Par naturalizāciju un integrāciju

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane:

Daudzi krievi nesaprot, kādēļ viņiem vajag naturalizēties. Un pēc visa tā, kas notiek Latvijā, viņus var saprast.

“Vajag” - tas nav sevišķi pareizs vārds. Civilizētajā pasaulē cilvēki nedomā, kādēļ VAJAG. Vienkārši cilvēkam, kurš valstī dzīvo, ir jānaturalizējas. Tas ir ētikas jautājums. Un vispār, mēs taču nevienu nespiežam. Bet līdz ar vārdu “vajag” bieži vien saka: “Ja es naturalizēšos, kas man par to būs?” Nedaudz atgādina tirgu. Taču pilsonības saņemšana - tas nav tirgus, bet gan personiskā izvēle. Cita lieta, ka pilsonim ir vairāk tiesību nekā nepilsonim.

Tā taču ir taisnība, nepilsoņu tiesības tiek pārkāptas?

Nevajag rakstīt “pārkāptas”, nepārstatīsim akcentus! Nepilsoņiem vienkārši nav dažu tiesību. Vienas no tām - tiesības piedalīties politiskajā dzīvē. Manuprāt, ja cilvēks negrib kļūt par pilsoni, tad diezin vai viņš spēs kritiski vērtēt valsts politiskos procesus, jo viņš taču tajos nepiedalās.

Jūs pati zināt, ka Latvijā nacionālo minoritāšu tiesības netiek ievērotas. No tā vien, ka krievs vai ukrainis, vai vēl kāds cits izies naturalizāciju, vienalga, viņš nekļūs par titulnācijai piederīgu. Krievi ļoti bieži negrib integrēties latviešu vidē tieši tādēļ, ka netiek ievērotas viņu tiesības.

Kā izpaužas šī tiesību neievērošana? Sociālajā sfērā? Nē! Nacionālajām minoritātēm ir tieši tādas pat tiesības un problēmas kā titulnācijai piederīgajiem. Darba tirgū? Atvainojiet, arī nē. Piemēram, mūsu pārvaldē strādā pilnīgi dažādi cilvēki: viens mans vietnieks ir polis, juridiskās nodaļas vadītājs - baltkrievs, vissvarīgākās - pilsonības - nodaļas vadītājs - arī baltkrievs. Pieņemot darbā, mēs nekad nevaicājam par cilvēka tautību.

Nu tie esat jūs, bet kā vērtēt tos darba devējus, kuriem ir nerakstīts likums neņemt krievus?

Bet es zinu, ka dažās firmās, kur vadītāji ir krievi, ir pilnīgi pretēja nostādne neņemt latviešus! Taču tas ir nenormāli! Aplam rīkojas tie, kuri neņem darbā KRIEVUS vai LATVIEŠUS! Tas ir ne vien nekorekti, bet arī netikumiski. Pats galvenais ir profesionālisms. Protams, ja cilvēks slikti prot latviešu valodu, tad viņu nevar ņemt valsts darbā, viņš vienkārši nespēs kvalitatīvi strādāt - kļūdīsies. Tādēļ es nesaprotu, ko nozīmē “pāridarījumi pēc nacionālās pazīmes”?

Ļoti bieži var dzirdēt: “Es negribu integrēties sabiedrībā, kurā ir tādi “varoņi” kā Garda!” Jā, un arī man kā krievam, maigi izsakoties, ir nepatīkami klausīties par dekolonizāciju.

Bet cik ir tādu cilvēku kā Garda? Daži desmiti. Un cik daudz normālu latviešu ir Latvijā? Jebkurā sabiedrībā var sastapt ļoti radikāli noskaņotus cilvēkus. Bet! Cik ļoti bieži masu saziņas līdzekļi dod radikāļiem tribīni! Ja es būtu krievu avīzes redaktore, tad nemūžam nepārdrukātu Gardas izteikumus no latviešu preses.

Bet ienaidnieks taču jāpazīst…

…un ja es būtu latviešu izdevuma vadītāja, tad tajā radikāļu runām neatrastos vietas. Tādiem kā Garda tribīne taču ļoti vajadzīga. Bet masu mediji dod iespēju izteikties tiem, kuri apzināti šķeļ sabiedrību. Es pati pret Gardu izturos izteikti negatīvi! Viņa viedokļus pārāk bieži pasniedz kā visas tautas domas, bet tas taču tā nav. Kādēļ rakstīt par radikāļiem - vai tas viņiem nav pārāk liels gods?

Lai iegūtu pilsonību, jānoliek vēstures eksāmens. Mums taču bija viena vēsture, tagad to pārrakstīja. Paies vēl kāds laiciņš, kaut kas mainīsies, un parādīsies vēl viena Latvijas vēsture. Nāksies pārlikt jūsu eksāmenu…

Lūgšu ievērot, ka vēsture nemainās, mainās tikai faktu interpretācija. Savulaik mēs pārvaldē ar lielām grūtībām radījām grāmatu tiem cilvēkiem, kuri nāk naturalizēties. Šajā izdevumā pilnīgi nav vēstures interpretācijas, ir tikai fakti. Es pat zinu, ka daudzi skolēni un studenti izmanto mūsu grāmatu, jo tā ir objektīva.

Tas ir fakts, ka pēc Latvijas iestāšanās ES pie mums ieradīsies ne tikai “ierastu” tautību pārstāvji. Kādā veidā jūs viņus naturalizēsit?

Tāpat kā visus pārējos. Nesen pie mums naturalizāciju izgāja viens alžīrietis. Viņš ir ārsts un teicami prot latviski. Pie mums ir bijis amerikānis, ēģiptietis. Viņi labi prata valsts valodu un interesējās, kā var iegūt pilsonību.

Cik daudz nodokļu maksātāju naudas ir iztērēts un cik vēl būs jāiztērē Naturalizācijas pārvaldes akcijām?

Visā mūsu darbības laikā mēs neesam iztērējuši ne santīma budžeta līdzekļu, nodokļu maksātāji nav mūsu “sponsori”! Mums naudu dod Skandināvijas valstis, ASV un vēl citas.

“VESTI SEGODNJA”; pēc I. Meidena intervijas “Eiženija Aldermane: “Radikāļu izteikumi nav visas latviešu sabiedrības domas!””

Pēc “LV” informācijas redaktora apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.