Latvija un Zviedrija. Divu valstu aizsardzības akcenti

Vakar, 1.novembrī, Latviju apmeklēja Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge G.Petersons

Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge G. Petersons un Zviedrijas vēstnieks Latvijā Andreass Adāls

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis un Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Tāge G. Petersons un Ministru prezidents, aizsardzības ministrs Māris Gailis Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tikšanās Saeimā

Vakar, 1.novembrī, Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministrs Tāge G. Petersons ( Thage G. Peterson ) savu oficiālo vizīti Latvijā sāka ar Saeimas apmeklējumu. Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Andri Līgotni, viņš atzina, ka vizītes mērķis ir iepazīties ar situāciju Latvijas aizsardzības jomā, kā arī attīstīt turpmākās sadarbības iespējas. Zviedrijas aizsardzības ministrs interesējās arī par likumdošanas darbu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā un gaidāmo jaunās valdības izveidošanu.

Taču tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju sākās ar kopīgām atmiņām, kad 1990.gadā pavasarī, būdams Zviedrijas parlamenta spīkers, T.Petersons uzņēma A.Gorbunova vadīto (toreiz pašu pirmo) Latvijas Republikas Augstākās padomes delegāciju. “Toreiz vēl Baltijas jūra šķīra mūsu valstis, taču kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tā mūs vieno. Un šobrīd mēs esam tikai turpmākās sadarbības sākumposmā,” uzsvēra Zviedrijas aizsardzības ministrs. Saeimas priekšsēdētājs, informējot par to, kas piecu gadu laikā veikts Latvijas armijas izveidošanā, atgādināja, ka tā ir izveidota no “nulles”, neko nepaņemot no PSRS bruņotajiem spēkiem. Taču tas, ka jau no paša sākuma esam lielu uzmanību pievērsuši likumdošanai un parlamentārajai kontrolei pār bruņoto spēku izveidi, ir ļāvis izvairīties no daudzām problēmām, atzina A.Gorbunovs. Savukārt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Līgotnis informēja par likumdošanas darbu Saeimā un komisijā. Ir pieņemts likums par Zemessardzi, par Aizsardzības spēkiem, ir izveidotas reālas bruņoto spēku struktūras, un ir labi, viņš atzina, ka šī vizīte sākusies Saeimā, jo te ir pirmsākumi Latvijas armijas izveidei.

Zviedrijas aizsardzības ministrs T.Petersons atzina, ka jau labu laiku sekojis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbam pie likumprojekta par obligāto dienestu, jo arī Zviedrijā un daudzās citās valstīs notiekot diskusijas par šo problēmu. A.Līgotnis atzina, ka 5.Saeima diemžēl šo likumprojektu nepaspēs pieņemt, taču viņš ir pārliecināts, ka to izdarīs 6.Saeima neatkarīgi no tā kurš politiskais spēks izveidos valdību, jo valdībai tā kā tā būs jādomā par armiju.

Gan Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs, gan Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Līgotnis pateicās par Zviedrijas Aizsardzības ministrijas atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī par reālo materiālo palīdzību, kas ir bijusi ļoti noderīga Latvijai.

Saeimas ziņu dienests

Preses konferencē

“Man nav nekā slikta ko teikt par latviešu karavīriem, esmu par viņiem dzirdējis tikai to labāko,” vakar preses konferencē teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge G. Petersons (Thage G. Peterson).

Augstais viesis mūsu valstī ieradās vakar, 1. novembrī. Vizītes sākumā viņš tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, pēc tam piedalījās darba pusdienās Zviedrijas vēstniecībā. Pēcpusdienā Tāge Petersons tikās ar Ministru prezidentu un aizsardzības ministru Māri Gaili, bet vēlāk, pēc preses konferences, apmeklēja Baltijas bataljonu Ādažos, kur tikās arī ar Nacionālo bruņoto spēku vadību. Vakarā Zviedrijas aizsardzības ministrs piedalījās svinīgajās vakariņās. Šorīt augstais viesis aizbrauc no Latvijas.

Preses konferences ieskaņā, uzrunājot žurnālistus, Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis teica:

— Es esmu lepns un priecīgs, ka šogad, kad kādu laiku arī man nākas pildīt aizsardzības ministra pienākumus, mūs apciemo svarīgu, lielu valstu, arī kaimiņvalstu — Ziemeļvalstu aizsardzības ministri. Viņi iepazīstas ar situāciju aizsardzības jomā, ar Baltijas bataljonu, kurš tiek uzskatīts par veiksmīgu sadarbības paraugu. Zviedrija Latvijai militārajā jomā jau ļoti daudz palīdzējusi.

Mūsu Jūras spēki izmanto Zviedrijas dāvinātos krasta apsardzes kuģus, ir bijuši arī citi dāvinājumi, konkrēti, Baltijas bataljonam. Tagad mēs runājām par palīdzību civilās aizsardzības jomā — jomā, kas ir jāpārkārto un jāmodernizē, un par palīdzību valsts dienesta reorganizēšanā, kura institucionālo pusi mēs jau esam reorganizējuši, samazinot štatus par vairāk nekā 300 ierēdņiem.

Tas neapšaubāmi prasa efektivitātes kāpinājumu, un šeit mēs ceram sagaidīt palīdzību no mūsu kaimiņvalsts Zviedrijas. Katrā gadījumā es redzēju izpratni attiecībā uz visām problēmām, kuras mēs šodien pārrunājām.

Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge Petersons žurnālistiem teica:

— Man ir liels gandarījums beidzot apciemot Latviju. Esmu bijis — dažādos amatos un dažādos uzdevumos — Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā esmu pirmoreiz.

Mūsu valstīm ir ļoti laba sadarbība, tai skaitā arī militārajā jomā. Ceru un esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība sekmīgi turpināsies gan militārajos jautājumos, gan arī civilās aizsardzības jomā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Zviedrijas aizsardzības ministrs augstu novērtēja Baltijas bataljona izveidošanas faktu, kas, viņa skatījumā, apliecina Latvijas gatavību uzņemties savu starptautiskās atbildības daļu. Tāge Petersons atgādināja, ka Zviedrija Latvijai civilās aizsardzības jomā palīdz jau trīs gadus. Šīs sadarbības ietvaros notikušas personāla mācības, kā arī sniegta materiālā un finansiālā palīdzība. Tagad Zviedrija ir gatava atbalstīt Latvijas glābšanas dienestus un sniegt mūsu valstij palīdzību jūras un sauszemes robežu apsargāšanā. “Ir ļoti svarīgi, lai ikviena suverēna valsts varētu pārskatīt un kontrolēt savas robežas,” uzsvēra Zviedrijas aizsardzības ministrs. Viņš vēl piebilda, ka Zviedrija paredzējusi palīdzēt Latvijai ekoloģijas jomā, konkrēti, naftas un ķīmisko produktu avāriju likvidēšanas dienestam Ventspilī, kam piešķirta finansiālā un materiālā palīdzība.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis lūdza Zviedrijas aizsardzības ministru izteikt savu viedokli par Krievijas presē izskanējušajiem militārajiem draudiem Latvijai, ieskaitot eventuālu Baltijas valstu okupāciju, kā arī dažu politisko spēku mēģinājumiem iztēlot šādus paziņojumus par oficiālu Krievijas militāro doktrīnu. “Es nevēlētos komentēt dažādas balsis, kas Krievijā skan pašlaik, priekšvēlēšanu kampaņas laikā,” atbildēja Tāge Petersons. “Protams, mēs Zviedrijā ļoti uzmanīgi sekojam demokrātiskajiem attīstības procesiem Krievijā. Mūsu tuvākajā reģionā ir tikai viena valsts, kas var ļoti drastiski mainīt politisko un drošības atmosfēru, un tā ir Krievija. Tādēļ ir ļoti svarīgi sekot, kā veidojas demokrātiskie attīstības procesi Krievijā, tāpat arī šīs valsts ekonomiskā un militārā attīstība. Protams, mēs Zviedrijā analizējam katru paziņojumu, kas izskan Krievijas presē. Taču es tos nevēlētos komentēt. Tikai gribu piebilst: Latvija, Igaunija un Lietuva tagad ir neatkarīgas un suverēnas valstis,” teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge Petersons.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors