Par lidostas modernizāciju

Pievedceļa rekonstrukcijā lidosta ieguldījusi 800 000 latu no saviem līdzekļiem. Šis ir lielākais lidostas projekts pēc skrejceļa rekonstrukcijas, kas veikta par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta līdzekļiem.

Jaunā pievedceļa kopējais garums ir 2500 metru, platums — 45 metri. Tā būvniecībā ņemti vērā visi nepieciešamie starptautiskie standarti — apgaismojums, ūdens notece, izturība. Par rekonstrukcijas darbu virsuzņēmēju konkursa kārtībā kļuva Latvijas ceļu būves sabiedrība "Viators".

Lidostas "Rīga" prezidents Dzintars Pomers teica: "Jaunais pievedceļš ir tik kvalitatīvs, ka nepieciešamības gadījumā to var izmantot arī kā skrejceļu. Uzskatu, ka mūsu lidosta ir ieguvusi svarīgu aviācijas drošības sastāvdaļu. Kā nākamo soli esam ieplānojuši rekonstruēt lidmašīnu stāvvietas pie lidostas termināla ēkas."

1998.gada janvārī — jūlijā lidostā "Rīga" apkalpoto lidmašīnu skaits pieaudzis par 15%, pasažieru skaits — par 5%, bet kravu apjoms — par 17% salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošajiem mēnešiem.

No 1. līdz 4. septembrim viesnīcā "Radisson/SAS" ar Starptautiskās lidostas "Rīga" dalību notika plaša starptautiska konference "Lidostu darbības drošība" — par lidostas būvju darbību un tehnisko drošību.

Konferenci rīkoja Starptautiskās lidostu padomes (ACI) galvenais birojs, kas atrodas Ženēvā, tajā piedalījās pārstāvji no 24 valstīm. ACI konferences notika Singapūrā un Orlando, bet līdz šim šāda konference postpadomju valstīs nebija rīkota.

Konferencē sevišķa uzmanība tika veltīta glābšanas un ugunsdrošības dienestu darbam, kā arī lidostas būvju (skrejceļi, pievedceļi, zīmes utt.) darbībai smagos laika apstākļos.

"Uzskatu, ka ar šīs konferences rīkošanu tieši Rīgā Starptautiskā lidostu padome izteikusi atzinību gan lidostas "Rīga" darbam, gan arī mūsu valstij," teica valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" prezidents Dzintars Pomers.

Dzintars Pomers jūnijā tika ievēlēts Pasaules lidostu asociācijas valdē. No Eiropas tajā ievēlēti vēl trīs pārstāvji no lielākajām Eiropas lidostām.

Rīgas starptautiskās lidostas

informācija

Arodmācību centrā SIA "Buts" šajās dienās Rīgā, Meža ielā 1, tika svinīgi atklāta Eiropas līmeņa metināšanas mācību bāze, kur tiks eksaminēti, atestēti un sertificēti topošie speciālisti un meistari. Pēc pašu spēkiem pārbūvēto telpu apskates, kur pirmoreiz Latvijā uzstādītas modernas importa metināšanas iekārtas ar automātisko gāzes padeves aparatūru un novietots Vācijā ražots rentgenaparāts metāla diagnostikai, uzpostajā baltajā vestibilā tika pacelta tradicionālā šampanieša glāze, risinājās dzīva saruna par paveikto un iecerēto, uzklausīti viesu vēlējumi.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals uzsvēra, ka, attīstoties šāda veida praktiskām mācībām, daudz iegūs Latvijas valsts kopumā, jo augsti kvalificētie "Buta" pedagogi un meistari nepieciešamības gadījumā spēj ātri pārorientēties, darbojas ne tikai Rīgā, bet arī Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļos, Valmierā, Cēsīs, Madonā, Ventspilī, Talsos, Liepājā. Nodarbinātības valsts dienesta vadītājs Andris Siliņš atzīmēja, ka vairākas iedzīvotāju kategorijas, tostarp bezdarbnieki, tiek un tiks apmācīti un pārkvalificēti pēc valsts pasūtījuma, neņemot mācību maksu no mācāmajiem. Līdz ar to mācību centrs "Buts" sniedz daudziem cilvēkiem reālu iespēju apgūt jaunu, pieprasītu specialitāti. Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš izteica gandarījumu, ka milzīgajai Meža ielas celtnei, kam draudējusi sabrukšana, atradies labs saimnieks — "Buts", kam pilsētas dome namu izīrējusi uz 20 gadiem. Arī uzņēmuma kompanjons Latvijas Metināšanas asociācijas prezidents Jānis Andersons, kura birojs turpmāk būs jaunajā centrā, cildināja savstarpēji izdevīgās valsts un privātā īpašuma iniciatīvas.

Par spīti kaimiņvalsts neoficiālo sankciju draudiem, attīstās saimnieciskie sakari arī ar Sanktpēterburgu. Par tiem runāja Krievijas Metināšanas asociācijas prezidents Metināšanas institūta ģenerāldirektors akadēmiķis Vladimirs Smirnovs. Viņš paziņoja, ka pavisam nesen, 26. augustā, institūta padome ievēlējusi Rīgas kolēģi — "Buta" direktoru Ilmāru Stabrovski — par savu akadēmisko padomnieku.

Atklājot bāzes pirmo kārtu, I.Stabrovskis pateicās par valsts un sabiedrības atbalstu, par Latvijas aroduzņēmējiem un speciālistiem parādīto godu un iepazīstināja viesus ar SIA "Buts", kas dibināta 1990. gadā, un saviem tuvākajiem palīgiem — pārsvarā gados jauniem, enerģiskiem dažādu nozaru speciālistiem, kuri mācījušies Vācijā, Sanktpēterburgā u.c. Direktors apņēmīgi teica, ka viss plašais praktisko mācību korpuss iespējami drīz tiks nodots ekspluatācijā. Cokolstāvā mācīs apmetējus, mūrniekus, krāsotājus, flīzētājus, tapešu līmētājus, nule atvērtajā pirmajā stāvā — loka un gāzes metinātājus, otrajā stāvā — sanitārtehniķus un autoatslēdzniekus, trešajā stāvā — galdniekus, būvgaldniekus un elektriķus. Ēkas ceturtajā un piektajā stāvā atradīsies kopmītnes ar visām ērtībām tām personām, kuras uz mācību laiku ieradušās Rīgā.

Valdis Rūja

Autora foto