Kopība valstīm dod arī spēku

24. un 25. janvārī Rīgā tikās Baltijas valstu aizsardzības ministri. Vakar aizsardzības ministri tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu

Vakar, 25.janvārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Jūrmalas rezidencē, tiekoties ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem Ģirtu Valdi Kristovski (Latvija), Jiri Luiku (Igaunija) un Česlovu Stankeviču (Lietuva)

Foto: Juris Krūmiņš

24. un 25. janvārī Rīgā notika kārtējā Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme. Sanāksmes laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu kopējiem projektiem — Baltijas miera uzturēšanas bataljonu, Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmu, Baltijas jūras spēku eskadru u.c. Tikšanās laikā ministri parakstīja vienošanās memorandu "Par reģionālo gaisa telpas novērošanas koordinācijas centru".

Vakar, 25. janvārī, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Pēc tikšanās V.Vīķe–Freiberga atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Pastāstiet, lūdzu, par ko jūs runājāt šajā tikšanās reizē?

— Šodien Jūrmalas rezidencē sakarā ar kopīgo tikšanos viesojās visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri. Mūsu sadarbība ar saviem Baltijas kaimiņiem visintensīvāk notiek tieši aizsardzībā. Tieši aizsardzība mūsu sadarbībā ir vislielākā prioritāte. Mūsu valstīm ir kopējs mērķis — pēc iespējas straujākā tempā virzīties uz Eiropas Savienību un NATO. Mūsu aizsardzības koncepcijās nav absolūti nekādu pretrunu, mums ir vienādas koncepcijas un mērķi, kā arī absolūti vienāda apņemšanās pašiem nostiprināt savas valsts bruņotos spēkus nolūkā panākt efektīvu savstarpējo sadarbību, lai drīzāk panāktu savietojamību ar NATO spēkiem. Latvijas karavīri jau piedalās starptautiskās miera uzturēšanas operācijās. Savstarpējās mūsu valstu aizsardzības ministru tikšanās ir ļoti svarīgas, jo tajās visnopietnāk var izrunāt sadarbības principus, piemēram, šīs tikšanās laikā ministri parakstīja kopēju memorandu. Protams, ir arī virkne citu sadarbības projektu, kuru skaits kļūst aizvien lielāks. Nākotnes plānos ietilpst arī tīri praktiska sadarbība, piemēram, kopēja patronu iepirkšana.

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Igaunijas Republikas aizsardzības ministrs Jiri Luiks

Lietuvas Republikas aizsardzības ministrs Česlovs Stankevičs

— Vai jūs arī konkrētāk pārrunājāt šo praktisko sadarbību?

— Šodien mēs pārrunājām tikai kopējās prioritātes un darbības galvenos virzienus. Taču es domāju, ka visi piekrīt šādas praktiskās sadarbības nepieciešamībai, jo tas ļautu ietaupīt finansu resursus un tajā pašā laikā tiktu atbalstīta ražošana pašiem savā reģionā.

— Vai pašlaik šajā sadarbībā ir kādas problēmas?

— Jā, to es ministriem jautāju, un viņi atbildēja, ka neesot nekādu grūtību. Ir tikai nākotnes uzdevumi, piemēram, loģiskās plānošanas tālāka attīstība. Ļoti daudz ir jāstrādā, lai izveidotu profesionāli sagatavotus, augsta līmeņa kadrus. Jo mūsu valstu bruņotie spēki bija jāsāk veidot faktiski no nulles. Protams, daudz līdzekļu ir jāiegulda infrastruktūras tālākai attīstībai, taču Latvijā aizsardzības jomā galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši atbilstošu kadru izveidei.

— Vai jūs vēlējāties dzirdēt ko īpašu no ministriem? Kādēļ jūs gribējāt ar viņiem tikties?

— Tā faktiski bija pieklājības vizīte. Es vēlējos pasvītrot, cik ļoti svarīga un vēlama man šķiet šī sadarbība. Es kā prezidente priecājos, ka tā noris tik veiksmīgi. Mums ir jāpriecājas par labām ziņām.

— Vai jūs pārrunājāt, cik augsts ir katras valsts bruņoto spēku līmenis?

— Tas nav jāpārrunā, to mēs visi tāpat ļoti labi zinām. Visi zina, ka Latvija ir krietni atpalikusi no saviem kaimiņiem. Es, protams, necentos to atgādināt, un mūsu viesi bija pārāk pieklājīgi, lai to minētu.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"