ARHĪVI RUNĀ

Par vēlēšanu "nodrošināšanu" pēckara Latvijā

Jānis Riekstiņš,

Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Pirmajos pēckara gados, lai vēlēšanās nodrošinātu "komunistu un bezpartijisko bloka" pārliecinošu uzvaru, plaši tika izmantotas arī represīvās iestādes - Valsts drošības tautas komisariāts (vēlāk - ministrija), Iekšlietu tautas komisariāts (vēlāk - ministrija), prokuratūra, iznīcinātāju bataljoni, kā arī karaspēka daļas. To apliecina arī daudzi arhīva dokumenti.

 

Izvilkums no LPSR prokurora vietas izpildītāja, justīcijas 3. klases valsts padomnieka Čerkasova ziņojuma

Slepeni

Nr.6-440-s

LPSR Augstākās Padomes Prezidija

priekšsēdētājam profesoram, doktoram PSRS prokuratūra

b. Kirhenšteinam Latvijas PSR prokurors

1946. gada 23. februārī

Par LPSR prokuratūras orgānu paveikto sakarā ar PSR Savienības Augstākās padomes vēlēšanām (..)

Par naidīgo elementu kontrrevolucionārajām izpausmēm sakarā ar vēlēšanu kampaņas norisi

PSRS Augstākās Padomes vēlēšanu diena pagāja bez īpašiem atgadījumiem. Taču vēlēšanu kampaņas laikā bija vērojamas vairākas kontrrevolucionāras izpausmes.

Naidīgo elementu darbības galvenā metode sakarā ar vēlēšanu norisi bija kontrrevolucionāra satura lapiņu izplatīšana vairākos republikas apriņķos, kuras aicināja "latviešus" nebalsot par komunistu un bezpartijisko bloka kandidātiem, tajās bija draudi tām personām, kuras balsos, vai draudi tautai ar dažādām padomju varas represijām pēc vēlēšanām (izsūtīšana uz Sibīriju, kolhozu organizēšana u.c.).

Tādas lapiņas tika atrastas Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgas, Liepājas un Valmieras apriņķos.

Turklāt notika vairākas naidīgo elementu atklātas kontrrevolucināras uzstāšanās. Tā, piemēram, Bauskas apriņķa Vecumnieku pagasta izpildu komitejas sekretārs Lasmanis iedzīvotāju vidū veica kontrrevolucionāru aģitāciju. Kad sāka iekārtot vēlēšanu iecirkni, Lasmanis paziņoja, ka vienalga neviens neiešot balsot, jo šo varu nevēloties, visādi draudēja tiem, kas ies balsot, kavēja izkārt plakātus un lozungus utt.

Prokuratūra pēc Kriminālkodeksa 58.-10. panta un Nolikuma par vēlēšanām 109. panta ir ierosinājusi pret Lasmani krimināllietu. Šajā pašā apriņķī Valsts drošības tautas komisariāta orgāni par kontrrevolucionāru uzstāšanos vēlētāju sapulcēs ir arestējuši J.Strušusu, G.Ģigaju un I.Bergmani.

Dienu pirms vēlēšanām Liepājā un tās apkārtnē - Pērkones un Medzes pagastos - bija izlīmētas lapiņas ar kontrrevolucionāru saturu. Vainīgās personas ir arestētas, un lietā notiek izmeklēšana.

Liepājas apriņķa prokurors pēc Kriminālkodeksa 111. panta ir ierosinājis kriminālo vajāšanu pret bijušo Asītes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju K.Bērziņu par divu zīmogu, 496 vēlēšanu biļetenu un 20 tūkstošu rubļu nozaudēšanu. Liepājas apriņķa tautas tiesa 1946. gada 7. februārī K.Bērziņu ir notiesājusi.

Pie kriminālatbildības pēc Kriminālkodeksa 111. panta un 162.c panta saukts arī bijušais Liepājas apriņķa vēlēšanu iecirkņa Nr.9/32 sekretārs I.Galkins. Izmeklēšana lietu ir pabeigusi un nosūtījusi uz tiesu izskatīšanai. (..) Sakarā ar naidīgo elementu kontrrevolucionāro izpausmju faktiem, kas saistīti ar vēlēšanām, Iekšlietu tautas komisariāts, Valsts drošības tautas komisariāts un prokuratūras orgāni patlaban veic izmeklēšanu (..).

LPSR prokurora vietas izpildītājs

justīcijas 3. klases valsts padomnieks

Čerkasovs

...........................................................

LVA, 290.f., 1.s.apr., 59.l., 20., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR iekšlietu ministra vietnieka Sieka lūgums piešķirt produktus iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem

Pilnīgi slepeni

Nr.3/106-ps

Latvijas K(b)P CK kara daļas vadītājam Latvijas PSR

b. Krūmiņam Iekšlietu ministrija

1947. gada 6. janvārī

Lai nodrošinātu Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, mēs laika posmā no 1947. gada 1. līdz 20. februārim apriņķos papildus pārvedīsim kazarmu režīmā 2300 iznīcinātāju bataljonu kaujiniekus. Lai šo kaujinieku kontingentu nodrošinātu ar pārtiku, es lūdzu piešķirt produktu fondus pēc šāda aprēķina:

1. Maizi 600 gr. dienā	- 27600 kg
2. Zivis pa 1200 gr. uz 20 dienām	- 2760 kg
3. Taukus 130 - " -	- 299 kg
4. Cukuru 130 - " -	- 299 kg
5. Sāli 130 - " -	- 299 kg
6. Dārzeņus 4 kg - " -	- 9200 kg
7. Papirosus pa 100 gabaliem	- 23 000 gab.
8. Sērkociņus pa 2 kastītēm	- 4600 kastītes

LPSR iekšlietu ministra vietnieks

pulkvedis

Sieks

...........................................................

LVA, 270.f, 1.s. apr., 270.l. 131.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no LPSR Iekšlietu ministrijas ziņojuma par noskaņojumu pirmsvēlēšanu laikā

Pilnīgi slepeni

Nr.3/641-ps

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

b. Lācim Latvijas PSR Iekšlietu ministrija

1947. gada 6. februārī

Veicot darba procesu, lai nodrošinātu priekšvēlēšanu pasākumus, Valmieras apriņķī ir atzīmēti šādi pretpadomju izpausmes gadījumi:

(..)

Kauguru pagastā vēlēšanu apgabala Nr.49 sanāksmē, apspriežot LPSR vieglās rūpniecības ministra b. Šica, Augstākās Padomes deputāta, kandidatūru, viens no klātesošajiem sanāksmē paziņoja: "Kādēļ mums balsošanai dod kurpnieku, lai par viņu balso kaut kur pilsētā vai citā vietā."

Alojas pagastā no kulaku puses tiek izplatītas baumas par to, ka pēc Latvijas PSR vēlēšanām tikšot veikta vienlaidu kolektivizācija, amatniekus apvienošot arteļos, bet viņu instrumentus nodošot valsts īpašumā.

Vaidavas pagastā zemnieks Eduards Antons (Rīgas pilsētas Kirova rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja brālis) kādā sarunā paziņoja: "Tas, kurš domā piedalīties 1947. gada 16. februāra vēlēšanās, ir traks. Kādēļ mums balsot, jo mēs ievēlēsim laupītājus, kuri mūs aplaupa."

(..) Pilsētas teātra grāmatvedis Augusts Saukums 1947. gada 16. janvārī paziņu lokā pavēstīja: "Zemniecība ir galīgi izputināta. Viņiem nav palikusi sēkla sējai. (..) Kas tās būs par vēlēšanām, ja aiz tevis staigā ar šauteni. Gribi vai negribi, bet jābalso par izvirzīto kandidātu. Cita lieta ir Polijā, tur piedalās četras partijas. Vari balsot, par ko gribi (..)".

Par minētajām izpausmēm vienlaikus informējam arī Valsts drošības ministru.

Latvijas PSR iekšlietu ministrs

ģenerālmajors

Eglītis

LPSR Iekšlietu ministrijas daļas "Cīņa ar bandītismu" priekšnieks

pulkvedis

Ritikovs

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s. apr., 270.l., 85., 86.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no LPSR iekšlietu ministra A.Eglīša ziņojuma par Iekšlietu ministrijas darba rezultātiem vēlēšanu sagatavošanas un norises laikā

Pilnīgi slepeni

Nr.1/178-s

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram Lācim Rīgā 1947.gada 4.martā

Dienesta ziņojums par Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas orgānu darba rezultātiem Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu sagatavošanas un norises laikā

Lai nodrošinātu Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, LPSR Iekšlietu ministrijas orgāni paveikuši sekojošo:

1) Lai dotu izšķirošu triecienu bandītu - nacionālistiskajai pagrīdei, kriminālajiem elementiem, laupītājiem un viņu atbalstītājiem, republikas pilsētās un apriņķos tika izveidotas Iekšlietu ministrijas un milicijas darbinieku, Iekšlietu ministrijas karaspēka un iznīcinātāju bataljonu kaujinieku operatīvās grupas.

Operatīvajām grupām tika noteikti uzdevumi līdz Augstākās Padomes vēlēšanām nodrošināt bandītu - nacionālistiskās pagrīdes, kā arī kriminālo un laupītāju grupu likvidācijas plāna izstrādāšanu un tā izpildīšanu republikā.

2) Lai šos pasākumus organizētu un īstenotu, uz apriņķiem tika nosūtīts iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis Sieks (Rīgas apriņķis), iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis Zaharovs (Daugavpils apriņķis), iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis Piesis (Liepājas apriņķis), nodaļas "Cīņa pret bandītismu" priekšnieks pulkvedis Ritikovs (Talsu apriņķis) un 14 citi ministrijas vadošie darbinieki.

Katrā lauku vēlēšanu apgabalā un vēlēšanu iecirknī atradās mūsu operatīvie darbinieki, bet pavisam bandītisma likvidācijā piedalījās 1883 operatīvie darbinieki.

Rīgas pilsētā bija izveidotas 13 operatīvās grupas, to sastāvā tika iekļauti 276 Iekšlietu ministrijas operatīvie darbinieki, kuru uzdevums bija nodrošināt kriminālās noziedzības likvidāciju un kārtību vēlēšanu laikā.

Pavisam republikā cīņā ar bandītismu, kā arī vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu iecirkņu apsardzībā bija iesaistīti 2176 Iekšlietu ministrijas operatīvie darbinieki, 2705 Iekšlietu ministrijas karaspēka karavīri, 180 Iekšlietu ministrijas skolas kursanti, 83 milicijas skolas kursanti, 1835 Padomju armijas karavīri, 12 690 Iekšlietu ministrijas iznīcinātāju bataljonu komandieri un kaujinieki, pavisam 19 671 cilvēks.

Paveikto operatīvo pasākumu rezultātā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas orgāni laika posmā no 1946.gada 15.decembra līdz 1947.gada 15.februārim atklāja un likvidēja:

a) ar pretpadomju pagrīdi saistītās bandītu grupas - 38;

b) bandītu-laupītāju grupas - 45;

c) zagļu grupas - 22.

Likvidācijas procesā nogalināti 14 bandu vadoņi, 49 bandīti, arestēti 28 bandu vadoņi un 261 bandīts, 195 bandītu atbalstītāji, 10 pretpadomju organizāciju dalībnieki, 3 teroristi, 14 vācu ielikteņi, 5 dzimtenes nodevēji, 4 dezertieri un tie, kuri izvairījušies no dienesta Padomju armijā, 23 par nelikumīgu ieroču glabāšanu, 154 laupītāji un sociālistiskā īpašuma izsaimniekotāji un 13 citi noziedzīgie elementi. Turklāt legalizēti: 12 bandu vadoņi, 91 bandīts, 1 pretpadomju organizācijas dalībnieks, 448 bijušie leģionāri un vāciešu ielikteņi, 17 dezertieri un tie, kuri izvairījušies no dienesta Padomju armijā, un 12 citi nelegālisti.

Tādējādi pavisam nogalināti, arestēti un legalizēti 54 bandu vadoņi, 401 bandīts, 195 bandītu atbalstītāji un 704 citi naidīgie elementi.

Bandītiem atņemts: 1 mīnmetējs, 33 ložmetēji, 59 automāti, 186 šautenes, 201 pistole, 212 granātas, 14 mīnas, 15 raķešu šāviņi, 44 010 patronas, 72 kg spridzināmās vielas, 1 rācija un 6 mīnu mešanas aparāti (..).

Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors

Eglītis

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 270.l., 142.-144.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pagaidu pavēlnieka V.Vaškeviča ziņojums par bruņotu dežurējošo apakšvienību formēšanu PSRS Augstākās Padomes vēlēšanu laikā

Pilnīgi slepeni

Nr.002715

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V.Lācim

Latvijas K(b)P CK sekretāram

biedram J.Kalnbērziņam Baltijas kara apgabala štābs

1950.gada 3.martā

Paziņoju:

1. Lai palīdzētu vietējiem varas orgāniem nodrošināt kārtību, veicot PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas, karaspēka daļu komandieriem ir doti norādījumi par bruņotu dežurējošo apakšvienību saformēšanu laika posmā no 1950.gada 9. līdz 14.martam šādās vietās:

1. Ventspilī

2. Liepājā

3. Jelgavā

4. Tukumā

5. Daugavpilī

6. Valmierā

7. Cēsīs

8. Jēkabpilī

9. Pļaviņās

10. Rēzeknē

11. Alūksnē

2. To karaspēka daļu komandieriem, no kurām ir nozīmētas dežurējošās apakšvienības, un šo apakšvienību komandieriem ir dots norādījums: līdz 1950.gada 9.martam sazināties ar atbilstošo apriņķu (rajonu) un pilsētu partijas komiteju sekretāriem un Valsts drošības ministrijas daļu priekšniekiem, lai noteiktu kārtību, kādā ir izsaucamas apakšvienības tam gadījumam, ja vajadzēs izpildīt uzdevumu.

Baltijas kara apgabala karaspēka pagaidu pavēlnieks ģenerālleitnants

V.Vaškevičs

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s. apr., 631.l., 62.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.