Sarunas, intervijas

Par mūsu meža politiku

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušā gada 16.decembrī ar Zemkopības ministrijas rīkojumu nr.378 “Par konsultatīvo padomi” (Skat. šī “LV” numura 6.lpp.) tika apstiprināta Latvijas meža konsultatīvā padome. Kādēļ šāda padome nepieciešama, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Meža departamenta direktors un šās padomes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Ozols:

— Meža padomes sastāvā ir visas tās puses, visu to organizāciju pārstāvji, kas jau pusotru gadu strādāja pie meža politikas veidošanas. Tādēļ Latvijas meža konsultatīvās padomes pirmā sanāksme, kas notika nākamajā dienā pēc padomes apstiprināšanas, nekādas jaunas izjūtas neradīja. Jo mēs jau cits citu pazīstam.

Uz pirmo padomes sanāksmi tika uzaicināti pilnīgi visi ieinteresētie, ko vien mēs varējām iedomāties. Paziņojumu par meža padomes sanāksmi publicējām arī presē. Varbūt var rasties jautājums — kādēļ? Vienkārši tādēļ, ka darba grupai, uz kuras bāzes izveidojās padome, ir sūra pieredze — jau iepriekšējā meža politikas darba grupas darbībā bija organizācijas, kas izteica pārmetumus par it kā slēgtu personu loku. Taču mēs vienmēr esam uzklausījuši visu ieinteresēto personu viedokli, un šādi pārmetumi nav pamatoti. Gluži pretēji — vienmēr esam gatavi diskusijai ar visām formālajām un neformālajām organizācijām un šajā ziņā pārmetumus pelnījuši neesam.

Sanāksmē vēlreiz pārskatījām meža politikas tekstu, un šobrīd to varētu uzskatīt par gatavu. Taču galvenais jautājums nav meža politikas teksts, bet gan reāla izstrādātās politikas ieviešana dzīvē, kas arī ir viens no būtiskākajiem Latvijas meža konsultatīvās padomes uzdevumiem. Tādēļ meža padomē ir pārstāvētas gan valsts institūcijas, gan asociācijas un mežzinātne, gan Latvijas dabas fonds, mežrūpniecības sabiedrības, arodbiedrības. Būtībā ir aptvertas visas interešu un kompetenču grupas, kas pastāv meža nozarē Latvijā.

Varētu iebilst, ka meža politikas īstenošanas nolūkam vien īpašu padomi izveidot būtu pārāk “šerpi”. Taču — ar meža politikas ieviešanu ir tas pats, kas ar Rīgas būvēšanu. Dzīve mainās, attīstās sabiedrība, attīstās ekonomika, un visu laiku rodas jauni mērķi, kas jāsasniedz. Nav runa tikai par problēmām. Problēmas rodas tad, ja pašreizējā situācija neatbilst tiem nosacījumiem, kādiem vienā vai citā situācijā vajadzētu būt. Un, tā kā dzīve mainās, tad šādas situācijas var un arī atkārtosies pietiekami bieži, lai meža padome nevarētu sūdzēties par darba trūkumu. Tādēļ meža padome ir tāds formāls forums, kur visām pusēm sanākt kopā un diskutēt par neskaidrajiem jautājumiem. Lai varētu turpināt to konsultatīvo procesu, kas iesākās, izstrādājot meža politiku.

Latvijas meža konsultatīvā padome arī saskaņos tos normatīvos dokumentus, kas vēl ir tikai sagatavošanas procesā, ar visām meža nozares interešu grupām. Ir pabeigts pirmais posms koncepcijai par meža nomu. Kopīgi domāsim par jauno meža likumu, kura sagatavošanas gaitā noteikti būs nepieciešams konsultatīvs process. Strādājam pie vairākiem tehniskiem dokumentiem, piemēram, izmaiņām cirsmu izsoļu noteikumos, un citiem tiesību aktiem. Mēs esam atlasījuši to jautājumu loku, kurus šādā forumā kā Latvijas meža konsultatīvā padome var izdiskutēt. Un tajā neietilpst dažādu asociāciju savstarpējās attiecības, kas skar viņu tirgus intereses. Šādām lietām paredzēts tirgus process, kas visu noliek savās vietās. Tādēļ mēs neieviešam regulācijas tirgus procesā, bet domājam par netiešajiem mehānismiem, kas kopumā stimulētu uzņēmumu konkurētspēju.

Vai šī padome savā darbībā neizsīks, līdzīgi kā jau daudzas citas dažnedažādās nozarēs izveidotās konsultatīvās padomes? Tas ir atkarīgs tikai no tiem jautājumiem, kas būs mūsu redzeslokā, un no tā, cik tieši šie jautājumi būs saistīti ar padomes locekļu ikdienas darbību. Ja šīs tēmas interesēs un tās būs būtiskas, ja viedokļu saskaņošana būs darbībai nepieciešama, tad padomei nedraud izsīkšana. Jāņem vērā arī tas, ka meža padome nav radīta tikai ar formālu administratīvu lēmumu, nedz arī tā radusies politiskas konjunktūras rezultātā. Padome ir reālu interešu radīta, un — vēlreiz gribu uzsvērt — tās darbība ir atklāta, sanāksmes pieejamas ikvienam interesentam. Un padomes darbībai būtisks ir katras Latvijas meža nozares interešu grupas viedoklis.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore