Valdībā

Pēc Ministru kabineta 27.februāra ārkārtas sēdes

Turpinājums no 1.lpp.

Tiks apkopoti visi priekšlikumi un piedāvāti vairāki varianti, par kuriem izlems pēc pamatīgām diskusijām balsojot. Otrā: īpašumu sākumdeklarēšanas princips. To nedaudz apšaubīja Pasaules bankas pārstāvji — tādējādi, ka cilvēktiesību jautājums un personu datu aizsardzība ir prioritāras. Izskanēja pamatotas bažas, vai šīm sākumdeklarācijām vajadzētu aptvert visas personas. Izskanēja varbūtība, ka to vajadzētu attiecināt tikai uz amatpersonām. Pasaules bankas pārstāvju ieteikums bija: pēc likumprojekta izstrādāšanas būtu lietderīgi to nosūtīt ekspertīzei Eiropas Savienības attiecīgajām institūcijām un tikai pēc to atzinuma atbilstoši rīkoties. Trešā atruna: būs jāsagatavo konceptuāls ziņojums par policistu iespējām apvienot savu darbu ar citu algotu darbu, vai nolemt, kādā veidā to izdarīt, respektīvi, noņemt līdzšinējo ierobežojumu. Ceturtā skāra jautājumu par legalitātes principa ieviešanu. Būtība ir tāda, ka amatpersonai ir pašai jāpierāda savu ienākumu legalitāte, nevis tas jādara izmeklēšanas iestādēm. Šāds princips ir daudzās valstīs attiecībā uz augstāka līmeņa amatpersonām. Minētā jautājuma pozitīvā risinājumā visvairāk ieinteresēta ir prokuratūra. Un tomēr tā ir diskutējama lieta, jo daudzās citās valstīs šādu praksi uzskata par cilvēktiesību ierobežojumu un nevainības prezumpcijas pārkāpšanu.

Valdības sēde bija sākums nākamajam pasākumam — plašā konferencē uz diskusiju aicināt nevalstisko organizāciju pārstāvjus, privātuzņēmējus un preses pārstāvjus. Jāpiebilst, ka Pasaules bankas eksperti visai pozitīvi izteicās par veikto un šo programmu, informēja par pētījumiem dažādās valstīs, kā arī piekrita mūsu viedoklim: korupcijas novēršana iespējama, konsekventi sadarbojoties valsts, privātajam sektoram un sabiedrībai, katram indivīdam. Un pāri visam — vārda un preses brīvība, tātad preses līdzdalība šajos procesos.

Jautājums:

— Cik ilgā laikā tiks sagatavoti šie ziņojumi par te minētajiem atsevišķajiem jautājumiem?

Dz.Rasnačs:

— Attiecīgā sēdes protokola man vēl nav, taču paredzu, ka tas varētu būt mēneša laikā. Piemēram, Korupcijas novēršanas padomei jāiesniedz valdībai konceptuāls ziņojums par politisko partiju finansējumu, legalitātes prezumpcijas principa ieviešanu, bet Ekonomiskās policijas priekšniekam un attiecīgās darba grupas vadītājam Didzim Šmitiņam — ziņojums par īpašuma sākumdeklarēšanas likuma ieviešanas iespējām, Valsts policijai — par policistu darba apvienošanu.

Jautājums:

— Cik zināms, daudzās rietumvalstīs, arī ASV, katra persona uzskata par godalietu deklarēt savus ienākumus, tāpēc visai dīvainas šķiet Pasaules bankas pārstāvju šaubas, ka tādējādi varētu tikt pārkāptas cilvēktiesībasÉ

Dz.Rasnačs:

— Tas ir nedaudz savādāk. Runa ir nevis par ienākumu, bet īpašumu deklarēšanu. Ja valsts pietiekami nenodrošina personu datu aizsardzību un nespēj aizsargāt viņu tiesību aizsardzību, tad tas ir diskutējams jautājums. Toties, kas attiecas uz amatpersonām, šajā ziņā nevar būt nekādu diskusiju vai šaubu.

Pirms valdības sēdes Pasaules bankas pārstāvji apmeklēja gan Tieslietu ministriju, gan VID, vēl dažas citas iestādes, izzināja mūsu iespējas un tad arī izteica savas šaubas, vai mēs nepieļausim kļūdu, kas dotu iespēju kādai personai iesniegt sūdzību Starptautiskajā tiesā pret Latvijas valsti.

Jautājums:

— Vai atbilstošie likumi, kas būtu jāpieņem sakarā ar korupcijas novēršanas programmas izpildi, tiks izstrādāti vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā, un vai tie saglabās savu pēctecību? Kā būs ar to finansējumu?

Dz.Rasnačs:

— Likumi vai to grozījumi tik ātri nemaz netop, ja vēlamies sasniegt kvalitatīvu līmeni. Arī līdzekļu lielākā daļa šiem mērķiem varētu tikt piešķirta no nākamā gada budžeta. Protams, izmantojot arī iespējas šī gada budžeta ietvaros. Cerams, ka iesāktā darba korupcijas novēršanā pēctecība saglabāsies arī nākamās Saeimas laikā. Un jo lielāka būs publicitāte, jo drošākas garantijas par pēctecību.

Jautājums:

— Kad varētu notikt jūsu pieminētā plašā diskusija?

Dz.Rasnačs:

— Tā iecerēta šī gada maija beigās. Par organizatorisko pusi būs atbildīga Valsts administrācijas skola, protams, iesaistīsies arī Tieslietu ministrija un citi.

Nesen veiktā aptauja, tās rādītāji par sabiedrības uzticību valsts struktūrām, diemžēl neliecina par labu valstij. Tāpēc arī korupcijas apkarošanas mērķis ir palīdzēt radīt uzticības vidi valstij. Tā ir sabiedrības, uzņēmēju, nodokļu maksātāju, starptautisko organizāciju un ārvalstu partneru uzticība. Kamēr tās nav, tikmēr ekonomiskā, sociālā un tiesiskā attīstība ir apdraudēta. Tāpēc šī uzticība ir jārada, jāatjauno, lai cik smags darbs tas arī būtu.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Valdības namā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”