Vai būt vēl vienam jaunam nodoklim

Valdība ir nolēmusi jautājumu par uzņēmējdarbības riska nodevas ieviešanu, ko paredzēts piemērot ar nākamā gada 1.janvāri, spēkā stājoties likumam „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, izvērtēt pēc būtības. Tāds bija pirmdienas, 9.decembra, Ministru kabineta ārkārtas sēdes lēmums. Valdības sēdē tika lemts šo jautājumu izskatīt jau 16.decembrī Ministru kabineta Komitejas sēdē.

Pēc vakardien, 12. decembrī, “Latvijas Vēstneša” rīcībā esošās informācijas, Ministru kabineta Komitejas pirmdienas sēde nenotiks, tās vietā izsludināta valdības ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā jautājums par uzņēmējdarbības riska nodevu vēl nebija iekļauts. Tomēr tas, ka šī problēma raisījusi īpašu valdības uzmanību, ļauj domāt, ka jaunā likuma un plānotā nodokļa ieviešanā varētu būt kādas korekcijas.

Pret jaunās valsts nodevas ieviešanu asi iestājas virkne nevalstisko organizāciju — Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, arī Pašvaldību savienība. Tautsaimniecības padome, kas kā konsultatīva organizācija darbojas Ekonomikas ministrijas paspārnē un apvieno daudzas uzņēmēju pārstāvētas organizācijas, 5.decembra sēdē pieņēma lēmumu lūgt valdību un Saeimu atlikt līdz 2004.gadam likuma spēkā stāšanos un līdz ar to jaunās nodevas ieviešanu. Šajā laikā padome aicina valdību meklēt un izvērtēt citus risinājumus nepieciešamo līdzekļu rašanai, kā arī veikt korektus aprēķinus, nosakot jaunā nodokļa apmēru.

Uzņēmēji ir neapmierināti ar Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas oktobra sākumā, neņemot vērā darba devēju iebildumus, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ministrijām.

Šie noteikumi paredz vairākpakāpju nodevas piemērošanu, kur ikgadējā maksājuma summa svārstās no 25 līdz 10 000 latu, turklāt par katru darbinieku vairāk jāmaksā tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Nedaudz citāds viedoklis par darbinieku aizsardzības likuma spēkā stāšanos ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas 10.decembrī preses konferencē pauda viedokli, ka likuma spēkā nestāšanās paredzētajā laikā var būtiski pasliktināt strādājošo tiesības, jo ar 2003.gada 1.janvāri spēku zaudē tie divi Ministru kabineta noteikumi, kas šos jautājumus regulē šobrīd. Arodbiedrības uzskata, ka līdztekus nodokļa maksājumiem darbinieku aizsardzībai būtu jāpiesaista arī valsts līdzekļi, taču ne no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Taču par to, vai pašreizējie normatīvie akti darbojas ar nepieciešamo atdevi, šaubīties liek fakts, ka neizmaksātās darba samaksas apmērs, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, 2001.gadā bija 3,1 miljons latu (darba alga nav izmaksāta 345 uzņēmumos) — 0,4 miljoni valsts sektorā, 2,7 miljoni privātajā sektorā. Jaunais likums bija paredzēts kā viens no situācijas uzlabošanas mehānismiem.

Par to, kā būs, lems valdība un Saeima. Taču, kamēr konkrēta lēmuma vēl nav, ir laiks viedokļu apmaiņai. Laika ne diskusijai, ne lēmuma pieņemšanai nav daudz, taču tas nav iemesls kādu neuzklausīt. Šodien „Latvijas Vēstnesis” piedāvā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes viedokli. Jāpiebilst, ka tieši viņas ierosinājums bija pamatā Tautsaimniecības padomes lēmumam atlikt likuma spēkā stāšanos un nodevas piemērošanu. I.Jaunzeme savulaik aktīvi piedalījusies arī likuma izstrādē.