• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mans viedoklis par Latvijas lauksaimniecības kritiskā stāvokļa iemesliem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.1998., Nr. 257/260 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

Vēl šajā numurā

09.09.1998., Nr. 257/260

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēstules "Latvijas Vēstnesim"

Mans viedoklis par Latvijas lauksaimniecības kritiskā stāvokļa iemesliem

Šajā gadā laukos un sevišķi lauksaimniecībā izveidojusies ļoti sarežģīta un, jāsaka, pat kritiska situācija. To ievērojami veicinājuši nelabvēlīgie laika apstākļi. Tomēr, kā liecina analīze, tie nebija un nav laukos un lauksaimniecībā izveidojušās situācijas un lauksaimnieku izputināšanas galvenais iemesls.

Manuprāt, galvenā vaininiece ir vadība — Ministru kabineta un Zemkopības ministrijas bezatbildīgā, varbūt pat apzināti bezatbildīgā, lauksaimniecības un lauksaimnieku jautājumu risināšana, to darbības dezorganizācija.

Kas to pierāda? Kas to apliecina?

To pierāda un apliecina tas, ka Ministru kabinets un Zemkopības ministrija jau otro gadu neievēro un nepilda ar 1996. gada 8. novembra Lauksaimniecības likumu uzdotos 7. pantā noteiktos pienākumus.

Lauksaimniecības likuma 7. pantā noteikts: "(1) Ministru kabinets katru gadu līdz 1. augustam apstiprina lauksaimniecības attīstības gada programmu

(izcēlums mans — A.B.) , kas nosaka lauksaimniecības attīstības uzdevumus nākamajam gadam un pamatuzdevumus triju gadu periodam, kā arī konkrētos to realizācijas pasākumus un mehānismu." Tālāk šajā pantā noteikts, ka lauksaimniecības attīstības gada programmā jāformulē iedzīvotāju apgādei nepieciešamie un attiecīgajā gadā iespējamie galveno lauksaimniecības produkcijas veidu ražošanas apjomi, muitas tarifi un tarifu kvotas, ārējo ekonomisko sakaru attīstība, ienākumi, ražošanas izmaksas, valsts budžeta asignējumi un investīcijas, tirgus intervence, ekonomiski atbalstāmās lauksaimniecības nozares, atbalsta sniegšanas un subsīdiju piešķiršanas veidi, apmēri u.c.

Tātad jau pagājušā (1997.) gada 1. augustā lauksaimniekiem un pārējai sabiedrībai bija jāzina, kāda būs tirgus intervence šinī (1998.) gadā, un šī gada 1. augustā bija jābūt skaidram, kāda būs tirgus intervence un kāds citu likumā noteikto jautājumu risinājums nākamajā — 1999. — gadā. Vai tā ir? Nekas nav skaidrs. Lauksaimniecības likuma 7. panta prasību ievērošana, to izpilde nav bijusi un vēl šodien nav nodrošināta tā, kā to prasa Lauksaimniecības likums.

Tieši šī neskaidrība, tas, ka Ministru kabinets laikus neizpildīja un vēl šodien nepilda Lauksaimniecības likuma 7. pantā noteikto pienākumu, visbūtiskāk dezorganizēja lauksaimnieku (un ne tikai viņu) darbību, radīja kritisko situāciju laukos, radīja un vēl rada milzīgus un pat grūti aprēķināmus zaudējumus laukiem, lauksaimniecībai un lauksaimniekiem. Iespējams noteikt, ka pašreiz šādas rīcības rezultātā lauksaimniekiem un lauksaimniecībai radīti minimāli apmēram 120–150 miljonu latu zaudējumi. Katru dienu šie zaudējumi pieaug, un iespējams prognozēt, ka minētās Lauksaimniecības likuma prasības neizpilde negatīvi ietekmēs lauksaimnieku darbību arī vēl nākamajā — 1999. — gadā. 1999. gada lauksaimnieku darbības rezultātus tā jau ir negatīvi ietekmējusi.

Lauksaimniecības likuma 7. pantā arī noteikts: "Zemkopības ministrija mēneša laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas izstrādā attiecīgas instrukcijas lauksaimniecības attīstības gada programmas realizēšanai." Protams, ja nav pašas programmas, tad nav arī attiecīgas instrukcijas. Laukos darbs un dzīve tādēļ norit haotiski, nepietiekami organizēti, un šajā materiālā pat kauns teikt, cik sliktā situācijā, krīzes situācijā ar šādu darbību ir novesti lauki un lauksaimnieki, cik būtiski tā demoralizē un degradē cilvēkus laukos. To, ka Ministru kabinets un Zemkopības ministrija konsekventi nepilda Lauksaimniecības likuma 7. panta prasības, klusējot vēro, un tātad šādu rīcību tieši vai netieši faktiski atbalsta visas politiskās partijas, valsts likumu ievērošanas un izpildes uzraudzības valsts institūcijas.

Priekšvēlēšanu ažiotāžā, maigi izsakoties, notiek skaļa vispārēju, nekonkrētu un pat utopisku, bet skaistu saukļu saukšana, diskusijas vai, precīzāk, vāvuļošana, kas un kad darāms lauksaimniekiem, kā tālāk vadāma lauku un lauksaimniecības attīstība. Tas neko labu nedod, bet apmuļķo un dezorientē cilvēkus, atrauj tos no racionālas un rezultatīvas darbības. Tas liecina, ka valstī varu tādā veidā cenšas sagrābt mazu grupu atbalstīti, skaisti runājoši varaskāri cilvēki, cilvēki, kuriem faktiski nerūp ne Latvijas zemes, ne latviešu nācijas, ne Latvijas valsts liktenis un uzplaukums, bet vairāk rūp personīgais labums.

Uz to konkrēti un principiāli nereaģē arī pašreizējā Saeima, tajā esošie deputāti un nākamie tās kandidāti. Vai nav laiks izbeigt šādu, jāsaka, nejēdzīgu situāciju?! Vai nav pienācis laiks saukt pie likumīgas atbildības valsts likumu atklātus nepildītājus un atlīdzināt lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus?!

Dr. oec., prof., Arvīds Bondars,

Latvijas Lauksaimniecības un meža

zinātņu akadēmijas loceklis

Rīgā 1998. gada 5. septembrī

a

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!