"Latvijā jūtos gandrīz kā mājās"

Sestdien, 2. jūnijā, — Itālijas Republikas Valsts svētki

Maurīcio Lo Rē ( Maurizio Lo Re ), Itālijas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu politisko un ekonomisko situāciju Itālijā valsts svētku priekšvakarā? Nesen Itālijā notika vispārējās vēlēšanas.

— Jā, 13. maijā mūsu valstī bija vispārējās vēlēšanas,

un tagad parlamentā vairākumu veido centriski labējās partijas. Tuvākajās dienās tiks sastādīta centriski labēja valdība. Kā atceraties, iepriekšējā parlamentā vairākums bija centriski kreisajiem spēkiem. Mūsu tauta ir skaidri izteikusi savu gribu. Vēlēšanās piedalījās 81,2 procenti balsstiesīgo. Kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām Itālijā tas ir zemāks procents, Eiropas valstu kontekstā tas apliecina augstu mūsu sabiedrības politisko aktivitāti. Tikai nedaudzāš Rietumeiropas valstīs vēl var vērot līdzīgu vēlētāju aktivitāti. Tuvākajās dienās jaunais parlaments sāks darbu, un Itālijas Republikas prezidents Karlo Adzeljo Čampi uzdos vēlēšanu uzvarētājam Silvio Berluskoni sastādīt jauno valdību.

— Kā jūs raksturotu Itālijas ekonomikas pašreizējo stāvokli?

— Varu teikt, ka Itālijas ekonomika pašlaik ir labā stāvoklī. Mūsu ražotāji sasnieguši augstu produktivitātes līmeni. Dažos pēdējos gados nodarbinātības līmenis pieaudzis līdz divdesmit vienam miljonam trīssimt tūkstošiem strādājošo, un kopumā mūsu ražošana ir tiešām labā stāvoklī. Jūs varbūt zināt, ka Itālijā ir vairāk nekā simt rūpnieciskie rajoni jeb teritoriālās zonas, kurās tiek īstenota dažādu ražošanas nozaru integrācija, veidojot noteiktu infrastruktūru. Šie rajoni ir ļoti viendabīgi, un tas ir nozīmīgs Itālijas ekonomikas stimuls. Kā zināms, kopumā Eiropā pašlaik ir lēnāks ražošanas pieaugums, un arī mūsu nacionālais kopprodukts pēdējā gadā pieaudzis par 2,5 procentiem. Šo skaitli iespaidojusi arī ASV ekonomiskā situācija un Japānas strukturālā krīze. Protams, tas ietekmējis arī ekonomisko attīstību Itālijā, jo kopumā visā Eiropā ekonomika patlaban attīstās lēnāk. Es gribu uzsvērt, ka Itālijas valdība ir nolēmusi norakstīt nabadzīgo valstu parādu, kas kopā ir 4,1 miljards ASV dolāru. Šī Itālijas iniciatīva domāta, lai trūcīgajām valstīm dotu labu pamatu cīņai pret nabadzību, lai tās labāk varētu īstenot savas nacionālās attīstības programmas. Itālija pašlaik ir pasaules astoņu attīstītāko valstu kluba G 8 prezidente, un jūlijā pie mums Dženovā notiks G 8 valstu vadītāju apspriede, kas būs veltīta nabadzības apkarošanai.

— Kāda jums izskatās pašreizējā situācija Latvijā?

— Es teiktu, ka Latvijas ekonomikas 2000. gada rezultāti ir visnotaļ labi. Ļoti cerīgi sākts arī 2001. gads. Taču jāapzinās, ka jūsu nacionālajai ekonomikai būs vajadzīgi gadi, lai sasniegtu Rietumeiropas valstu līmeni. Taču es esmu pārliecināts, ka tas notiks. Runājot par politisko situāciju — domāju, ka tā Latvijā ir visumā stabila. Taču, manuprāt, jūsu cilvēki vēl pietiekami neuzticas valsts amatpersonām. Politiskās partijas ir sašķobījušas cilvēku uzticību. Protams, tas nav tas labākais demokrātiskā valstī, un jācer, ka šī parādība drīz tiks pārvarēta.

Man arī šķiet, ka, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas tautām, jūsu cilvēki neizskatās īpaši apmierināti. Ka daudziem cilvēkiem trūkst īstas ticības sev pašiem un savai valstij. Daļa cilvēku jūtas bezpalīdzīgi un nespēj pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem. Taču es esmu pārliecināts, ka latvieši tomēr spēs vairot savu pašapziņu, īpaši kad Latvija būs kļuvusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Nav šaubu, ka labākas izglītības iespējas sekmēs sabiedrības konsolidāciju. Šo procesu sekmēs arī Latvijas ciešāki kontakti ar citām Eiropas valstīm.

— Kāda jums šķiet Latvijas un Itālijas divpusējo attiecību jaunākā attīstība?

— Es domāju, mūsu divpusējās attiecības nemaz nevarētu būt vēl labākas. Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pērn decembrī Romā tikās ar savu itāļu kolēģi Lamberto Dini. Viņu sarunās tika apstiprināts mūsu divpusējo attiecību sekmīgais raksturs un uzsvērta nepieciešamība aktivizēt ekonomisko sadarbību, jo mūsu kontakti vēl tālu atpaliek no potenciālajām iespējām. Itālija ir tikai divpadsmitajā vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem. Protams, ir vēl daudz citu sadarbības piemēru. Latvijas tieslietu ministre Ingrīda Labucka pērn novembrī Romā piedalījās Eiropas Padomes rīkotajā konferencē par cilvēka tiesībām, bet iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pērn decembrī Palermo piedalījās ANO konferencē par cīņu pret organizēto noziedzību. Martā speciālo uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš piedalījās e—vadībai veltītajā konferencē Neapolē.

Savukārt Rīgā pērn decembrī jau trešo reizi tikās Itālijas un Latvijas sadarbības grupa. Pēc tam ar Itālijas — Latvijas biznesa centra Ķīpsalā aktīvu līdzdalību divdesmit viens Itālijas Lacio apgabala biznesmenis apmeklēja Latviju, lai izpētītu šejienes tirgus iespējas un veidotu sadarbību ar Latvijas partneriem. Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka šī gada sākumā Rīgā tika atvērts Itālijas tirdzniecības pārstāvniecības birojs, kas ir uzskatāms apliecinājums mūsu ekonomisko sakaru sekmīgai attīstībai. Es gribu uzsvērt, ka līdz ar šī biroja atvēršanu mēs varam labāk iedrošināt savus uzņēmējus sadarbībai ar Latvijas partneriem. Viņus iedrošina arī tas, ka šajā procesā tiek iesaistīts gan sabiedriskais sektors, gan privātuzņēmēji, šo sadarbību sekmē arī mūsu valdību un daudzu reģionu pašvaldību atbalsts. Mēs veltām daudz enerģijas, lai Itālijā izplatītu informāciju par Latviju un tādējādi vēl vairāk sekmētu mūsu valstu divpusējo sadarbību. Kopumā es ar šo procesu esmu ļoti apmierināts.

Nozīmīga ir arī mūsu sadarbība kultūrā. Piemēram, nupat maijā Rīgā notika Latvijas izcelsmes itāļu mākslinieces Lolitas Timofejevas izstāde, kā arī divi Latvijas Filharmonijas kamerorķestra koncerti itāļu diriģenta Masimo Lambertīni vadībā. Pirmais koncerts bija veltīts Rīgas un Florences draudzībai. Runājot par otro koncertu, ir svarīgi atzīmēt, ka Latvijas orķestris Itālijas diriģenta vadībā spēlēja itāļu komponistu mūziku. Martā šis orķestris ar to pašu diriģentu uzstājās Itālijā. Manuprāt, tas bija ļoti nozīmīgs notikums Latvijas un Itālijas kultūras sakaru kontekstā. Šajās dienās kino "Rīga" notika Itālijas kino dienas, kuru programmā bija desmit brīnišķīgas itāļu filmas. Nozīmīgs fakts ir izdevniecības "Jumava" izdotā Kurcio Malapartes grāmatas "Āda" tulkojums, šīs grāmatas atvēršanas svētki notika pirms dažām nedēļām. Savukārt izdevniecība "Atēna" nupat laidusi klajā Alesandro Bariko grāmatu "Zīds". Gribu arī pieminēt, ka esmu apbalvojis trīs jūsu universitātes itāļu valodas studentus par rezultātiem itāļu prozas un dzejas tulkojumu konkursā. Pavisam šajā konkursā piedalījās divdesmit septiņi studenti. Visbeidzot, es gribu atzīmēt, ka Itālija dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu jūsu Brīvības pieminekļa restaurācijā, palīdzot izpētīt piemineklī izmantotās Itālijas travertīna daļas un piegādājot restaurācijai nepieciešamo travertīnu. Itālijas "Accademia Nazionale dei Lincei" un Latvijas Zinātņu akadēmijas pērn decembrī noslēgtā ilgtermiņa sadarbības līguma ietvaros sadarbībā ar Itālijas ģeologiem Latvijas ekspertu grupa martā apmeklēja Itāliju, lai atrastu tieši tādu travertīnu, kāds izmantots Brīvības pieminekļa būvē. Maija sākumā divpadsmit travertīna gabali tika atgādāti Rīgā kā Itālijas firmas "Travertini Giansanti" dāvana. Kā redzat, mūsu sadarbība ir aktīva gan ekonomikā, gan politikā, gan arī kultūrā. Taču mēs to joprojām cenšamies stiprināt, un es arī pats personīgi tam veltu daudz enerģijas.

— Kā jūs vērtējat Latvijas virzību uz Eiropas Savienību? Itālija ir viena no ES dibinātājvalstīm.

— Latvija ir viena no vislabāk sagatavotajām ES kandidātvalstīm. Itālija uzskata, ka ES paplašināšana ir svarīga visai Eiropai gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Itālijas premjerministrs Džuliāno Amato ne mirkli nav šaubījies par ES paplašināšanu. Viņš ir deklarējis, ka tā dos pozitīvu attīstību visai Eiropai. Kultūras ziņā Latvija vienmēr piederējusi pie Rietumu pasaules. Vienīgi traģiskie Otrā pasaules kara notikumi un aukstā kara gadi Latviju atrāva no Rietumeiropas, apturot jūsu politisko un ekonomisko attīstību. Pievienošanās ES iekļaus Latviju Rietumu sekmīgās attīstības gultnē, kas būs radikāls pretstats okupācijas gadu tirānijai, haosam un nabadzībai. Dalība ES sekmēs Latvijas ekonomisko attīstību. Iestājoties ES, Latvija gūs brīvu pieeju ES tirgum. Savukārt ārvalstu investoriem jūsu iestāšanās ES būs jauns impulss sadarbībai ar Latviju. Tas būs arī signāls, ka Latvija sekmīgi cīnās ar korupciju un citām negatīvām izpausmēm. Kritīsies kredītu likmes, un tas viss radīs labvēlīgus apstākļus straujam jūsu valsts ekonomikas uzplaukumam. Eiropas likumdošana jaunajām ES dalībvalstīm palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu biznesa vidi. Iestājoties ES, Latvija iegūs tiesības runāt kā līdzīgs ar līdzīgu citu ES dalībvalstu, arī lielo valstu, vidū. Latvijas iestāšanās ES dos labumu arī jūsu laukiem, bet labi izglītotiem cilvēkiem ar angļu, itāļu, vācu vai franču valodas zināšanām pavērsies daudz plašākas karjeras iespējas.

Protams, jums būs nepieciešams turpināt administrācijas reformu un pārkārtot tieslietu sistēmu, kā arī stiprināt cīņu pret korupciju un tālāk sekmēt nepilsoņu integrāciju. Svarīgi ir arī likvidēt sociālo nevienlīdzību un veicināt reģionālo attīstību. Lai iestātos ES, nepietiek tikai izpildīt visas prasības, kas ietvertas astoņdesmit tūkstošos ES likumu, kas pazīstami ar nosaukumu "acquis communautaire" . Šos likumus vajadzēs arī ieviest dzīvē un pildīt. Es no sirds ceru un novēlu, ka Latvija tiks iekļauta pirmajā ES paplašināšanas kārtā. Sabiedriskās domas aptauja "Eurobarometer" rāda, ka piecdesmit astoņi procenti itāļu atbalsta ES paplašināšanu. Ļoti nozīmīgi, ka starpība starp paplašināšanas atbalstītājiem un pretiniekiem ir apmēram 38 procenti. Citās valstīs šī starpība ir daudz mazāka, piemēram, Zviedrijā — 22 procenti, Dānijā — 21 procents, bet caurmērā ES valstīs — tikai 9 procenti. Kā redzat, itāļi ir ļoti pārliecināti un stingri iestājas par ES paplašināšanu. Un tas ir ne vien valdības, bet visas itāļu tautas viedoklis.

— Vai tikpat labvēlīga Itālijas attieksme ir arī pret Latvijas vēlmi un centieniem iestāties NATO?

— Itālija pilnībā atbalsta NATO atvērto durvju politiku, uzņemot Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis un nodrošinot NATO attīstības reģionālo līdzsvaru. Mēs uzskatām, ka Krievijai nevajadzētu uztraukties par šīs aizsardzības organizācijas paplašināšanu. NATO paplašināšana ir Eiropas drošības stūrakmens. Ļoti nozīmīga bija visu deviņu NATO kandidātvalstu premjerministru tikšanās Bratislavā, skaidri paužot savu kopīgo politisko gribu. Tomēr gribu arī uzsvērt, ka ES atšķirībā no NATO nav drošības organizācija. Taču, neraugoties uz to, arī iestāšanās ES pastiprinās tās dalībvalstu drošību. Jo grūti iedomāties, ka kāds varētu apdraudēt ES dalībvalsti.

— Ir jau apritējušas trīs ceturtdaļas gada kopš jūsu akreditācijas. Rīgā jums jau bijis rudens, ziema un pavasaris. Kā jūtaties mūsu valstī?

— Latvijā es jūtos ļoti labi. Jūsu valsts ir ļoti skaista, tiešām brīnišķīga. Latvieši ir ļoti draudzīgi un simpātiski. Man ir ļoti interesanti un patīkami iepazīt jūsu valsti un Latvijas skaisto dabu, kā arī jūsu tautas bagāto kultūras mantojumu. Lielu iespaidu uz mani atstājusi latviešu apņēmība atgūt savu likumīgo vietu starp citām tradicionāli brīvām, demokrātiskām Eiropas tautām. Arī mana sieva Latvijā jūtas ļoti labi. Meita, kas Romas Universitātē studē arhitektūru, jau divreiz apmeklējusi Latviju, un viņai te ļoti patīk. Viņa apbrīno Rīgas skaisto arhitektūru. Vēstniecībai gan ir daudz darba, jo esam tikai desmit darbinieki — itāļu diplomāti kopā ar vietējiem latviešu darbiniekiem, līdz ar to katram nākas veikt dažādus pienākumus. Taču es cenšos uzlabot darba apstākļus vēstniecībā. Mums ir viegli kontaktēties ar Latvijas ierēdņiem, mēs ļoti konstruktīvi sadarbojamies. Pirmie darba rezultāti ir labi, bet tādi tie nebūtu bez labās sadarbības un latviešu draudzīgās attieksmes.

— Kā jūs mūsu zemē pavadāt savu brīvo laiku?

— Diemžēl man tāda ir maz, tikai nedēļas nogales, un tad arī ne vienmēr. Man patīk lasīt, klausīties mūziku, spēlēt šahu un kārtis. Mīlu arī garas pastaigas. Jāteic, es jūtos labi jebkurā sabiedrībā. Man Latvijā ir ļoti viegli staigāt pa jūsu ielām, braukt ar vilcienu... Man nav problēmu kontaktēties ar visdažādākajiem cilvēkiem. Arī valoda nav šķērslis. Es jau mazliet saprotu latviski, sieva gan daudz labāk. Taču daudzi latvieši māk angļu valodu. Un simt astoņdesmit studenti jūsu Universitātē studē itāļu valodu.

— Tas ir liels skaitlis!

— Jā, tas ir patiešām labi. Un tie nav tikai operdziedoņi.

Varu teikt, ka Rīgā jūtos gandrīz kā mājās.

— Vai mūsu sarunas izskaņā jūs vēlētos ko pateikt mūsu lasītājiem un kopumā Latvijas sabiedrībai?

— Es gribu novēlēt jums visu labāko, pilnveidojot jūsu valsts sabiedrību. Es gribu novēlēt Latvijai panākumus, tuvākajos gados pievienojoties mums ES. Tad mūsu valstis varēs kopā strādāt vēl labākai Eiropas nākotnei un mūsu kopīgajam uzplaukumam.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors