Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

Dr. iur. Ilma Čepāne, Satversmes tiesas tiesnese, — "Latvijas Vēstnesim"

Nu jau trešo reizi kopš zemes reformas sākuma tiek plānots pagarināt pieteikšanās termiņu zemes iegūšanai īpašumā par maksu (sertifikātiem) dzīvojamo ēku īpašniekiem un augļu dārza lietotājiem, ja zeme viņiem piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām. Protams, ja šo zemi nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki (viņu mantinieki) vai ja bijušie zemes īpašnieki (viņu mantinieki) par to pieprasījuši kompensāciju vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Līdz šim, lai šādi zemi privatizētu, ēkas īpašniekam vai augļu dārza lietotājam bija jābūt pilsonim. Taču likumprojekts par zemes reformas pabeigšanu pilsētās, līdzīgi kā lauku apvidos, zemes nodošanu īpašumā par maksu nosaucot par izpirkšanu, paredz šādas tiesības arī fiziskajām personām, kas nav Latvijas pilsoņi. Kā uzskata G.Grūbe 1, šādi tiekot "pildīts Civillikuma 968.pants, kas paredz, ka zeme un ēkas ir viena īpašnieka īpašumā". Nenoliedzot, ka ēku un zemes, uz kuras tās atrodas, apvienošana vienā nekustamā īpašumā būtu sekmējama, jāatzīmē, ka minētais pants paredz pavisam ko citu, jo nosaka, ka "uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu". Jāpievienojas A.Grūtupam 2, ka panta norma ietver prezumpciju, ka ēka, kas uzcelta uz zemes, ir paša šīs zemes īpašnieka celta.

Domājams, ka deputāti privatizācijas un kompensācijas sertifikātu "atprečošanas" nolūkos piekritīs, ka pilsētās, tāpat kā lauku apvidos, par zemes īpašniekiem varēs kļūt arī nepilsoņi. Kā zināms, liela daļa no viņiem, īpaši dārzkopības sabiedrību biedri, ir jau cienījamā vecumā un nezin vai maz var iedomāties, kādi sarežģījumi sagaida viņu mantiniekus — nepilsoņus. Liekas, ka turpmāk minētās problēmas nav mēģinājusi prognozēt arī Saeima.

Zemes privatizācijas likumi paredz īpašus zemes īpašuma tiesību saglabāšanas vai izbeigšanas noteikumus fiziskajām personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi un kas zemi ieguvušas mantošanas ceļā. Ja nepilsonis iegūst zemi šādā veidā, viņam ar iesniegumu, kam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā, jāgriežas vietējā pašvaldībā un jāsaņem pilsētas domes vai pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana mantotā zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai. Ja šāda piekrišana netiek dota vai likums aizliedz nepilsonim atsevišķās vietās (valsts pierobežas joslas, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslas un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamā zeme) vispār būt zemes īpašniekam, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina (jāpārdod, jāuzdāvina u.tml.).

Pretējā gadījumā tiek piemēroti Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumi par neatsavināto zemes īpašumu turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību lauku apvidos un pilsētās. Noteikumi faktiski paredz šo nepilsoņu neatsavināto zemes īpašumu atņemšanu (konfiskāciju), kaut arī šāds termins tur netiek lietots. Neatsavināto zemes īpašumu saskaņā ar pašvaldības paziņojumu paredzēts ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) personā. Pēc tam nepilsonim tiek piedāvātas divas iespējas. Pirmā — priekšrocības tiesības slēgt ilgtermiņa nomas līgumu ar VNĪA.

1 Grūbe G. Par pilsētas zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Latvijas Vēstnesis, 21.08.1998.

2 Grūtups A. Latvijas Republikas Civillikuma komentārs. Īpašums (927. — 1129.p.), 42.lpp.