"Krievija Latviju apvaino "fašistiskās tendencēs""

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.05.03.

Aicinājums boikotēt Austrumeiropas bankas ikgadējo sanāksmi Rīgā. Prezidents Putins — virzošais spēks.

Latvija un Krievija viena otrai pārmet, ka abas ir vainojamas savstarpējo attiecību pasliktināšanā. Krievija Baltijas republiku agrāk atkārtoti kritizējusi par tās šķietami veikto "diskrimināciju" pret krievu tautības iedzīvotājiem Latvijā. Pagājušajās nedēļās klimats abu valstu starpā papildus pasliktinājies pēc tam, kad Rīgā bijušais krievu izcelsmes komunistu partizāns, kam ir piešķirta Latvijas pilsonība, Otrā pasaules kara laikā izdarīto noziegumu dēļ tika apsūdzēts un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

ES dalībvalstu ārlietu ministriem, ņemot vērā "fašistiskās", rasistiskās" un "revanšistiskās" tendences, Maskava ieteica pārdomāt iespējamo Latvijas uzņemšanu ES. Krievija jau pagājušajā gadā ES galotņu tikšanās laikā Helsinkos protestēja pret iestāšanās sarunu sākšanu ar Latviju. Rīga tādējādi nesenajā krievu kampaņā saskata līdzekli, kas traucē Baltijas valstu integrāciju ES.

Turklāt Rīgā valda satraukums par to, ka Krievijas prezidents Putins nesenajā Krievijas un Latvijas strīdā bija viens no dzinējspēkiem. Iepriekš Latvijā cerēja, ka varas nomaiņa Kremlī būs pamats pragmātiskākam kursam Krievijas nostājā pret Baltiju. Attiecības Latvijas un Krievijas starpā bija saspringtas jau Putina priekšgājēja Jeļcina laikā.

Izsakot aicinājumu boikotēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ("Austrumeiropas bankas") ikgadējo sanāksmi, Krievija tagad reaģēja uz tiesas procesu pret Vasiliju Kononovu, kas kā "sarkanais partizāns" cīnījies pret nacistu kundzību un piedalījiess Latvijas civiliedzīvotāju slepkavībās.

Kā tiek skaidrots vēstulēs Latvijas Ārlietu ministrijai, Krievijas dalībnieki no Maskavas valdības puses tiek aicināti neierasties uz sanāksmi, kurai Rīgā jānotiek divas nedēļas. Rīgā Krievijas rīcība, ko atbalsta arī Krievijas prezidents Putins, saskaras ar neizpratni. Pašreizējā kampaņa pret Latviju, kā ziņo Latvijas Ārlietu ministrija, atgādina griezīgos toņus, ko Krievija pirms diviem gadiem vērsa pret Latviju saistībā ar tās attieksmi pret krievu tautības iedzīvotājiem. Toreiz vairākas ES dalībvalstis diplomātiskā paziņojumā Maskavu brīdināja no situācijas saasinājuma. Arī tagad ES Padomes prezidijs vēstulē reaģējis uz Krievijas mēģinājumu, ka tā Kononova lietā cenšas ietekmēt Latvijas tieslietu sistēmu. Portugāle tajā izteikusi atbalstu Latvijai.

Latvijas Ārlietu ministrijā ar atvieglojumu konstatē, ka "gan Eiropas Savienība, gan Amerika stāv aiz mums". No Vašingtonas Latvijai tika ieteikts Krievijas pārmetumus uztvert mierīgi. Krievija pati sev tādējādi nodarot pāri, starp citu, ar Austrumeiropas bankas sanāksmes boikotu jo īpaši.

Tomēr Latvijā jūtams satraukums par jaunajām "megafona politikas" attīstības tendencēm Maskavā. Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga intervijā britu raidstacijai BBC izteikusi pieņēmumu, ka Krievija atkal varētu mēģināt uzbrukt Baltijai ar varu. Vīķes—Freibergas kundze teica, ka katrs uzbrukums Latvijai saprotams kā uzbrukums Eiropas Savienībai un netieši arī kā uzbrukums NATO.

Nesenā Maskavas agresīvā nostāja pret Latvijas lietām esot atgriešanās aukstajā karā, teica prezidente. Viņa atkārtoja Latvijas nostāju, ka Kononova gadījumā spēkā ir tiesiskas valsts likumi un komunistu teroru nevar sodīt citādāk kā nacisma izdarīto teroru.

Kononovu, kas pret Rīgas tiesas spriedumu iesniedzis apelācijas prasību, Latvijas Augstākā tiesa atbrīvojusi no ieslodzījuma. Tomēr viņam tika noteikts, ka viņš nedrīkst mainīt dzīves vietu. Tieši pēc viņa atbrīvošanas Krievijas vēstnieks Rīgā viņam izsniedza Krievijas pasi. Krievijas prezidents Putins jau savas vēlēšanu cīņas laikā Kononovu aicināja atstāt Latviju un meklēt patvērumu Krievijā.

Putins toreiz Latvijas prezidenti brīdināja par bijušo komunistu un "antifašisma cīnītāju masveida izsekošanu". Krievijas presē rakstīts, ka Latvijā tiekot vajāti "krievu pensionāri". Pagājušajā nedēļā Putins paziņoja, ka viņš Kononovam piešķīris Krievijas pilsonību. Tāpēc Rīgā neizslēdz iespēju, ka Kononovu varētu izraidīt uz Krieviju, lai tādējādi rastu krīzes atrisinājumu. Gan Krievija, gan Latvijas Ārlietu ministrija noraida apgalvojumus, ka ietekmējušas Augstākās tiesas pieņemto lēmumu.