Valsts prezidents

— apmeklējot Balvu rajonu

Vakar, 8. decembrī, Balvos Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem.

Uzstāšanās sākumā Valsts prezidents atzīmēja, ka šīs tikšanās galvenā doma ir — pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, budžetu un citiem jautājumiem, kas interesē pašvaldību vadītājus, kā arī izvērtēt, kas paveikts šogad un ko sagaidām no nākamā gada. G. Ulmanis atzīmēja, ka šāda tikšanās bijusi iecerēta jau sen, vēl Daugavpils un Krāslavas apmeklējumu laikā.

Valsts prezidents īsumā minēja svarīgākos notikumus valsts dzīvē šogad. G. Ulmanis sacīja, ka valsts politika ir jāveido tā, lai katrs cilvēks tiktu sadzirdēts un katra valsts amatpersona varētu darboties valsts attīstības labā. “Latvijai būs droša nākotne tikai tad, ja labi jutīsies ikviens Latvijas iedzīvotājs, un par drošu un neatkarīgu nākotni Latvijā varēs runāt tikai tad, kad arī katram Latvijas novadam, pilsētai un pagastam būs droša pārliecība par savu nākotni.”

G. Ulmanis atzina, ka 1997. gada ekonomiskie rādītāji ir vērtējami ar plusa zīmi, un izteica cerību, ka valsts iedzīvotāji to jau — kaut nedaudz — izjutuši. Valsts prezidents pauda vēlmi, lai nākamajā gadā valsts sniegtu cilvēkiem lielāku dzīvesprieku un pārliecību par savu nākotni. Kā moto G. Ulmanis izvirzīja tēzi: “Uzņēmējdarbībā mums ir jābūt pašiniciatīvai un morālai pašizcīņai.”

“Pēc dažām dienām tiks sperts nākamais solis ceļā uz ES”, teica Valsts prezidents. “Tā ir kā garantija mūsu pastāvēšanai nākamajā, XXI gadsimtā. Iestājoties mūsdienu Eiropas vienotajās struktūrās, mēs strādāsim, mācoties un apliecinot sevi, lai varētu baudīt visus tos augļus, kas pienākas katrai sevi cienošai Eiropas tautai.”

“Latvijas nākotni,” uzsvēra G. Ulmanis, “es personīgi redzu ceļā uz ES, jo tā ir vienīgā reālā autoritāte Eiropā. Es gribētu, lai ES dziļāko jēgu izprastu katrs valsts iedzīvotājs.”

Runājot par divpusējām attiecībām ar Krieviju, G. Ulmanis uzsvēra, ka ir nepieciešams dialogs, saglabājot savu stāju un viedokli, kā arī nopietni izvērtējot Krievijas priekšlikumus. “Mums pašiem ir jāveido pilsoniska sabiedrība Latvijā. Katrai tautībai ir tiesības uz saviem principiem, uz savu kultūru, bet visām tautībām, kas vēlas dzīvot Latvijā, kopīgs ir viens: Latvijas valsts, Latvijas zeme, Latvijas likumi.”

Valsts prezidents uzsvēra, ka šī gadsimta nestās ciešanas Latvijas iedzīvotājiem mūsdienās nedrīkst pārtapt par pamatu atmaksai par tām citām tautām. “Aicinu domāt XXI gadsimta kategorijās. Latvijas un latviešu interesēs mums ir jāprot rast kopīgu valodu ar visu tautību iedzīvotājiem, kā mērķi izvirzot humānu, konsolidētu sabiedrību,” sacīja G. Ulmanis.

Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Valsts prezidents arī atzīmēja, ka armijas vajadzībām nav iedalīts pietiekami līdzekļu budžetā, un izteica domu, ka jau tuvākajā laikā Nacionālās drošības padomes sēdē tiks spriests par šo jautājumu.

Valsts prezidents aicināja klātesošos aktīvi sekot un analizēt partiju darbību priekšvēlēšanu periodā: “No jums ir atkarīgs, cik pamatīgi tiks izvērtēta katra nākamā Saeimas deputāta atbilstība tautas vēlēta pārstāvja cienīgam vārdam,” piebilda G. Ulmanis.

Valsts prezidents apmeklēja arī Viļakas valsts ģimnāziju un tikās ar Viļakas valsts ģimnāzijas, vidusskolas un mūzikas skolas skolēniem un skolotājiem.

G.Ulmanis izteica gandarījumu par iespēju atbraukt uz šo latvisko vietu pirmssvētku laikā. Valsts prezidents novēlēja skolēniem lielu gribu mācīties, spēt rast dzīvei īstu pamatu un gūt gandarījumu un prieku, darot dzīvē to, kas sirdij vistuvākais. G.Ulmanis arī vēlēja skolēniem vienmēr atgriezties dzimtajā pusē, lai arī kur dzīves ceļi viņus aizvestu.

Kā piemiņu par savu viesošanos Viļakas valsts ģimnāzijā Valsts prezidents uzdāvināja ģimnāzijai faksa aparātu.

— izskatot apžēlošanas lūgumus

Piektdien, 5. decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izskatīja 88 notiesāto apžēlošanas lūgumus. 4. notiesātos Valsts prezidents apžēloja.

Apžēlošana piemērota, un atlikušais brīvības atņemšanas sods aizstāts ar nosacītu sodu šādām personām:

1) Edgars Ziemelis, dzimis 1967. gadā;

2) Andrejs Goršeņins, dzimis 1974. gadā;

3) Āris Sanders, dzimis 1973. gadā;

4) Dainis Eglītis, dzimis 1962. gadā, kura apžēlošanas lūgumu 1996. gada decembrī Valsts prezidents noraidīja un kurš ir 1997. gada janvārī dzimušo trīnīšu tēvs.

Saskaņā ar Valsts prezidenta Kancelejas Nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību, atkārtotu D.Eglīša apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam bija tiesības izskatīt pēc gada no iepriekšējā lūguma noraidīšanas. Ņemot vērā D.Eglīša uzvešanos brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā arī sarežģīto situāciju ģimenē, kurā māte viena audzina trīnītes, Valsts prezidents pieņēma lēmumu apžēlot Daini Eglīti, atlikušo brīvības atņemšanas sodu aizstājot ar nosacītu sodu, nosakot pārbaudes termiņu uz 5 gadiem. Dainis Eglītis 1994. gadā Tukuma rajona tiesā bija notiesāts par īpašuma zādzību ar brīvības atņemšanas sodu — 6 gadi 6 mēneši.

Arī visas pārējās apžēlotās personas, kas notiesātas par īpašuma zādzībām, labi raksturojusi cietuma administrācija. Ņemts vērā arī notiesāto veselības stāvoklis, notiesātais Goršeņins slimo ar abpusēju plaušu tuberkulozi.

Atbrīvojot notiesātos no tālākās brīvības atņemšanas soda izciešanas, neizciestā soda daļa aizstāta ar nosacītu 3 vai 5 gadu pārbaudes termiņu.

Valsts prezidenta preses dienests