• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par jau notikušo referendumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.12.2002., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69324

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas smadzenēm Eiropas apritē

Vēl šajā numurā

13.12.2002., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par jau notikušo referendumu

GRAUBE.JPG (17949 bytes)
Foto: Andris Kļaviņš

Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis   Raimonds Graube:

Ko jums nozīmē iestāšanās NATO no militārā redzes viedokļa?

Tas ir grūti - šķirt militārās lietas un politiku… Vispirms tās ir militārās karjeras iespējas aiz Latvijas robežām. Jo NATO štābā nav NATO virsnieka, bet gan poļu, vācu un čehu virsnieks. Tagad būs arī latviešu.

Kuras militārās vienības šobrīd Latvijā ir visvairāk gatavas, lai darbotos pēc NATO standartiem, un kuras vienības jūs gribētu sūtīt uz kopīgām operācijām?

Šīs vienības jau nosaucis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkevičs. Šauras specializācijas ziņā tā ir militārā policija, un te mēs varam runāt kā par mazām 8-10 cilvēku vienībām, tā arī par 30 cilvēku lielu vadu.

Mēs runājām par mūsu kara ārstiem, viņiem jau ir zināma pieredze Kosovā. Augsts ir mūsu sapieru un ūdenslīdēju līmenis. Plus vēl mūsu kājnieku bataljons, mēs vienu tā rotu bijām nosūtījuši uz Bosniju un Hercegovinu, un mēs to atkal piedāvāsim NATO.

Papildus gribu nosaukt vēl divas vienības. Tā ir speciālo uzdevumu vienība un vienība cīņai ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģisko piesārņojumu. To veidosim tikai nākamgad, un tur strādās tikai augstas kvalifikācijas speciālisti. Mēs veidojam arī pretterorisma vienību.

Vai jūs nebaidāties, ka pēc iestāšanās NATO Latvija nokļūs pirmā trieciena zonā, ja radīsies kāds konflikts?Nu tā, tīri teorētiski.

Nu ja iztēloties tikai tīri teorētiski… Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka jebkurā situācijā mēs nokļūsim pirmā trieciena zonā, neatkarīgi no tā, esam vai neesam NATO locekļi. Taču tieši dalība NATO mūs pasargā pat no teorētiskiem šāda konflikta iemesliem.

Cik militāro bāžu tiks uzcelts un, galvenais, kas tajās būs saimnieks - latviešu vai amerikāņu un vācu karavīrs?

Pirmkārt gribu sacīt, ka mēs plānojam infrastruktūras būvniecību, un esam tajā jau ieguldījuši līdzekļus. Un mēs neplānojam palielināt vai paplašināt militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tāda veida draudi, kādi šobrīd pastāv pasaulē, neprasa jaunu karabāzu celtniecību.

Bet kodolieroči? Atcerieties, kāds skandāls sacēlās pavasarī, kad Ministru kabinets atļāva mūsu ostās ienākt karakuģiem un zemūdenēm ar kodolieročiem. Šis lēmums līdz pat šim brīdim nav atcelts…

Arī tā ir spekulācija. Lūk, viens piemērs, kas izskaidro visu. Pat Padomju Savienība aukstā kara kulminācijas gados - sešdesmito gadu beigās, septiņdesmito gadu sākumā no Baltijas izveda visu kodolpotenciālu. Taktiskās stratēģiskās raķetes nolido 600 km un precīzi trāpa mērķī. Izejot no tīri taktiskiem apsvērumiem, nav iespējams turēt kodolieročus tik tuvu konflikta zonai. Un ja jau septiņdesmitajos gados neturēja, tad kādēļ gan to darīt tagad?

Cits piemērs. Paraugieties uz bumbvedējiem, kuri lidoja Dienvidslāvijas krīzes sākumā: to vairums pacēlās nevis no Eiropas, bet gan no ASV teritorijas. Pieciem, sešiem vai desmittūkstoš kilometriem nav nekādas nozīmes. Tā ir tīri praktiska atbilde tiem skeptiķiem, kuri apgalvo, ka tagad te būs Savienoto Valstu bāzes vai kodolieroči. Tie, kuri pastāvīgi spekulē ar šo tēmu, vai nu melo vai pilnīgi nesaprot, kas ir militārie draudi.

Krievija kritizē Latviju, Igauniju un Lietuvu, ka tās nav parakstījušas līgumu par parasto bruņojumu Eiropā. Vai jūs uzskatāt, ka Latvijai to vajag parakstīt?

Jautājums nav visai pareizi formulēts. Latvija vienmēr ir atbalstījusi līgumu par parasto bruņojumu Eiropā. Taču šis ir juridisks jautājums, manuprāt, līgums nav ratificēts pat tajās valstīs, kas to rakstīja, tādēļ nav loģiski prasīt, lai kandidāti pievienojas līgumam, kura nav. Arī pašā Krievijā tas nav ratificēts.

Tīri cilvēciski, kādēļ krievu militāristi tik ļoti baidās no Latvijas iestāšanās NATO? Vēl pirms pāris nedēļām Raimonds Graube nebija tik briesmīgs, tādēļ, ka viņš vadīja tikai mazas neitrālas valstiņas nacionālos bruņotos spēkus, bet tagad pret šo armiju izturas ar lielu uzmanību…

To jūs pavaicājiet viņiem.

Bet jūs taču bijāt padomju virsnieks un pazīstat šo psiholoģiju…

Jā, esmu izaudzis tajā sistēmā. Taču, ja mēs pārskatām apgalvojumu, ka NATO ir nevis aukstā kara sistēma, bet gan Eiropas drošības sistēma, turklāt šobrīd visveiksmīgākā un efektīvākā, tad daudzi jautājumi atkrīt paši no sevis.

Un vēl, tieši dalība NATO ļauj valstīm dzīvot mierā. Mūsdienu piemērs - Turcija un Grieķija. Es domāju, ka tās nekaro tikai tādēļ, ka ir NATO locekles. Arī tā ir garantija.

Bet vai tas nav dārgi - trīs miljoni dolāru ik gadus tiešo dotāciju NATO budžetā un vēl 2% kopprodukta pašu armijas attīstībai?Kā dzīvojām līdz tam: palēkāja zemessargu puiši mācībās Ādažos, un labi. Bet par ietaupīto naudu varētu lieku skolu uzcelt.

Es nedomāju, ka jūs gribat, lai jūs sarga 1992. gada parauga armija. Kaut vai tikai tādēļ, ka jūsu avīze būs pirmā, kas uzrakstīs par visām nekārtībām tajā.

Referendums par iestāšanos NATO nav nepieciešams, bet vai jūs nedomājat, ka tas tomēr būtu vajadzīgs?

Kā šīs valsts pilsonis es varu atbildēt tā: uzskatu, ka Saeimas vēlēšanas arī ir savdabīgs referendums. Pirms 8. Saeimas vēlēšanām jautājums par pievienošanos NATO bija īpaši aktuāls. Un katra partija uz to atbildēja. Attiecība Saeimā ir acīmredzama. Tā kā referendums jau ir noticis.

Bet nepilsoņiem tomēr nepavaicājāt! Vai jūs viņus atbrīvosit no nodokļiem?

Tas ir absolūti politisks jautājums. Es vispār uzskatu, ka likums ļauj kļūt par pilsoni, un kļūt par to nav ļoti sarežģīti. Tajā pašā Krievijā, starp citu, šobrīd par pilsoni kļūt ir daudz sarežģītāk.

Cik nepilsoņu dien bruņotajos spēkos?

Šobrīd neviens, jo tas ir zvēresta, ieroču jautājums utt. Nevienā valstī armijā nedien nepilsoņi.

Par ko jūs saņēmāt brigādes ģenerāļa pakāpi?

Tas ir mana darba un visas sistēmas virsnieku darba vērtējums. Uzaicinājums NATO - tas ir zināms rezultāts. Tā kā es esmu komandieris, tad man sava ģenerāļa zvaigzne jādala ar padotajiem.

“ČAS”; pēc A. Mamikina intervijas  “Ģenerālis Graube: “Referendums par iestāšanos NATO jau noticis””

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!