• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satiksmes ministrs - intervijā Latvijas Radio vakar, 27.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2001., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25751

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Abkommen zwischen der Republik Lettland und der Bundesrepublik Deutschland über den Luftverkehr

Vēl šajā numurā

28.06.2001., Nr. 100

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Satiksmes ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 27.jūnijā

GORBUNOVS1.JPG (19009 BYTES) — Sāksim ar lietām, kas skar dzelzceļu. Kāpēc “Latvijas dzelzceļš” sadalīts sīkās vienībās — Dīzeļvilcienu pārvalde, tad ir Elektrovilcienu pārvalde, tur biļetes ir atsevišķi un tādā garā. Līdz ar to nākamais jautājums — kā var būt, ka, piemēram, Alūksnes dzelzceļš nepelna un tranzīts pelna, bet nedalās ar Alūksni, mazais lai velk dzīvību, kā grib, kāpēc tādas šķērsas subsīdijas uzskata par neekonomiskām?

A.Gorbunovs: — Nu, vispirms tā mums vēsturiski un tehnoloģiski ir izveidojusies elektrovilcienu kustība, saistīta ar Rīgas reģionu, Aizkraukli, Jelgavu, Jūrmalu, Tukumu, tālāk Saulkrasti, bet tālāk, restrukturizējot dzelzceļu, nav izslēgta iespēja, ka gan dīzeļvilcienus, gan elektrovilcienus apvienos vienā. Šeit gan jāsaka, ka problēmas ir ar šīm dotācijām, valdībā mēs atkal lemsim par nākamiem piedāvājumiem vai nākamiem optimāliem modeļiem, kā dotēt pasažieru pārvadājumus, un tur arī tomēr parādās, ka Rīgas reģions ir tāds īpašs reģions, tas gan arī nosegts tikai ar elektrovilcieniem, jo uz Rīgu ļoti daudzi brauc strādāt no tuvākajiem rajoniem un otrādi.

Ja iesaistītu pašvaldības šajā finansēšanā, tad loģika tomēr saka, ka Rīgai un arī citiem, kuri atved cilvēkus no Rīgas ar ienākuma nodokli, kas ir nopelnīts Rīgā, vajadzētu kopīgi dotēt, arī valdībā izskanēja tāds viedoklis, ka vēlreiz jāskata un varbūt jāapvieno.

Par otro jautājumu. Nu, Alūksnei būtu grēks žēloties, jo no 300 000 latu dotācijas, kura ir pasažieru pārvadājumiem, lielākā daļa aiziet Gulbenes–Alūksnes mazbānītim, gan kā kultūrvēsturiskai, gan arī praktiskai satiksmes vērtībai. Diemžēl citur šādas dotācijas no tiem 300 tūkstošiem nevar piešķirt, bet — kāpēc nevar vispār dalīties? Līdz šim dalās ar šīm dotācijām, neviens cits jau nedotē pasažieru pārvadājumus elektrovilcienos un dīzeļvilcienos kā pats “Latvijas dzelzceļš”, bet jāsaprot, ka šajās tirgus attiecībās, kad jāmaksā tik, cik maksā pakalpojums, dzelzceļš arvien vairāk noplicināsies, jo, ja nav šīs dotācijas nerentabliem pasažieru pārvadājumiem, tad “Latvijas dzelzceļš”, piemēram, neatjauno lokomotīves un elektrovilcienus, nepietiekamu uzmanību veltī ieguldījumiem sliežu ceļos, un tad nonāk pie tā, ka, piemēram, sliežu ceļu stāvoklis mazrentablajos posmos ir tāds, ka pa to vienkārši vairs nevar braukt drošības pēc. Un tā faktiski dzelzceļš lēni iet uz bankrotu. Arī Eiropā un citur, ja ir nerentabli pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, kas ir vajadzīgi sabiedrībai vai šiem reģioniem, tad valsts vai pašvaldība dotē, bet viss pārējais notiek normālā apritē, dzelzceļš strādā, pelna, atjauno savu infrastruktūru un tā tālāk.

— Jautājums bija arī par elektrovilcieniem — kāpēc tik sarežģīti ar tām biļetēm, vairs nevar iekāpt un izkāpt pa ceļam, katru reizi jāpērk sava biļete. Klausītāji saka — tiek darīts viss, lai tikai sarežģītu, nevis atvieglotu.

A.Gorbunovs: — Es diemžēl saņemu jau otrreiz šādus jautājumus, es to tā, kā jums ir noformulēts, nodošu Zorgevica kungam un prasīšu, lai viņš izskaidro, un varbūt kādreiz varētu paaicināt arī darbiniekus, kas nodarbojas ar organizēšanas praktiskām detaļām, kas var izstāstīt par biļetēm un citām lietām.

— Jūs pieminējāt Zorgevica kungu, zvanīja viens no pēdējiem dzīvajiem lokomotīves vadītājiem, viņš pats sevi pieteica kā Dailis Pirro(?) par to, ka Zorgevics pats ir noteicis sev algu. Kā var viens sev noteikt algu pats, nerēķinoties ar citiem, it sevišķi zinot, ka viņam tā alga ir ļoti augsta?

A.Gorbunovs: — Alga viņam ir tiešām augstāka nekā ministram, bet šīs algas viņš pats nav noteicis, šīs algas noteica jau pirms pusgada laikam Ministru kabinets, speciālie Ministru kabineta noteikumi, kuros ir mēģināts precīzi no uzņēmuma pamatkapitāla apgrozījuma un tā tālāk, no viņu darbības rādītājiem noteikt arī šo uzņēmumu vadītāju algas. Nu, mums “Latvijas dzelzceļš” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, 15 tūkstoši strādājošo, tagad nedaudz mazāk, un nodokļos vien tiek nomaksāti 30 miljoni Latvijas valsts budžetā. Un tāpēc, protams, arī man kā ministram vienmēr ir šī dilemma, ja es salīdzinu algas, piemēram, ministrijā, paša ministra algu un …

— Jā, man gribējās tīri cilvēciski paprasīt — jūs taču arī daudz strādājat, vai nestrādājat tik daudz kā Zorgevics, jums nav žēl, ka jūs saņemat mazāk?

A.Gorbunovs: — Žēl, protams, es arī gribētu lielāku algu, un kurš tad negribētu Latvijā lielāku algu, tas jau neattiecas tikai uz mani. Bet tad, kad mēs to emocionālo drusciņ palaižam garām, tad ir jāsāk rēķināt to, cik darba tirgū maksā tādi speciālisti, un es, tagad darbojoties praktiskās sfērās nu jau ilgāk nekā trīs gadus, uzskatu, ka labiem speciālistiem, kuri nodrošina to uzņēmumu darbību, kuriem liels svars valstī, nevajadzētu žēlot algai, bet visam būtu jābūt samērīgi.

— Mēs pieskārāmies iepriekš dzelzceļa biļetēm, te jautājums ir. Latvijas Radio jau kādā iepriekšējā reizē, kad jūs bijāt, runāja arī par autobusu biļetēm un biļetēm invalīdiem, kuriem reizēm ir ilgi un grūti iekļūt autobusā, jo to vietu nav.

A.Gorbunovs: — Jā, es arī vienreiz raidījumā klausījos invalīdu viedokli par šīm problēmām un mēģināju gan iedziļināties, gan arī valdībā šīs lietas ierosināt. Būtība ir tāda, ka katrā autobusā invalīdiem ir rezervētas divas vietas, bet tās ir iepriekš jāpasūta, diemžēl dotēšanas līdzekļi neatļauj vairāk, un faktiski reāli valsts dotēja tikai vienu vietu autobusā. Tagad nākamā 2002.gada budžeta projektā pagaidām, es ceru, ka tā tas būs, valdība ir paredzējusi palielināt invalīdiem un represētajiem dotācijas tieši autobusu pārvadājumos, un es esmu ļoti lūdzis Satiksmes ministrijā Pasažieru pārvadājumu departamentu sekot, lai šī kārtība, kurai jānodrošina invalīdu pārvadāšana ar autobusiem, tiktu nodrošināta, bet diemžēl dažreiz iznāk tā, ka uz šo vienu autobusu pretendē vairāki, un tad ir šīs problēmas.

— Vai nevajadzētu tām smagajām mašīnām, kas ved baļķus, materiālus no mežiem uz ostu un sabojā gaisu, uzlikt kārtīgus nodokļus? Te runa nav tikai par gaisu, bet arī par autoceļiem, tāds ir ierosinājums vienam klausītājam.

A.Gorbunovs: — Jā, es varu iedomāties, ka, piemēram, saņemu vēstules, ka šādi baļķu vedēji izdangā vienu lauku ceļu, piemēram, uz vienu māju, divām vai trijām. Es pat nevaru pateikt, cik svarīgs lauku cilvēkam ir viņa ceļš līdz viņa mājām, it sevišķi lietavās, ja tas izdangāts, nav izbraucams. Vajag risināt šo jautājumu caur nodokli, jāsaka, ka kravas mašīnas tā saucamo transportlīdzekļa nodevu, kuru maksājam mēs visi, kam ir transportlīdzeklis, automašīnas, vien viņi maksā pietiekami lielu — 300 latu gadā, un tas, salīdzinot ar vispārējiem līmeņiem Eiropā, nemaz nav tik zems. Bet es domāju, ka šeit ir gan Satiksmes ministrijai, gan policijai, gan attiecīgiem dienestiem jādarbojas kopā, lai šīs automašīnas nepārkrauj, jo vismaz analīze rāda, ka gandrīz katra astotā kravas mašīna tāda ir, it sevišķi tās, kas kursē pa vietējiem ceļiem. Dabiski, ka ceļi neiztur to, pēc tam šie stiprinājumi un viss pārējais… tātad, no vienas puses, kontrole, no otras puses, arī pašiem smago automašīnu vadītājiem ir jāsaprot, ka sabiedrības attieksme tieši tāda var būt, ka prasīs, lai viņi maksā vairāk, jo viņi tiešām šos ceļus izdangā. Un kas būs, ja, piemēram, tiks būvēta šī celulozes rūpnīca, tad intensitāte pieaugs iekšzemē ar šiem baļķiem un materiāliem, kurus vedīs, protams, šeit ir programma par ceļu nostiprināšanu, jo mums ir plašs ceļu tīkls, bet tie nav būvēti ar visu savu pamatni un virsmām, viņi nav būvēti tādam svaram.

— Ja kādam patiešām, kā jūs teicāt, divas, trīs tālāk mājas, tiek izdangāts ceļš, vai viņiem ir jēga kaut kur meklēt palīdzību, sūdzēties?

A.Gorbunovs: — Nu, protams, vispirms ir jāfiksē, kas tā par mašīnu.

— Tur jau gan var redzēt — tādā situācijā parasti cērt un ved visu laiku.

A.Gorbunovs: — Jā, jāfiksē numurs, pēc tam, kas tā par firmu, kas izstrādā šo mežu un ved, un viņiem šis ceļš ir jāsakārto. Tur ir lielākā problēma, ka viņi ilgu laiku to nedara, bet cilvēkam katra diena ir svarīga, lai ceļš būtu izbraucams. Un, protams, arī vietējās pašvaldības mēģina cīnīties, man arī ir sūdzējušies, ka tas ir ļoti nepateicīgs darbs.

— Laikam likumdošanas akts kaut kāds vajadzīgs, lai tā lieta vienkāršāka būtu…

A.Gorbunovs: — Jā, arī to vajadzētu.

— No Liepājas zvanīja par ceļu Liepāja–Ventspils, sāka pērn asfaltēt, palika kādi desmit kilometri pie Pāvilostas, solīja, ka uzliks asfaltu pavasarī, ir jau jūlijs, nekas nenotiek.

A.Gorbunovs: — Nu, es domāju, ka tur ir ne tikai uguntiņa tuneļa galā, bet tur jau saulīte spīd, jo tur bija 21 kilometrs laikam, tātad desmit jau ir noklāti ar asfaltu, un man ziņoja, ka vakar jau laikam ir notikusi izsole, šis ceļš ir šīgada plānā un līdz rudens salnām noteikti tiks noasfaltēts, un es domāju, ka tas būs liels ieguvums Pāvilostai un Jūrkalnei, un visiem, kas brauc gar jūrmalu no Ventspils uz Liepāju tālāk uz leju.

— Un kāda ir situācija ar citiem ceļiem šobrīd?

A.Gorbunovs: — Ar citiem ceļiem tā situācija nav tik laba, kā tā iezīmējusies, piemēram, pie Pāvilostas, kaut gan jāsaka, arī tur viņi ilgi gaidīja šo ceļa asfaltējumu, bet daudzviet arī tāpat gaida. Diemžēl atlikto darbu apjoms ir sasniedzis summu — 325 miljonus, tas nozīmē, ka jāremontē kaut kur ceļš, bet tas netiek remontēts, nu tikai tādā veidā, ka tiek atjaunota virsma, pielabots, nevis remontēts. Es esmu valdību informējis vairākkārt par ceļu stāvokli Latvijā un domājot par nākotni. Jo ceļš jau nesabrūk vienā dienā, varētu jau izdzīvot šo vasaru, bet, domājot par nākotni, valdība ir konceptuāli pieņēmusi, ka akcīzes nodokli pārdalīs par labu ceļiem, tas ir, palielinot desmit procentus, kas ir apmēram desmit miljoni. Otrs — vēl diskutēsim par to, ka būtu jāpalielina ikgadējā transporta nodeva, kas arī dotu divus miljonus, bet lai būtu šis viens un otrs palielinājums nevis vispār, bet ļoti konkrēti, it sevišķi pēdējais, lai autovadītāji jūt, ka šī nauda izmantota mērķtiecīgi un konkrēti. Šī lauku ceļu programma tiks turpināta, es esmu nosaucis, un man liekas, ka Latvijā jau zina šos maršrutus gan Kurzemē (Tukums–Auce, Talsi–Dundaga–Mazirbe, Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka, Ventspils–Kolka, Tukums–Kuldīga), Zemgalē (Rīgas HES–Jēkabpils, Vecumnieki–Nereta–Subate), Vidzemē (Ziemeļu stīga, tā nāk no Ainažiem un aiziet uz Alūksni augšā un pat tālāk vēl, Rīga–Ērgļi, Pļaviņas–Ērgļi centrā), Latgalē (Viļaka–Kārsava, Malta–Sloboda, Malta–Dagda, tas posms, un Kārsava–Ludza–Ezernieki iziet tālāk uz Krāslavu vai Daugavpili). Šī ir tā konkrētā lauku reģionālo ceļu programma, kura tālāk tiks turpināta.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Intervija Latvijas Radio 27. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!