Meksikas Savienotajās Valstīs

— Meksika un Latvija īsteno pašas savu ārpolitiku kopīgajā starptautiskajā panorāmā, kas piedāvā agrāk nebijušas iespējas un arī pārbaudījumus. Abas mūsu valstis arī aktīvi meklē saskarsmes punktus starptautiskajā, reģionālajā un divpusējā līmenī, cenšoties mazināt saspīlējumu, droši un efektīvi raugoties pretim ikvienam miera un drošības apdraudējumam, sekmējot starptautisko solidaritāti un sadarbību.

Meksika un Latvija ir kaimiņvalstis divām starptautiskās kārtības noteikšanā svarīgām valstīm, kas dominēja aukstā kara beigās, — ASV un Krievijai. Šajā kontekstā abas mūsu valstis cenšas veidot cienījamākas un auglīgākas attiecības ar saviem varenajiem kaimiņiem. Attiecības, kas balstītas uz trim galvenajiem principiem: pirmkārt, dialogs un koncentrēšanās uz sadarbību ir līdzekļi problēmu risinājumam; otrkārt, ģeogrāfiskā tuvuma priekšrocību izmantošana valstu un tautu labā; treškārt, to pamatprincipu sakārtošana, kas atbalsta kaimiņvalstu attiecības.

Meksika lepojas ar atzinību, ko tā ir ieguvusi visā pasaulē, atbalstot valstu vienlīdzības principa īstenošanu un katras nācijas suverenitātes ievērošanu. Te būtu vietā atgādināt, ka Meksikas valdība nav atzinusi Padomju Savienības īstenoto Baltijas valstu okupāciju un aneksiju. Kad Latvija 1918.gada 18.novembrī pasludināja valstisko neatkarību, Meksikas misijas Zviedrijā vadītājs Marjano Armendariss del Kastiljo tika akreditēts kā nerezidējošais Meksikas pārstāvis Latvijā. Kad Latvija 1940. gada 5. augustā tika anektēta, Meksikas sūtniecība Padomju Savienībā kļuva atbildīga par visu šo valsti kopumā. 1991. gada 27.novembrī Meksikas vēstnieks Zviedrijā Horhe Pinto Masals un Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns apmainījās ar diplomātiskajām notām, ar ko abas valstis atjaunoja divpusējās attiecības. Tagad Meksikas vēstnieks Zviedrijā ir pastāvīgi akreditēts Latvijā un Latvijas vēstnieks ASV savukārt ir akreditēts Meksikā.

Meksikas valdība atzīst, ka Eiropai pašlaik ir ārkārtēja izdevība veikt politiskas un ekonomiskas pārmaiņas. 1997. gada 8. decembrī Meksika ar Eiropas Savienību parakstīja ekonomiskās asociācijas, politiskās koordinācijas un sadarbības līgumu.

Mana valsts arī uzskata, ka pastāv plašas sadarbības perspektīvas starp Meksiku un Latviju, lai sekmētu un stiprinātu mūsu divpusējās attiecības, arī izglītības un kultūras laukā. Meksikas valdība 1999. un 2000. gadā apmaksās diviem latviešiem studijas mūsu valstī. Es uzaicinu studentus, kas ir ieinteresēti saņemt šīs stipendijas, Latvijas Izglītības ministrijā iepazīties ar nepieciešamajiem priekšnoteikumiem.

Latvijas kinoteātrī "Andalūzijas suns" sekmīgi demonstrētas sērijas "Meksikas deviņdesmito gadu filmas" piecas lentes. Arī kinofestivāla "Arsenāls" programmā iekļautas divas meksikāņu filmas.

Drīz es ieradīšos Latvijā, lai kā Meksikas vēstnieks oficiāli iesniegtu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas vēstuli. Šīs vizītes laikā es tikšos arī ar daudzām citām jūsu valsts amatpersonām, cenšoties atrast potenciāli jaunus ceļus mūsu divpusējās sadarbības sekmēšanai.

— Vai jūs gribat vēl ko teikt vai novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es ar prieku izmantošu šo iespēju, lai nodotu jūsu tik nozīmīgā izdevuma lasītājiem savas valdības un savas tautas vislabākos vēlējumus, cerot, ka jūsu Latvijas tauta un jūsu valsts drīz sasniegs savus iekšējos un ārējos mērķus. Es aicinu jūsu lasītājus un visus Latvijas iedzīvotājus sazināties ar Meksikas vēstniecību, ja vien viņiem rodas kādi jautājumi vai vajadzības.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors