• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par subsīdijām zemniekiem (turpinajums) Par eksportu uz Sanktpēterburgu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.1998., Nr. 360 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33239

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas apspriedes Par NATO komandieru vizīti Par subsīdijām zemniekiem

Vēl šajā numurā

04.12.1998., Nr. 360

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrijā

Par subsīdijām zemniekiem

Turpinājums no 1.lpp.

Ministru prezidents piebilda, ka šo formulējumu viņš vairāk saistītu nevis ar departamentu likvidāciju, bet gan ar iespējamu to reorganizāciju. Tuvākajā laikā zemkopības ministrs iecerējis apmeklēt vairākus rajona lauksaimniecības departamentus, iepazīties ar to darbību un pēc tam pieņemt konkrētu lēmumu par šīm institūcijām. V.Krištopanam ir pārliecība, ka to darbībā "kaut kas īsti nav kārtībā".

Joprojām aktuāls ir jautājums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. Pašlaik ir svarīgi rast iespēju ierobežot pārmērīgo cūkgaļas importu no Igaunijas, kā arī cukura importu no Lietuvas. Starp citu, lietuvieši slēptā veidā subsidē savu cukura eksportu.

Zemkopības ministrs piebilda, ka Brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm gan darbojas, taču tas nav vēl attīstīts vajadzīgajā līmenī. Zemkopības ministrijas galvenais uzdevums ir turpināt darbu, izstrādāt priekšlikumus, lai pēc iespējas ātrāk noregulētu iekšējo tirgu un pilnveidotu tā darbību.

Decembrī notiks Baltijas Brīvā tirdzniecības līguma apvienotās komitejas sēde, kurā apspriedīs arī šos triju valstu sasāpējušos jautājumus.

Kā zināms, Latvijas cūkgaļas ražotājiem ir problēmas pārdot pašu saražoto cūkgaļu vietējā tirgū, tāpēc 2.decembrī Ministru prezidents, zemkopības ministrs V.Krištopans parakstīja rīkojumu, kurā teikts, ka zemniekiem šā gada decembrī tiek piešķirtas subsīdijas 5 santīmu apmērā par katru cūkas dzīvsvara kilogramu, ko realizēs šajā mēnesī.

Uz jautājumu, kāda būs valdības vadītāja rīcība, lai veicinātu eksporta iespējas Latvijas ražotājiem, V.Krištopans atbildēja: — Mūsu problēmas sākās pavasarī, kad strauji pasliktinājās politiskās attiecības starp Latviju un Krieviju.

Protams, tieši tādēļ mūsu ražotājiem "aizvērās" Austrumu tirgus, veidojās lieli ražojumu uzkrājumi noliktavās.

— Galvenais, ko valdība var darīt, — sacīja premjers, — ir uzlabot politiskās attiecības starp abām valstīm.

Man braukt uz Sanktpēterburgu vai Krasnojarsku un runāt par to, kā pārdot sviestu vai sieru, — tas būtu smieklīgi.

Jau visdrīzākajā laikā Zemkopības ministrijā iecerēts domāt ne tikai par graudu valsts intervenci, bet arī par valsts intervenci piena produkcijai. Šis darbs jāpaveic jau līdz nākamā gada februārim.

Viens no galvenajiem mūsu valsts attīstības virzieniem ir sekmīga integrācija Eiropas Savienībā. Žurnālisti interesējās, vai šis integrācijas process strauji nesamazinās zemnieku skaitu laukos? V.Krištopans atbildēja, ka speciāli neviens nelikvidēs saimniecības, to pamazām parādīs dzīve — kas spēj izdzīvot un kas ne. Lauki — tie ir jāsaprot daudz plašāk, nevis tikai kā lauksaimnieciskā ražošana vien.

Nākamnedēļ zemkopības ministrs plāno izskatīt un analizēt 1999.gada subsīdiju nolikuma projektu.

Vakar preses konferencē īpaši tika novērtēts pirmais lopbarības ražošanas uzņēmums Baltijā, kas saņēma ISO 9001 kvalitātes sertifikātu. Latvijā reģistrēti 36 uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzīvnieku barības ražošanu, taču šādu atzinību ieguvis tikai SIA "Baltic Feed". Kvalitātes vadības sistēma galvenokārt paredzēta, lai katrs uzņēmums veiktu paškontroli, tā ir organizēta, sistematizēta pieeja visiem procesiem, kas ietekmē barības kvalitāti. Šīs kvalitātes sistēmas regulē Starptautiskā standarta organizācijas ISO standarti.

SIA "Baltic Feed" izveidota 1995. gadā, tās īpašnieki ir Somijas uzņēmums "Suomen Rehu" ("Somijas lopbarība" un Latvijas lopbarības ražošanas uzņēmums). Uzņēmuma biroji un ražotne atrodas Tukumā.

Uzņēmuma speciālisti izstrādājuši pazīstamākos produktus lopbarības piedevu tirgū — "Minera" un "Premivit" sērijas premiksus, kā arī "Protemix" proteīna koncentrātus.

"Baltic Feed" ražo un piedāvā proteīna koncentrātus, lopbarības piedevas un premiksus mājlopu audzētājiem un lopbarības ražotājiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Galvenais mērķis — sasniegt efektīvu mājlopu ēdināšanu.

"Baltic Feed" darbu pie ISO 9001 kvalitātes sistēmas uzsāka pirms gada. Jau pašā sākumā speciālisti saprata, ka kvalitātes sistēmai būs praktiska nozīme uzņēmuma darbā. Ikvienam uzņēmuma darbiniekam tika dota iespēja ietekmēt kvalitātes sistēmu ne tikai savu pienākumu lokā, bet arī visā uzņēmumā kopumā. Tāpēc arī varēja iegūt šo kvalitātes sertifikātu tik ātri.

Kā atzina uzņēmuma vadība, ISO 9001 kvalitātes sistēmas pozitīvā puse ir tā, ka tiek izvirzīti skaidri noteikumi problēmu risināšanai uzņēmumā. Neviens uzņēmums nevar saņemt šo sertifikātu, ja šie noteikumi netiek izpildīti.

Pareiza dzīvnieku ēdināšana atbilstoši dzīvnieku vajadzībām ir ļoti svarīga visas pārtikas produktu ražošanas ķēdes sastāvdaļa. Pārtikas produktiem ir jābūt augstas kvalitātes, lai izturētu konkurenci vietējo un importēto produktu tirgū.

Arī Ministru prezidents, zemkopības ministrs V.Krištopans apsveica SIA "Baltic Feed" ar šo atzīstamo sasniegumu.

Par eksportu uz Sanktpēterburgu

Pagaidām piena produkcijas un gaļas produkcijas ražotāji pietiekami efektīvi nemeklē jaunas tirgus iespējas, bet lauksaimnieciskajā ražošanā pašlaik tieši šis ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem. Tāpēc Zemkopības ministrijas rīkotajā sanāksmē par iespējamajiem eksporta variantiem interesentu netrūka. Visi bija vienisprātis, ka Sanktpēterburga turpmāk varētu kļūt par vienu no lielākajām mūsu produkcijas noieta vietām. Jāatzīst, ka pašlaik apmēram 80 procentus no kopējā piena produktu daudzuma, ko vispār eksportē uz Krieviju, saņem sanktpēterburgieši.

Daugavpils gaļas kombināta, Jelgavas gaļas kombināta, " Tukuma piena", "Limbažu piena" un "Latgales piena" vadība uzskata, ka nav pietiekamas, detalizētas informācijas par Krievijas tirgu. Savukārt valdībai, atzīmēja uzņēmēji, ir jāizmanto iespējas un jāorganizē sarunas par tirgus iespējām ar šīs lielās Krievijas pilsētas vadību. Pēc ražotāju domām, tikpat būtisks ir turpmākais valsts atbalsts eksporta veicināšanai.

Piena produktu tirgus ir sakārtotāks, arī valsts atbalsts līdz šim šai nozarei bijis jūtamāks — subsīdijās piena pārstrādes uzņēmumiem tika iedalīti 850 tūkstoši latu. Nākamgad jādomā par piena intervences veidošanu (sekmīgi tā jau darbojas graudu tirgū), to iesaka arī Eiropas Savienības eksperti. Tomēr, lai kāds arī būtu valsts atbalsts, pašiem gaļas un piena ražotājiem jādomā par ražotāju konkurētspēju un kvalitāti. Diemžēl tieši kvalitātes trūkums nereti aizšķēršļo ceļu uz ārpasauli.

Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka būtu lietderīgi izveidot tirdzniecības aģentūru, kas veiktu starpnieka funkcijas starp Latvijas uzņēmējiem un ārzemju vairumtirgotājiem.

Sanāksmē izskanēja vairāki vērā ņemami priekšlikumi, kā pēc iespējas ātrāk noregulēt mūsu ārējo tirdzniecību ar pārtiku. Zemkopības ministrijā analizēs šos ieteikumus, drīzumā jau iespējama konkrēta rīcība.

Dagnija Muceniece

— īpaši "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!