Kopā ar savu valsti, līdz ģenerāļa zīmotnēm un zobenam

Piektdien NBS komandierim Raimondam Graubem tika pasniegtas ģenerāļa zīmotnes un zobens

Brigādes ģenerālis Raimonds Graube — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Droši vien šajās dienās esat filozofiski pārdomājis savu ceļu līdz katra karavīra sapnim — ģenerāļa zīmotnēm?

— Esmu militārpersona tieši tik ilgi, cik gadu ir mūsu valstij pēc neatkarības atjaunošanas, jo zemessardzes aktīvajā dienestā iestājos tūlīt pēc augusta puča. Droši vien vairums no mūsu tautas jutāmies kā karavīri Dziesmu svētkos, citos kultūras pasākumos, jo tad mēs vairāk garīgi gājām uz mūsu neatkarību, līdz barikādēs un tām sekojošos notikumos mēs varējām šajā cīņā iesaistīties ar citiem līdzekļiem. Amats, ko es pašlaik pildu, ir pielīdzināms daudziem simtiem citu amatu mūsu valstī, jo pakāpe un man uzticētais darbs nav tikai zvaigznes uz zīmotnēm, bet daudz kas vairāk.

— Kas jūsu dienestā līdz šim bijis pats grūtākais?

— Kad mēs stājāmies zemessardzē, valdīja brīnišķīga, pacilājoša un patriotiska gaisotne, bet neviens mēs tā īsti nezinājām, kas ir jādara. Bija vēlme nosargāt, cīnīties, darīt, bet tad nāca atziņa, ka tas tomēr jādara profesionāli, ka ar patriotismu vien un gandrīz kailām rokām neatkarību nevar aizsargāt. Tad māca tādi pārdomu un šaubu brīži.

Saņemot šo augsto pakāpi, gribu pateikties visiem bruņoto spēku struktūrvienību komandieriem, virsniekiem, zemessargiem, instruktoriem un kareivjiem, kas godprātīgi pildījuši savu dienestu un uzdevumus. Tā ir atzinība visiem bruņotajiem spēkiem.

Ģenerāļa kundze Baiba Graube:

— Esmu priecīga un saviļņota! Prātā nāk tās trauksmainās dienas Atmodas laikā, kad Raimonds paziņoja, ka stājas zemessardzē. Pirmajā brīdī šķita — brīnišķīgi! Problēmas nāca vēlāk, bet es atbalstīju, jo sapratu — kādam tas darbs jādara. Protams, mums ar zēniem viņa kādreiz pietrūkst, jo mājās viņa nav no agra rīta līdz deviņiem desmitiem vakarā.

Vecākais dēls Armands:

— Mums šī ceremonija ir priecīgs un liels notikums. Esmu dienējis Atsevišķā studentu bataljonā, bet mana specialitāte būs datorzinības. Mācos Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē trešajā kursā.

Jaunākais dēls Artūrs:

— No sirds apsveicu tēti! Pašlaik mācos Ekonomikas augstskolā pirmajā kursā. Kas attiecas uz militāro specialitāti, tētis mums nekad nav uzspiedis, bet ļāvis pašiem izvēlēties savu ceļu, bet — kas to zin?

AM Simbolikas, atribūtikas un heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, NBS štāba priekšnieka padomnieks Erihs Priedītis:

— Kārtība, kādā pašlaik virsnieki saņem zobenu, atšķiras no pirmskara Latvijas laikā pieņemtās, jo mums nav tādas rocības, ir daudz svarīgākas lietas, kas prasa līdzekļus. Pasaulē tikai divās vietās izgatavo zobenus – Vācijā un Spānijā. Heraldikas komisija atdzīvina tās tradīcijas, kuras ir piemērotas mūsdienām. Iestājoties NATO, redzēsim, kādas saglabāt, kādas nāks jaunas. Nav jau visā jāpakļaujas.

Jānovēl karavīru visnotaļ cienītajam ģenerālim slavenā ģenerāļa Napoleona vārdos ietvertās rakstura īpašības, kad viņš sacīja: ”...bet es jums jau iepriekš paziņoju, ka, izvilcis zobenu no maksts, es to nolikšu tur atpakaļ tikai pēc kārtības nodibināšanas!”

Svinīgajā pasākumā Aizsardzības ministrijā: Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube no Valsts prezidentes, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieces Vairas Vīķes–Freibergas saņem ģenerāļa zobenu un no aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska ģenerāļa zīmotnes (augšējos attēlos); Raimonds Graube, Vaira Vīķe–Freiberga, Ģirts Valdis Kristovskis (apakšējos attēlos) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna brigādes ģenerāļa pakāpes piešķiršanā NBS komandierim Raimondam Graubem Aizsardzības ministrijā 2002.gada 29.novembrī

Te nu mēs iezīmējam jaunu ceļa zīmi, jaunu posmu Latvijas valsts un Latvijas valsts bruņoto spēku attīstībā. Kad atguvām savu neatkarību, mums daudz kas bija jāuzbūvē no jauna, turklāt ne tikdaudz uz līdzenas vietas, kā uz iepriekšējās impērijas drupām. Tas ir prasījis milzīgu ieguldījumu un pašaizliedzīgu darbu, lai vispirms šīs iepriekšējās sistēmas paliekas un drupas likvidētu un novāktu, un tad uz jauniem pamatiem sāktu būvēt jaunu valsti, jaunu sabiedrību un arī jaunus bruņotos spēkus.

Vēl tikai pirms dažiem gadiem no trim Baltijas valstīm Latvija bija vismazāk progresējusi savā aizsardzības jomā. Tobrīd jau izskanēja bažas, ka cerībās kādreiz pievienoties NATO aliansei mēs varētu arī vilties, jo katrā ziņā mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši agrāk bija sākuši domāt par savu drošību un daudz agrāk izteikuši politisko gribu veltīt tam arī nepieciešamās pūles un līdzekļus. Igauņi bija mums aizsteigušies priekšā, mēs, latvieši, bijām pēdējie starp šīm trim Baltijas valstīm. No tā brīža, kad Latvija uzņēmās panākt savus kaimiņus, nopietni uzņēmās pildīt savus pienākumus tajā līmenī, kādu prasa NATO kandidātvalsts un topošās dalībvalstis, prasības bija vajadzīga nopietna nodošanās mūsu bruņoto spēku reformām un pilnveidošanai.

Atzīmējot šo unikālo posmu Latvijas bruņoto spēku vēsturē, šodien mēs godinām komandieri, kura vadībā tika paveikts šis darbs, — ģenerāli Raimondu Graubi. Viņa ieguldījums ir vainagojies ar visai pasaulei skaidri redzamo sasniegumu, Latvijas uzaicinājumu NATO Prāgas sammitā. Tas ir pierādījums, ka mūsu bruņotie spēki ir tikuši izvērtēti pēc visaugstākajiem standartiem, ka to progress ir ticis objektīvi un kritiski novērtēts un atzīts par gana labu esam. Tas ir liels sasniegums, mēs varam uz to būt lepni, un savu nopietnu ieguldījumu šajā sasniegumā ir devis mūsu jaunais ģenerālis Raimonds Graube. Valsts vārdā viņam par to paldies, un apsveicu viņu ar to godu, kas viņam šodien tiek parādīts.