Svētki un godadienas

Ķīnas Tautas Republikā

Šodien, 1.oktobrī, valsts svētki — dibināšanas diena

Tā ir zeme, kurā dzīvo piektā daļa mūsu planētas iedzīvotāju. Līdz ar to šajā valstī notiekošie procesi — tās iekšpolitiskā stabilitāte un ekonomiskā attīstība — ir nozīmīgi arī pārējai pasaulei. Protams, arī Latvijai ļoti nozīmīga ĶTR labvēlīgā attieksme pret mūsu valsts suverenitāti, tās ieinteresētība, abpusēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības nodrošināšanā.

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Vans Fensjans — “Latvijas Vēstnesim”

Ķīna jau sen vairs nav noslēgta valsts. Tā dinamiski attīsta attiecības ar pārējo pasauli un ir visnotaļ ieinteresēta objektīvā informācijā par savu attīstību. Tādēļ arī ĶTR valdība ir organizējusi vairāku Latvijas svarīgāko preses izdevumu žurnālistu iepazīšanās braucienus pa savu zemi. Pirmais šādu ielūgumu saņēma “Latvijas Vēstnesis”. Pēc ĶTR apmeklējuma “Latvijas Vēstnesī” tika publicēta aprakstu sērija, bet Latvijas televīzija parādīja raidījumu “Ķīnas mūra pakājē”. Šodien pulksten 21 Latvijas televīzijas 2.programmā būs šī raidījuma atkārtojumsÉ Man ir prieks jūs sveikt Ķīnas Tautas Republikas svētkos — valsts dibināšanas dienā!

— Pateicos par apsveikumu! Jā, šodien mūsu valstij paliek 48 gadi. Jau 48...

— Cilvēka dzīvē to sauc par pusmūžu. Jaunība aiz muguras, taču vecums vēl tālu. Kā tas, jūsuprāt, ir ar valsti?

— Ziniet, tas ir labs salīdzinājums. Arī mūsu valsti varētu salīdzināt ar cilvēka mūžu. Tādā nozīmē, ka jaunība, arī ar dažādām jaunības kļūdām, ir aiz muguras. 48 gadi — tas ir brieduma vecums. Mēs Ķīnā sakām, ka vīrietim tas ir enerģijas uzplaukuma laiks. To apliecina arī Ķīnas šodienas realitāte. Un, protams, arī mūsu valsts šodienas politika ir daudz gudrāka un lietpratīgāka nekā valsts jaunības gados. Tolaik Ķīnā tika pieļautas daudzas galējības. Bija daudz pārspīlējumu.

— Jūs domājat savā laikā deklarēto “lielā lēciena” politiku, pēc tam “kultūras revolūciju”?

— Jā, jā! Tās bija lielas kļūdas. Tagad mūsu valsts jau ir nobriedusi, uzkrājusi lielu pieredzi, gan pozitīvo, gan arī negatīvo. Tas viss mums ļauj lietišķāk raudzīties nākotnē.

Valsts ir gluži kā cilvēks. Tāpat kā cilvēks, tā arī mācās no savām kļūdām. Mūsu valsts pirmajos gados netrūka arī pozitīvu sasniegumu. Taču Ķīnā ilgu laiku dominēja galēji kreisas tendences, kas noveda pie ļoti bēdīgiem rezultātiem. Es bieži domāju, kāpēc tā notika. Kāpēc mūsu valsts toreizējie vadītāji tā pārsteidzās, centās izdarīt to, ko nepieļāva toreizējās iespējas, gribēja aizsteigties priekšā laikam, bet panāca gluži pretēju rezultātu.

— Milzīgajai Ķīnai tā bija liela traģēdija.

— Jā! Īpaši kultūras revolūcija — tai varēja būt pat globālas sekas. Mūsu valsts jau stāvēja bezdibeņa malā. Taču katrai valstij ir jāmācās no savām kļūdām. Mēs esam izanalizējuši savas pagātnes kļūdas un, balstoties uz šo traģisko pieredzi, uzsākām savas reformas.

— Ja salīdzina šodienas Ķīnu ar smagajiem neattaisnotu eksperimentu gadiem, ir redzams milzu progress. Šovakar Latvijas TV rāda latviešu žurnālistu sagatavotu raidījumu par Ķīnu. Arī tajā bez kādiem izskaistinājumiem ir redzama jūsu valsts dinamiskā attīstība un kopumā labais iedzīvotāju dzīves līmenis.

— Mūsu valsts pēdējos gados, pateicoties ekonomiskajām reformām, ir sasniegusi tiešām daudz. Minēšu dažus skaitļus. Pirms pieciem gadiem nacionālā kopprodukta ražošanas ziņā mūsu valsts bija 10. vietā pasaulē, bet pērn jau 7. vietā. Konkrēti — pērn Ķīnā tika saražotas preces par 850 miljardiem ASV dolāru.