Tautas kultūrai palīdzot.

Sev palīdzot

Pirms gadiem astoņiem Rakstnieku savienība Vērmanes dārzā rīkoja Dzejas dienu pasākumus, izdegušā un grūstošā Autoceļu darbinieku kluba nožēlojamo terasi mēģinot aizklāt ar krāsaina auduma gabaliem un plakātiem un ierīkojot šeit grāmatu izstādi. Tā bija spītīga vēlēšanās par katru cenu paturēt un saglabāt šajā posta vietā kultūras elpu un gaismu. Dzejas dienas beidzās, svētku atribūti tika aizvākti; vakardienas košuma vietā palika vien skaidri redzams neglābjams gruvesis. Kādu cenu gan dzejnieks var maksāt, izņemot labu gribu un svētīgas auras dvesmu?

Bet vakar vakarā šeit atkal ieskanējās dzejas vārds un mūzika. Šoreiz uz palikšanu. Tiesa, no vecās "barankas", kā reiz tautā dēvēja klubu, kas devalvētā veidā bija kļuvis par Vērmanes dārza ēkas kādreiz smalko sabiedrisko iestāžu aizstājēju, vairs atlicis pa kādai sienai. Top kultūras sarīkojumu centrs "Vernisāža", kas būtībā pieder firmai "Man-Tess", bet kura īstenošanas projektu vada SIA "R.P. muzikālais centrs "Vernisāža"". Tātad, kamēr citos gaņģos vēl būvē, SIA prezidenta Raimonda Paula un kultūras projektu vadītāja Jāņa Petera izlolotais "Piano bārs" jau gatavs. Tā durvis ir pirmās, kas lielajā, var droši teikt, Eiropas mēroga izklaides kompleksā nu atvērtas apmeklētājiem. Bāra atklāšana notikusi vienlaikus ar Jāņa Petera dzejas izlases "Es tevi mīlu" priekšāstādīšanu plašākai publikai, protams, skanot arī maestro Raimonda Paula mūzikai un tādējādi iezīmējot inteliģences taku uz šo vietu.

Var teikt, ka mūzikai, mākslai un izklaidei kalpos visi vērienīgās ēkas 7,5 tūkstoši kvadrātmetru, kas tās īpašniekiem pēc šābrīža aplēsēm izmaksās bargu cenu — 6 – 8 miljonus latu. Jā, nekas tāds nemēdz notikt vienkārši tāpat, pats no sevis. Kādi priekšnosacījumi nepieciešami, lai šādu projektu īstenotu? Ideja. To gadu gadiem raudzēja Raimonds Pauls. Idejas tālāknesējs un ģenerētājs — Jānis Peters. Nauda. Tā atradās Raimonda Paula bērnības drauga un domubiedra uzņēmēja un firmas "Man-Tess" prezidenta Jūlija Krūmiņa makā. Pirms tam izsolē no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras par miljonu tika nopirkta pati ēka un zeme zem tās. Mūsu sabiedrība nereti mēdz būt arī skaudīgi aizspriedumaina. Tolaik skanēja bažas un protesti, ka Rīgas centrā nu tiks ieperināts aizdomīgs komercperēklis. Tagad atkal ir aizdomas — kā nu tā, šādā kultūras kompleksā ieguldīt tādu naudu. Bez drošas garantijas, ka atmaksāsies.

Vienu var teikt droši: ieguldījums jau sāk atmaksāties. Šis ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas, kad tik lielā kultūras projektā tiek ieguldīts privātkapitāls. J.Krūmiņš vairo savu prestižu un uz vēstures kāpnēm ieņem arī savu vietu. Vēsturei ir vienalga, cik latu vai dolāru ikkuram darījumu cilvēkam reiz bijis bankas rēķinā un cik noliktavu viņam piederējušas. Bet vēsture piemin dažus mecenātus, kā Vērmanes kundzi, lielrūpnieku Dombrovski, kas darījuši svētīgu darbu pilsētas un tautas kultūras labā.

Taču no otras puses, neviena firma nebūtu bagāta, ja tā nerēķinātu, cik un par ko tā maksā. Kā teic "Vernisāžas" direktore Kaija Balode, neviens darbs netiek veikts un neviena manta pirkta, neizsverot izdevīgāko variantu. SIA "R.P. muzikālais centrs "Vernisāža"" nestrādā neviens lieks cilvēks, visi darbinieki nes milzu slodzi. Kapitālisms vistīrākajā veidā. Birojā, kas pagaidām atrodas Blaumaņa ielā, ir pašauri un pieticīgi, nekā lieka, tikai darbam vajadzīgais. Daļa darbinieku sarūmējušies vagoniņā "Vernisāžas" pagalmā.

Pie "Vernisāžas" projekta strādāja pazīstamais arhitektu birojs "Sarma & Norde", taču kāda pastāvīga būvfirma tā īstenošanai nav nolīgta. K.Balode saka — tas ir pārāk dārgi, jo šāds uzņēmējs tomēr vēlas uzspiest savus izcenojumus, turklāt būvfirmām ir arī zināma specializācija. Tālab katram būvniecības darbu posmam tiek rīkoti konkursi gan par būvmateriāliem, gan darbu veicējiem, un"Vernisāža" izvēlas iespējami lētāko un kvalitatīvāko piedāvājumu. Ir lietas, kuras pa spēkam tikai ārzemju speciālistiem. Piemēram, J.Krūmiņa iecerēto diskotēku, mūsdienu jaunāko tehnikas sasniegumu kvintesenci, veidos izcils šīs nozares speciālists Manolito Stikkers no Holandes. (Par to, kas vispār "Vernisāžā" būs un notiks, "LV" jau rakstīja 29. jūlijā.)

J.Krūmiņa kā privātīpašnieka devīze attiecībā uz"Vernisāžu" ir: atstāt kaut ko paliekošu gan saviem bērniem un mazbērniem, gan visai Rīgai un otrām kārtām — rādīt paraugu īpašuma sakoptības un kvalitātes ziņā. Viņš uzskata — katram privātīpašniekam, pirms uzsākt būvniecību, vispirms jāsakopj apkārtne. To uzskatāmi jau tagad var redzēt ik garāmgājējs, bet pēc laika to apliecinās arī Vērmanes dārzs, kura sakopšanā līdz 2001. gadam paredzēts ieguldīt gandrīz 2 miljonus latu. Kā zināms, Rīgas Domes rīkotajā konkursā par šī objekta apsaimniekošanu uzvarēja SIA "R.P. muzikālais centrs "Vernisāža"".

K.Balode teic, ka šobrīd netiek lēsts, kā ieguldītie miljoni nāks atpakaļ. To intervijās uzsver arī projekta autori. Skaidrs, ka tas ir milzīgs ilgtermiņa ieguldījums. Kazino, varietē, bistro, restorāns, diskotēka — tie ir ienesīgi uzņēmumi pašā pilsētas centrā. Ja vēl Latvijas iedzīvotājs kļūs turīgāks, ja pratīsim izvērst tūrisma industriju... Gudrs saimnieks prot saskatīt arī to, kas būs nākotnē. Jau pavisam drīz, iespējams, septembrī, tiks atvērts puķu tirdziņš un diskotēka.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"