Par valsts izdevumu projektu 1997.gadam

Nr. Izmaiņas Pamat- % Speciālais %

p.k. pet 1996.g. budžets pret Ls pret

% kopā Ls 1996.g. 1996.g.

1. Valsts prezidenta

kanceleja 155,2 878260

2. Saeima 106,2 5364960

3. Ministru kabinets 76,5 3349078

4. Aizsardzības ministrija 114,6 25562963

5. Ārlietu ministrija 122,1 9224257

6. Ekonomikas ministrija 307,7 2706475 142,5 33256100 341,2

7. Finansu ministrija 107,8 87454977 —

parāda apkalpošana 101,7

pašu izdevumi 116,9

8. Iekšlietu ministrija 142,3 75586000 —

9. Izglītības un zinātnes

ministrija 43,8 44466832 45,3 800000 14,8

10. Zemkopības ministrija 116,9 34721909 128,0 1330000 35,8

11. Satiksmes ministrija 186,0 5241043 90,0 51950000 208,6

12. Labklājības ministrija 128,5 133154326 128,9 453170189 128,3

13. Tieslietu ministrija 107,9 8724247 —

14. Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrija 143,0 6756817 109,6 6870000 204,1

15. Kultūras ministrija 95,6 13767629 99,9 800000 54,8

16. Valsts zemes dienests 119,2 4045551 124,5 3758777 115,0

17. Valsts kontrole 105,9 624594 —

18. Valsts meža dienests 167,1 846704 169,2 15030000 167,0

19. Augstākā tiesa 179,9 905762 —

20. Prokuratūra 136,9 4865031 —

21. Centrālā vēlēšanu komisija 95,2 182258 —

22. Satversmes

aizsardzības birojs 102,1 669488 —

23. Eiropas integrācijas birojs 387483

24. Radio un TV 104,3 6022340 104,0 20416 102,1

Pašvaldībām 68568696

t.sk. dotācijas 531,6 50870165

investīcijas 92,5 2808000

mērķdotācijas 14890531

Pavisam kopā 124,5 544140000 118,6 566440000 130,8

Sagatavoja: Aleksandrs Lielmežs

Par pašvaldību un valsts funkciju finansējumu,

ko veic (veiks) pašvaldības 1996.gadā

un kas tiek prognozēts 1997.gadam (milj. latu)

Finansējums Ministru Pašvaldību Piezīmes

1996.g. kabineta variants

plānotais akceptētais 1997.g.

1997.g. prognoze

No pašvaldību ieņēmumiem

1. Iedzīvotāju ienākuma nod. 166,00 135,10 179,00**

2. Īpašuma nodoklis (nekustamā 16,40 31,80*** 18,00

3. Zemes nodoklis īpaš. nodoklis) 12,80 14,00 pārāk

optimistiski

Kopā 195,20 166,80 211,00

4. Citi pašu ienākumi 15,10 10,87 12,50

4.1. Nodevas un nenodokļi 5,50 6,00

4.2. Ienākumi no mežiem 3,50 2,50

4.3. Dabas resursu 2,00 2,00

4.4. Valsts nodevas 0,60 1,00

4.5. Citi 0,50 1,00

4.6. Atlikums no 1994.gada 3,00 0,00 iekļauts

1996.g.

izlīdz. fondā

Kopā no pašv. ieņēm. 210,30 176,70 222,50

No valsts ieņēmumiem: M – mērķdotācijas

5. Mērķdotācijas un dotācijas 24,035 68,57 117,20

5.1. Psihoneiroloģ. pansionāti 2,998 0,00 3,40M veselības

aizsardzībai

5.2. Internātskolas 7,490 12,73 8,60M

5.3. Teritoriālplānošana 1,000 1,00 1,20M

5.4. Investīcijas 3,035 2,81 3,00M

5.5. Dotācija izlīdzināš. fondā 9,13 50,87

Pašvaldības budžets

Kopā: 234,335

Valsts finansējums:

6. Pedagogu algas 61,246 * 69,90M

7. Mūzikas un mākslas skolu

pedagogu algas 2,306

8. Transporta izdev. kompensācija 1,011 0,99

8.1. Bērniem ar attīst. traucējumiem 0,197

8.2. Invalīdiem 0,534

8.3. Politiski represētajiem 0,280

9. Rīgas reģion. bērnu patversmei 0,075

10. Pašdarbības kolektīva d/alga 0,174 0,174

11. Dotācija veselības aprūpei 7,500 veselības

aizsardzībai

Kopā 6.—11.p. 72,312

Valsts nauda kopā: 96,347 68,57 117,20

t.sk. mērķdotācijas 14,523 17,70 86,10

pārējā 81,824 50,87 31,10

Pavisam kopā: 306,647 245,27 339,70

Veselības aizsardzībai 61,75 0,00 60,00

bez veselības aizsardzības 244,90 245,27 279,70

Speciālais budžets: 38,35 42,70 Izmantojama

— ieņēmumi no iezīmētiem līdz. 21,93 22,00 iezīmēto mērķu

— maksas pakalpojumi 16,42 20,70 finansēšanai

Kopējā summa 345,00 287,97

veselībai 61,75 0

bez veselības aizsardzības 282,25 287,97

* Pēc Ministru kabineta noteikumu projekta “Par pedagoģiskā personāla atalgojumu” pašvaldībām būs jāmaksā ~70 milj. Ls.

** 100%; iebilstu, ka tiek apliktas pensijas un atcelti nodokļu atvieglinājumi par apgādājamiem.

*** Fantastiska prognoze, jo paredz zemes īpašniekiem un lietotājiem ~2,6 reizes vairāk maksāt.

Tuvāk par tabulu

1. un 2.ailē ir minēti līdzekļu avoti un pilnīgi viss finansējums, kuru plānots iegūt un izlietot pašvaldību funkciju un valsts funkciju veikšanai 1996.gadā, kuras paredzēts finansēt 1997.gadā tikai no pašvaldību budžeta. Par veselības aizsardzības finansējumu pretrunīgas ziņas. Varētu būt, ka būs jāfinansē arī pašvaldībai. Būtu nepieciešama īpaša analīze par speciālo budžetu, kuru nedrīkstētu uzskatīt kā līdzekļus, ar kuriem varētu segt pieaugošās izmaksas un jauno funkciju finansējuma avotu.

3.ailē parādīta pašvaldību ieņēmumu bāze. Paredzēts no pašvaldību ieņēmumiem izņemt 28,4% iedzīvotāju ienākuma nodokli (tas ir neloģiski, jo 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas ir mazāks skaitlis nekā tas, kas nepieciešams, lai segtu kaut vai pedagogu algas).

Nepamatota ir nekustamā īpašuma nodokļa prognoze.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir augsta tāpēc, ka paredzēts atcelt atvieglojumus par apgādājamiem un aplikt pensijas ar nodokļiem.

Esmu sagatavojis apspriešanai 4.ailē minētos skaitļus, kuri, manuprāt, būtu realizējami tāpēc, ka ir gaidāms ievērojams izmaksu pieaugums sakarā ar:

1) resursu sadārdzinājumu,

2) jauno funkciju realizāciju,

3) dažādu obligāto maksājumu dēļ.

No valsts pamatbudžeta plāno izdevumus palielināt par 18,9%.

Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums plānots par 31,3%.

Pašvaldībām plānoju pieaugumu tikai par 11% (Ministru kabinets plāno pieaugumu par 0,2%). Ja pašvaldībām būs pieaugums par 11%, tad valsts budžeta izdevumu pieaugums būs 12%.

Ieņēmumu daļa ir prognozēta ļoti optimistiski, kura visticamāk neizpildīsies.

Sagatavoja: Aleksandrs Lielmežs