Lai katrs apzināmies, kāda ir mūsu valstiskuma un identitātes nākotne
Valsts prezidentes pirmā novadu diskusija — ar Zemgales ļaudīm
Jelgavā 10.februārī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš Foto: Juris Krūmiņš |
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir iecerējusi visos Latvijas novados rīkot diskusiju ciklu “Latvijas valstiskums un identitāte jaunajā Eiropā”. Pirmā šāda tikšanās bija ar Zemgales novada iedzīvotājiem, un tā notika Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), 10. februārī. “LV” jau ziņoja, ka pasākumu ievadīja Valsts prezidentes lekcija, bet tai sekoja brīva saruna, kuras laikā Jelgavas un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji varēja prezidentei uzdot jautājumus.
Lai gan vairāk nekā stundu ilgās sarunas tēma bija jau iepriekš izvirzīta un Latvijas Valsts prezidente savu viedokli par šobrīd svarīgākajām valsts politiskajām prioritātēm pauda arī lekcijā, klātesošo jautājumi neaprobežojās ar neskaidrībām par Eiropas Savienību (ES) un Latvijas nostāju Amerikas Savienoto Valstu un Irākas domstarpībās. Kā allaž, šādās tikšanās reizēs tika skartas arī citas jomas.
Uz “LV” jautājumu, vai šāds dialogs ar iedzīvotājiem plaši pieejamā veidā un vienkāršā valodā ir uzsākts eiroskepticisma mazināšanai, V.Vīķe-Freiberga atbildēja: “Manuprāt, ļoti būtiski ir rīkot atsevišķas debates ar dažādu interešu grupu pārstāvjiem. Ar to es saprotu sarunas studentu, skolēnu, zinātnieku, lauksaimnieku, uzņēmēju, pensionāru lokā par konkrētiem jautājumiem un tematiem. Ir jāanalizē ieguvumi, jāvērtē iespējamie zaudējumi, lai gūtu kopējo priekšstatu. Uzskatu, ka iedzīvotāju informēšanā un zināšanu papildināšanā par Eiropas Savienību šobrīd liela loma jāuzņemas pašvaldībām.” Uz vienkāršas un viegli uztveramas informācijas trūkumu, kas būtu saprotama ikvienam, norādīja arī LLU profesors Imants Liepa. Viņš uzsvēra, ka pensionāru kā sabiedrības apzinīgākās balsotāju daļas neticība ES ir uztverama kā nopietns drauds pozitīviem referenduma rezultātiem. Pensionāru svarīgākais “pret” balsošanas arguments ir ES neitrālā nostāja sociālo problēmu, tostarp pensiju jautājuma, risināšanā, uzskatot, ka tā ir katras dalībvalsts iekšējā lieta. V.Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka valdībai ir nopietni jāvērtē šis arguments un iespējamā pensiju indeksācija jānosaka kā izpildāms solījums. “Es nenoliedzu, ka tas ir viegli izdarāms. Tomēr šāds būtu taisnīgs risinājums un pretim paiets solis pensionāriem kā atbildīgākajai vēlētāju daļai,” teica prezidente.
ES pretinieku lielajam skaitam Latvijā kā vienīgajā no kandidātvalstīm viens no iespējamajiem skaidrojamiem ir vispusīgas informācijas trūkums. Kāds no LLU studentiem atļāvās norādīt, ka valsts amatpersonas apzināti izvairās runāt par zaudējumiem, ko Latvija piedzīvos, iestājoties ES.
Valsts prezidente iebilda un teica, ka nepastāv informācijas dalījums pozitīvajā un negatīvajā: “Informācijai jābūt vispusīgai un pilnīgai. Mūsu informāciju veido fakti un zināšanas par šo tēmu. Katra cilvēka ziņā ir šo informāciju apgūt un vērtēt.”
Jautāta par to, kādēļ saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem Satversmē valstij tik būtisku jautājumu kā iestāšanās ES varēs izlemt tik neliels balsotāju skaits — vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita —, prezidente atbildēja, ka patlaban Saeimā notiek diskusijas un galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Bet visiem vēlētājiem, kas rudenī dosies pie balsošanas urnām, Valsts prezidente vēlēja gūt iespējami pilnīgāku skaidrību par iespējām, ko katram no mums var sniegt Eiropas Savienība.
Arī Jelgavas ģimnāziju un skolu audzēkņi uzdeva jautājumus Valsts prezidentei. Tika lūgts vērtēt pašreizējās valdības darbu un vaicāts, kā skaidrojams Satversmes pants, kurā nav paredzēta Valsts prezidenta politiskā atbildība par savu darbību. V. Vīķe-Freiberga tomēr atturējās vērtēt valdību, norādot, ka prezidenta uzdevums ir nosaukt iespējamo Ministru prezidentu, kam uzticama valdības sastādīšana. Uz jautājumu par Valsts prezidenta atbildību V.Vīķe-Freiberga sniedza komentāru: “Latvijas Satversmē ir mēģināts konceptuāli noteikt valsts varas sadalījumu: likumdevējs - Saeima, izpildvara — Ministru kabinets, tiesu vara, kā arī Valsts prezidents. Nevienam no varas pīlāriem nav noteikta augstāka vieta. Tomēr doma par prezidenta politisko bezatbildību nav izprotama vienkāršoti. Ar šādu formulējumu ir pausts tas, ka katram no demokrātiskas valsts varas posmiem ir jāpilda noteikts uzdevums. Prezidentālā republikā prezidentam ir cits varas atbildības statuss, bet Latvija ir parlamentāra republika.” Vēl kāds jauneklis prezidentei vaicāja, kādēļ Amerikas Savienotās Valstis nepiesaka karu otram ļaunuma perēklim — Ziemeļkorejai. Šo jautājumu gan prezidente aicināja uzdot pašam ASV vadītājam Džordžam Bušam.
Kāda Zemgales novada aptiekas vadītāja vaicāja par valsts politiku medikamentu iepirkumos pēc iestāšanās ES. Iedzīvotāju zemā maksātspēja līdz šim pieļāva zemāku standartu zāļu iepirkšanu no Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) valstīm. Jautātāja velējās zināt, vai šī politika tiks mainīta, Latvijai esot ES. Prezidente atbildēja: “Jūs minējāt labu piemēru, kad augstu standartu noteikšana ir vērtējama neviennozīmīgi. Tomēr, ieejot kopīgā ES valstu apritē, reāli iespējama situācija, ka kādā mūsu valsts aptiekā pēc zālēm var griezties jebkuras Eiropas valsts pilsonis. Cilvēkam ir jābūt drošam, ka saņemtās zāles atbilst kvalitātei.
Jautāta par Latvijas attiecībām ar Krieviju pēc iestāšanās ES, prezidente norādīja, ka Latvijai joprojām būs nozīmīga savstarpējo attiecību attīstība arī ar Krieviju. Būs jārisina abu valstu robežlīguma jautājums, kas patlaban Krievijas pusei nešķiet būtisks. Prezidente izteica cerību, ka ES varētu kļūt par starpnieku un iesaistīties pozitīvā risinājuma rašanā.
Nedaudz, bet emocionāli tika skarta diskusijas otra tēma — ASV iespējamais kara pieteikums Irākai un Latvijas atbalsts ASV. Tika lūgts skaidrot, vai to Eiropas Savienības valstu, kas nav atbalstījušas ASV, piemērs neradīs draudus turpmākai NATO pastāvēšanai un negraus ES vienotību. Valsts prezidente atzina, ka dažu valstu lēmumu šajā jautājumā ir ietekmējušas iekšpolitiskās noskaņas. Piemēram, Vācijas lēmumu noteica vispārējās un vietējo pašvaldību vēlēšanas. Kā paradoksālu situāciju prezidente vērtēja NATO dalībvalsts — Francijas lēmumu nepievienoties NATO kopējai militārajai komandstruktūrai un arī neatbalstīt ASV Irākas konfliktā. Tomēr arī šādi lēmumi kopumā nav kavējuši citu starptautisko saikņu attīstību NATO ietvaros, norādīja prezidente.
Uz emocionālo pārmetumu, ka Latvijas atbalsts ASV Irākas konfliktā nostādīs latviešus ķīlnieku lomā, prezidente atkārtoti skaidroja Latvijas lēmuma pamatotību un noliedza mūsu valsts iespējamo tiešo iesaistīšanos karā.
Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore