mērķiem.

3. Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1200 attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

27. pants

Apstiprinošie dokumenti

Šā Protokola 17. panta 3. daļā un 21. panta 3. daļā minētie dokumenti, ar kuriem pierāda, ka izstrādājumi, uz ko attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR 1 vai faktūrrēķina deklarācija, ir Kopienas, Latvijas vai kādas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumi un ka tie atbilst pārējām šā Protokola prasībām, var inter alia ietvert

a) tiešus pierādījumus par eksportētāja vai piegādātāja veikto darbu, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ietverti, piemēram, tā pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

b) izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti Kopienā vai Latvijā, kur šie dokumenti ir izmantoti saskaņā ar vietējiem normatīviem aktiem;

c) attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi Kopienā vai Latvijā apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti Kopienā vai Latvijā, kur tie ir izmantoti saskaņā ar vietējiem normatīviem aktiem;

d) pārvadājumu sertifikātus EUR 1 vai faktūrrēķina deklarācijas, ar kurām apliecina izmantoto materiālu izcelsmi un kuras ir izdotas vai sagatavotas Kopienā vai Latvijā saskaņā ar šo Protokolu, vai kādā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas ir identi šā Protokola noteikumiem.

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana

1. Eksportētājs, kurš iesniedzis pieteikumu pārvadājumu sertifikātu EUR 1 saņemšanai, 17. panta 3. daļā minētos dokumentus saglabā vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājs, kurš gatavo faktūrrēķina deklarāciju, šīs faktūrrēķina deklarācijas kopiju un 21. panta 3. daļā minētos dokumentus saglabā vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājvalsts muitas iestādes, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR 1, 17. panta 2. daļā minēto pieteikuma veidlapu saglabā vismaz trīs gadus.

4. Importētājvalsts muitas iestādes tām iesniegtos pārvadājuma sertifikātus EUR 1 un faktūrrēķina deklarācijas saglabā vismaz trīs gadus.

29. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1. Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes izstrādājumu ievešanai, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.

2. Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka informācija šajā dokumentā ir pareiza.

30. pants

Eiro izteiktas summas

1. Attiecībā uz 21. panta 1. daļas b) apakšpunkta un 26. panta 3. daļas piemērošanu, ja izstrādājumi faktūrrēķinā nav ierakstīti eiro, katra attiecīgā valsts katru gadu nosaka summas Kopienas dalībvalstu, Latvijas un citu 3. un 4. pantā minēto valstu valūtās, kas ir ekvivalentas eiro izteiktām summām.

2. Uz sūtījumu attiecas 21. panta 1. daļas b) apakšpunkta vai 26. panta 3. daļas noteikumi, atsaucoties uz valūtu, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, saskaņā ar attiecīgās valsts noteikto summu.

3. Summas katrā attiecīgajā valsts valūtā ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas eiro pēc kursa oktobra pirmajā darba dienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Kopienu Komisijai, un tās stājas spēkā no nākošā gada 1. janvāra. Eiropas Kopienu Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.

4. Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta pēc eiro izteiktas summas konversijas tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir ekvivalenta eiro izteiktajai summai, ja 3. daļā paredzētā ikgadējā pielāgojuma laikā šīs summas konversija — pirms noapaļošanas — summu valsts valūtā palielina par mazāk kā 15 procentiem. Ekvivalento summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī ekvivalentā vērtība samazinātos.

5. Pēc Kopienas vai Latvijas lūguma Asociācijas komiteja pārskata eiro izteiktās summas. Veicot pārskatīšanu, Asociācijas komiteja izskata to, vai būtu vēlams saglabāt attiecīgos ierobežojumus reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt eiro izteiktās summas.

VI sadaļa

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS KĀRTĪBA

31. pants

Savstarpēja palīdzība

1. Ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību Kopienas dalībvalstu un Latvijas muitas iestādes cita citai piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tās izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR 1, kā arī ar to muitas iestāžu adreses, kuras atbild par šo sertifikātu un faktūrrēķina deklarāciju pārbaudi.

2. Lai nodrošinātu pareizu šā Protokola piemērošanu, Kopiena un Latvija ar kompetento muitas pārvalžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikāta EUR 1 autentiskumu vai faktūrrēķina deklarācijas, kā arī šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

32. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1. Izcelsmes apliecinājumu pārbaudi veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājvalsts muitas iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā Protokola prasību izpildi.

2. Īstenojot šā panta 1. daļas noteikumus, importētājvalsts muitas iestādes atdod atpakaļ eksportētājvalsts muitas iestādēm pārvadājumu sertifikātu EUR 1 un faktūrrēķinu, ja tas ir iesniegts, faktūrrēķina deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Visus dokumentus un saņemto informāciju, kas rada aizdomas, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza, dara zināmu, pamatojot pārbaudes lūgumu.

3. Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes.

4. Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj attiecīgajam izstrādājumam apturēt atvieglojumu režīma piešķiršanu, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus laist apgrozībā, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

5. Muitas iestāde, kas lūdz veikt pārbaudi, cik drīz vien iespējams, tiek informēta par šīs pārbaudes rezultātiem. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Latvijas vai citas 3. un 4. pantā minētas valsts izcelsmes izstrādājumiem, un vai tie atbilst citām šā Protokola prasībām.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu īsto izcelsmi, pieprasījumu iesniegušās muitas iestādes, izņemot ārkārtas gadījumus, noraida tiesības uz atvieglojumiem.

33. pants

Strīdu atrisināšana

Ja rodas strīdi saistībā ar 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, ko muitas iestādes, kuras iesniegušas pieprasījumu veikt pārbaudi, un muitas iestādes, kuras atbild par šīs pārbaudes veikšanu, nevar atrisināt, vai ja rodas jautājumi par šā Protokola interpretāciju, šos strīdus nodod izskatīšanai Asociācijas komitejā.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm noris saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

34. pants

Sankcijas

Katrai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija, lai panāktu atvieglojumu režīma piešķiršanu izstrādājumiem, uzliek sankcijas.

35. pants

Brīvās zonas

1. Kopiena un Latvija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izstrādājumus, kurus tirgo ar izcelsmes apliecinājumu un pārvadā pa brīvo zonu šo valstu teritorijā, neaizstāj ar citiem izstrādājumiem un ka ar tiem netiek veiktas citas darbības, kā vien darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu izstrādājumu bojāšanos.

2. Atkāpjoties no 1. daļā ietvertajiem noteikumiem, ja Kopienas vai Latvijas izcelsmes izstrādājumus ieved brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, tad attiecīgās iestādes pēc eksportētāja lūguma izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR 1, ja minētā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā Protokola noteikumiem.

VII sadaļa

SEŪTA UN MELIĻA

36. pants

Protokola piemērošana

1. Šā Protokola 2. pantā lietotais termins "Kopiena" neietver Seūtu un Meliļu.

2. Ievedot Seūtā vai Meliļā Latvijas izcelsmes izstrādājumus, uz tiem visādā ziņā attiecas tāds pats muitas režīms kā tas, ko piemēro attiecībā uz Kopienas muitas teritorijas izcelsmes izstrādājumiem, saskaņā ar 2. protokolu, kas pievienots Aktam par Portugāles Republikas un Spānijas Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienām. Latvija attiecina uz šajā Nolīgumā minētajiem ievestajiem Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, uz ko attiecas šis Nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā uz tiem izstrādājumiem, kurus ieved no Kopienas un kuriem ir Kopienas izcelsme.

3. Piemērojot 2. daļu attiecībā uz Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, šo Protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 37. pantā minētos īpašos nosacījumus.

37. pants

Īpaši nosacījumi

1. Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 13. panta noteikumiem, uzskata, ka

1) Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumi ir

a) Seūtā un Meliļā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) Seūtā un Meliļā iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā nav izmantoti a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, ar noteikumu,

i) ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē

vai ka

ii) šo izstrādājumu izcelsme ir Latvijā vai minētajiem produktiem ir Latvijas vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tie ir apstrādāti vai pārstrādāti, pārsniedzot 7. pantā minētās darbības;

2) Latvijas izcelsmes izstrādājumi ir

a) Latvijā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) Latvijā iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā nav izmantoti a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, ar noteikumu, ka

i) minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 6. panta nozīmē

vai ka

ii) minētajiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliļas vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tie ir apstrādāti vai pārstrādāti, pārsniedzot 7. pantā minētās darbības.

2. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3. Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR 1 otrajā ailē vai faktūrrēķina deklarācijā ieraksta "Latvija" un "Seūta un Meliļa". Turklāt, ja izstrādājuma izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 ceturtajā ailē vai faktūrrēķina deklarācijā.

4. Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šā Protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

VIII sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Protokola grozījumi

Asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šo Protokolu.

_____________________

(1) Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzēja puse.

(2) Šajā pantā paredzētā kumulācija neattiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri ir minēti sarakstā V pielikumā.

I pielikums

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ

1. piezīme:

Sarakstā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visi izstrādājumi jāuzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā Protokola 6. panta nozīmē.

2. piezīme:

2.1. Saraksta pirmajās divās ailēs ir aprakstīti iegūtie izstrādājumi. Pirmajā ailē norādīts Harmonizētās sistēmas pozīcijas vai nodaļas numurs, bet otrajā ailē ir minēts preču apraksts šās sistēmas attiecīgajā pozīcijā vai nodaļā. Saraksta 3. vai 4. ailē ir noteikumi attiecībā uz katru ierakstu pirmajās divās ailēs. Ja atsevišķos gadījumos pirms ieraksta pirmajā ailē ir "ex", tas nozīmē, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz 2. ailē norādīto pozīcijas daļu.

2.2. Ja 1. ailē ir vairāku pozīciju numuri vai nodaļas numurs, un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. ailē ir vispārīgs, tad 3. un 4. ailes noteikumi attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. ailē uzskaitītajām pozīcijām.

2.3. Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas izstrādājumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. ailes noteikumi.

2.4. Ja ierakstam abās pirmajās ailēs ir paredzēti noteikumi gan 3. ailē, gan 4. ailē, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. ailē izcelsmes noteikums nav ierakstīts, tad jāpiemēro 3. ailes noteikums.

3. piezīme:

3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, 6. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā izstrādājumus izmanto, vai arī citā rūpnīcā Kopienā vai Latvijā.

Piemērs:

Dzinēju pozīcijā 8407, par kuru noteikumā ir teikts, ka tajā var iekļaut nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuru vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ražotāja cenas, izgatavo no "pārējiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot", kuri minēti pozīcijā ex 7224.

Ja attiecīgais kalums Kopienā izkalts no nenoteiktas izcelsmes stieņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu, kurš attiecas uz saraksta pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā, kurā dzinējs, vai citā Kopienas rūpnīcā. Tādējādi, aprēķinot vērtību materiāliem bez izcelsmes statusa, neņem vērā nenoteiktās izcelsmes stieņa vērtību.

3.2. Saraksta noteikums paredz mazāko vajadzīgo apstrādi vai pārstrādi, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā apstrādes stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot arī iepriekšējās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta "ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem", tad var izmantot visu pozīciju materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Tomēr norāde "ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot pārējos pozīcijas ... materiālus" vai "ražošana no visu pozīciju materiāliem, ietverot citus materiālus izstrādājuma pozīcijā" nozīmē to, ka var lietot visu pozīciju materiālus, izņemot tos, kam ir tāds pats apraksts kā saraksta 2. ailē norādītajam izstrādājumam.

3.4. Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi materiāli.

Piemērs:

Noteikumā par audumiem, kas iekļauti pozīcijā 5208 līdz 5212, paredzēts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un kopā ar citiem materiāliem var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi; var izmantot vienu vai otru, vai abus.

3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, šis nosacījums acīmredzot neliedz izmantot citus materiālus, kas savu īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam. (Skat. arī 6.2. piezīmi saistībā ar tekstilmateriāliem.)

Piemērs:

Noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kas iekļauti pozīcijā 1904, īpaši aizliedz izmantot labību un tās produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskās un citas piedevas, kas nav labības produkti.

Tomēr tas neattiecas uz izstrādājumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītiem materiāliem, bet tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem iepriekšējās ražošanas stadijās.

Piemērs:

Ja kāds apģērbs, kas iekļauts ex 62. nodaļā, ir izgatavots no neaustiem materiāliem un attiecīgās grupas preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drēbes pat tad, ja neaustu drēbi parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos izejmateriālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t.i., šķiedras stadijā.

3.6. Ja kādā saraksta noteikumā ir paredzēti divi procentuālie daudzumi attiecībā uz vērtību tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentuālos daudzumus nedrīkst saskaitīt kopā. Citiem vārdiem sakot, kopējā vērtība visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem nedrīkst pārsniegt augstāko procentos izteikto vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme:

4.1. Sarakstā izmantotais termins "dabīgās šķiedras" attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmvērpšanas stadijām, tostarp atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2. Termins "dabīgās šķiedras" nozīmē astrus, kas iekļauti pozīcijā 0503, zīdu, kas iekļauts pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedras un smalku vai rupju dzīvnieku spalvu, kas iekļauta pozīcijās 5101-5105, kokvilnas šķiedras, kas iekļautas pozīcijās 5201-5203, kā arī pārējās augu šķiedras, kas iekļautas pozīcijās 5301-5305.

4.3. Terminus "tekstilmasa", "ķīmiski materiāli" un "materiāli papīra ražošanai" sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kas nav klasificēti 50.-63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanai.

4.4. Terminu "ķīmiskās štāpeļšķiedras" sarakstā izmanto, lai aprakstītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas iekļautas pozīcijās 5501-5507.

5. piezīme:

5.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. ailes nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara. (Sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi.)

5.2. Tomēr 5.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

- zīds,

- vilna,

- rupja dzīvnieku spalva,

- smalka dzīvnieku spalva,

- astri,

- kokvilna,

- izejvielas papīra ražošanai un papīrs,

- lini,

- kaņepāji,

- džuta un citas lūksnes šķiedras,

- sizals un citas Agave ģints augu tekstilšķiedras,

- kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citu augu tekstilšķiedras,

- sintētiskie ķīmiskie pavedieni,

- mākslīgie ķīmiskie pavedieni,

- strāvas vadītāji pavedieni,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polimīda,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda,

- sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

- citas sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras,

- mākslīgas ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

- citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

- dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta,

- dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, arī pozamenta,

- izstrādājumi, kuri iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēti pavedieni) un kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā, kas nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,

- citi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5605.

Piemērs:

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc var izmantot nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs:

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 sintētiskas dzijas no štāpeļšķiedrām, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas kopā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % no auduma svara.

Piemērs:

Audumi ar šūtām plūksnām, kas iekļauti pozīcijā 5802 un ko izgatavo no kokvilnas pavedieniem, kas iekļauti pozīcijā 5205, un no kokvilnas audumiem, kas iekļauti pozīcijā 5210, ir jaukti izstrādājumi tikai tad, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētiem pavedieniem, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta dzija.

Piemērs:

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no kokvilnas dzijas, kas iekļauta pozīcijā 5205, un no sintētiska auduma, kas iekļauts pozīcijā 5407, tad izmantotās dzijas acīmredzot ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts izstrādājums.

5.3. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst "dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, pozamenta vai ne", šī pielaide attiecīgajai dzijai ir 20 %.

5.4. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst "lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā, kas nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām", šī pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %.

6. piezīme:

6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. ailes noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem izstrādājumiem, var izmantot, ja tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ja to vērtība nepārsniedz 8 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6.2. Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50. līdz 63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs:

Ja saraksta noteikums paredz, ka konkrētā tekstilizstrādājumā (piemēram, biksēs) jāizmanto pavedieni, tad tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50. līdz 63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ietilpst tekstilmateriāli.

6.3. Ja piemēro noteikumu par procentuālo daudzumu, tad vērtība tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. nodaļā, jāņem vērā, aprēķinot vērtību izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem.

7. piezīme:

7.1. "Īpašie procesi" pozīcijās ex 2707, 2713-2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 ir šādi:

a) vakuumdestilācija;

b) sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c) krekings;

d) riformings;

e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sērskābes anhidrīdu; neitralizācija ar sārmainām vielām; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivētām zemēm, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) polimerizācija;

h) alkilēšana;

i) izomerizācija.

7.2. "Īpašie procesi" pozīcijās 2710, 2711 un 2712 ir šādi:

a) vakuumdestilācija;

b) sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c) krekings;

d) riformings;

e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sērskābes anhidrīdu; neitralizācija ar sārmainām vielām; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivētām zemēm, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) polimerizācija;

h) alkilēšana;

ij) izomerizācija;

k) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 — atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu pārstrādātajos produktos vismaz par 85% (ASTM D 1266-59 T metode);

l) tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem — deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, kas nav filtrācija;

m) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 — apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bar spiedienā un temperatūrā, kas pārsniedz 250°C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Eļļošanas materiālu pozīcijā ex 2710 turpmāka apstrāde ar ūdeņradi (piemēram, hidroattīrīšana vai atkrāsošana), konkrēti, krāsas vai stabilitātes uzlabošanai, tomēr nepieder pie īpašiem procesiem;

n) tikai attiecībā uz kurināmo mazutu pozīcijā ex 2710 — destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk kā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300°C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

o) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710, izņemot gāzeļļas un kurināmo mazutu, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

p) tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kas pēc svara satur mazāk kā 0,75 % eļļas) pozīcijā ex 2712, attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

7.3. Attiecībā uz pozīciju ex 2707, 2713 — 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 izstrādājumiem vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, noteikta sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai līdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.

III pielikums

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR 1 PARAUGS UN PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR 1 PIETEIKUMA PARAUGS

Instrukcijas attiecībā uz veidlapu

1. Katras veidlapas izmēri ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm no veidlapas garuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskām koka šķiedrvielām un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

2. Kopienas dalībvalstu un Latvijas kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest apstiprinātai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.

V pielikums

To izstrādājumu saraksts, kuru izcelsme ir Turcijā un kuriem nepiemēro 3. un 4. panta noteikumus — Harmonizētās sistēmas nodaļu un pozīciju secībā

1. nodaļa
2. nodaļa
3. nodaļa
0401 līdz 0402
ex 0403	Paniņas, raudzēts piens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābēti piena un krējuma produkti, kas vai nu ir, vai nav iebiezināti, vai satur cukura vai cita saldinātāja piedevu
0404 līdz 0410
0504
0511
6. nodaļa
0701 līdz 0709
ex 0710	Dārzeņi, izņemot cukurkukurūzu, kas iekļauta pozīcijā 0710 40 00 (neapstrādāti vai tvaicēti vai vārīti ūdenī), saldēti
ex 0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi, izņemot cukurkukurūzu, kas iekļauta pozīcijā 0711 90 30 (piemēram, ar sēra dioksīdu, sālījumā, sēra dioksīda vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tiešai lietošanai pārtikā
0712 līdz 0714
8. nodaļa
ex 9. nodaļa	Kafija, tēja un garšvielas, izņemot mate, kas iekļauta pozīcijā 0903
10. nodaļa
11. nodaļa
12. nodaļa
ex 1302	Pektīni, pektināti un pektāti
1501 līdz 1514
ex 1515 -	Citi negaistoši augu tauki un eļļas (izņemot jojobas eļļu un tās frakcijas) un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām
ex 1516 -	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, pāresterificētas, reesterificētas vai elaidinizētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas, izņemot hidrogenētu rīcineļļu, kas pazīstama kā "opālvasks"
ex 1517 un
ex 1518 -	Margarīni, cūku tauku imitācijas un tauki pārtikai
ex 1522 -	Taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi, izņemot trānu
16. nodaļa
1701
ex 1702 -	Citu veidu ciets cukurs, tostarp ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze; cukura sīrups bez aromātiskām vai krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, kas var būt maisījumā ar dabīgo medu; grauzdētais cukurs, izņemot to, kas iekļauts pozīcijās 1702 11 00, 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 50 00 un 1702 90 10
1703
1801 un 1802
ex 1902 -	Pasta, pildīta, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku, desu un līdzīgu produktu, vai visādu veidu gaļas un gaļas subproduktu, ietverot visu veidu taukus
ex 2001 -	Gurķi un pipargurķīši, sīpoli, mango čatnijs, Capsicum ģints augļi, izņemot saldos piparus vai Jamaikas piparus, sēnes un olīvas, sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi
2002 un 2003
ex 2004 -	Citi dārzeņi, kas sagatavoti un konservēti bez etiķa vai etiķskābes, saldēti, izņemot pozīcijas 2006 produktus, kā arī izņemot kartupeļus miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, un cukurkukurūzu
ex 2005 -	Citi dārzeņi, kas sagatavoti un konservēti bez etiķa vai etiķskābes, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 produktus, kā arī izņemot kartupeļus miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, un cukurkukurūzu
2006 un 2007
ex 2008 -	Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, citādi sagatavotas vai konservētas, arī ar cukura, cita saldinātāja vai spirta piedevu, kas nav minētas vai ietvertas citur, izņemot zemesriekstu sviestu, palmu galotņu pumpurus, kukurūzu, jamsu, saldos kartupeļus un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un citas līdzīgas augu ēdamās daļas
2009
ex 2106 -	Aromatizēts un iekrāsots cukurs, sīrupi
2204
2206
ex 2207 -	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk, kas iegūts no šeit minētajiem lauksaimniecības produktiem
ex 2208 -	Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 80 tilp. % un kurš iegūts no šeit minētajiem lauksaimniecības produktiem
2209
23. nodaļa
2401
4501
5301 un 5302

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ANDORAS FIRSTISTI

1. Latvija pieņem Andoras Firstistes izstrādājumus, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, kā Kopienas izcelsmes izstrādājumus šā Nolīguma nozīmē.

2. Minēto izstrādājumu izcelsmes noteikšanai 3. protokolu piemēro mutatis mutandis.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ SANMARĪNO REPUBLIKU

1. Latvija pieņem Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumus kā Kopienas izcelsmes izstrādājumus šā Nolīguma nozīmē.

2. Minēto izstrādājumu izcelsmes noteikšanai 3. protokolu piemēro mutatis mutandis.

Kopīgā deklarācija par izcelsmes noteikumu izmaiņu pārskatīšanu sakarā ar Harmonizētās sistēmas grozījumiem

Ja, ievērojot nomenklatūrā izdarītos grozījumus, izcelsmes noteikumu izmaiņas, kas ieviestas ar Lēmumu Nr. .../..., izmaina kāda līdz Lēmumam Nr. .../... spēkā esoša noteikuma būtību un izrādās, ka šāds grozījums rada situāciju, kas kaitē attiecīgo nozaru interesēm, tad, ja viena no Nolīguma pusēm līdz 2004. gada 31. decembrim, ieskaitot, to lūdz, Asociācijas padome steidzami izskata nepieciešamību atjaunot attiecīgā noteikuma būtību, kāda tā bijusi līdz Lēmuma Nr. .../... pieņemšanai.

Katrā ziņā Apvienotā komiteja trīs mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas no kādas Nolīguma puses, pieņem lēmumu atjaunot vai neatjaunot attiecīgā noteikuma būtību.

Ja attiecīgā noteikuma būtību atjauno, Nolīguma puses arī rada nepieciešamo tiesisko pamatu, lai nodrošinātu nepareizi uzlikto muitas nodokļu atlīdzināšanu par attiecīgajiem izstrādājumiem, kas ievesti pēc 2002. gada 1. janvāra.