Pārlūkojot aizvadāmās sesijas darbus

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" 3. aprīlī

03.04.2001.    Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat beidzas Saeimas ziemas sesija, un līdz ar to mūsu ikmēneša intervijai ar Saeimas priekšsēdētāju paredzams plašāks skatījums. Kā jūs rezumējat šos trīs mēnešus, runājot par paveikto un nepaveikto, pozitīvo un negatīvo?

— Domāju, ka šajā ziemas sesijā likumdošanas darbs ir virzījies uz priekšu samērā normāli. Vakar mēs Saeimas Prezidija sēdē izskatījām Eiropas lietu komisijas sagatavoto līdzšinējo likumdošanas projektu bāzi un arī informāciju par to, kādi likumprojekti uzskatāmi par būtiskākajiem sarunu par iestāšanos Eiropas Savienībā norises procesā. Jāsaka, ka faktiski mēs turamies pie tiem tempiem, kas ir tiešām adekvāti šim sarunu procesam.

Mazliet sarežģījumi ir bijuši sakarā ar Komerclikumu un ar tā stāšanos spēkā. Taču, Saeimai mēģinot pieņemt šos noteikumus par Komerclikuma stāšanos spēkā, izveidojās situācija, kad Komerclikuma spēkā stāšanās termiņš bija jāpagarina. Bet reāli šis likums ir pieņemts jau pirms laba laika.

Zem jautājuma zīmes joprojām ir jau iepriekšējā sesijā pieņemt solītais likumprojekts par telekomunikācijām un grozījumi Enerģētikas likumā. Kas attiecas uz grozījumiem Enerģētikas likumā, tad ir paredzams, ka to mēs varētu pieņemt šīs sesijas pēdējā sēdē šajā ceturtdienā. Bet likums par telekomunikācijām acīmredzot būs jau nākamais sesijas jautājums. Tāpat nākamās pavasara sesijas darba kārtībā būs arī likumprojekts, kas attiecas uz namīpašnieku un dzīvokļu īrnieku attiecību regulēšanu. Tātad tas ir īres likums, kas diemžēl joprojām nav sagatavots trešajam lasījumam.

Tā ka, visu kopumā vērtējot, mēs esam virzījušies uz priekšu diezgan labā tempā. Vēl es gribētu atzīmēt to, ka trešajam lasījumam ir sagatavots arī viens ārpolitiski ļoti nozīmīgs likumprojekts. Tas ir valsts aizsardzības finansēšanas likums, kurš arī, ja vien nekas nemainīsies, tiks pieņemts pēdējā šīs sesijas sēdē.

— Tātad šī pēdējā ziemas sesijas sēde varētu būt diezgan ražīga?

— Jā, tā varētu būt, jo deputātiem beidzot vajadzētu pieņemt diezgan daudzus svarīgus likumus —lielākoties gan grozījumus jau esošajos likumos.

— No jūsu sacītā var saprast, ka būtisku iekavējumu Saeimas darbā nav?

— Būtisku iekavējumu patiešām nav. Katrā ziņā mēs virzāmies uz priekšu diezgan adekvāti pašu izraudzītajiem tempiem un tiem valdības uzstādījumiem, kas ir nākuši, saskaņojot Saeimas viedokļus ar Ministru kabinetu.

— Kā jūs raksturotu Saeimas komisiju un tās deputātu darbu?

— Domāju, ka ļoti veiksmīgi ir strādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lielā mērā pateicoties tās vadītājai, tagadējai Rīgas domniecei Aijai Počai. Tāpat ļoti lielu darba apjomu veikusi un tomēr ir panākusi pietiekami strauju virzību uz priekšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ļoti rūpīgi strādā arī Juridiskā komisija. Un daudzējādā ziņā arī citas. Varu minēt gan Aizsardzības un iekšlietu komisiju, gan Sociālo un darba lietu komisiju.

Kas attiecas uz atsevišķu deputātu rīcību un ieguldījumu, tad man atliek tikai atgādināt to faktu, ka šīs sesijas laikā bija pašvaldību vēlēšanas. Līdz ar to daudziem jautājumiem tika piešķirta īpaša politiski emocionāla nozīme. Bet tas, bez šaubām, ir saprotams.

— Kā kopumā vērtējat deputātu diskusiju jeb politisko kultūru?

— Dažkārt ir bijuši asāki izteicieni. Īpaši tāda mazliet balansēšana uz atļautības robežas ir tad, kad notiek asas diskusijas starp nacionālā spārna partiju deputātiem un kreisā bloka deputātiem. Es domāju, ka šīs diskusijas, ņemot vērā pašvaldības vēlēšanu rezultātus Rīgā, būs arvien asākas tuvākajā nākotnē.

— Kādas ir jūsu domas par tā sauktās valdošās jeb pozīcijas koalīcijas stabilitāti sakarā ar notikumiem Rīgas domē pēc tās jaunā sastāva ievēlēšanas?

— Domāju, ka šobrīd jāņem vērā tas, ka ir izveidojusies Rīgas domē koalīcija, un var būt tādā veidā tā noformēsies, kā tas šobrīd ir redzams — starp sociāldemokrātiem un apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Tas, manuprāt, nekādā veidā nevar apdraudēt valdības stabilitāti. Ja notiks kādas būtiskas izmaiņas, tad šis jautājums var kļūt aktuāls.

— Kādas pārmaiņas gaidāmas Saeimas Prezidijā un komisiju vadībā?

— Pēc manā rīcībā esošās informācijas, acīmredzot uz atbrīvojušos vietu Saeimas Prezidijā — Saeimas priekšsēdētāja biedra Gundara Bojāra vietu — kandidēs divu politisko spēku pārstāvji, proti, sociāldemokrāti un "Latvijas ceļa" pārstāvis. Kas attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, tad, manuprāt, visreālākais pretendents ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Vents Balodis.

Pēc ievēlēšanas Rīgas domē Saeimas deputāta mandātu nāksies nolikt trīs deputātiem — Gundaram Bojāram, Jurim Dalbiņam un Aijai Počai. Turklāt Jura Dalbiņa vietā nāks Žanete Vasaraudze, kas ir kustību invalīde. Līdz ar to mums Saeimā papildu uzmanība būs jāpievērš tam, lai nodrošinātu šai deputātei pilnīgi normālus darba apstākļus. Katrā ziņā šajā ēkā, es domāju, nekādu problēmu nebūs. Bet komisiju un frakciju ēkā Jēkaba ielā 16 būs grūtāk, jo tur kāpnes ir šauras un lifta nav.

— Kā jūs raksturotu savu līdzšinējo kolēģi jauno Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, ar ko nācies kopā strādāt Saeimas Prezidijā gandrīz divarpus gadus?

— Kā kolēģi es viņu varu raksturot ļoti pozitīvi. Katrā ziņā mums ir bijusi laba sadarbība. Gundars Bojārs ir ļoti koleģiāls, korekts. Turklāt darbā Prezidijā es nevienu mirkli nemanīju viņa tēva ietekmi.

Cits jautājums ir, vai viņš spēs sekmīgi vadīt tādu saimnieciski sarežģītu struktūru, kāda ir Rīgas dome un galvaspilsēta kopumā. Būtībā tā apjoma ziņā ir gandrīz vai līdzvērtīga Ministru kabinetam. Tas ir grūts jautājums, īpaši ņemot vērā to, ka viņa partija Rīgā ir izvēlējusies koalīciju, kurā darbosies Latvijai ne visai lojāli politiķi. Tas, manuprāt, vēl vairāk sarežģīs situāciju. Katrā ziņā es varu novēlēt tikai veiksmi Gundaram Bojāram jaunajā amatā.

Gundars Bojārs līdz šim pārzināja Saeimas preses dienesta lietas un aktīvi darbojās vairākās Eiropas Savienības un Eiropas Padomes parlamentārajās institūcijās. Tas, manuprāt, ir gluži loģiski, ka abi Saeimas priekšsēdētāja biedri īpaši aktīvi darbojas ārpolitikā. Jo īpaši ņemot vērā mūsu ārpolitikas prioritātes.

— Kādas jūsu skatījumā ir Saeimas ārpolitiskās aktivitātes — gan pagājušās ziemas sesijas laikā, gan turpmāk uz tām raugoties?

— Kas attiecas uz mūsu parlamentārajām attiecībām, tad vispirms gribētu atzīmēt mūsu delegācijas ļoti aktīvo darbību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur Latvijas delegāciju vadīja deputāts Juris Sinka. Tur beidzot tika noslēgts tā sauktais monitoringa ziņojums par Latviju. Tāpat ļoti aktīvi darbojas mūsu pārstāvji Baltijas asamblejā. Kā zināms, maija beigās vai jūnija sākumā Latvijā notiks Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīga sēde, kur tiks runāts par šo divu organizāciju tuvināšanos un kopīgu darbību. Paredzams, ka nākamās pavasara sesijas laikā notiks Saeimas oficiālās vizītes Horvātijā un Ķīnā. Abas acīmredzot nāksies vadīt man kā Saeimas priekšsēdētājam.

Esmu gandarīts par mūsu parlamenta līdzšinējo darbu un arī ļoti ceru, ka, neraugoties uz partiju domstarpībām, Saeimas turpmākais veikums tomēr būs gan kvantitatīvs, gan kvalitatīvs.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors