27.februārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam pie NATO Imantam Lieģim.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar NATO paplašināšanu, un uzdevumi, kas Latvijai veicami, lai veiksmīgi integrētos NATO struktūrās.

Valsts prezidenta

preses dienests

Ir Latvijas vēstnieks Polijā

Vakar, 25. februārī, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā Aivars Vovers iesniedza akreditācijas vēstuli Polijas prezidentam Aleksandram Kvašņevskim.

Sarunas dalībnieki pārrunāja divpusējo attiecību jautājumus, Latvijas un Polijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā un NATO. Apspriesta A.Kvašņevska iespējamā vizīte Latvijā.

Pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas Latvijas vēstnieks nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa Varšavā.

ĀM preses centrs

Zviedrijas programmas vadītājs

Vakar, 2.martā, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Zviedrijas palīdzības programmas Austrumeiropas totālās aizsardzības ieviešanā ģenerāldirektors Nilss Gildēns.

Tikšanās gaitā pārrunāti sadarbības aspekti Zviedrijas aizsardzības jomā, kurā ietilpst vērtējums par aizsardzības plānošanu un konkrēto plānu izstrādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, izmantojot Zviedrijas palīdzību. Pārspriestas arī Latvijas prioritātes aizsardzības jomā.

Valdības preses departaments

Vakar, 2.martā, akreditācijas vizītē pie ārlietu ministra Valda Birkava bija ieradies Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā barons Alēns Gijoms, Beļģijas vēstnieks rezidencē Briselē.

V.Birkavs apsveica baronu Alēnu Gijomu ar ierašanos Latvijā. Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvijas attiecības ar Beļģiju attīstās labi, pagājušā gada otrajā pusē bijušas vairākas augsta līmeņa tikšanās: V.Birkava vizīte 1997.gada 28. un 29.oktobrī un M.Riekstiņa vizīte Beļģijā 4.septembrī, kas radīja labu pamatu abu valstu valdību politiskajiem kontaktiem. Veiksmīgi attīstās Latvijas sadarbība ar vienu no Beļģijas reģioniem — Flandriju. Pagājušā gada decembrī notika pirmā starpvaldību komisijas sēde, ir aizsākti vairāki konkrēti sadarbības projekti. V.Birkavs izteica pateicību Beļģijas Karalistei par tās sniegto palīdzību Latvijas Iekšlietu ministrijai 55 000 ekiju apmērā. Sarunas gaitā ārlietu ministrs pauda Latvijas puses gatavību sākt sarunas par vīzu režīma atcelšanu personām, kas ceļo ar diplomātiskajām pasēm, tas varētu kļūt par nākošo soli ceļā uz vīzu režīmu atcelšanu starp abām valstīm.

Sarunas laikā abas puses pārrunāja ASV un Baltijas hartas nozīmi, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa turpmāko attīstību un ES Luksemburgas sanāksmes rezultātus. Puses atzinīgi novērtēja Latvijas un Beļģijas sadarbību starptautiskajās organizācijās.

un Ziemeļvalstu sanāksmē

27. un 28.februārī ārlietu ministrs Valdis Birkavs piedalījās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības ministru sanāksmē Gēteborgā (Zviedrijā).

Ministri lietišķi pārrunāja Baltijas Ministru padomes un Ziemeļu Ministru padomes sadarbības projektus un perspektīvas, kā arī attiecības starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. Ministri pauda gandarījumu par līdzšinējās sadarbības dinamiku, uzsverot tās pozitīvo ietekmi uz drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā. Ministri apsprieda Ziemeļvalstu stipendiju programmas kā konkrētu instrumentu, lai stiprinātu Ziemeļvalstu kopējās vērtības un atbalstītu iedzīvotāju tiešos kontaktus.

Ministri vienprātīgi pauda atbalstu Eiropas integrācijas procesa turpināšanai, lai visas Baltijas valstis iespējami drīz iekļautu Eiropas Savienības saimē un veicinātu to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī nodrošinātu stabilitāti reģionā.

ĀM preses centrs

Pulkvedis Valdis Matīss, līdzšinējais Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors, iecelts par mūsu valsts militāro atašeju ASV un Kanādā.

Pēc jaunā norīkojuma, tiekoties ar žurnālistiem, pulkvedis Valdis Matīss savu pašreizējo situāciju salīdzināja ar 1992.gadu, kad viņam tika uzdots izveidot Nacionālās aizsardzības akadēmiju. Arī toreiz uzdevums pulkvedim Matīsam bijis pilnīgi jauns un nezināms. Taču tas tika izpildīts. Tagad šāds principiāli jauns uzdevums ir izveidot mūsu valsts militāro atašeju korpusu. Latvijai gan jau ir militārie atašeji Čehijā un Lietuvā, kā arī militārais pārstāvis un sakaru virsnieks pie NATO, taču tagad ir uzdevums izveidot militāro atašeju korpusu. “Militārā atašeja uzdevums ir pārstāvēt savu valsti,” teica V.Matīss. Pulkvedis Matīss arī uzsvēra, ka viņa jaunā amata nozīmīgums pieaudzis pēc ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai Latvijas militārā atašeja ASV un Kanādā misijas sākumu, kā arī mūsu valsts prestižu kopumā varētu ietekmēt nesenais Saeimas lēmums vajadzības gadījumā sūtīt uz Persijas jūras līci arī mūsu aizsardzības spēku kontingentu, pulkvedis Matīss akcentēja vēstnieka Latvijā Lerija Nepera izteikto ASV pateicību mūsu valstij par šo atbalstu. “Latvija ir ANO locekle, un mūsu valstij ir jāpiedalās pasākumos, kas notiek ANO lēmumu ietvaros,” teica pulkvedis Matīss, atgādinot, ka Latvija ir pievienojusies arī vairākām starptautiskām konvencijām un protokoliem, kuru saistības paredz arī mūsu aizsardzības spēku piedalīšanos starptautiskās militārās operācijās. “Es šo Saeimas lēmumu vērtēju kā pozitīvu,” teica militārais atašejs, akcentējot Saeimas lēmuma diplomātisko uzsvaru. Pulkvedis Matīss arī pasvītroja, ka eventuālas ASV militārās operācijas gadījumā Irākā nebūtu tik svarīgs Latvijas reālais ieguldījums kopīgajā akcijā, bet gan mūsu valsts diplomātiskais atbalsts. V.Matīss arī uzsvēra, ka šis lēmums sekmēs mūsu valsts starptautisko prestižu.

Valdis Matīss dzimis 1944.gada 24.oktobrī Balvos. No 1962. līdz 1965.gadam mācījies Militārajā artilērijas skolā Ļeņingradā. Pēc tam piecus gadus komandējis Rīgā dislocētu artilērijas karaspēka vienību. No 1970. līdz 1974.gadam mācījies Militārajā artilērijas akadēmijā Ļeņingradā, pēc tās beigšanas gadu bijis artilērijas pulka komandiera palīgs Minskā. No 1975. līdz 198l.gadam komandējis artilērijas pulku Sluckā (Baltkrievijā), bet no 1981. līdz 1985.gadam neklātienē mācījies Frunzes Militārajā akadēmijā Maskavā. Vienlaikus V.Matīss bijis šīs akadēmijas lektors. Pēc militāro zinātņu doktora grāda iegūšanas trīs gadus bijis akadēmijas vecākais lektors, bet no 1988. līdz 1992.gadam — Frunzes Militārās akadēmijas departamenta direktora vietnieks un departamenta direktors. 1992.gadā pulkvedis V.Matīss atgriezies Latvijā un stājies pie mūsu atjaunotās valsts Nacionālās aizsardzības akadēmijas izveidošanas. Viņš arī bija tās rektors līdz iecelšanai jaunajā — militārā atašeja amatā.

Ir jauns Latvijas Aizsardzības akadēmijas rektors

Majors, inženierzinātņu doktors Ilmārs Vīksne iecelts par Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru.

Ilmārs Vīksne dzimis 1962.gada 21.oktobrī Rīgā. Beidzis Rīgas 1.vidusskolu, 1985.gada 23.jūnijā ar zelta medaļu beidzis Rīgas Augstāko kara aviācijas inženieru skolu. 1992.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu doktora grādu.

No 1985.gada augusta līdz 1991. gada decembrim I.Vīksne strādājis Rīgas Augstākajā kara aviācijas inženieru skolā par inženieri, bet pēc tam līdz 1992.gada septembrim bijis Rīgas Tehniskās universitātes Dzelzceļa institūta asistents. No 1993.gada janvāra līdz 1995.gada jūlijam strādājis Nacionālās aizsardzības akadēmijas aizsardzības zinātņu centrā par zinātņu grupas vadošo pētnieku, no 1995.gada jūlija bijis šīs grupas vadītājs.

No 1994.gada jūlija līdz septembrim Ilmārs Vīksne studēja un veica zinātniskās pētniecības darbu Bonnā, bet no 1997.gada februāra līdz maijam — “King’s College” Londonā.

I.Vīksne ir 21 publikācijas autors.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”