“Mēs labi saprotam lietuvisku un latvisku siržu valodu” —
Lietuvas Republikas Prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks,

Rīgā 1996.gada 6. — 7.maijā

Vincs Kudirka Tautiska dziesma

Lietuva, tu Tēvu zeme,

Dižvīri kur ceļas!

Pagātne tiem laimi deva,

Tur tie spēkus smeļas.

Tikums, gods lai ceļu rāda

Tavu dēlu saimei!

Lai tie tavā labā strādā

Visas tautas laimei!

Saules stariem Lietuva

Tumsas varu aizraida.

Gaismas gars, darba spars

Vada mūsu gaitas.

Mīlestībā degtin deg

Mūsu sirdis Lietuvai.

Vienībā uzplaukst tā,

Zied un kuplo Lietuva!

Lietuvas Valsts himna

Lietuvas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks un Latvijas prezidents Guntis Ulmanis,

7. maija preses konferencē Rīgas pilī pēc kaimiņu augstā viesa vizītes mūsu zemē

Guntis Ulmanis:

Cienītais prezidenta kungs! Cienītie klātesošie!

Ar gandarījumu gribu konstatēt, ka nobeigumam tuvojas manuprāt ļoti sekmīgā Lietuvas prezidenta vizīte Latvijā. Šī vizīte zināmā mērā ir turpinājums pērnā gada vizītei Viļņā.

Šīs vizītes gaitā mēs runājām par daudzām konkrētām lietām, un rezultātā parakstījām kopīgu deklarāciju. Šī deklarācija zināmā mērā ir gan apkopojums pēdējos gados padarītajam, gan tajā ir arī iezīmēti stratēģiskie virzieni Latvijas un Lietuvas tālākai sadarbībai, kā arī Baltijas kopējai sadarbībai. Šīs deklarācijas kontekstā man gribētos atzīmēt būtiskākos jautājumus, par ko mēs runājām, un tie būtu:

brīvās tirdzniecības līgums starp abām mūsu valstīm, sevišķi akcentējot uzmanību uz lauksaimniecību,

visi jautājumi, kas saistās ar robežām, muitas darba organizācija, robežas šķērsošana, organizatoriskie jautājumi.

Man gribētos izteikt tādu cerību — es uzskatu, ka izpildvaru līmenī šis jautājums tiks akceptēts, ka Grenstāles robežpunktam ir jāpārvēršas par pirmo Latvijas — Lietuvas robežšķērsošanas punktu, kurā būs tāda kārtība un tāda organizācija, kāda pašreiz ir ES valstīs.

Mēs nedaudz pieskārāmies arī jautājumiem, kas saistās ar jūras robežu, un es pilnībā piekrītu Lietuvas prezidentam, ka šis iedomātais naftas “traips” Baltijas jūrā nedrīkst pārvērsties par traipu mūsu valstu savstarpējā diplomātijā un savstarpējās attiecībās. Simboliska bija tikšanās skolā, kurā mācās lietuvieši, un Lietuvas vēstniecības pamatu iesvētīšana.

Un sevī ar gandarījumu konstatēju, ka gan Ukrainas prezidenta vizītes laikā, gan citu valstsvīru vizīšu laikā mēs spējām apliecināt, ka Latvijā nepastāv nekādu problēmu, kas būtu saistītas ar bērnu apmācīšanu tajā valodā, kādā viņi to vēlētos.

Protams, ir vajadzīga izpratne, ir vajadzīga zināma aktivitāte un vajadzīga vēlēšanās, lai šādas problēmas nerastos. Tajā pašā laikā mēs vēlreiz pārliecinājāmies par mūsu birokrātiska aparāta, par mūsu ierēdniecības nepietiekamo darbu, kas saistījās ar daudzu lietuviešu mums izteiktajiem pārmetumiem par nenokārtotajiem jautājumiem pilsonības lietās, īpašuma atgūšanas lietās un atgriešanās lietās katram tautietim tajā zemē, kurā viņš vēlētos dzīvot un strādāt.

Tika konstatēta domu sakritība ES jautājumos, ceļā uz iestāšanos ES, par NATO, par taktiku un stratēģiju, kādā veidā Baltijas valstis varētu šo mērķi sasniegt.

Un es gribētu šodien pateikties Lietuvas prezidentam par ielūgumu Latvijas un Igaunijas prezidentiem 28. maijā turpināt šo sarunu, lai runātu un pieņemtu varbūt vēl konkrētākus, vēl praktiskāk realizējams jautājumus Baltijas vienotības ceļā uz ES.

Vārds Lietuvas prezidentam:

Cienījamais kolēģi Gunti Ulmani, žurnālisti un visi klātesošie!

Vispirms gribu pateikties par iespēju būt šeit, Latvijā, un par visām tikšanās reizēm, gan ar Saeimas deputātiem, Domes locekļiem, gan ar inteliģenci, gan šodien ar Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem. Tās visas apliecināja jūtu siltumu un sirsnību. Šīs vizītes laikā es pārliecinājos, ka abu valstu oficiālie uzskati par savstarpējo ārpolitiku ir līdzīgi, un tas atvieglos mūsu kopīgo iešanu uz Eiropu. Ceru, ka tam pievienosies arī Igaunija.

Es ceru, ka 28. maijā Viļņā mēs — trīs Baltijas valstu prezidenti vēlreiz pārrunāsim mūsu ārpolitikas prioritāros jautājumus un vēlreiz vienosimies, un tas tiks atspoguļots attiecīgos dokumentos.

Atgriežoties pie mūsu valstu divpusējām attiecībām, gribētu teikt, ka sarunas visos līmeņos bija ļoti konstruktīvas. Pirmkārt, robežu jautājums; robeža starp Latviju un Lietuvu. Mums ir jāuzlabo sadarbība un sakari visos līmeņos, un es ceru, ka mēs to sekmīgi izdarīsim. Mēs tāpat runājām par dabas aizsardzības jautājumiem, jo Ziemeļlietuvas baseina upes tek caur Latviju, un tas ir mūsu abu valstu jautājums, mūsu zinātnieku darbs, kā atrisināt dabas aizsardzības problēmas šajā reģionā.

Mēs daudz runājām par iespējām veidot mūsu kopīgo elektrosistēmu. Mēs daudz runājām par naftas produktu apgādi gan Latvijai, gan Lietuvai. Un mēs apspriedām arī dažādus variantus, kā atrast optimālāko risinājumu. Bet izskatās, ka mums vēl nav pabeigts brīvās tirdzniecības līgums. Es uzskatu, ka, atgriežoties Viļņā, mums tas beidzot ir jāizdara un jāparaksta brīvās tirdzniecības līgums gan ar Latviju, gan ar Igauniju.

Paralēli mūsu vizītei notiek abu valstu delegāciju sarunas par jūras robežas delimitēšanu. Pēc manām ziņām, domas ir tuvinājušās, un ļoti ceru, ka īsā laikā mēs nonāksim pie gala rezultāta, kas ir būtiski nepieciešams abām mūsu valstīm.

Šorīt mēs bijām 85. vidusskolā, kur bija tikšanās ar skolēniem, kas mācās lietuviešu valodā, kā arī tikāmies ar lietuviešu kopienas pārstāvjiem. Tur redzējām mūsu sadarbības augļus — tur mācās lietuviešu valodā 51 bērns no 1. līdz 5. klasei. Tāpēc gribētu novēlēt lietuviešu kopienai Latvijā un Izglītības ministrijai sekmes turpmākajā darbā, un lai tādu skolu un klašu lietuviešu valodā būtu arvien vairāk.

Mums tika izteiktas piezīmes gan par pilsonību, gan par īpašuma atdošanu. Mēs abi ar G.Ulmaņa kungu nolēmām, ka tās lietas jānodod mūsu birokrātiskajām institūcijām un jāpalīdz cilvēkiem atrisināt šīs problēmas, šos jautājumus.

Jautājumi:

“Latvijas Vēstnesis” — Jānis Ūdris:

Prezidenta kungi, vai Jūs sarunās pieskārāties arī Krievijas attieksmei pret Baltijas valstīm? Šajā attieksmē pēdējā laikā ir iezīmējušies diferencēta pieeja Baltijas valstīm. Vai šāda pieeja varētu ietekmēt Baltijas valstu vienotību?

A.Brazausks. Jā, mēs mazliet pārrunājām attiecības ar Krieviju, vai atkarībā no vēlēšanu rezultātiem Krievijā var kaut kas mainīties šajās attiecībās. Bet es gribētu uzsvērt, ka Lietuva kā neatkarīga suverēna valsts savu ārpolitiku ar Krieviju veido pēc visām tiesiskām starptautiskām normām. Es ceru neviena iemesla, kāpēc attiecības ar Krieviju varētu kaitēt mūsu abu valstu attiecībām.

G.Ulmanis. Es varu piekrist. Mēs runājām par Baltijas jūras reģiona attīstību, mēs runājām par mūsu atiecībām ar Ziemeļvalstīm, ar Centrāleiropas valstīm un ar visām kaimiņvalstīm, kas atrodas ap Lietuvu un Latviju. Mūsu nostāja ir atspoguļota deklarācijā. Varbūt detalizētāk runājām par robežjautājumu ar Krieviju — divos aspektos: — par šo robežu noteikšanu un kārtību, kādā šī robeža darbojas. Otrs jautājums — par bēgļu atpakaļņemšanu. Krievijai, Baltkrievijai šis jautājums ir izvirzīts jau diezgan pasen. (Šis jautājums tika izskatīts arī savstarpējās sarunās Visbijā). Lietuva un Latvija uzskata, ka tas ir ļoti būtisks jautājums, ka abas valstis apņēmušās sarunās ar Krieviju tuvākā laikā panākt juridiski un starptautiski pareizus risinājumus.

G.Ulmanis. Krievijas diplomātija ir pietiekami elastīga, var teikt, ka katru dienu tur parādās jauni aspekti un jauni virzieni. Es gribētu teikt, ka mūsu diplomātijai ir jābūt ne mazāk elastīgai un aktīvai.

“Rīgas Balss” — Oļģerts Tipāns:

Daudzkārt teikts, ka notiek plašas sarunas par abu valstu sadarbību, bet darbi neseko. Kāds tam iemesls?

A.Brazausks. Pilnīgi piekītu Jūsu teiktajam, ka mēs daudz runājam par sadarbību, bet dzīvē bieži šo sadarbību neredzam. Tie nav atšķirīgi uzskati, manuprāt, iemesls ir tas, ka mūsu valstis tikai nesen ir atguvušas neatkarību un ir ļoti aizņemtas ar iekšējo problēmu un jautājumu risināšanu. Čpaši aizņemti esam ar tām problēmām, kas saistītas ar valstiskuma nostiprināšanu. Kad šis laiks paies, varēsim pievērst vairāk uzmanības efektīvai sadarbībai. Nevar domāt, ka tad, ja savai valstij apkārt uzcelsim betona sienas, tad mēs būsim ļoti stipra valsts. Diemžēl, šodien mēs paļaujamies tikai uz saviem spēkiem un tikai savā valstī katrs risinām savas problēmas — pilsoņu problēmas vai enerģētikas jautājumus. Diemžēl, valda tāds uzskata — ja man vajadzīga elektroenerģija, tad elektostacijai jābūt vai nu tieši Lietuvā, vai tieši Latvijā, tāpat ar naftu. Diemžēl, tāds uzskats eksistē. Es ļoti ceru, ka pienāks tāds laiks, kad visas trīs mūsu (Baltijas) valstis sapratīs, ka mēs investētājiem esam interesanti un pievilcīgi tikai kā vienota ekonomiska vienība.

G.Ulmanis. Tas ir plašs jautājums, un es gribētu teikt, ka iemesls, kāpēc viena otra uztverē šī vienotība ir tāda, ir zināmi, tāpat kā ir zināms, ka mūsu sadarbībai šobrīd nav alternatīvas. Runājot par trim Baltijas valstīm, es gribētu lietot jēdzienu sadarbība nevis vienotība. Mēs šo vienotību uztveram kā turpinājumu mūsu atmodas eiforijai, bet diemžēl starpautiskās lietās bieži eiforijai nav īstā vieta. Un es šaubos par to, ka ceļā uz Eiropas Savienību trīs Baltijas valstis savu sadarbību veidos tik efektīvu, ka ar laiku varēsim runāt arī par trīs Baltijas valstu vienotību, par ES vienotību.

“BNS” — Sanita Jemberga.

Jautājums Lietuvas prezidentam.

Kā Jūs vērtējat Latvijas un Igaunijas robežu jautājumu?

A.Brazausks. Varbūt vieglāk izteikt savas domas par Latvijas un Lietuvas nekā Latvijas un Igaunijas robežu. Gribētu izteikt vienādu uzskatu par abām robežām: tuvākajā laikā mums jārod tāds lēmums, kas apmierinātu visas trīs puses.

“Latvijas Radio” — Judīte Čunka.

Vai Jūs savās sarunās skārāt jautājumu par Baltijas muitas ūniju izveidošanu? Kad varētu tikt noslēgts šāds līgums?

A.Brazausks. Jautājumu par muitas savienību mēs detaļās neapspriedām, mēs vairāk runājām par esošās situācijas uzlabošanu. Muitas ūnijas izveidošana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Cik man zināms, tam paredzēti divi gadi. Ceru, ka pēc brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas un muitas tarifu noregulēšanas būs arī vieglāks ceļš uz muitas savienību.

G.Ulmanis. Piekrītu kolēģa teiktajam. Mēs šoreiz vairāk runājām par robežu sakārtošanu līdz pat praktiskai robežas likvidēšanai starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Protams, ja mēs nonāksim pie šī mērķa, tad nonāksim arī pie muitas ūnijas, un tas varētu pats par sevi būt pirmais nopietnais pamatkamens Baltijas vienotības veidošanā.

“Neatkarīgā Rīta Avīze” — Evija Ozola

Kāpēc vēl nav parakstīts brīvās tirdzniecības līgums starp mūsu valstīm?

A.Brazausks. Te vainīga nav Lietuva, ir jāņem vērā saistības ar Starptautisko valūtas fondu. Mēs bijām apsolījuši, ka samazināsim muitas nodokļus. Mēs redzam, ka to nevarm izdarīt. Patlaban Viļņā noteik sarunas, ceru, ka tām būs pozitīvs atrisinājums. Pēc tam varēs parakstīt šo līgumu.

G.Ulmanis. Tā ir mūsu pašreizējā psiholoģija, tās ir mūsu bailes no konkurences, tas ir spiediens uz politiskiem spēkiem visās trijās valstīs, kas sajūt sevi, tikai sevi. Bieži vien neizpratne par kopīgo, arī par Baltijas valstu un Eiropas kopīgo. Un vienmēr — lai iegūtu kaut ko kopīgu, ir jāupurē kaut kas no savējā, individuālā, peronīgā. Un mums ļoti grūti ir atsacīties. Te ir jautājums par brīvās tirdzniecības līgumu, un tas ir jautājums arī par mūsu valstu ekonomisko politiku, par partiju un politisko spēku atbildību savas valsts nākotnei. Un ja tik bieži mūsu valstī nemainītos valdības, ātrāk varētu tikt pāri psiholoģiskajām barjerām, neizpratnes barjerām.