“Mēs dzīvojam vidē, par kuru ir jārūpējas visiem”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio pirmdien, 29. jūlijā

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” pirmdien, 29. jūlijā

— Jūs esat nule kā pēc tikšanās ar Eirovīzijas dziesmu konkursa organizētājiem, lai pārrunātu konkursa norises vietas izvēli un citus ar organizēšanu saistītus jautājumus. Vēlējāties saņemt pamatotus argumentus par Skonto halles piemērotību konkursa rīkošanai, vai tas jums šodien izdevās?

Gundars Bojārs: — Neviena Rīgas domes amatpersona, tai skaitā arī es, nebija pilnvarota izteikties par labu tam vai citam risinājumam. Tas, kas ir Rīgas domei būtiski, ir šīs vietas izvēle, arī tie argumenti, kādēļ šī vieta tika izvēlēta, jo Rīga, neapšaubāmi, būs lielākais investors šī pasākuma norisē, un tas skar ne tikai pašu programmu, bet arī visus atbalsta pasākumus, kas notiks pilsētā. Rīgas pilsētas ieguldījums infrastruktūrā un gadījumā, ja tas notiek Skonto hallē, šie ieguldījumi varētu būt atsevišķās pozīcijās ievērojami lielāki un atsevišķās pozīcijās arī neiespējami, jo Rīgas dome nav tiesīga ieguldīt privātā infrastruktūrā. Taču negribētos, protams, precīzi norādīt profesionāļiem, un tās ir televīzijas tiesības — izvēlēties to halli, kas, viņuprāt, no šī pasākuma atspoguļošanas viedokļa ir izrādījusies pareiza.

— Babra kungs pie šī paša mikrofona programmā “Labrīt” apgalvoja, ka Rīga nav galvenais finansētājs un televīziju interesē tikai konkursa pārraide, bet apkārtnes infrastruktūras sakārtošana jau esot pašvaldību problēma.

G.Bojārs: — Tieši tā, katrā ziņā pašvaldībai arī ir savas prioritātes, kurās pirmām kārtām būtu jāuzlabo infrastruktūra.

— Jūs esat nule kā pēc tikšanās ar Eirovīzijas dziesmu konkursa organizētājiem, lai pārrunātu konkursa norises vietas izvēli un citus ar organizēšanu saistītus jautājumus. Vēlējāties saņemt pamatotus argumentus par Skonto halles piemērotību konkursa rīkošanai, vai tas jums šodien izdevās?

Gundars Bojārs: — Neviena Rīgas domes amatpersona, tai skaitā arī es, nebija pilnvarota izteikties par labu tam vai citam risinājumam. Tas, kas ir Rīgas domei būtiski, ir šīs vietas izvēle, arī tie argumenti, kādēļ šī vieta tika izvēlēta, jo Rīga, neapšaubāmi, būs lielākais investors šī pasākuma norisē, un tas skar ne tikai pašu programmu, bet arī visus atbalsta pasākumus, kas notiks pilsētā. Rīgas pilsētas ieguldījums infrastruktūrā un gadījumā, ja tas notiek Skonto hallē, šie ieguldījumi varētu būt atsevišķās pozīcijās ievērojami lielāki un atsevišķās pozīcijās arī neiespējami, jo Rīgas dome nav tiesīga ieguldīt privātā infrastruktūrā. Taču negribētos, protams, precīzi norādīt profesionāļiem, un tās ir televīzijas tiesības — izvēlēties to halli, kas, viņuprāt, no šī pasākuma atspoguļošanas viedokļa ir izrādījusies pareiza.

— Babra kungs pie šī paša mikrofona programmā “Labrīt” apgalvoja, ka Rīga nav galvenais finansētājs un televīziju interesē tikai konkursa pārraide, bet apkārtnes infrastruktūras sakārtošana jau esot pašvaldību problēma.

G.Bojārs: — Tieši tā, katrā ziņā pašvaldībai arī ir savas prioritātes, kurās pirmām kārtām būtu jāuzlabo infrastruktūra.

Es domāju, ka Rīga tomēr būs galvenais finansētājs, jo no mums lūdz ne tikai līdzfinansējumu tieši pašai pasākuma norisei, jo teorētiski šis pasākums varētu tikt filmēts televīzijas studijā un translēts pa visu pasauli. Mums ir būtiski ar šo pasākumu iegūt maksimālu efektu kā Rīgas pilsētas popularizēšanā, tā arī visas valsts popularizēšanā. Līdz ar to Rīgai ir jāuzņemas morāla atbildība, arī finansiāla atbildība par šo norisi. Es vēlreiz saku — tas saistās ar ļoti nopietniem ieguldījumiem infrastruktūrā, arī citu pasākumu nodrošināšanai pilsētā ne tikai šajā fināla dienā, bet visas nedēļas garumā.

— Tātad paliek Skonto. Kur tad jūs redzat pilsētai lielākās problēmas saistībā ar šo infrastruktūru?

G.Bojārs: — Grūti pagaidām ir spriest, jo nav vēl definēta šī privātā investora, kas būtu Skonto, ieguldījums un viņa vēlmes saistībā ar pilsētas līdzfinansējumu. Es tikai paredzu, ka tās varētu būt saistītas ar ūdens un kanalizācijas pievilkšanu, ar ielas remontu, ar enerģētikas problēmām, tātad gāze, elektroenerģija, telefontīkla pievilkšana, kā arī blakus esošo namu sakārtošana. Tas gan ir ļoti apgrūtinoši un bieži vien arī neiespējami, jo mums ar likumu aizliegts investēt īpašumā, kas nav Rīgas pašvaldības īpašums. Šinī gadījumā tas ir policijas sporta centrs un arī privātie nami, kuru fasādes nav tajā labākajā izskatā.

— Kā mēs dzirdējām tikko jūsu pārskatā, būtībā tās visas ir saskaņojuma lietas, un tas iet diezgan gari. Vai to maz visu var paspēt izdarīt?

G.Bojārs: — Mēs esam gatavi sākt risināt šos jautājumus. Diemžēl šobrīd mums nav tāmes, kopējās pasākumu tāmes, par ko spriest. Babra kungs un visa televīzijas grupa solīja jau uz 9.augustu vismaz aptuveno tāmi piestādīt, diemžēl daudzmaz precizēta tāme būs pieejama tikai septembra sākumā, un šeit jāstrādā vairākām Rīgas domes struktūrvienībām, lai paredzētu visas nepieciešamās izdevumu pozīcijas nākamā gada budžetā. Diemžēl īsākā procedūra, kas ir iespējama domes lēmumu pieņemšanai, ir vismaz trīs nedēļas, bet, tā kā saistīto jautājumu ir ļoti daudz, es domāju, ka pilns darba apjoms mums aizņems divus mēnešus. Un tad būs jāsāk sludināt konkurss gan infrastruktūras objektu remontiem, gan visiem pārējiem pasākumiem.

— Sarunu iepriekšējā reizē beidzām ar to, ka jūs apbraukāsit visus šīs vasaras darbu objektus, kur iet dažādi remontdarbi, — gan skolas, gan tiltus. Kādi ir rezultāti?

G.Bojārs: — Visus objektus apbraukt nemaz nav tik viegli, jo kopumā Rīgā notiek apmēram 300 remontu un rekonstrukcijas darbu dažādos objektos. Esmu ticies ar vairākiem departamentu vadītājiem un noskaidrojis, kādā stadijā ir vismaz tie būtiskākie projekti. Es gribētu izteikt arī gandarījumu par to, kā viņi notiek. Iekškvartālu ielu un pagalmu remonti notiek saskaņā ar grafikiem, notiek skolu un pirmsskolas iestāžu remonti — logu nomaiņas, jumti, kanalizācijas tīkli. Šo darbu ir ļoti daudz, un šobrīd es varu tikai izteikt gandarījumu par to, kā tas tiek veikts. Domāju, ka rīdziniekiem visai drīz būs iespējas vērot pietiekami lielo progresu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā.

— Vai guvāt arī kaut kādu informāciju par lietu virzību saistībā ar Nacionālā teātra rekonstrukciju?

G.Bojārs: — Jā, esmu visai apmierināts ar to, kā notiek šī rekonstrukcija. Nacionālais teātris ir viena no šī gada prioritātēm, es domāju — arī nākamā gada prioritātēm. Mums vēl stāv priekšā ļoti nopietni ieguldījumi. Mākslas muzejā, tas arī ir Rīgas domes īpašums, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Šie visi jautājumi būs jārisina nākamgad.

— Šovasar Mākslas muzejā diez vai paspēsit kaut ko īpaši mainīt. Par citiem tematiem — Baldzēna vadītā Sociāldemokrātu savienība priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros uzsākusi akciju “Nost ar PVN”, kuras laikā aicinās iedzīvotājus iestāties pret šo visiem mums draudošo pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu komunālajiem maksājumiem. No 2003.gada 1.janvāra saskaņā ar izmaiņām likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” par siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizācijas pakalpojumiem un atkritumu izvešanu papildus būs jāmaksā 9 procenti PVN, bet par apkuri šis pievienotās vērtības nodoklis būs pat 18 procenti, manā uztverē tas ir ļoti daudz. Kampaņa ir kampaņa, bet kādas darbības tīri teorētiski ir iespējamas no domes puses, lai pasargāju maksātnespējīgos iedzīvotājus no šiem papildu izdevumiem.

G.Bojārs: — Jūs jau pareizi atzīmējāt, ka tā ir kampaņa. Rīgas dome ar šo problēmu strādā jau apmēram gadu. Mēs gan strādājam vieni paši, esam vērsušies pie dažādām Saeimas frakcijām, gan pie Valsts prezidentes, gan citām institūcijām, gan vieni paši, gan kopīgi ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju un Pašvaldību savienību. Baldzēna kungs ir parlamentārietis, viņš ļoti labi zina, kā likumi tiek pieņemti. Viņam es gribētu ieteikt nevis kampaņot, bet vērsties Saeimā ar konkrētiem priekšlikumiem, un tas ir tieši tas, ko Rīgas dome arī sagaida no Saeimas. Rīgas dome sociālajā jomā dara ļoti daudz, mēs esam veikuši veselu rindu pasākumu, šobrīd ir izsludināts moratorijs iedzīvotāju ģimeņu izlikšanai no pašvaldību dzīvokļiem. Neviena ģimene no pašvaldību dzīvojamām telpām šajā periodā izlikta nav. Strādājam arī pie problēmas, kas saistīta ar komunālo maksājumu palielinājumu. Mēs esam pieņēmuši atbilstošos lēmumus, kas saistīti ar pašvaldību dzīvojamo fondu. Katrā ziņā šie tarifi saglabāsies. Ietekmējam arī lēmumu pieņemšanu “Rīgas siltumā”. Šeit gan mēs neesam vienīgie dalībnieki — 49 procenti pieder valstij, 49 procenti Rīgas domei. Mēs šo darbu veicam un netaisām no tā nekādas kampaņas.

— Bet pašos pamatos Pašvaldību savienība vairākkārt ir uzsvērusi to, ka diez vai šī nepieciešamība un šī likumu pieņemšana, un visa tā iecerētā scenārija reorganizācija maz ir nepieciešama, jo būtībā tas viss nāk it kā no Eiropas Savienības direktīvām, kuras Finansu ministrija ir padarījusi par savu gribu. Bet direktīvas jau ne vienmēr ir obligātas.

G.Bojārs: — Tieši tā, un saistībā ar PVN tās ir nevis direktīvas, bet rekomendācijas. Mums vēl ir pietiekami laika, ko gaidīt, jo Eiropas Savienībā mēs taisāmies iestāties tikai pēc 2004.gada. Tā ka nākamā gada 1.janvāris nav tas termiņš, kad mums būtu šī direktīva vai pat rekomendācijas jāizpilda.

— Līdz 15.augustam rīdziniekiem iespējams iepazīties ar “Baltic Oil Terminal” Daugavgrīvas naftas termināla ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu. Šonedēļ 2.augustā brīvostas pārvaldē notiks sabiedriskā apspriešana, bet publiskie priekšlikumi tiek gaidīti vēl līdz 15.augustam. Saskaņā ar projektu īsumā atgādināšu — pieteikumā naftas terminālā bija iecerēts gadā pārkraut apmēram sešus miljonus tonnu benzīna un dīzeļdegvielas, kā arī četrus miljonus tonnas mazuta. Projekta autori norāda uz vairākām iecerēm, kā paredzēts palielināt termināla nekaitīgumu videi. Jau ziņots, ka termināla celtniecība varētu sākties nākamā gada sākumā. Kādas ir domes iespējas ietekmēt šī projekta realizāciju, lai maksimāli būtu ievērotas rīdzinieku intereses?

G.Bojārs: — Katrā ziņā pirmā rīdzinieku interese acīmredzot ir justies pēc iespējas nodrošinātākiem. Es nerunāju par šo konkrēto projektu, bet līdzīgi projekti strādā daudz kur pasaulē un papildina pilsētas budžetu pietiekami ievērojami, to arī parasti iedzīvotāji izjūt. Es gan negribētu par šo konkrēto projektu izteikties kā par kaut ko jau nolemtu. Jebkuram projektam — gan privātam, gan juridiskas personas virzītam — ir jāiziet vesela rinda saskaņojumu. Vieni no nopietnākiem saskaņojumiem ir šie ar vidi un drošību saistītie saskaņojumi. Rīdziniekiem viena no procedūrām ir — iespēja izteikties, tātad šī sabiedriskā apspriešana. Kad šīs procedūras tiks izietas, tad acīmredzot dome varēs paust savu attieksmi un arī izteikt viedokli, jo es vēl personīgi neesmu redzējis šo ietekmes uz vidi novērtējumu.

— Skaidrs. Es saprotu, ka cilvēki diezgan aktīvi izsakās par jaunajiem sabiedriskās kārtības noteikumiem un alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. Saņemts jau vairāk nekā 100 atsauksmju, nu jau varbūt ir vairāk. Bet cilvēki bieži vien neatšķir domes ieceri — ierobežot alkohola tirgošanas vietas — no likuma, kas liedz pārdot grādīgos dzērienus pēc pulksten 22.

G.Bojārs: — Tieši tā, mūsu Rīgas domes mājaslapā šīs atsauksmes ir lasāmas. Es pats tās vakar arī izpētīju un izvērtēju. Ir vērojama ļoti liela neizpratne par tiem noteikumiem, kurus vēlas pieņemt Rīgas dome un kuri ierobežo alkohola tirdzniecības vietas. Šī vēlme ir ierobežot tirdzniecību izglītības iestāžu teritorijā, kā arī tiešā to tuvumā. Šis ir Rīgas domes pienesums sabiedrībai. Tas, kas skar alkohola tirdzniecības ierobežojumu laikā, ir noteikts ar likumu, un tur nu iedzīvotājiem būtu jāvēršas vai nu ar savu neapmierinātību, vai ar atbalstu Saeimā un valdībā. Tātad es aicinātu izmantot Rīgas domes portālu www.riga.lv. un aktīvi piedalīties šajā sabiedriskajā apspriešanā un uzmanīgāk sekot tieši šiem apspriežamajiem dokumentiem.

— Vēl viens temats — tas ir šīsdienas “Dienā” pieminētā tendence, ka Rīgas dome netaisās pārskatīt ielu tīrīšanas kārtību, kas liek šaubīties par taisnīgumu, jo vairāk nekā puse galvaspilsētas ielu jātīra namu pārvaldēm un privātīpašniekiem. Tai skaitā arī uz privātīpašniekiem attiecas šī puse braucamās daļas un arī transporta pieturas sakopšana, ja tā atrodas uz privātmājas vai zemes. Zināms, ka domnieki jautājumu varētu risināt pēc atvaļinājuma, bet vai godīgi būtu tikai atspēkot pašvaldību lietu pārvaldes pretenzijas pret šo kārtību, jo līdzšinējās sistēmas taisnīgums ir apšaubāms.

G.Bojārs: — Nedomāju, ka tas ir apšaubāms. Katram iedzīvotājam tomēr ir jārūpējas par pilsētas sakoptību un varbūt arī jāatslogo Rīgas dome no šādiem papildu izdevumiem. Mēs visi dzīvojam šai pilsētā, katram ir savs pienesums jāveic. Rīgas dome rada šo infrastruktūru pašiem privātīpašniekiem, un to izmanto iedzīvotāji un arī paši privātīpašnieki piekļūšanai savam īpašumam. Es domāju, ka ir tikai normāli — sakopt savu mājas priekšu, tas nerada šaubas vairākumā iedzīvotāju. Citās pilsētās gan Eiropā, gan, teiksim, Maskavā piespiedu kārtā īpašniekiem ir jāizgaismo savi nami, namu fasādes.

— Tas viss ir skaidrs, es runāju tieši par braucamo daļu.

G.Bojārs: — Mēs katrā ziņā dzīvojam vidē, par kuru ir jārūpējas visiem. Es aicinātu šobrīd vēl nepieskarties šiem noteikumiem. Par braucamo daļu varētu būt jautājumi, it sevišķi ziemā, bet es šeit milzīgas problēmas neredzu. Ja viena vai otra pašvaldība šo jautājumu ir risinājusi savādāk, tā ir gan nodokļu maksātāju problēma, gan to iedzīvotāju problēma, kas dzīvo šai pašvaldībā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā