Par Norvēģijas Karalisko Nopelnu ordeni

Pēc vakardienas precizējošās publikācijas ("LV", 8.09.1998., nr.255/256) par Norvēģijas apbalvojumiem Latvijas pilsoņiem "Latvijas Vēstneša" redakcijā pienāca vairāki tālruņa zvani ar lūgumu: vai tāpat kā iepriekš, informējot par Svētā Olafa ordeni ("LV", 4.09.1998., nr.253/254) un citreiz — par citiem augstākajiem ārvalstu apbalvojumiem, nebūtu iespējams ko sīkāk uzzināt arī par Norvēģijas Karalisko Nopelnu ordeni.

Jā, redakcijas rīcībā sadarbībā ar Triju Zvaigžņu ordeņa domi ir šī ordeņa oficiālais apraksts, ko labprāt piedāvājam visiem nopietniem interesentiem.

Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa statūti

Norvēģijas Karalisko Nopelnu ordeni nodibināja karalis Olafs V 1985.gada 14.jūnijā, vienlaikus apstiprinot arī tā statūtus. Vēlāk šie statūti tika pārstrādāti divas reizes — 1986.gadā un 1992.gadā. Pašreizējos statūtos, kurus Ordeņa dome izsludināja 1994.gada 8.jūnijā, noteikts:

1.pants.

Norvēģijas Karalisko Nopelnu ordeni var piešķirt ārvalstu pilsoņiem un Norvēģijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, par izciliem nopelniem Norvēģijas valsts labā.

Īpašos gadījumos ordeni var piešķirt citu zemju valsts iestāžu darbiniekiem par izciliem nopelniem.

Ordeni var piešķirt Norvēģijas diplomātiskā vai konsulārā dienesta darbiniekiem ārvalstīs, kā arī Norvēģijas goda konsuliem par nopelniem konsulārajā darbā.

2.pants.

Norvēģijas karalis ir Ordeņa Lielmestrs.

3.pants.

Ordeņa dome, kuras sastāvā ir Tiesas lords kambarkungs, kas ir arī domes priekšsēdētājs, Karaliskās ārlietu ministrijas protokola vadītājs un Svētā Olafa karaliskā ordeņa kancelejas vadītājs, konsultējas ar Ordeņa Lielmestru par personām, kurām tiks pasniegts karaliskais apbalvojums.

Karaliskās ārlietu ministrijas protokolu departaments darbojas kā Ordeņa sekretariāts, un protokola vadītāja vietnieks — kā pirmais sekretārs.

Katru gadu līdz 1.aprīlim Ordeņa dome sagatavo un iesniedz ziņojumu Lielmestram.

Īpašus procedūras noteikumus izstrādā Ordeņa dome un iesniedz Lielmestram apstiprināšanai.

4.pants.

Ordenim ir šādas šķiras:

I šķira — ordeņa Lielais Krusts,

II un III šķira — ordeņa komandieri — lielvirsnieki un komandieri,

IV un V šķira — ordeņa bruņinieki — virsnieki un bruņinieki.

5.pants.

Ordeņa zīme ir apzeltīts Svētā Olafa krusts, kura visos četros stūros ir kronis, kas savieno krusta zarus, inkrustēts ar sarkanas emaljas tāda paša izmēra krustu, kura centrā ir karaļa Olafa V monogramma un kronis. Ordeņa dizainam un izmēram ir jāatbilst paraugam, kuru apstiprinājis Lielmestrs.

Lielā Krusta ordeņa zīme — apzeltīta astoņstūru zvaigzne, kuras centrā ir Ordeņa bruņinieku krusts. Zvaigzne tiek nēsāta krūšu kreisajā pusē.

Lente, kas ir rotāta ar virsnieka krustu, tiek nēsāta pār labo plecu. Sievietes nēsā šaurāku lenti, kas ir tikpat plata kā komandiera ordeņa lente vīriešiem.

Lielvirsnieka ordeņa zīme — astoņstūru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir Ordeņa bruņinieku krusts. Zvaigzne tiek nēsāta krūšu kreisajā pusē.

Vīrieši komandiera ordeņa lenti nēsā ap kaklu, sievietes to karina krūšu kreisajā pusē. Ordeņa lentes platums ir tāds pats kā vīriešu bruņinieku ordeņa lentei.

Bruņinieka ordeņa zīme — vīrieši bruņinieku ordeņa lenti nēsā ap kaklu, sievietes to karina krūšu kreisajā pusē. Ordeņa lentes platums ir tāds pats kā vīriešu bruņinieku ordeņa lentei.

6.pants.

Visus ar ordeni saistītos izdevumus apmaksā Karaliskā ārlietu ministrija.

7.pants.

Lielā Krusta un Lielvirsnieku diplomus paraksta Lielmestrs, pārējo šķiru diplomus Lielmestra vārdā paraksta Tiesas lords kambarkungs.

Uz visiem diplomiem jābūt ordeņa zīmogam, un tos iegrāmato Ordeņa kanclers.

8.pants.

Ordeņa zīmogā ir jābūt uzrakstam: "Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis".