Ar lauku gudrības un izglītības misiju

Turpinājums no 1.lpp.

Todien 6. Saeimas deputāti no Tautsaimniecības un Izglītības un zinātnes komisijas bija ieradušies saimniecībā "Vecauce", lai izvērtētu paveikto un lemtu par tās vietu nākotnē. Šovasar izstrādātas divas mērķprogrammas LLU un valsts mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" attīstībai. Tās iesniegtas izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Mērķprogrammas paredz augstskolas attīstību ilgākā laika posmā. Universitātei jākļūst par valsts lauksaimniecības zinātnes, izglītības un kultūras centru laukos. Šāda mērķa īstenošanai nepieciešams liels darbs un papildu finansējums ne vien augstskolai, bet arī mācību saimniecībai "Vecauce".

LLU rektors Voldemārs Strīķis vispirms iepazīstināja klātesošos ar mācību iestādi. Latvijas Lauksaimniecības universitātē mācās desmitā daļa no visiem Latvijas studentiem. Šis ir 60. augstskolas mācību gads. Visvecākā ir Lauksaimniecības fakultāte, kas dibināta pirms 136 gadiem, bet jaunākā — Ekonomikas, kam rit 30. gads. Latvijas trešajā lielākajā augstskolā šogad mācīsies vairāk audzēkņu nekā jebkad — 7042 studenti, to skaitā 1127 maģistranti un 201 doktorants. Visvairāk studentu — 70 procentu — ir no laukiem, 13 procentu nāk no Rīgas un 17 procentu — no citām lielākajām pilsētām.

Ir iedibināts profesoru institūts, pašlaik LLU ir 103 profesori, no tiem 27 valsts nozīmes profesori, 31 profesors-seniors un 45 asociētie profesori. Ja arī jaunieši izvēlētos pasniedzēja amatu, tas būtu ievērojams zinātniskais potenciāls. Pašlaik zemais atalgojums to nesekmē. Piemēram, profesora alga ir 169 lati , docenta — 136 lati, lektora — 109 lati un asistenta — 83 lati mēnesī. Vidējā pedagogu mēnešalga ir 121 lats, bet palīgpersonāla — 52 lati.

LLU finansiālais nodrošinājums ir pieticīgs, jo no kopējā mācību iestādes budžeta — 4,9 miljoniem latu — divas trešdaļas veido valsts budžeta līdzekļi, bet vienu trešdaļu — pašu finansējums. Vairāk nekā puse studentu mācību izdevumus daļēji sedz paši. Mācības klātienē gadā maksā 280 latu, bet neklātienē — 140 latu.

Universitātei laba sadarbība izveidojusies ar Vācijas Ziemeļreinas- Vestfālenes zemi, kas sponsorējusi bibliotēkas, tipogrāfijas un dažu laboratoriju iekārtošanu, remontdarbus mācību korpusā. Pērn augstskolā viesojusies šīs Vācijas zemes parlamenta delegācija. Sadarbība turpinās arī šogad. Lielas ieceres saistās ar Norvēģijas un Latvijas sadarbības projektu. Iecerēts Valdekas pilī izveidot uzņēmējdarbības mācību bāzi. Šeit lekcijas lasīs arī pasniedzēji no Norvēģijas.

Jāpiebilst, ka Norvēģijas karaļa Haralda V vizītes laikā rektors Voldemārs Strīķis tika apbalvots ar Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa IV šķiru. Jauniecelto ordeņa virsnieku todien sveica visi svētku dalībnieki.

Nozīmīga vieta studentu apmācībā atvēlēta mācību saimniecībai "Vecauce". Direktors L.Teteris nedaudz ielūkojās vēsturē. Vecauces muiža un pils no 1768. gada bijusi Medemu dzimtas īpašums. 1889. gadā grāfs fon Medems sāka pārdot zemes gabalus starp Vecauces pili un dzelzceļu, sekmējot Auces pilsētas izveidi. 1920. gadā Latvijas Republikas valdība nopirka pili un muižu un ierīkoja šeit mācību saimniecību lauksaimniecības studentiem. Kara laikā pils tika izpostīta, un studenti šeit mācības atsāka tikai pēc tās atjaunošanas — 1957. gadā.

Divdesmitajos gados saimniecības teritorija aizņēma 400 hektāru. Patlaban tā ir viena no lielākajām Zemgales novadā — 2040 hektāru. L.Teteris gan bilda, ka šeit Zemgale robežojas ar Kurzemi, par to liecinot daudzie pakalni, kurus sējot un pļaujot, nepieciešama īpaša māka manevrēt. Arī zemes spēks novērtēts krietni zemāk, tāpēc jāiegulda daudz vairāk līdzekļu, lai gūtu augstas ražas. "Vecauce" ir vienīgā valsts saimniecība, kur attīstīta lopkopība. Salīdzinājumam var minēt, ka 1921. gadā saimniecībā bija tikai trīs zirgi, divas govis un pāris aitu. Nākamajos gados gan lopkopības, gan augkopības nozarē jau bija sasniegti ievērojami rezultāti, par ko liecina publicētais pārskats par "Vecauces" darbību laikā no 1929. līdz 1939. gadam.

Patlaban slaucamo govju ganāmpulkā ir 450 Latvijas brūno govju, kas izvietotas "Līgotņu" kompleksā. Kā varēja pārliecināties deputāti, šeit tiek izmantota visjaunākā tehnoloģija. Iespējams salīdzināt četru slaukšanas iekārtu darbību — sākot no "Alfa Laval" un beidzot ar Rēzeknes slaucamo iekārtu rūpnīcā ražoto. Arī atšķirība cenu ziņā ir ievērojama — no 8 līdz 12 tūkstošiem latu. "Līgotņu" komplekss tiek veidots par mācību bāzi, kur praktizēties studentiem. Arī todien šeit strādāja "Alfa Laval" speciālisti, kas uzstādīja jaunu mēslu transportieri. Jāpiebilst, ka darba apstākļu uzlabošanā ieguldīti 100 tūkstoši latu. Tas pats sakāms par šķirņu daudzveidību. Pēdējos gados iegādāti gaļas šķirnes liellopi. Labi koptajās ganībās bija vērojami gan Limuzīna, gan Šarolē un Herefordas šķirnes ganāmpulki. Šo šķirņu priekšrocība — liela ātraudzība (400 kg svaru dzīvnieki sasniedz gada vecumā) un augsta gaļas kvalitāte. Ļoti žēl, ka Latvijā gaļas cenu nenosaka tās kvalitāte. Tāpēc nav pietiekamas motivācijas iespējami vairāk ieviest jaunas šķirnes zemnieku saimniecību ganāmpulkos.

Tiek audzētas arī cūkas. Šī nozare arī dod nelielu peļņu saimniecības budžetā. Saimniecībā "Vecauce" audzē Pjetrēnas un Vācijas dižciltīgās šķirnes dzīvniekus. Liels pieprasījums ir pēc sivēniem, pēc tiem zemnieki brauc pat no Ventspils, Kuldīgas.

Ganībās ievērojām arī nelielu aitu pulciņu. Latvijas tumšgalvainās tīršķirnes dzīvnieku skaits saimniecībā ir neliels, tikai pussimta. Savulaik bija 400 aitu ganāmpulks. Pēc aitu vilnas pieprasījuma nav, jau no 1991. gada saimniecība nav saņēmusi samaksu par nodoto aitas vilnu. Pašlaik aitas vairāk tiek turētas tāpēc, lai studentiem būtu kur praktizēties.

Mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce" tiek izstrādāti 6 – 7 bakalaura un maģistra darbi, divas doktora disertācijas. Šeit praktizējas arī doktorandi no ASV un Kanādas.

Augkopības nozarē gūti labi panākumi. Arī šoruden visa raža ir klētīs. Uz lauka vērojām vien raženu kukurūzu, lucernu. Saimniecība sadarbojas ar ASV Mičiganas štata universitāti. Šeit tiek pārbaudītas un pavairotas 40 šķirņu lucernas sēklas. Astoņdesmit hektārus aizņem augļu dārzi, 14 hektāros izveidots intensīvais dārzs. Tā kā savulaik uzbūvētas ietilpīgas augļu glabātavas, tad ar produkcijas realizāciju nekādu problēmu nav. Labākajos gados šeit uzglabāti un pārdoti 1500 tonnu ābolu. Saimniecībā ir arī savs augļu pārstrādes cehs.

Kopumā augkopība devusi 50 tūkstošus latu lielu peļņu. Tā gan visa izmantota lopkopības attīstībai. Nenoliedzami, ka saimniecība ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām rajonā, jo 300 tūkstošu latu jeb 40 procenti no visiem ieņēmumiem aiziet nodokļu nomaksai. Šī proporcija rada grūtības apgrozāmo līdzekļu izbrīvēšanā, līdz ar to traucē saimniecības attīstībai.

Kādu saimniecību "Vecauce" nākotnē redz augstskolas mācību spēki? Zinātņu prorektors Edvīns Bērziņš iepazīstināja ar mērķprogrammu saimniecības kā mācību bāzes attīstībai. Nenoliedzami, ka "Vecauce" savu statusu kā studentu prakses saimniecība var attaisnot tikai tad, ja spēj demonstrēt vismodernāko tehnoloģiju. Nevis kā tas nereti mēdz būt, ka vienā otrā zemnieku saimniecībā tiek izmantota augstražīgāka tehnika, modernākas tehnoloģijas.

E.Bērziņš minēja vairākus modernizācijas projektus. Nepieciešams iegādāties mūsdienīgu augsnes apstrādes tehniku, iekārtot modernu kartupeļu noliktavu, iegādāties zālāju sēklas apstrādes iekārtas, uzlabot graudu kaltes noliktavas iekārtas utt. Kopumā vajadzīgas investīcijas 78 730 latu apjomā.

Pēc saimniecības apmeklējuma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāja Anna Seile pauda nepārprotamu viedokli, ka LLU Valsts mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" statuss ir saglabājams, un nepieciešams papildu finansējums, lai šeit tiešām veidotos reģionālais lauku izglītības centrs.

Šo domu atbalstīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis. Abu komisiju kopīga sēde, lēmuma pieņemšana un tālākvirzība izskatīšanai Saeimā ieplānota tuvākajā laikā.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Sveicot studentus: valsts mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" direktors Ludvigs Teteris, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis un prorektors zinātņu darbā Edvīns Bērziņš.

Uz Vecauces pili svētku gājienā dodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti un mācību spēki

Svinīgā pasākuma laikā sarunā ar zemkopības ministru Andri Rāviņu

Notikuma norisei seko deputāti Roberts Dilba, Anta Rugāte, Aleksandrs Kiršteins un Dzintars Ābiķis Foto: Arnis Blumbergs, "LV"