Ministru kabineta rīkojums Nr. 160

Rīgā 2017. gada 29. martā (prot. Nr. 10 22. §)

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.– 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus:

1. Izteikt 51. punktu šādā redakcijā:

"(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam¹ norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019. gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem."

2. Izteikt tabulas Nr. 1.1. (1) 6. punktu šādā redakcijā:

3. Izteikt 115. punktu šādā redakcijā:

"(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,83 % no ESF."

4. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 3. punktu šādā redakcijā:

5. Izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

6. Izteikt tabulu Nr. 2.1.2. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.1.2. (5)

7. Izteikt 273., 274. un 275. punktu šādā redakcijā:

"(273)  3.4.2. SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.

(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2 %, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7 % apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, – tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.

(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem."

8. Papildināt programmu ar 275.¹ punktu šādā redakcijā:

"(275¹) No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt, izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru."

9. Izteikt 276. punktu šādā redakcijā:

"(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana."

10. Izteikt tabulu Nr. 2.3.9. (4) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.3.9. (4)

11. Izteikt 278. punktu šādā redakcijā:

"(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu), un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020. gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013. gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā."

12. Izteikt 283., 284. un 285. punktu šādā redakcijā:

"(283) 3.4.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(284) 3.4.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.

(285) 3.4.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde."

13. Izteikt tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.3.10. (5)

14. Izteikt tabulu Nr. 2.4.1. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.1. (3)

15. Izteikt tabulu Nr. 2.4.6. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.6. (3)

16. Izteikt tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.4.9. (5)

17. Izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.5. (5)

18. Svītrot 439. punktu.

19. Izteikt 440. punktu šādā redakcijā:

"(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework – PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam."

20. Papildināt programmu ar 445.¹, 445.², 445.³ un 445.⁴ punktu šādā redakcijā:

"(445¹) 5.4.3. SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai.

(445²) Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai.

(445³) Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(445⁴) SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu."

21. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.9. (3)¹ šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.9. (3)¹

22. Izteikt 448. punktu šādā redakcijā:

"(448) Lai sasniegtu iepriekš minēto, ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem ir plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvara izpildi, atbilstoši izstrādātajai Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru un veikt esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās."

23. Papildināt programmu ar 448.¹ punktu šādā redakcijā:

"(448¹) Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1. SAM un 5.4.3. SAM tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts tādu ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars, kam ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Papildus tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam paredzēto mērķu sasniegšana."

24. Izteikt 450. punktu šādā redakcijā:

"(450) Dabas objektu aizsardzības un apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo uzlabota dabas objektu infrastruktūra ne tikai palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem biotopiem, bet arī nodrošinās dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas valsts "zaļo tēlu". Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi, tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma."

25. Izteikt 459. un 460. punktu šādā redakcijā:

"(459) 5.4.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.

(460) 5.4.1. SAM indikatīvā mērķteritorija – Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.⁶ 5.4.1. SAM kā mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi."

26. Papildināt programmu ar 463.¹, 463.² un 463.³ punktu šādā redakcijā:

"(463¹) 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem, sugu un biotopu aizsardzības plāniem un Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmu, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(463²) 5.4.3. SAM indikatīvā mērķteritorija – īpaši aizsargājamie biotopi.

(463³) 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību."

27. Izteikt 464. punktu šādā redakcijā:

"(464) 5.4.1. SAM, 5.4.2. SAM un 5.4.3. SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁷"

28. Izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.10. (5)

29. Papildināt programmu ar 486.¹, 486.² un 486.³ punktu šādā redakcijā:

"(486¹) 5.6.3. SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

(486²) SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7–9 ha platībā.

(486³) Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."

30. Papildināt programmu ar tabulu Nr. 2.5.14. (3)¹ šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.14. (3)¹

31. Izteikt 495. punktu šādā redakcijā:

"(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3. panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta, veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5. panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur."

32. Papildināt programmu ar 495.¹, 495.² un 495.³ punktu šādā redakcijā:

"(495¹) Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām.

(495²) Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai. 

(495³) Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015. gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015. gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016. gada 7. jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju."

33. Papildināt programmu ar 506.¹, 506.², 506.³, 506.⁴ un 506.⁵ punktu šādā redakcijā:

"(506¹) 5.6.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti.

(506²) 5.6.3. SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

(506³) 5.6.3. SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta".

(506⁴) 5.6.3. SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase". 

(506⁵) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām."

34. Izteikt tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.15. (5)

35. Izteikt tabulu Nr. 2.5.17. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.17. (7–12)

36. Izteikt tabulu Nr. 2.5.18. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.5.18. (7–12)

37. Izteikt 512., 513. un 514. punktu šādā redakcijā:

"(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, jūras transporta infrastruktūras (t. sk. ostas kuģošanas ceļa) padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN-T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.

(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.

(514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014. gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām."

38. Izteikt tabulu Nr. 2.6.1. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.1. (3)

39. Izteikt 539. punktu šādā redakcijā:

"(539) 6.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu, infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības."

40. Izteikt tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.6. (5)

41. Izteikt tabulu Nr. 2.6.7. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.7. (3)

42. Izteikt tabulu Nr. 2.6.8. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.8. (5)

43. Izteikt tabulu Nr. 2.6.10. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.10. (5)

44. Izteikt tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.11. (6)

45. Izteikt tabulu Nr. 2.6.13. (7–12) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.13. (7–12)

46. Izteikt tabulu Nr. 2.7.2. (4) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.7.2. (4)

47. Izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.8.22. (6)

48. Izteikt 940. un 941. punktu šādā redakcijā:

"(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālā darba speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u. tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. SAM ietvaros paredzētas arī veselības nozares valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācības, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības uzlabošanos un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un īstenotu visaptverošu pieeju apmācībām veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem atbilstoši aktuālākajām tendencēm veselības aprūpē, tai skaitā ņemot vērā starptautisko aktuālo praksi, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu. Pasākumi veicami ciešā sasaistē ar deinstucionalizācijas mērķiem (t. sk. garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.

(941) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sociālajā jomā strādājošo speciālistu un veselības nozares valsts pārvaldes iestādēs strādājošo kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību."

49. Izteikt 970. un 971. punktu šādā redakcijā:

"(970) 9.2.5. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārstniecības personu (ģimenes ārstu, speciālistu, māsu u. c.) piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas: reģionālo komandējumu apmaksu segšana, pārcelšanās pabalsti (t. sk. mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai), apmācības u. c.

(971) 9.2.5. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas."

50. Izteikt 975. punktu šādā redakcijā:

"(975) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā strādājošie speciālisti, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji un veselības nozares valsts pārvaldes iestāžu darbinieki."

51. Izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.12. (5)

52. Papildināt programmu ar 999.¹ punktu šādā redakcijā:

"(999¹) Lielie projekti: VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība. Lielā projekta ietvaros plānots modernizēt un paplašināt slimnīcas A korpusu, tādējādi uzlabojot slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un nodrošinot slimnīcas efektīvu funkciju nodrošināšanu un finanšu līdzekļu pārvaldību."

53. Izteikt tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.15. (5)

54. Izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.16. (6)

55. Izteikt tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 3.5. (19)

56. Izteikt 3. pielikumu "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:

"PIELIKUMS Nr. 3

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola