Valsts prezidents — Policijas svētkos

Piektdien, 5. decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze Rīgas pilī rīkoja pieņemšanu Valsts policijas labākajiem darbiniekiem un viņu kundzēm.

Piemiņas medaļa no Valsts prezidenta rokām Ziedonim Čeveram, Andrim Starim, Aldim Lieljuksim, Aloizam Visvaldim Blonskim....

... Ivaram Stūrainim, Jānim Zalpēterim, Ilgonim Heinackim, Jurim Kubuliņam, Jānim Zaščirinskim un Imantam Jānim Bekešam Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ar Latvijas Valsts prezidenta piemiņas balvām apbalvotie

Iekšlietu ministrijas, IeM Valsts policijas darbinieki un policijas veterāni

Ar piemiņas medaļu:

1. Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers;

2. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs policijas pulkvedis Andris Staris;

3. Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis;

4. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks policijas ģenerālis Aloizs Visvaldis Blonskis;

5. Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Izziņas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis Jānis Zalpēteris;

6. Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis Ivars Stūrainis;

7. Valsts policijas Kuldīgas rajona policijas nodaļas priekšnieks policijas pulkvežleitnants Ilgonis Heinackis;

8. Valsts policijas Valmieras rajona policijas nodaļas priekšnieks policijas pulkvedis Juris Kubuliņš;

9. Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis Jānis Zaščirinskis;

10. Valsts policijas Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvežleitnants Imants Jānis Bekešs.

Ar Latvijas Valsts prezidenta portretu:

1. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis Aivars Grigulis;

2. Valsts policijas Madonas rajona policijas nodaļas priekšnieks policijas pulkvežleitnants Vitolds Krištopāns;

3. Valsts policijas Ogres rajona policijas nodaļas priekšnieks policijas majors Gundars Marķitāns.

Septiņiem policijas veterāniem tika pasniegta grāmata “Latvijas policijas vēsture”.

Valsts prezidenta preses dienests

Likumsargu rūpesti

pirms 100 gadiem

Pēc grāmatas "Latvijas policijas vēsture" atvēršanas

Pirmo reizi uzrakstīta grāmata par Latvijas policijas vēsturi. Pirmais sējums — jo iecerēti arī nākamie — no XIII gadsimta līdz 1918. gada 5. decembrim. Protams, Latvija kā valstisks veidojums radās tikai šajā laikā, arī policijas funkciju veicēji dažādos gadsimtos un varas veidojumos dēvēti atšķirīgos vārdos.

Tomēr taisnība ir grāmatas autorei, laikraksta "Likuma Vārdā" žurnālistei Annai Žīgurei, kas sava pētījuma atvēršanas preses konferencē teica: "Visos cilvēces attīstības posmos pastāvējusi noziedzība un kāds ar to cīnījies. Līdz profesionālas policijas izveidošanai Rīgā 1787. gadā kārtību sargāja dažādu algotu personu grupas — karakalpi, naktssargi. Tāpēc, lai arī formāli policijas nebija, kāds tomēr noziedzniekus meklēja, aizturēja un sodīja." Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers šo grāmatu uzskata par fantastiski interesantu, savukārt Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis ir pārliecināts, ka autore darbā ielikusi dvēseli un jau nākamgad gaidāms grāmatas otrais sējums — par Latvijas policiju starp diviem pasaules kariem. Lai top!

Ar izdevēja, laikraksta "Likuma Vārdā" atļauju iepazīstinām ar dažiem izvilkumiem no žurnālistes Annas Žīgures darba.

Pagājušā gadsimta beigās Rīgā pastāvēja neskaitāmi alkohola tirdzniecības ierobežojumi un noteikumi. Un tieši tāpat kā mūsdienās, šos noteikumus vai nu neievēroja, vai arī centās apiet ar līkumu. Alkohola tirdzniecības uzraudzībai bija ievērojama vieta policijas darba ikdienā.

Noteikumi paredzēja, ka dažāda tipa tirdzniecības iestādēm ir atšķirīgas alkohola tirdzniecības tiesības. Ar vaļēju alkoholu nelielos daudzumos drīkstēja tirgoties traktieros, iebraucamajās vietās, krogos, temporārās iestādēs, Krievijas vīna pagrabos, stacijās un dzelzceļu bufetēs. Savukārt pārdot alkoholu dzeršanai uz vietas kategoriski bija aizliegts visos veikalos, kur tirgojās ar degvīnu, kā arī vīna pagrabos. (..)

Pārlasot pirms 100 līdz 200 gadiem rakstītās Rīgas policijmeistara dienas pavēles saviem padotajiem, rodas iespaids, ka policijas cīņa pret alkoholisko dzērienu pārdevējiem un pircējiem bijusi varen nopietna. Visparastākais pārkāpums bija alkoholisko dzērienu tirgošana neatļautā laikā, tas ir, pēc pulksten 10 vakarā, kā arī laikā, kad tiek noturēti dievkalpojumi. Šo aizliegumu visbiežāk ievēroja daļēji — iestādes oficiālās ieejas durvis slēdza, bet apmeklētāji nekurnēdami nāca un gāja pa sētas durvīm. Likumdošanā par pārkāpumiem bija paredzēta administratīvā atbildība. Tomēr likumdošana bija ļoti humāna. Tā likumā par miertiesnešiem spriežamiem sodiem 41. pants noteica:

"Par traktieru, ļaužu ķēķu un citu tamlīdzīgu iestāžu atvēršanu neatļautā laikā, kurās nepārdod stiprus dzērienus mazumā, tāpat par neatļautu preču vai spēļu, nekrietnību un nekārtību pieļaušanu tanīs, vainīgie sodāmi ar naudas sodu ne pāri par 50 rubļiem."

(1864. g. 20. nov. d., (41478) 41. pants; 1885. g. 14. maija d. nolik. krāj. 544, Valsts Pad. nolēm., VII, 5. pants, "Ustavs par miertiesnešu spriežamiem sodiem".)

Tātad, ja tika pārkāpti noteikumi tādā iestādē, kurā nepārdeva stipro alkoholu, saimniekam vajadzēja maksāt 50 rubļus. Tā bija ievērojama summa. Savukārt tā paša panta prim pants noteica:

"Tādu iestāžu saimnieki, kurā stipri dzērieni tiek pārdoti mazumā, ja tie izrādās par vainīgiem tā pārdošanā, ka pārkāpuši nosacījumus par apakškareivju pielaišanu tanīs, un par stipru dzērienu pārdošanu viņiem iz šīm ietaisēm, ir sodāmi ar naudas sodu ne pāri par 15 rubļiem."

(1871. g. 12. mart. d., (49352), "Ustavs par miertiesnešu spriežamiem sodiem".)

Tātad par tirdzniecības un kārtības normu neievērošanu krogos, kur tirgoja stipro alkoholu lietošanai uz vietas, vainīgais īpašnieks varēja tikt sodīts ar ievērojami mazāku naudas sodu. Tomēr atsevišķos gadījumos par šiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kurus uzskaita 41. pantā, vainīgo varēja saukt arī pie kriminālatbildības. Ja pārkāpumi bija īpaši lielos apjomos, ļaunprātīgi vai saistīti ar citām noziedzīgām, krimināli sodāmām darbībām, iestājās kriminālatbildība un sods varēja būt ļoti iespaidīgs.

Tomēr Rīgā dzēra. Pilsētā bija 19 vīna pagrabi, kuros pārdeva vīnogu vīnus līdznešanai, vēl trijos vīnu pārdeva līdznešanai un arī dzeršanai uz vietas — glāzēs, 84 pagrabos pārdeva tikai Krievijā izgatavotu vīnu.

Darbojās 208 restorāni un viesnīcas, 87 alus tirdzniecības vietas, kurās varēja pasūtīt arī siltās pusdienas, bet 468 tirdzniecības vietās pārdeva tikai alu. Un visas šīs vietas policistiem vajadzēja uzraudzīt.

Pareizāk gan būtu teikt — rīdzinieki dzēra, jo daudz lētāk varēja piedzerties ārpus pilsētas robežām. Valsts prasīja savu nodokli no katra alkoholisko dzērienu veida, un tam

pilsēta vēl pievienoja savu nodokli, tāpēc vairākums rīdzinieku lielās iedzeršnas rīkoja aiz pilsētas vārtiem. Arī laucinieki, kuri brauca uz pilsētu vai atgriezās mājās, izmantoja krogus un iebraucamās vietas ceļa malās aiz Rīgas robežām. Bagātnieki īpaši bija iecienījuši leģendāro Lielo Šmerļa krogu, kurš atradās tagadējās Ropažu un Brīvības ielas stūrī. Pagājušā gadsimta beigās šis krogs kļuva slavens arī sava izcilā pavāra — francūža Kudrē — dēļ.

Tāpat kā šodien, XIX gadsimta beigās lielāko daļu policijas laika aizņēma šādu sīko likumpārkāpēju aizturēšana. Smagus noziegumus Rīgā izdarīja reti. Tomēr bija viena atsevišķa policijas darbības sfēra, kuru šodien reti vairs atceras, — valsts politiskā cenzūra. Ar to nācās saskarties ne tikai speciālajai politiskajai policijai, bet arī ierindas gorodovojiem, kuriem bija jāarestē, piemēram, kāds vienkārši piedzēries rīdzinieks.

Pirmkārt, kā rakstīts instrukcijā uradņikiem, Krievijas impērijā par noziegumu tika uzskatīta:

"Katra ļaunprātība un katrs noziedzīgs darbs pret Kunga un Ķeizara dzīvību, veselību un godu, un katrs ļauns nodoms Viņu nogāzt no troņa, Tam laupīt dzīvību un augstāko varu vaj aprobežot augstākās varas tiesības, vaj padarīt jebkādu varas darbu pie Viņa svētītās personas.

Ikviena ļaunprātība visos augšminētos nodomos tiek uzlūkota par patiesu noziedzību, ne tikai tai gadījumā, kad vainīgais jau taisījis mēģinājumu priekš savu noziedzīgo nodomu izdarīšanas, bet arī tad, kad viņš caur to, ka kādam citam lika priekšā, lai pie tam piedalās, vaj caur to, ka priekš šī nolūka ierīkoja sazvērēšanos vaj sabiedrību, vaj caur to, ka iestājās kādā tādā sabiedrībā un sazvērēšanā, vaj caur to, ka ar mutes vārdiem vaj caur rakstu izteica savas domas un savus nodomus, vaj uz kādu citu vīzi bija spēris soļus priekš jebkādas sagatavošanas šai ziņā (242)."

Visus šos apsūdzības punktus varēja piemērot arī tad, ja vainīgais vērsās vai arī tikai gatavojās vērsties pret troņmantnieku, ķeizara laulāto draudzeni vai kādu citu Valdošā nama ģimenes locekli un apdraudēja viņa dzīvību, veselību, brīvību, godu un visaugstākās tiesības.

Tādējādi pēc kārtīgās iedzeršanas un "nekaunīgu, ķēzijošu vārdu izrunāšanas pret Kungu un Ķeizaru, vai Valdošo namu", jo valdības lamāšana dzērumā nav tikai mūsu dienām raksturīga parādība, nelaimīgais jautrībnieks varēja iekļūt pamatīgās nepatikšanās, parasta administratīva soda vietā saņemot spriedumu ar notiesāšanu spaidu darbos vai piespiedu izsūtījumu uz Sibīriju un Aizkaukāzu. Šādos gadījumos ļoti liela atbildība bija jāuzņemas pašiem policistiem, jo tieši viņiem vajadzēja izsvērt, cik nopietni ir izteiktie draudi, vai aizturēto personu nepieciešams arestēt vai var droši laist mājās, lai izguļas.

Ļoti bieži aizturētā cilvēka likteni izšķīra aculiecinieki. Vāciskajā Rīgā amatpersonas nebija pārāk patriotiski noskaņotas, tāpēc vienu otru šādu "politisko" noziedznieku nereģistrēja, viņa teikto noklusēja un vainīgo palaida brīvībā vai nu par attiecīgu "kukuli", vai arī tāpat vien. Tomēr tā rīkoties varēja tikai tajos gadījumos, ja nepieteicās kāds kaismīgs patriots — aculiecinieks, kurš pieprasīja politiskas apsūdzības izvirzīšanu vainīgajam.

Par Lietuvas iekšlietu ministra vizīti

4. un 5. decembrī Latvijā divu dienu vizītē uzturējās Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Vidmants Žiemelis. Viņš tikās ar Latvijas iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru (attēlā), kā arī ar aizsardzības ministru Tālavu Jundzi. Lietuvas iekšlietu ministrs apmeklējas Latvijas Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centru. Viesis arī piedalījās Latvijas Policijas 79. gadadienas svinīgajā sanāksmē Dailes teatrī.

IeM preses centrs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par Somijas iekšlietu ministra vizīti

Vakar, 8. decembrī, Latvijā vizītē ieradās Somijas Republikas iekšlietu ministrs Jans Eriks Enestams ( Jan Erik Enestam ), lai tiktos ar Latvijas Republikas iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru, ministrijas dienestu vadību un iepazītos ar to darbu.

Somijas Republikas iekšlietu ministra Jana Erika Enestama vizītes laikā Latvijas Robežsardze saņems dāvinājumu — patrulēšanas klases kuģi, kura garums ir 26,8 metri, platums — 5,5 metri, iegrime — 1,86 metri, kustības ātrums — 25 mezgli.

Starp Latvijas un Somijas Iekšlietu ministrijām ir izveidojusies ļoti produktīva sadarbība gan tehniskās, gan intelektuālās palīdzības jomā. Somijas puse finansē projektu “Sadarbība starp Somijas un Latvijas robežsargiem”, kura 1997.gada budžets ir ap 1 000 000 Somijas marku. Programma pamatojas uz 1997.gada 10.jūnijā Helsinkos parakstīto protokolu “Par Somijas Robežsardzes mācību palīdzību Latvijas Robežsardzei 1997.gadā”.

Somijas robežsargi šogad Rēzeknes Robežsardzes mācību centrā rīkoja trīs mācību kursus, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā astoņdesmit Latvijas robežsargu. Somijas valdība Robežsardzes darba uzlabošanai 1997.gadā dāvināja kuterus, automašīnas un motociklus 177 510 Somijas marku vērtībā.

Projekta “Sadarbība ar Latvijas policijas un glābšanas dienesta administrācijām” ietvaros paredzēta Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku apmācība un tehniskā palīdzība šiem dienestiem. Somija ir organizējusi kursus operatīvā transporta un motociklu vadīšanā, dienesta suņu izmantošanā noziegumu novēršanai, atklāšanai un sabiedriskās kārtības sargāšanai.

Somijas ugunsdzēsības un glābšanas dienests apmācījis Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus rīcībai ķīmisko avāriju gadījumos, autoavāriju seku likvidēšanā, glābšanas darbos ķīmiski aktīvā vidē un ūdens akvatorijā. Somijas IeM Glābšanas dienests dāvinājis Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ķīmisko un transporta avāriju likvidācijas darbiem nepieciešamo tehniku. Tehnisko palīdzību saņēmusi arī Cietumu administrācija.

Somijas iekšlietu ministrs Jans Eriks Enestams uzturēsies Latvijā divas dienas. Šajā laikā viņš tiksies ar LR iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru, Latvijas Robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu, apmeklēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Pasu centru.

IeM preses centrs