INTERVIJAS. SARUNAS

Valsts maks — mūsu visu maks

Raits Černajs, Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Kopš mūsu pēdējās kārtējās sarunas “Latvijas Vēstnesī” aizritējis gandrīz pusgads. Ko jūs vēlētos pastāstīt mūsu lasītājiem šoreiz?

— Sākšu ar šī gada sākumā izveidotā mūsu ceturtā — Pašvaldību revīziju — departamenta padarīto un veicamo. Kopš marta šis departaments izdarījis 33 revīzijas: trešdaļa no tām izskatīta kolēģijas sēdē, citas gaida savu kārtu, bet astoņās pašvaldībās uzsāktais darbs turpinās. Piemēram, revīzijas pabeigtas Kuldīgas rajona padomē, Skrundas, Alūksnes, Jēkabpils, Valmieras, Sabiles pilsētā, vairākos pagastos, piemēram, Isnaudā, Vaiņodē, Aglonā, Jersikā un vēl dažās. Vairākās rajonu padomēs — Cēsu, Talsu, Jēkabpils, Rēzeknes, Jelgavas, Alūksnes, Daugavpils un Tukuma — revīzijas iesāktas. To var teikt arī par vairāku pagastu pašvaldībām. Pašvaldību rīcībā ir samērā neliels līdzekļu daudzums, tādēļ šeit nav runa par miljonu latu nelietderīgu vai nelikumīgu izlietošanu, tomēr minētajā laika posmā kopumā Valsts kontrole uzlikusi uzrēķinus aptuveni 50 000 latu apmērā un nelielai pašvaldībai ar mazu iedzīvotāju skaitu, 2000 latu ir vērā ņemams un diezgan iespaidīgs.

— Vai nelikumībās vainojamās amatpersonas daļu no tiem samaksājušas no sava maciņa?

— Jā, Valsts kontroles revīzijas reglaments tagad atļauj uzlikt uzrēķinu konkrētai amatpersonai. Šajā laikā kopā tāds sods uzlikts par 5000 latiem. Piemēram, Jēkabpils pilsētas nu jau bijušajai domes priekšsēdētājai Miltuzei — Ls 1783,75, Sedas pilsētas domes priekšsēdētājam Kokinam — Ls 3026,63, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājam Trapānam — Ls 126. Par Alūksnes un Jēkabpils pilsētas domēs veiktās revīzijas rezultātiem Valsts kontrole materiālus iesniegusi arī Ģenerālprokuratūrai, lai izšķir — ir vai nav ierosināma krimināllieta. Par Sedas pilsētas pašvaldības nelikumībām savukārt informējām Iekšlietu ministrijas Drošības policiju un Finansu policiju.

— Kādi ir galvenie trūkumi, ko Valsts kontrole atklājusi pārbaudīto pašvaldību saimnieciskajā un finansiālajā darbībā?

— Pirmkārt, nav noteikta kārtība par piemaksām priekšsēdētājiem. Ja dome būtu nolēmusi to 50 procentu piemaksu priekšsēdim, piemēram, par izpilddirektora pienākumu pildīšanu, tā varētu būt. Taču bieži vien domes priekšsēdētājs šo piemaksu piešķir vienpersonīgi, lai gan tāds amats kā izpilddirektors vispār nekur nav fiksēts. Otrkārt, netiek inventarizēta pašvaldību manta, nav precīzi zināms, kādā stāvoklī tā ir, nav īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Treškārt, pašvaldības īsti nepārzina savus uzņēmumus (kādi ir statūti, darba rezultāti u.tml.). Neinteresējoties par to darbību, pašvaldības zaudē arī ievērojamus ienākumus. Ceturtkārt, nelikumīgi noslēgtie līgumi. Piemēram, valsts uzņēmums nodod pamatlīdzekļus pašvaldību uzņēmumu bilancē, bet tās neņem tos uzskaitē. Tiek slēgti ilgtermiņa līgumi ar fizisko personu par pašvaldības mantas pārdošanu pret darbu. Tā ir neliela viltība, jo tādā veidā neiekasē ne ienākuma, ne sociālo nodokli, kā arī netiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis.