• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grāmatu māja - Silakroga "Priedēs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.1997., Nr. 263/264 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45281

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts un tās vīri

Vēl šajā numurā

10.10.1997., Nr. 263/264

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PIRMS UN PĒC NOTIKUMA

Grāmatu māja — Silakroga “Priedēs”

Kultūras ministrija rīkoja izbraukuma preses konferenci Ropažu pagasta Silakroga “Priedēs”, kur bijušajā padomju armijas objektā izveidota moderna grāmatu glabātava. Par tās tapšanas vēsturi žurnālistus informēja Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Depozitāriju, kas apvieno mazāk pieprasītās grāmatas, Nacionālā bibliotēka 60.gadu sākumā ierīkoja Ikšķiles baznīcā. Kad 90.gados sākās baznīcu īpašumu atdošana atpakaļ draudzēm, respektīvi, sabiedrībai, bija jāsāk domāt, kur izvietot to aptuveni vienu miljonu grāmatu, kas joprojām atrodas baznīcā. Pastāvot valstī nesakārtotām īpašuma attiecībām, meklējumi bija ilgi un brīžam absurdi, līdz Rīgas rajona padome ierosināja šiem mērķiem izmantot “Priedes”, kur līdz padomju armijas izvešanai atradās pretgaisa aizsardzības karaspēka štābs. Talkā nāca deputātu pieprasījums, līdz 1995.gadā tika nokārtota likumiskā bāze un noslēgts līgums par objekta nodošanu Nacionālajai bibliotēkai bezmaksas lietošanā. Jau tajā pašā gadā sākās projektēšanas un celtniecības darbi, un tagad starp visai noplukušajām un nekoptajām bijušās armijas pilsētiņas mājām acis priecē interesantas konfigurācijas ēka ar modernu apdari un pilnīgi pārveidotām iekštelpām.

Bibliotēku celtniecībā otrās lielākās izmaksas tūlīt pēc būvdarbiem prasa plauktu iegāde un ierīkošana. Rīkoti vairāki konkursi. Rezultātā izdevies krietni samazināt sākotnēji plānotās izmaksas. Slēgti līgumi ar Anglijas, Dānijas, Somijas un citu valstu firmām, saņemti pašlaik vismodernākie ļoti augstas kvalitātes plaukti. Bet plauktu apjoms sasniedz turpat 17 tūkstošus tekošo plauktmetru. Tie būs gan stacionāri, gan mobili.

Darba gaitā mainījušies šī depozitārija izmantošanas plāni. Sākumā tas bija domāts kā pagaidu risinājums līdz jaunās bibliotēkas uzcelšanai. Tagad speciālisti nākuši pie pārliecības, ka šī grāmatu glabātava varēs sekmīgi iekļauties jaunās bibliotēkas kompleksā. Krātuvēs, kuru platība pārsniedz divus tūkstošus kavdrātmetru, būs iespējams izvietot depozitāriju ar 2 miljoniem eksemplāru un rezerves – apmaiņas fondu 700 tūkstošiem eksemplāru.

Tālākie plāni varētu saistīties ar pazemes bunkuru, kura būvei esot izmantotas Maskavas metro būvdetaļas. Platība milzīga, diemžēl tās apgūšanai vajadzīgi lieli līdzekļi.

Bet pirmās kārtas pabeigšanai pietrūkst vēl tikai 70 tūkstoši latu. Ja tie atradīsies, jaunais depozitārijs varēs vērt durvis nākamgad. Tas varētu būt pirmais solis uz lielo gaismas pili Daugavas kreisajā krastā Rīgā. Bibliotēkas darbinieki te mācīsies strādāt Eiropas augstākajiem stndartiem atbilstošā aprīkojumā. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem te ir uzskatāms paraugs, kā var veidot vidi, kopt savu apkārtni.

Preses konferences bēdīgākā daļa bija saistīta ar jaunās bibliotēkas galvenās daļas celtniecību. Joprojām nav skaidrības par 1998.gada investīcijām un pirmo reizi kopš 1988.gada, kad jautājumu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību sāka cilāt, nav līdzekļu darba turpināšanai.

Atgādināju, ka attieksmi pret šādiem ārkārtīgi nozīmīgiem un vērienīgiem projektiem parasti nosaka ne tikai ekonomiski aprēķini, bet arī politiski, sociāli, kultūras, novitātes un citi civilizētai sabiedrībai raksturīgi apsvērumi. Andris Vilks uzsvēra akūto nepieciešamību virzīt uz priekšu jaunās bibliotēkas ēkas celtniecību, lai to līdz 2001.gadam varētu pabeigt.

Preses pārstāvjiem tika sniegta arī rakstiska uzziņa par jaunās ēkas projekta raksturojumu, plānoto darbu grafiku, izmaksu aprēķiniem un projekta autora arhitekta Gunāra Birkerta anotāciju.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nacionālās bibliotēkas grāmatu jaunais depozitārijs

Nacionālas bibliotēkas direktors Andris Vilks un projekta vadītājs Aldis Ābele

 

Par vienoto Latvijas bibliotēku sistēmu

Latvijas politiskās, ekonomiskās un sociālās attīstības rezultāti ļoti lielā mērā atkarīgi no valsts iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvus bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informacionālos pakalpojumus.

Tradicionāli bibliotēkas tiek uzskatītas par kultūras un izglītības struktūrām. Šobrīd bibliotēku loma strauji paplašinās — tās kļūst par nozīmīgiem visas sabiedrības informācijas un komunikācijas centriem. Strauji pieaug bibliotēku loma valsts iedzīvotāju socializācijā — sociālo lomu apguvē un adaptācijā, kā arī tirgus ekonomikas veidošanās procesā sašķeltās sabiedrības konsolidācijā, jo valsts un pašvaldību pārziņā esošo bibliotēku galvenais mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to sociālā stāvokļa, dzīves vietas, nodarbošanās, vecuma un citām atšķirībām.

Šī mērķa izpildi var nodrošināt tikai integrētā bibliotēku sistēma, kas aptver visas Latvijas bibliotēkas neatkarīgi no to tipa, statusa, īpašuma formas un darbības rakstura.

Šī sistēma balstās uz visu bibliotēku funkcionālās sadarbības sakariem:

• bibliotēku informācijas resursu koordinētā veidošanā un savstarpējā izmantošanā visu valsts iedzīvotāju informācijas vajadzību nodrošināšanā;

• vienotu profesionālās darbības principu, normu, vadlīniju un standartu lietošanā;

• bibliotēku darba tradicionālo un moderno tehnoloģiju (automatizētās bibliotēku sistēmas) attīstības koordinācijā;

• bibliotēku darbinieku profesionālās izglītības un tālākizglītības pasākumu organizācijā.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” vienotas bibliotēku sistēmas attīstības centrs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).

LNB ir valsts universālā zinātniskā bibliotēka. Atbilstoši nacionālās bibliotēkas statusam LNB ir visu LR iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko resursu veidotāja, starpbibliotēku abonementa un grāmatu apmaiņas centrs, bibliotēkā darbojas ISBN/ISMN aģentūra un ISSN centrs. LNB pārstāv Latvijas Republiku ar bibliotēku darbu saistītajās starptautiskajās organizācijās, piedalās starptautisko programmu izstrādē un īstenošanā. LNB veic zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē, kā arī bibliotekāro procesu, standartizācijas iniciatīvu, piedalās bibliotekārās darbības pamatvirzienu īstenošanā valstī. LNB izdod bibliogrāfiskus rādītājus, rakstu krājumus grāmatniecībā un bibliotēkzinātnē.

LNB apkalpo valsts iedzīvotājus un ārvalstu pilsoņus, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas. Bibliotēka ir izveidota 8 dažādās ēkās, lasītāju apkalpošana notiek 10 specializētajās un 2 nozaru lasītavās. LNB ir atvērta 74 stundas nedēļā.

LNB darbību raksturojošie galvenie rādītāji nemitīgi pieaug.

Kultūras ministrijas pārziņā esošās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas galvenie uzdevumi:

• organizēt redzes invalīdu bibliotekāro, bibliogrāfisko un informacionālo apkalpošanu visā valsts teritorijā, veidot šim uzdevumam atbilstošus literatūras un citu informācijas nesēju (audiomateriālu) fondus;

• nodrošināt redzes invalīdiem iespējas izmantot tradicionālos un modernos informācijas nesējus tiem pieejamā veidā (audio vai Braila raksta variantos).

Integrētās bibliotēku sistēmas funkcionālais modelis prasa adekvātu valsts bibliotēku darba politikas izstrādes un realizācijas modeli. Šobrīd tas ir nepilnīgs, jo nebalstās uz speciālu “Bibliotēku likumu”, bet gan tikai uz Kultūras ministrijas nolikumu.

Latvijā šobrīd pastāv 4 līmeņu bibliotēkas:

— LNB un citas zinātniskās un speciālās valsts nozīmes bibliotēkas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka,

— reģionālās nozīmes zinātniskās un speciālās bibliotēkas, republikas pilsētu centrālās bibliotēkas (centrālās zinātniskās bibliotēkas), kuras veic republikas pilsētu galvenās bibliotēkas funkcijas (perspektīvā — apriņķu galvenās bibliotēkas),

— rajonu centrālās bibliotēkas, rajonu pilsētu un pagastu bibliotēkas, kuras veic rajona galvenās bibliotēkas funkcijas,

— tautas bibliotēkas pagastos, rajonu pilsētās un republikas pilsētu mikrorajonos, skolu bibliotēkas un citas. Bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informatīvos pamatpakalpojumus nodrošina tās bibliotēkas, kuras atrodas iedzīvotāju dzīves vietas, mācību vai profesionālās darbības tiešā tuvumā. Informācijas pieprasījumus, kurus objektīvi nespēj nodrošināt šīs bibliotēkas (ierobežoti informācijas resursi), adresē augstāka līmeņa bibliotēkām vai ar to starpniecību ārvalstu bibliotēkām.

Integrētās bibliotēku sistēmas profesionālās attīstības centrs ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras pakalpojumu apjomu un raksturu nosaka likums “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumu loks aptver valsts neredzīgos iedzīvotājus. Šo iedzīvotāju apkalpošanai ārpus Rīgas ir izveidotas 7 filiāles, kuras ir izvietotas Latvijas novados.

Integrētās bibliotēku sistēmas efektīvākas un ekonomiskākas funkcionēšanas nodrošināšanai ir paredzēts ieviest jaunas informācijas tehnoloģijas, kas ļaus katram valsts iedzīvotājam no tā dzīves vai mācību vietas tuvākās bibliotēkas sameklēt un saņemt nepieciešamo informāciju no Latvijas vai ārvalstu bibliotēkām. Šim mērķim ir izveidots un sākts realizēt valsts nozīmes zinātnisko un speciālo bibliotēku automatizētās informācijas sistēmas projekts, kuru realizē Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs. Šim mērķim ir paredzēts uzsākt realizēt Latvijas publisko bibliotēku automatizētās informācijas sistēmas projektu.

Kultūras ministrijas un Nacionālās bibliotēku padomes kompetencē ietilpst vienotas valsts bibliotēku darba politikas izstrāde un realizācija, lai juridiski, finansiāli, organizatoriski un informatīvi sekmētu integrētās bibliotēku sistēmas mērķu sasniegšanu.

Latvijā darbojas vairāk nekā 2000 zinātnisko, speciālo, kā arī publisko bibliotēku. Lielākā daļa no tām ir valsts vai pašvaldību institūciju pārziņā. Savas bibliotēkas ir arī vairākām sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.

Joprojām aktuāls ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projekts, jo tās nepieciešamību nosaka:

1) LNB funkcijas, kuras tā nespēj realizēt esošo materiālo resursu ietvaros;

2) LNB vieta vienotajā valsts bibliotēku sistēmā un tās loma starptautiskajā bibliotekārajā sabiedrībā;

3) līdzšinējais LNB ekstensīvais darbības veids (esošajās pielāgotajās ēkās), kura turpināšanās nemainītā veidā nākotnē var nest lielus finansiālos un materiālos zaudējumus (pašsaprotami — neatsveramus intelektuālos un garīgos zaudējumus, kas skar visu nāciju).

Iveta Zvaigzne,

Kultūras ministrijas preses sekretāre

Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā

Lūk, mūsu Daugava, kuras virsma atspoguļo vizuālo kontrastu: vienā pusē — vēsturiskā Vecrīga, otrā — jaunais Latvijas Nacionālās bibliotēkas nams. Gan vecā pilsēta, gan jaunais nams ietver sevī ekspresīvas arhitektūras formas. Gan pilsēta, gan nams ir funkcionāli pieminekļi. Pirmā ir lieciniece mūsu vēsturiskajam mantojumam, otra pasargā mūsu kultūras vēsturi un simbolizē mūsu valsts vēsturi un likteni.

Jaunajai bibliotēkai ir dvēsele, tai ir seja, tā runā arī ar tevi. Arhitektūras forma ir metafora, kurā atainota Latvijas dabas ainava, kā arī literāri elementi. Forma atgādina stikla kalnu un gaismas pili, kas ir latviešu literatūras un folkloras neatņemama daļa. Pats nams ir kā aizsargvalnis — dzelzsbetons, klāts ar stikla ādu. Šī aizsargājošā funkcija, kā arī celtnes atrašanās krietni virs ūdens līmeņa atgādina klēti, kas Latvijas lauksaimniekiem vienmēr pasargājusi to bagātību.

Arī mūsdienās, kad vienu kultūru ar acumirklīgu elektronisko informācijas apmaiņu var piesaistīt pie citām kultūrām un zemēm (tas ir process, kas maina mūsu attiecības ar informāciju vispār), bibliotēkas galvenā funkcija ir un paliek mūsu bezgala vērtīgā kultūras mantojuma saglabāšana un pasargāšana. Bibliotēkas arhīvos ir mūsu literārie un vēsturiskie dokumenti, mūsu folklora, varētu pat teikt — tie ir mūsu gēni, mūsu DNA. Bibliotēka ir lieciniece tautas liktenim. Celtne stāv kā neaizmirstams simbols nesen notikušajai cīņai par brīvību un demokrātiju. Ēkas forma runā, tā nepārprotami pārvērš bibliotēkas namu, ļaujot tam kļūt par funkcionālu tautas simbolu.

Projektētās ēkas raksturojums

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekts izstrādāts, pamatojoties uz 1991.gada 3.jūlija Ministru padomes lēmumu.

Ēkas novietne izvēlēta pilsētas centrā, Daugavas kreisajā krastā, iepretim Vecrīgai, starp Akmens un dzelzceļa tiltiem, 2,4 ha liela teritorija starp Uzvaras bulvāri, Kuģu, Akmens un Valguma ielu.

Ēkas pirmais stāvs un daļa cokolstāva atvēlēta sabiedriskai funkcijai. Aptuveni 4000 m2 telpu izmantojami dažādu izstāžu, sanāksmju un festivālu rīkošanai. No šīs platības aptuveni 1500 m2 aizņem starptautisko konferenču centrs ar vairākām dažādas ietilpības un izmantošanas zālēm.

No mezonīna līdz ēkas 7.stāvam izvietojas bibliotēkas nodaļas — avanzāles, lasītavas un tām atbilstošās specializētās krātuves.

No 8. līdz 12.stāvam — galvenā grāmatu krātuve.

Ēkas 14.stāvā — reprezentācijas telpa ar skatu uz Vecrīgas panorāmu.

Cokolstāvā — bibliotēkas darbu apkalpojošās nodaļas un inženiertehnisko iekārtu telpas.

Ēkas konstruktīvā uzbūve. Ēka balstīta uz dolomīta slāņa, apm. 22 m no zemes virsmas, lietojot vietas pāļus. Virszemes daļā monolītā dzelzsbetona karkass, pārsegumi un sienas. Būvapjoms, kurā atrodas grāmatu krātuve, veidots kā monolīta dzelzsbetona kārba. Fasādes apdare — šokbetons un stikls uz alumīnija režģa.

Kopējā projektējamā teritorija 4,5 ha

Apbūves laukums 8036 m2

Ēkas garums 196 m

Ēkas platums 41 m

Ēkas augstums no zemes līmeņa 66 m

Ēkas kubatūra 210 000 m3

Kopējā telpu platība 47 000 m2

Glabājamo vienību skaits 6,5 milj.

Lasītāju vietu skaits 1000 vietas

Vietu skaits konferenču centrā 800 vietas

Gunārs Birkerts

Latvijas arhivåliju izståde Våcijå

Vācijā, Līneburgā, 27.septembrī vācbaltu 48.kultūras dienās atklāta izstāde “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai — 180”. Tajā eksponēti Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA), Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Ārzemju mākslas muzeja materiāli — vēsturiskie dokumenti, gleznas, gravīras, grāmatas, preses izdevumi un citi iespieddarbi. Izstādes atklāšanā Austrumprūsijas zemes muzejā LVVA Publikāciju daļas vecākā referente Pārsla Pētersone sniedza izsmeļošu ziņojumu par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbības aspektiem un nozīmi Baltijas reģionā, kā arī par biedrības kultūrvesturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu mūsdienās.

Vācijā atklātās izstādes pamatkodolu veido Kurzemes Literatrūras un mākslas biedrības arhīva dokumenti, kas glabājas LVVA 5759.fondā. LVVA kolekcijā esošo materiālu vidū ir biedrības dibināšanas dokumenti — statūtu projekti, sēžu protokoli un ziņojumi, lietvedības dokumenti, biedrības locekļu sarakste. Vēstures arhīvā esošajā fondā glabājas arī biedrības zinātniskās darbības gaitā, galvenokārt Kurzemes pagātnes izzināšanā, savāktie unikālie vēstures dokumenti. Tā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības arhīvā gan dāvinājumu, gan pirkumu veidā krājas daudz vērtīgu oriģināldokumentu un dažādu norakstu no privātajiem un Kurzemes iestāžu arhīviem. Piemēram, 1819.gadā biedrība saņēma vērtīgu dāvinājumu — Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona 15 vēstules savam pilnvarotajam Jelgavā kambarkungam fon Butlaram. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības īpašumā nonāca arī hercoga arhīva sekretāra Johana Frīdriha fon Rekes manuskriptu kolekcija, kurā atradās arī XIV gadsimta dokumenti, kas rakstīti uz pergamenta, kā arī vairāki diplomi un privilēģiju apliecinājumi vēl no senākiem gadsimtiem. Bet 1833.gadā biedrība ieguva 15 sējumus Kēnigsbergas slepenā ordeņa arhīva dokumentu norakstu. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības kolekcijā atrodas arī materiāli par Kurzemes hercogistes vēsturi — hercoga kancelejas dokumenti, juridiskie akti, hercoga Jēkaba sarakste, liecības par hercoga galma dzīvi, piemēram, ēdienkartes. LVVA glabājas vēstures dokumenti par Jelgavas ģimnāziju — nozīmīgāko Kurzemes izglītības centru. Arhīva kolecijā atrodami ģimnāzijas administrācijas sēžu protokoli, kases grāmatas, sarakste, inspektora Kārļa Dannenberga rakstītā ģimnāzijas hronika. LVVA fondos esošajā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības fondā glabājas arī vēstures liecības par sava laika zinātnes, kultūras un mākslas dzīvi, luteriskās baznīcas darbību un mācītāju ieguldījumu latviešu literatūrā un preses attīstībā. Šie materiāli, kas patlaban eksponēti Līneburgā, ikdienā glabājas LVVA un nenoliedzami ir unikāla Latvijas valsts dokumentāla mantojuma daļa.

LVVA esošās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības fonda esības nozīmi nosaka arī šīs biedrības loma mūsu vēsturē. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība dibināta 1815.gadā Jelgavā Krievijas ķeizara Aleksandra I valdīšanas liberālajā posmā pēc Napoleona kara beigām. Biedrības izveidošanas iniciatoru vidū bija pazīstami Kurzemes literāti, zinātnieki un muižnieki. Biedrības statūtos teikts, ka tās “mērķis ir 1) vēsturiski literārajā, 2) tīri zinātniskajā un 3) tautas izgītošanas laukā izveidot Krievijas vācu Baltijas zemēm garīgu pieturas un vienošanās vietu, tuvāku zinātnes saiti un kopdarbības iespēju”. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibinātāji — zinātnieki — uzskatīja, ka tai ir jākļūst par kaut ko līdzīgu Baltijas zinātņu akadēmijai. Tādēļ biedrības sēdēs tika spriests ne tikai par humanitāro zinātņu problēmām, bet arī par dažādiem dabaszinātņu, tehniskiem un matemātikas jautājumiem. XIX gadsimta pirmās puses zinātnisko atklājumu kopainā vērtīgi bija Kurzemes ārsta K.Šīmaņa pētījumi par Baldones un Bārbeles sēravotiem, ārsta E.Eihvalda — par paleontoloģiju, ķīmiķa T.Grothusa — par fotoķīmijas pamatiem u.c. Biedrība arī bija Ateneuma jeb Kurzemes provinciālmuzeja veidošanas iniciatore. Visu XIX gadsimtu un XX gadsimta sākumu Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība bija vadošais reģionālais zinātnes centrs. Turklāt biedrības aktīvisti piedalījās arī diskusijās par Baltijas novada sociālajām un nacionālajām problēmām un to risinājuma perspektīvām pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Domu apmaiņā izkristalizējās viedoklis, ka latviešiem ir jādod izglītība un zināšanas dzimtajā valodā un latviešu pārvācošana nav veicināma.

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības, kas pēc biedru sastāva un darbības ievirzes bija vācbaltiešu organizācija, mūžs beidzās ar vācbaltiešu izceļošanu 1939.gadā. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība nepastāv jau 58 gadus, taču tās idejiskais mantojums un arī materiālais mantojums — grāmatās un citos iespieddarbos, arhivālijās — šodien ir mūsu valsts bagātība.

Jāatzīmē, ka jau 1995.gada decembrī, atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības apaļo jubileju, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā vienlaikus tika atklāta biedrībai veltīta izstāde un notika īpaša Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Prezidija izbraukuma sēde. Šajā pasākumā referēja LZA prezidents T.Millers, akadēmiķis J.Stradiņš, LVVA vecākā referente P.Pētersone, Rundāles pils muzeja speciāliste V.Kvaskova, kā arī Jelgavas muzeja darbinieki. Biedrībai veltītās izstādes materiālu lielāko daļu veidoja LVVA fondos esošie biedrības arhīva oriģināldokumenti. Izstāde guva sabiedrības ievērību un atzinību. Tas bija arī galvenais iemesls Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 180.gadskārtai veltītās izstādes atkārtotai atklāšanai — šoreiz Rīgā, Mencendorfa namā, latviešu un vācbaltiešu biedrības “Domus Rigensis” dienās 1996.gada jūnijā. Ekspozīcijas iekārtošanu veica LVVA darbinieki izstādes autores P.Pētersones vadībā. Tika sagatavots un laists klajā īpašs izstādes katalogs latviešu un vācu valodā. Tajā apkopota informācija par biedrības vēsturi un darbību, kā arī par nozīmīgākajām arhivālijām un citiem izstādes eksponātiem.

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai veltītā ekspozīcija Mencendorfa namā guva īpašu vērību Vācijas sabiedrisko un kultūras darbinieku aprindās, un izstādes veidotāji saņēma uzaicinājumu piedalīties ar saviem materiāliem vācbaltu 48.kultrūras dienās Lejassaksijā.

Dr.hist. Valda Pētersone,

Latvijas Valsts vēstures arhīva

direktora vietniece zinātniskajā darbā

Par XXII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XII Deju svētkiem

Nākamajā vasarā, no 28. jūnija līdz 5. jūlijam, Rīgā notiks XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki. 2. oktobrī E. Melngaiļa Tautas mākslas centrā kārtējā sēdē pulcējās svētku mākslinieciskā padome, kuru turpmāk vadīs kultūras ministre Ramona Umblija. Mākslinieciskās padomes sastāvu papildinājuši vairāki jauni pārstāvji: Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komisijas loceklis, diriģents Leons Amoliņš, E. Melngaiļa Tautas mākslas centra vecākā referente, speciāliste tautastērpu jomā Vija Ābele, Valsts Akadēmiskā kora mākslinieciskais vadītājs, Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais.

Apspriežot svētku māksliniecisko koncepciju, mākslinieciskā padome nolēma rīkot atklātu Dziesmu svētku plakāta konkursu ar nosacījumu, ka plakāts tiks veidots, pamatojoties uz jau izstrādāto emblemātiku.

Par pūtēju orķestru virsdiriģentiem apstiprināja profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Jāni Puriņu, profesionālā pūšamo instrumentu orķestra “Daugava” māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Raimondu Igolnieku, Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestra diriģentu Pēteri Rudzīti.

Mākslinieciskā padome nolēma 28. oktobrī kultūras centrā “Mazā ģilde” noklausīties pūtēju orķestru repertuāru Dziesmu svētku noslēguma koncertam, apsprieda Dziesmu un Deju svētku norises projektu, kā arī diskutēja par Dziesmu svētku vietu, lomu un nozīmi Latvijas kultūrainā XX gadsimta izskaņā.

I. Žukovska,

E. Melngaiļa TMC preses sekretāre

Apspriests 02.10.97. Mākslinieciskās padomes sēdē

XXII vispārējo latviešu Dziesmu

un XII Deju svētku norises projekts

1998. gada 28. jūnijs — 5. jūlijs

Svētdiena, 28. jūnijs

pulksten 15 Tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšana izstāžu zālē “Arsenāls”

pulksten 19 Deju kolektīvu noslēguma skate — koncerts Nacionālajā operā

Pirmdiena, 29. jūnijs

pulksten 15 Dziesmu svētku vēstures izstādes atklāšana Kara muzejā

pulksten 18 Koru skates fināls Latvijas Universitātes Lielajā aulā

Otrdiena, 30. jūnijs

pulksten 19 Koru skates fināls LU Lielajā aulā

pulksten 22 Koru sacensību uzvarētāju apbalvošana

Trešdiena, 1. jūlijs

pulksten 15—21 Pūtēju orķestru skate — fināls (3 vietās)

pulksten 19 Jauniešu koru koncerts Nacionālajā operā

pulksten 22 Dziesmu svētku atklāšana Esplanādē

Ceturtdiena, 2. jūlijs

pulksten 8—14 Pūtēju orķestru skate — fināls (II grupa)

pulksten 19 Profesionālo pūtēju orķestru koncerts Lielajā ģildē

pulksten 21 Deju koncerts (II programma)

Piektdiena, 3. jūlijs

pulksten 10—14 Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums — labdarības koncerts

pulksten 15 Tautas mākslas diena Rīgas laukumos

pulksten 18 Deju koncerts (II programma)

pulksten 19 Simfoniskās mūzikas koncerts Nacionālajā operā

pulksten 19 Koru koncerti dažādās Rīgas koncertzālēs

pulksten 22 Deju koncerts (Novadu programma) “Daugavas” stadionā

Sestdiena, 4. jūlijs

pulksten 9 Gājiens (no 11. novembra krastmalas uz Brīvības pieminekli

līdz Dailes teātrim)

pulksten 21 I Dziesmu svētku koncerts Lielajā estrādē

pulksten 21 Deju koncerts (Novadu programma) “Daugavas” stadionā

Svētdiena, 5. jūlijs

Dievkalpojumi Rīgas baznīcās

Piemiņas brīži mākslinieku atdusas vietās

pulksten 13 Tautas tērpu skates noslēgums Kongresu namā

pulksten 19 Noslēguma koncerts Lielajā estrādē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!