MĒS VISI PASAULĒ

Ministru prezidents:

— tiekoties ar Amerikas ekonomistiem

Ministru prezidents Andris Bērziņš 7.jūlijā piedalījās lietišķajās pusdienās ar Amerikas tirdzniecības palātas biedriem un teica uzrunu ( skat. — zemāk ).

Vispirms Ministru prezidents apsveica klātesošos sakarā ar ASV neatkarības 225.gadskārtu un minēja ASV prezidenta Buša vēsturisko runu Varšavā attiecībā uz Latviju. Ministru prezidents pauda uzskatu, ka drošība un investīcijas ir nesaraujamas lietas, tāpēc Latvijas iestāšanās NATO ir Latvijas un ASV kopīgs mērķis.

Uzrunā A.Bērziņš uzsvēra triju Baltijas valstu sekmīgo ekonomiskās integrācijas procesu, kā arī attiecību sakārtošanu ar Latvijas lielāko kaimiņvalsti — Krieviju, kas paredz aktīvu starpvalstu komisiju darbu un uzņēmējus interesējošo jautājumu līgumisku sakārtošanu.

Ministru prezidents minēja Ārvalstu investoru padomes darbu, īpaši uzsverot ASV tirdzniecības palātas biedra Montija Akesona ieguldījumu kopīgajā darbā, kas palīdz Latvijas biznesa vidi pietuvināt attīstītāko pasaules valstu standartiem. Šī kopdarba rezultātā Latvija makroekonomiskajos rādītājos jau atbilst Māstrihtas kritērijiem, piemēram, valstī panākts zems inflācijas līmenis.

A.Bērziņš pateicās Tirdzniecības palātas biedriem par darbu, ko tie veic ikdienā.

Valdības preses departaments

— uzrunājot Amerikas ekonomistus:

Jūsu ekselence Holmsa kungs! Dārgie draugi!

Es jūs tā uzrunāju, jo daudzi no jums jau ilgus gadus strādā Latvijā, un man ir tas gods būt personiski pazīstamam ar daudziem jūsu palātas biedriem. Man ir patiess prieks un gods uzrunāt jūs laikā, kad tiek svinēta ASV neatkarības 225.gadadiena. Jūs kā vecākā Rietumu tirdzniecības palāta Baltijā esat dalījušies vērtīgajā pieredzē, ko ASV demokrātija uzkrājusi 225 gados.

Tiekotis ar Eiropas, Amerikas un jebkura cita kontinenta politiķiem, es vienmēr uzsveru transatlantisko sakaru būtisko nozīmi mūsu ārpolitikā. Jūs esat tie, kas diendienā nostiprina šos sakarus, — jūsos ieklausās gan ASV diplomāti, gan politiķi.

Nākamais gads būs izšķirošs Latvijai daudzos aspektos — gan attiecībā uz ES, gan NATO. Tas ir nopietns izaicinājums. Tomēr šis ir arī vēsturisks laiks, kad līnijas, kas sadalīja Eiropu, nenovēršami aiziet pagātnē. Tiek likvidētas Molotova–Ribentropa pakta sekas, un, kā to Varšavā apliecināja ASV prezidents, Jalta un Minhene nekad vairs neatkārtosies. Drošība un investīcijas ir cieši saistītas, un tāpēc es tik daudz runāju par drošības jautājumiem. Un tāpēc Latvijas uzņemšanai NATO jābūt mūsu kopīgam mērķim.

Mēs esam daudz runājuši par ES — es neatkārtošu jau sacīto, bet vēlos uzsvērt, ka Latvijai ir reāla iespēja pabeigt iestāšanās sarunas līdz nākamā gada beigām un piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās 2004.gada jūnijā. Nav šaubu, ka tas ir ambiciozs plāns. Daudz būs atkarīgs no ES kapacitātes un tās dalībvalstu politiskās gribas. Tomēr nebūtu pareizi izvirzīt pieticīgākus mērķus.

Pretēji dažkārt apgalvotajam, manuprāt, Baltijas valstu ekonomiskās integrācijas process norisinās samērā veiksmīgi. Ja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas eksporta bilancē eksporta daļa uz pārējām abām valstīm daudzkārt pārsniedz eksporta daļu uz milzīgo Krieviju un citām NVS valstīm, tad tas ir vispārliecinošākais pierādījums iepriekš minētajam. Šosvētdien un pirmdien Baltijas valstu premjerministri tiksies Siguldā, lai apspriestu kopīgas tranzīta procedūras ieviešanas kārtību, koordinētu tūrisma attīstību trīs valstu starpā un elektrības tirgus liberalizāciju.

Lai gan eksporta apjoms ir ievērojami samazinājies, Krievija vienmēr ir bijusi un ir mūsu lielākais kaimiņš. Attiecību uzlabošana ar šo kaimiņu vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte. Es ceru, ka Starpvaldību komisija aktīvāk strādās, lai atrisinātu šādus ar biznesu saistītus jautājumus — transportu, robežšķērsošanu, kā arī muitas procedūras. Mums ir nepieciešama Krievijas politiskā griba, lai aktivizētu šo darbu un lai šā gada pirmajā pusē notikušajās politiskajās tikšanās reizēs panāktais pozitīvi politiskais stimuls summētos konkrētos līgumos.

Mums ir arī kopīgi mērķi ar jūsu kolēģiem, kas darbojas Ārvalstu investoru padomē. Šīs padomes mērķis nav ārvalstu investoru lobēšana — tas ir forums, kur mēs kopīgi apspriežam, kādā veidā Latvijas biznesa vidi tuvināt attīstītajā pasaulē pastāvošajiem standartiem. Latvijas ceļš ir Eiropas ceļš. Tomēr šodien Eiropai, redzot ārkārtīgi dinamisko ASV attīstību, jābūt gatavai pārņemt dažas no Amerikas veiksmes receptēm.

Es esmu pārliecināts, ka jau tuvākajos gados globalizācijas spiediena ietekmē Eiropai būs daudz jāpārņem no ASV pieredzes, un Latvija kā dinamiska valsts var to izdarīt jau pirms Eiropas.

Piemēram, mūsu pensiju sistēma, pēc manām domām, ir progresīvāka nekā daudzās Eiropas valstīs, kaut gan pensijas lielums, protams, nav pietiekams.

Es esmu pateicīgs, ka jūsu palātas biedrs Montijs Akesona kungs jau vairākus gadus ir neaizstājams mūsu kopīgajā darbā. Mēs lepojamies un ar prieku atzīstam, ka šī kopīgā darba rezultātā tika panākts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pagājušajā gadā, bet IKP pieaugums par 8,2 procentiem šā gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā ne pārāk labvēlīgo ekonomisko attīstību galvenajos tirgos, ir vienkārši apbrīnas vērts. Arī attiecībā uz citiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvija jau tagad ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, piemēram, mums ir viszemākā inflācija un valsts parāds attiecībā pret IKP ES kandidātvalstu starpā. Es vēlreiz gribu apstiprināt, ka stingra monetārā politika ir vienmēr bijusi un būs manas valdības ekonomiskās politikas stūrakmens.

Lai arī man nepatīk pārmērīga lielīšanās ar panākumiem, man šķiet, ka zināma pieticība, kas piemīt Latvijai attiecībā uz šiem jautājumiem, nenes labumu un latviešiem raksturīgā atturība pašvērtējumā mūsdienu pasaulē ir drīzāk vērtējama negatīvi nekā pozitīvi.

Tāpēc es vēlētos minēt valdības “labos darbus”, ja tā var teikt, lai gan es zinu, ka “labie darbi” bieži tiek ātri aizmirsti un man uzdos daudz jautājumu par “labajiem darbiem”, kurus uzņēmēji sagaida no valdības. Valdība, sperot soli pa solim, ir neatlaidīgi centusies samazināt nodokļus:

— nekustamā īpašuma nodoklis ir samazināts no 4 procentiem uz 1,5 procentiem no kadastrālās vērtības;

— no 2002. gada inženierbūves ar nodokli netiek apliktas;

— sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tika samazināta par 1 procentu un šobrīd ir 35 procenti;

— ir paredzēta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide 40 procentu apmērā par ieguldījumiem, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu (tāpēc, dārgie draugi, lūdzu, izdariet investīcijas);

— ir paredzēta nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus; Ministru kabinets ir noteicis atbalstāmo produktu sarakstu.

1. Likumdošana ir pilnveidota, lai precizētu nodokļu iemaksāšanas kārtību: PVN priekšnodoklis var tikt atskaitīts jau no rēķina izrakstīšanas brīža pēc naudas saņemšanas.

2. Ir samazināts soda naudas apmērs par dažādiem nenozīmīgiem nodokļu likumu pārkāpumiem.

3. Ir uzlabota rēķinu iesniegšanas un nodokļu samaksas kārtība.

Apzinoties, ka uzņēmēji visā pasaulē atbalstītu nodokļu likmju tuvošanos nullei, es vēlētos uzsvērt to, ka valdībai ir jācenšas savienot divas lietas — vislabvēlīgāko uzņēmējdarbības vidi un sociāli atbildīgu valsts politiku, kurai jātiek finansētai.

Nobeigumā es vēlētos izteikt pateicību visiem jūsu palātas biedriem par darbu, ko jūs katru dienu veicat ne tikai sava biznesa labā, bet tajā pašā laikā dažādos veidos dodot ieguldījumu mūsu valstij — maksājot nodokļus, palīdzot mums kļūt pārticīgākiem un veiksmīgākiem. Nav iespējams nosaukt vārdā visus jūsu palātas biedrus, kas palīdz Latvijas kultūrai un izglītībai, — atļaujiet man vismaz minēt Juri Ulmaņa kungu, kas ir saņēmis mūsu valsts visaugstāko apbalvojumu par savu ieguldījumu.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas