Par Latvijas smadzenēm Eiropas apritē

Jau trešo gadu Latvijas zinātnieki sekmīgi piedalās Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības projektos, kas vērsti uz Eiropas konkurētspējas paaugstināšanu pasaules tirgū. To nodrošinājusi ES Piektā ietvara programma (1998-2002), kuras finansējuma kopējais apjoms bija 14,9 miljardi eiro. Nesen, parakstot asociācijas līgumu ar ES par Sestā ietvara programmu (2003-2006), Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģijas attīstības dalībnieci. Tas paver vēl lielākas iespējas arī mūsu zinātniekiem pacīnīties par šiem mērķiem atvēlēto naudu un vēl stabilāk ieiet eiropeiskajā apritē.

Attīstītajās Rietumeiropas zemēs sāk izpausties smadzeņu deficīts, sevišķi dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, tāpēc Austrumeiropa un Baltijas valstis nonāk aizvien pastiprinātākas uzmanības lokā. Jaunās programmas kopējais finansējums jau būs 17,5 miljardi eiro.

No visām šīs savienības kandidātvalstīm Latvija kopā ar Igauniju un Ungāriju šajā jomā izvirzījusies vadošajā grupā. Salīdzinājumā ar mūsu valsts iemaksāto summu ES budžetā (nepilni 5 miljoni eiro), Latvija finansējumos zinātniskiem projektiem atpakaļ dabūjusi 230 procentu. Tas ir labs rādītājs, jo, piemēram, Polija pirmajā gadā bijusi spiesta samierināties ar 43 procentiem.

Kā uzskata šo programmu Nacionālā kontaktpunkta vadītājs Arnolds Ūbelis, Latvijas līdzdalība ES Piektā ietvara programmā paglābusi daudzus mūsu zinātnes sektorus un zinātnieku grupas no iznīkšanas. Tas, protams, nemazina mūsu zinātnieku divpusējās sadarbības līgumu nozīmi ar Vāciju, Franciju, Zviedriju, Taivānu un citām valstīm.

Labs piemērs tam, cik līdzvērtīgi pētniecisko projektu sacensībā ar citu Eiropas valsti pētniekiem var būt mūsējie, ir LZA akadēmiķa profesora Rolanda Rikarda vadītais RTU Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūts. Tas pēdējos gados saņēmis ES finansējumu vai apstiprinājumu finansējumam četriem projektiem un jau gatavo vairākus jaunus projektus Sestā ietvara programmai, kas būs jāiesniedz līdz 2003. gada martam. «Briseles ierēdņi ir pateikuši rietumeiropiešiem - ja paši netiek galā, lai ņem savos projektos klāt austrumeiropiešus,» stāsta R. Rikards. Viens no tādiem projektiem ir saistīts ar kompozītmateriālu izpēti kosmosa kuģu un lidmašīnu būvniecībā, kur galvenie partneri un koordinatori ir Vācijas aerokosmisko pētījumu centrs, Itālijas helikopteru būves uzņēmums, vairākas augstskolas un citi uzņēmumi. No projekta kopapjoma - 5 miljoniem eiro - Latvijas zinātnieku rīcībā nonākuši 350 tūkstoši.

Turklāt Materiālu un konstrukciju institūts šogad dabūjis iespēju paplašināt savu darbību, pievienojoties vēl trim projektiem, arī sauszemes transporta un jūras tehnoloģiju izstrādē. Kā uzskata profesors R. Rikards, «Latvijas galvenā vērtība ir, ka tai ir smadzenes, un mūsu uzdevums panākt, lai Eiropas nauda plūstu šurp». Taču tam vajadzīga arī valsts finansiāla līdzdalība. Latvijas dalības maksa vien Sestā ietvara programmā 2003. gadā būs 1,8 miljoni latu, kopā ar projektu līdzfinansējumu - 2,7 miljoni latu. Kā konferencē sacīja IZM zinātnes nodaļas vadītāja Maija Bundule, «naudas jautājums - tās ir smagas problēmas». Lai arī Briselē mūsu valdības vārdā ir parakstīts Saprašanās memorands un uzņemtas šādas saistības, izskatās, ka Latvijas zinātnes vadībai no jauna būs jāpierāda Finanšu ministrijai šīs summas nepieciešamība.

Pozitīvi vērtējams tas, ka tāpat kā NATO zinātnes projektu izvērtēšanā arī Eiropas Komisija kā ekspertus jau pieaicina Latvijas zinātniekus.

Sestā ietvara programmā kā galvenie virzieni noteikti genomika un biotehnoloģija veselībai, informācijas sabiedrības tehnoloģijas, pārtikas drošība un risks veselībai, līdzsvarota attīstība un globālās pārmaiņas un citas nozares. Aeronautika un kosmosa izpēte arī turpmāk paliks kā viena no prioritārajām nozarēm. Īpaši akcentētas nākamajos četros gados ir apakšprogrammas: videi draudzīga enerģija, alternatīvie enerģijas avoti, videi draudzīgs transports un tamlīdzīgi pētījumi.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”;  pēc V. Hermaņa raksta “Latvijas smadzenes Eiropas apritē”