DIPLOMĀTIJA

Ārlietu ministrs Grieķijā

No 27. līdz 31. augustam LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturējās darba vizītē Grieķijā.

29. augustā V. Birkavs tikās ar Grieķijas parlamenta viceprezidentu Lukasu Apostolidisu ( Loukas Apostolidis ). Sarunas dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās procesus, Latvijas un Grieķijas divpusējo attiecību jautājumus, kā arī abu valstu parlamentu sadarbību. L. Apostolidis pauda Grieķijas valdības un parlamenta atbalstu sākt iestāšanās sarunas ES ar visām kandidātvalstīm vienlaikus, uzsverot, ka šo pozīciju nav ietekmējušas Eiropas Komisijas izstrādātās rekomendācijas, kā arī informēja par ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisijas lēmumu aicināt kandidātvalstu parlamentus uz kopīgām sanāksmēm. Pārrunājot citus daudzpusējās sadarbības aspektus, L. Apostolidis pauda atbalstu Latvijas dalībai NATO.

L. Apostolidis izteica gandarījumu par Latvijas un Grieķijas vienotajām pozīcijām Grieķijai nozīmīgos politiskos jautājumos. Divpusējo attiecību kontekstā Grieķijas puse izteica nepieciešamību veidot Eiropas tranzīttransporta koridorus starp Egejas un Baltijas jūrām, kā arī veicināt aktīvu Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbību.

Sarunas nobeigumā L. Apostolidis uzaicināja LR Saeimas priekšsēdētāju un LR ES lietu komisijas priekšsēdētāju apmeklēt Grieķiju.

29. augustā V. Birkavam bija neoficiāla tikšanās ar ES komisāru enerģijas, tūrisma un vidējā biznesa jautājumos Kristo Paputsi ( Christoes Papoutsis ). V. Birkavs informēja K. Paputsi par Latvijas nemainīgo pozīciju attiecībā uz ES paplašināšanos: sākt iestāšanās sarunas reizē ar visām kandidātvalstīm. Savukārt ES komisārs pauda uzskatu, kas sakrīt ar EK rekomendācijām, uzsverot, ka EK viedokli ietekmē gan kandidātvalstu, gan ES politiskā, ekonomiskā un institucionālā gatavība sākt sarunas vienlaikus. K. Paputsi piebilda, ka Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ieņem nozīmīgu vietu Eiropā. Igaunijas un Slovēnijas rekomendēšana tika novērtēta kā pozitīvs signāls un ES politikas atbalsts Baltijas un Balkānu reģionam.

K. Paputsi pauda izpratni par Latvijas pozīciju un respektu pret Grieķijas pozīciju par vienotu starta līniju. Sarunas nobeigumā V. Birkavs uzaicināja ES komisāru apmeklēt Latviju.

29. un 30. augustā Atēnās notika konference “Demokrātija un attīstība: Eiropas loma ekonomikas globalizācijas procesā”. 29. augustā konferences atklāšanā LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzstājās ar runu “Eiropas Savienības paplašināšanās un demokrātijas kultūras attīstība Latvijā”.

ĀM preses centrs

Latvijas goda ģenerālkonsuls Austrālijā Emīls Dēliņš:

“Es princesi Diānu atceros viņas dzīves kalngalā”

Visā pasaulē daudz mīlētās, apbrīnotās un arī aprunātās Velsas princeses Diānas traģiskā nāve apbēdinājusi arī mūsu zemi un tautu. Pirmdienas rītā ar “Latvijas Vēstnesi” savos iespaidos par tikšanos ar Velsas princesi dalījās Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Austrālijā Emīls Dēliņš:

— Ar Velsas princesi Diānu es tikos, kad viņa vēl nebija šķīrusies ar princi Čārlzu un viņi abi ciemojās Austrālijā. Tas bija 80. gadu sākumā. Augstie viesi apstājās Austrālijas lielāko pavalstu galvaspilsētās. Protams, arī Melburnā, kur viņiem par godu notika vairāki sarīkojumi. Pirmais bija Viktorijas pavalsts gubernatora rīkotā pieņemšana konsulārajam korpusam un pavalsts valdībai gubernatora pilī. Tā notika zālē, kas esot četras pēdas garāka par Bekingemas pils balles zāli, tas savā laikā ārkārtīgi neesot paticis karalienei Viktorijai. Bet tas jau ir cits stāsts.

Milzīgajā zālē bija nostādīti rindā visi konsuli. Princis Čārlzs ar princesi Diānu gāja visiem garām, sarokojoties un katram pasakot dažus vārdus. Es vispirms sarokojos ar princesi Diānu, un viņa, pagājusi garām, sāka runāt ar manu sievu. Bet man pēc tam vēlreiz pienāca klāt princis Čārlzs un pārvaicāja, vai es tiešām esmu Latvijas konsuls Austrālijā. Viņš interesējās arī par Austrālijas latviešu sabiedrību. Es viņam savukārt atbildēju, ka mūsu galvenais uzdevums ir ļaut plīvot Latvijas karogam. Princis Čārlzs man vēlreiz draudzīgi paspieda roku un teica: “Es esmu pilnīgi ar jums. Turpiniet darīt savu labo darbu!”

Bet mans stāsts ir par Velsas princesi Diānu.

Toreiz bija vēl arī otrs sarīkojums, un tas notika vienā no lielākajām Melburnas viesnīcām. Pavalsts valdība augstajiem viesiem par godu tur bija sarīkojusi vakariņas ar dejām. Pavalsts premjers bija ielūdzis arī konsulāro korpusu. Man šis sarīkojums īpaši palicis atmiņā tāpēc, ka reiz slavenajam dramaturgam un šlāgeru komponistam Noelam Kauardam bija tāda dziesmiņa “ ...un es dejoju ar meiteni, kura bija dejojusi ar Velsas princi”... Es gan toreiz nedejoju ne ar Velsas princi, ne ar princesi. Es dejoju ar savu sievu, bet turpat blakus dejoja Diāna ar Čārlzu. Tā nu man kādas 3–4 minūtes bija iespēja viņus vērot pavisam tuvu. Varētu teikt, ka tas bija ļoti dīvains pāris. Princis Čārlzs, kā zināms, ir ļoti atturīgs un sevī noslēdzies kungs. Princese Diāna turpretim bija pats dzīvesprieka iemiesojums. Stalta, ārkārtīgi skaista blonda dāma. Vērojot viņus, nevienam nebija ne mazāko šaubu, kurš kuru “vada”.

Tā bija tāda maza vinjete raibajā pagātnē, kas lika vēlreiz atcerēties šo nabaga nelaimīgo sievieti arī viņas tālākajās dzīves gaitās. Tagad mēs zinām, kas notika ar šī pāra laulībām — arī tas bija ļoti skumji. Toreiz Austrālijā Velsas princese Diāna bija savā slavas un skaistuma kalngalā. Un laikam gan tāda viņa paliks atmiņā vairumam cilvēku.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors