• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jau varam skatīt nākamā gada budžeta aprises. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2001., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24814

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 28. maija sēdē

Vēl šajā numurā

29.05.2001., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jau varam skatīt nākamā gada budžeta aprises

Ministru prezidents Andris Bērziņš preses konferencē piektdien, 25.maijā

— Šodien kārtējā preses konferencē gribu parunāt par vienu lietu, par kuru pēdējā laikā ir maz runāts, — tas ir budžeta sastādīšanas process un īpaši sabiedrības iesaistīšana budžeta veidošanā, ko varam saukt arī par nulles budžeta veidošanu. Esmu jau stāstījis par vienošanos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju par to, ka tā izskatīs 48 dažādas valsts budžeta programmas un 12 dažādu uzņēmējsabiedrību programmas, lai pārliecinātos, ka katrs nodokļos samaksātais lats tiek racionāli un godprātīgi izmantots. Šīs pārbaudes jau faktiski ir beigušās, un notiek regulāras atbildīgo ministru un Darba devēju konfederācijas tikšanās, kur tiek apspriesti secinājumi par katru programmu. Jau šādā veidā ir izskatītas Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Satiksmes ministrijas programmas. No līdz šim iesniegtajiem Darba devēju konfederācijas secinājumiem par valsts budžeta programmām izriet, ka tā neredz, ka valsts budžeta nauda kaut kur tiktu izšķērdēta vai neracionāli izmantota. Gan par Labklājības ministrijas budžeta programmām, gan par Satiksmes ministrijas programmām slēdziens ir pilnīgi pretējs — ministrijām no valsts budžeta ir jādod vēl papildu līdzekļi klāt, lai tās varētu izpildīt visas savas paredzētās funkcijas pilnībā.

Ir, protams, arī kritiski ierosinājumi, piemēram, Labklājības ministrijai par to, vai līdzekļi, kas tiek izmantoti zāļu iepirkšanai un bezmaksas medikamentu kompensācijai, patiešām tiek izmantoti pareizi un nav iespējams pilnveidot šo sistēmu. Galīgais lēmums par šo jautājumu vēl nav pieņemts, un ir vienošanās, ka Darba devēju konfederācija izteiks konkrētus priekšlikumus, kā optimizēt šo kārtību. Iebildumi bija arī par Satiksmes ministrijas budžeta programmām. Darba devēji iebilda, ka, viņuprāt, četrām valsts akciju sabiedrībām, kuras šobrīd nodarbojas ar autoceļu uzturēšanu, ar sniega tīrīšanu un ceļu kaisīšanu ziemā utt., šie valsts pasūtījumi tiek piedāvāti par augstāku cenu, nekā to varētu noteikt, izsolot šo pakalpojumu veikšanu arī privātiem uzņēmumiem. Vienošanās šajā jautājumā netika panākta — gan ministrija, gan darba devēji palika katrs pie sava un katram ir savi loģiski argumenti, kā risināt šo problēmu. Tika nolemts, ka jāsagatavo vēl konkrētāki priekšlikumi par to, kā optimizēt pastāvošo kārtību. Jautājuma būtība slēpjas apstāklī, ka Latvijā tikai četras ziemas desmit gados ir sniegotas un tikai šajās četrās ziemās ir nepieciešama specializētā tehnika sniega tīrīšanai un ceļu kaisīšanai. Ja ceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek nodoti privātajām struktūrām, tām nav izdevīgi uzturēt šo tehniku, kas ir ļoti dārga. Tādēļ var izveidoties situācija, ka sniegotā ziemā mēs varam nesaņemt pietiekami kvalitatīvus ceļu uzturēšanas pakalpojumus.

Atzinīgi vārdi ir izteikti par atsevišķām VARAM budžeta pozīcijām, piemēram, par būvniecības stratēģijas iespējamo tālāko izstrādi, tāpat par Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo Reģionālās attīstības fondu.

Tika uzsvērts, ka Reģionālās attīstības fondam ir nepieciešams dot lielākus resursus, ar kuru palīdzību izlīdzināt tās atšķirības, kas ir Latvijas reģionu attīstībā, tostarp dažādojot arī uzņēmējdarbību tajos.

Sadarbība ar Darba devēju konfederāciju turpināsies vēl visu jūniju paralēli procesam valdībā, kur jau tiek skatītas budžeta aprises. Valdība jau pamatos ir apstiprinājusi valsts budžeta vidēja termiņa stratēģiju — tuvākajiem pieciem gadiem. Ministru kabintes ir apstiprinājis arī nākamā gada valsts budžeta sākotnējās aprises, skaitļus, par kuriem diskutēsim nākamās otrdienas sēdē.

— Vai Rīgas domē izveidotā koalīcija, kuras līgumā ir paredzēts arī tas, ka tā neatbalsta nevienu “Latvijas ceļa” vai Tautas partijas domnieku priekšlikumu, var kaitēt valdības stabilitātei?

— Man jāsaka godīgi, ka neesmu redzējis šo koalīcijas līgumu, tālab man nav bijis iespēju ar to iepazīties. Bet es domāju, ka ne situācija Rīgas domē, ne kādā citā Latvijas pašvaldībā nevar tieši ietekmēt valdības stabilitāti. Un neietekmēs.

— Kādā līmenī turpmāk varētu risināties darbs pie Latvijas — Lietuvas robežlīguma?

— Domāju, ka tā vai citādi attiecīgo ministriju speciālisti savā līmenī turpinās strādāt. Ja būs nepieciešams, iesaistīsies ministriju vadība, lai pavirzītu šo procesu uz priekšu.

— Kuras ministrijas?

— Zemkopības ministrija, kuras pārziņā ir visi zvejniecības jautājumi.

—Vai, jūsuprāt, informācija, kas parādās atklātībā par badastreikiem cietumos, ir objektīva, ņemot vērā to, ka ieslodzītie ir mēģinājuši ar jums sazināties, lai to noliegtu?

— Pagaidām neesmu jutis ieslodzīto mēģinājumus sazināties ar mani, vienīgi vakar esmu saņēmis vēstuli, kurā tiek rakstīts par to kārtību, kura it kā esot cietumos. Šo vēstuli esmu adresējis Tieslietu ministrijai, kura ir par to atbildīga. Tas ir jautājums par veikaliem cietumos, par to, kā tie ir organizēti. Es domāju, ka aptuveni pēc nedēļas mēs varēsim dot pilnīgu skaidrojumu par to, kas īsti tur notiek.

Gribu teikt, ka cietumos ir jāievieš kārtība. Pienesumi ir jāizslēdz no aprites kā iespēja ar to starpniecību nodrošināt nelegālu mantu, narkotiku apriti. Pasaules prakse ir tāda, ka cietumos esošie vai nu par tiem līdzekļiem, ko viņi nopelna iekšējā ražošanā, vai par tiem līdzekļiem, ko viņiem piegādā…

— Bet Latvijas cietumos nav šo iespēju strādāt, mācīties, organizēti atpūsties.

— Gluži tā nav. Šur un tur cietumos šo to dara. Notiek mācības, tiek šūti darba apģērbi – ne visur, bet šāda kārtība sāk atjaunoties. Svarīgi ir tas – ja kāds kaut ko vēlas iegādāties, viņš var to darīt, turklāt nelietojot skaidru naudu, ar bezskaidras naudas norēķinu starpniecību.

— Vai jums kā premjeram ir konkrēts plāns, kā risināt situāciju Rīgas slimnīcās? Divas no tām vairs nepieņem pacientus.

— Tā īsti nav tiesa, ka slimnīcas nepieņem pacientus. Kā šorīt lasīju avīzēs, runa ir par to, ka tiks ierobežota plānveida pacientu pieņemšana. Ir labklājības ministrs, ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kuriem jārealizē savas funkcijas un pareizi jāsadala nauda. Kas attiecas uz līdzekļiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana pildās labi, šajā gadā ir prognozēts 9 procentu pieaugums, tas nozīmē, ka kopumā par 9 procentiem vairāk naudas nonāk veselības aprūpes sistēmā kā sistēmā. Tas, vai šie līdzekļi ir pareizi sadalīti, ir Labklājības ministrijas jautājums, ar ko tai ir jātiek galā. Ja ir nepieciešama Ministru kabineta iejaukšanās, tad pēc Labklājības ministrijas sagatavotiem priekšlikumiem mēs to varam darīt.

— Vai Privatizācijas aģentūra ir iesniegusi Ministru kabinetā jaunos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumus?

— Nē, vēl Ministru kabinetā nav saņemti nevieni no noteikumiem.

— Pagājušajā tikšanās reizē ar žurnālistiem jūs teicāt, ka tuvāko nedēļu laikā varētu tikt skatīts jautājums par celulozes rūpnīcu. Vai tas ir pavirzījies uz priekšu?

— Kā man ir teikts, tiek saskaņoti viedokļi ar iespējamajiem projekta līdzdalībniekiem, un projektam tūlīt jābūt iesniegtam Ministru kabinetā.

— Kā jūs komentētu Krievijas Valsts domes aicinājumu vērst pretdarbību pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā. Kā tas varētu ietekmēt Latvijas virzību uz NATO?

— Krievijas Valsts dome, tāpat kā Latvijas parlaments, ir tiesīga pieņemt jebkurus lēmumus, un, protams, katra valsts aizstāv savas intereses, tajā skaitā arī ģeopolitiskās intereses. No Latvijas valsts viedokļa līdzdalība NATO un Eiropas Savienībā nav mērķis, bet līdzeklis mērķa sasniegšanai. Mērķis ir nodrošināt Latvijas valstij ilgtermiņa attīstības garantijas, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka mēs tāpat kā citas Eiropas valstis varētu simt, divsimt gadus mierīgi dzīvot bez kariem, revolūcijām, nacionalizācijām, denacionalizācijām, deportācijām un visādām citādām “ -ācijām”. Svarīgi, lai cilvēki gribētu šeit uzturēties ilgtermiņā, lai pie mums būtu labvēlīga vide uzņēmējdarbībai un viss normāli attīstītos. Es uzskatu, ka transnacionālā komponente jeb NATO, Amerikas līdzdalība mūsu drošības sistēmā ir ārkārtīgi svarīga, jo tā ir papildu garantija, ka neviens šeit, Eiropā, neatkarīgi no tā, vai tā būs liela vai maza valsts, vairs nevarēs aiz mūsu muguras vienoties par iespējām sadalīt Eiropu kaut kādās ietekmes zonās.

— Bet vakar Krievijas vēstnieks Latvijā, tiekoties ar deputātiem, ir izteicis domu— vai Latvijai nepietiek tikai ar Eiropas Savienību?

— Tā ir katras attiecīgās valsts izvēle. Mēs esam savu izvēli izdarījuši, sakot, ka mēs savai drošībai gribam redzēt pat divus garantijas mehānismus — vieni ir tie, kurus nodrošina Eiropas Savienība, otri — kurus nodrošina NATO. Un, ja mēs pavisam nopietni analizējam šo problēmu, tad jāsaka, ka kaut kādā veidā nodalīt Eiropas Savienību no NATO šobrīd ir neiespējami. Eiropas Savienība un NATO ir viens un tas pats mehānisms neatkarīgi no tā, ka dažas Eiropas Savienības valstis pagaidām nav NATO dalībvalstis. Es uzsveru — pagaidām, jo tieši šādā veidā ir attīstījusies Eiropas drošības sistēma. Jautājums par to, kā izskatīsies jaunā Eiropas drošības sistēmas arhitektūra, tā, par kuru runā bijušais NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana, ir vēl iezīmēts tikai hipotētiskā līmenī. Vēl neviens lēmums nav pieņemts.

Liena Pilsētniece,

“LV” nozares redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!