Par augstāku minimālo darba algu

Vakar, 26. februārī, Ministru kabineta Komitejas sēdē akceptētais noteikumu projekts paredz, ka no šā gada 1. jūlija valstī noteiktā minimālā darba alga tiks paaugstināta par divdesmit procentiem jeb desmit latiem, proti, tā būs 60 latu līdzšinējo 50 latu vietā.

Minimālās darba algas paaugstināšanai šā gada budžetā ir atvēlēti 5,8 miljoni latu. Šie visai lielie izdevumi plānoti tādēļ, ka valsts un pašvaldību institūcijās strādā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri saņem minimālo atalgojumu.

Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka desmit lati gan nav nekāds lielais paaugstinājums, tomēr tas ir saprātīgs kompromiss starp atsevišķu nozaru darba devējiem, kas spēj saviem darbiniekiem noteikt un izmaksāt lielāku minimālo darba algu nekā valstī noteiktā, un darba devējiem reģionos, kuri patiešām augstāku slieksni par sešdesmit latiem pagaidām pārkāpt nevar. Minimālās darba algas paaugstināšana ir godīgas konkurences stūrakmens, sacīja I. Jaunzeme, jo augsti kvalificētu strādnieku par piecdesmit latiem nopirkt nav iespējams. Pirms pāris gadiem Darba devēju konfederācijas biedri parakstīja ģenerālvienošanos par minimālās darba algas noteikšanu 65 latu apmērā. Šī vienošanās tiek ievērota, un dažādu nozaru strādājošiem minimālā darba alga ir atšķirīga – lielāka par 65 latiem. Piemēram, būvnieki jau pirms diviem gadiem nolēma, ka minimālā darba alga šajā nozarē ir 100 latu.

I. Jaunzeme pastāstīja, ka nesen izveidota Nelegālās nodarbinātības samazināšanas un nodokļu ieņēmumu palielināšanas trīspusējā darba grupa finansu ministra vadībā. Darba grupā valsts institūcijas pārstāv Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts nodokļu inspekcijas speciālisti, bet sabiedriskās organizācijas — Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kopīgi tiks meklēti optimāli risinājumi nelegālu darba devēju atklāšanai, "aplokšņu jautājumam" un citām negodīgu konkurenci spēcinošām problēmām.

Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre pastāstīja, ka 2000. gada 1. augustā pieņemts lēmums paaugstināt minimālo darba algu.

Nacionālā trīspusējā padome, kurā bez ministriju speciālistiem darbojas arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Darba devēju konfederācijas pārstāvji, piedāvāja vairākus jautājuma risinājuma variantus. Latvijas Banka veica situācijas analīzi un sniedza atzinumu par minimālās darba algas paaugstināšanas pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību. LM izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka no 1. jūlija minimālā stundas tarifa likme būs 0,355 lati. I. Tāre atzinīgi novērtēja to, ka beidzot atbilstoši likumdošanai ir noregulēts jautājums par strādājošiem jauniešiem no 16 līdz 18 gadu vecumam, kuri tiek nodarbināti 35 stundas nedēļā, — minimālā stundas tarifa likme šiem darbiniekiem tiek noteikta 0,405 lati, līdz ar to arī viņiem minimālā darba alga būs 60 latu.

Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace informēja: tā kā lēmums paaugstināt valsts noteikto minimālo darba algu tika pieņemts jau pagājušā gadā un papildus nepieciešamie finansu līdzekļi tika aprēķināti un ieskaitīti valsts budžetā 2001. gadam, ministrija nekādus šķēršļus noteikumu apstiprināšanai valdībā nesaskata.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore