Eiropa ir apmierināta ar mūsu sasniegumiem

Par ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdi Briselē

Pirmdien un otrdien, 17. un 18.februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 9.sēde.

Latvijas un Eiropas Savienības apvienotā parlamentārā komiteja izveidota, balstoties uz Eiropas līgumu, un darbojas saskaņā ar Saeimas Prezidija un Eiropas Parlamenta biroja apstiprināto nolikumu. Latvijas parlamentu apvienotajā komitejā pārstāv 12 patstāvīgie delegācijas locekļi un 6 viņu vietnieki. Latvijas delegācijas vadītājs šajā komitejā un arī apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs ir Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, viņa vietnieki – Artūrs Krišjānis Kariņš un Oskars Kastēns. ES delegācijas vadītājs ir Eiropas Parlamenta deputāts Alfreds Gomolka.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 9.sēdē tās dalībnieki sprieda par jautājumiem, kas skar Latvijas politisko un ekonomisko situāciju; mūsu valsts gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā un paveikto ceļā uz to; Latvijas ekonomisko drošību Latvijas un Krievijas politisko un ekonomisko attiecību kontekstā, kā arī Eiropas Savienības Konventa darbību un situāciju NATO. Ar ziņojumiem par šiem jautājumiem uzstājās Saeimas un Eiropas Parlamenta, Latvijas valdības, ES prezidējošās valsts Grieķijas un Eiropas Komisijas pārstāvji.

Atklājot ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas kārtējo sēdi, tās līdzpriekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka atzīmēja kopīgi padarīto un uzsvēra, ka starp diviem Kopenhāgenas sammitiem — viena, kurā tika formulēti iestāšanās kritēriji, un otra, kurā tika nosauktas desmit uzaicinātās kandidātvalstis, — pagājis pavisam neilgs laiks.

“Ir padarīts liels darbs, un es patiesi priecājos, ka Latvija saņēma uzaicinājumu kļūt par ES dalībnieci,” teica A.Gomolka. Viņš arī izteica pārliecību, ka apvienotās komitejas darbs turpināsies.

Eiropas Savienības prezidējošās valsts Grieķijas vārdā referēja Dimitrijs Ralis. Arī viņš uzsvēra, ka Latvija šīs komitejas sēdē piedalās jaunā kapacitātē – kā ES kandidātvalsts, kas saņēmusi uzaicinājumu kļūt par šīs organizācijas dalībnieci. Viņš atgādināja iestāšanās sarunu norisi, norādot, ka Latvijas un ES vienošanās ietver daudzus kompromisus, kurus abām pusēm nāksies ievērot. D.Ralis atzīmēja Latvijas panākto politisko un ekonomisko progresu, vienlaikus minot jomas, kurām pievēršama īpaša uzmanība, – administratīvās kapacitātes palielināšanu, lauksaimniecību un tieslietas.

Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka galvenais, kas veicināja veiksmīgu Latvijas un ES sarunu iestāšanās procesu, neapšaubāmi, bija Latvijas iedzīvotāji. “Bija vajadzīga liela drosme un uzņēmība, lai saņemtos un sāktu tik būtiskas reformas,” sacīja komisārs. G.Ferhoigens atgādināja, ka iestāšanās sarunās akceptēti 35 pārejas periodi, kas nepieciešami, lai Latvija pilnībā ieviestu ES standartus, un tas, pēc komisāra domām, liecina par abu pušu pragmatismu un elastīgu pieeju sarunu procesam. Komisārs arī norādīja, ka līdz ar uzaicinājuma saņemšanu darbs nav beidzies – tas turpināsies, un tā apjoms tikai palielināsies. Runājot par gaidāmo referendumu, G.Ferhoigens uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmīgumu. “Cilvēki baidās no pārmaiņām, tāpēc politiķu uzdevums ir izskaidrot situāciju tā, lai sabiedrība tam noticētu, – tikai tad var cerēt uz veiksmīgiem referenduma rezultātiem,” teica komisārs. Sešus mēnešus pirms uzņemšanas nāks klajā Eiropas Komisijas progresa ziņojums. “Tas būs nopietns dokuments, jo parādīs to, kā jūs pildāt savus solījumus un saistības,” sacīja G.Ferhoigens. Kā svarīgas jomas komisārs minēja tieslietas, administratīvo spēju palielināšanu un cīņu pret korupciju, par kuras veiksmīgu aizsākumu uzskatāma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide. Pagājušajā ziņojumā jau tika norādīts, ka Latvija atbilst starptautiskajiem standartiem integrācijas politikas īstenošanā, tomēr vajadzētu veicināt naturalizācijas procesu, kā arī sekmēt sociālo integrāciju. Uzmanība būtu jāpievērš arī darba tirgus nostiprināšanai, jo Latvijā vērojamas būtiskas atšķirības dažādu iedzīvotāju grupu starpā. Lai gan oficiālais bezdarba līmenis ir pat zemāks nekā vairākās ES valstīs, Latvijā eksistē tā sauktais slēptais bezdarbs.

Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta pārstāvis Joris Deklerks un Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības politikas komitejas ziņotāja par Latviju Elizabete Šrotere norādīja uz Latvijas sasniegumiem, ieviešot ES likumdošanas normas un risinot ekonomiskos jautājumus. Lai arī visas sarunu sadaļas ar Latviju slēgtas, neatrisinātas palikušas vairākas detaļas, piemēram, transporta, telekomunikāciju un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā; līdz galam nav atrisināti arī jautājumi, kas skar administratīvi teritoriālo reformu.

Ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko drošību Latvijas un Krievijas politisko un ekonomisko attiecību kontekstā uzstājās apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs un Latvijas delegācijas vadītājs Guntars Krasts. Viņš uzsvēra, ka pēdējos desmit gados atbilstoši mūsu valsts ģeopolitiskajai orientācijai notikusi būtiska Latvijas ārējo sakaru pārorientācija – samazinās Krievijas un citu NVS valstu, bet palielinās ES valstu īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā. To ietekmējuši trīs faktori – Latvijas integrācija ES; Krievijas tirgū pastāvošā augstā biznesa riska pakāpe, neprognozējamība, kā arī problēmas finanšu jomā un banku sektorā, kā arī Krievijas mēģinājumi izmantot ekonomiskās attiecības ar Latviju un citām Baltijas valstīm kā politiskā spiediena instrumentu. “Pēdējos gados Krievijas uzsāktais dialogs ar rietumvalstīm deva cerību, ka arī Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās beidzies politiskā spiediena laiks. Taču pēdējo mēnešu notikumi – Krievijas ierobežojumi naftas tranzītam caur Ventspils ostām – parāda, ka šī politika joprojām turpinās,” teica G.Krasts. Krievijas īstenotā spiediena mērķis – pazemināt Ventspils naftas pārkraušanas termināļa vērtību, lai varētu to lēti iegūt, atpērkot arī esošo privāto akcionāru daļu. Jāapzinās, ka ar centieniem pārņemt kontroli pār naftas tranzītu Krievija cenšas atgūt to ietekmi Latvijā, ko tā faktiski zaudējusi, mūsu valstij integrējoties ES un NATO.

Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs G.Ferhoigens informēja, ka EK ir zināms par situāciju Ventspils ostā. Viņaprāt, nepieciešama diskusija ar Krieviju par enerģētiku, un to varētu organizēt marta beigās vai aprīļa sākumā. Viņš uzsvēra, ka EK gatava aicināt Krieviju izskaidrot radušos situāciju.

Savukārt Latvijas delegācijas pārstāvis Oskars Kastēns referēja par Latvijas gatavošanos referendumam par Latvijas iestāšanos ES. Ir sagatavoti un iesniegti izskatīšanai parlamenta komisijās attiecīgi grozījumi Satversmē, izveidota konsultatīva padome sabiedrības informēšanas darba nodrošināšanai. Pēdējie socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū palielinājies ES atbalstītāju skaits – šā gada janvārī par Latvijas iestāšanos būtu gatavi balsot vairāk nekā 46% balsstiesīgo pilsoņu, pret – ap 33%, viena piektdaļa vēl nav skaidri formulējusi savu nostāju. O.Kastēns norādīja, ka tieši šai grupai pievēršama vislielākā uzmanība informācijas kampaņas laikā.

Pirmās dienas darbā piedalījās arī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete un Latvijas delegācijas sarunās ar ES vadītājs Andris Ķesteris.

Otrdien apvienotās parlamentārās komitejas dalībnieki sprieda par ES Konventa darbu, Latvijas virzību uz NATO un tās ieguldījumu Eiropas drošībā, kā arī apvienotās komitejas turpmāko darbību. Sēdes noslēgumā tika pieņemtas rekomendācijas.

Eiropas Parlamenta delegāte Helle Torninga-Smita informēja komitejas dalībniekus par Eiropas Savienības Konventa darbu, akcentējot paveikto Konventa darba grupās, kurās tiek spriests par jautājumiem, kas skar konstitucionālos un drošības aspektus, sadarbības iespējas, ekonomiskos projektus un sociālo likumdošanu.

No Latvijas puses par šo jautājumu referēja Krišjānis Kariņš un Līga Liepiņa. Kā svarīgākie principi ES turpmākajā darbībā tika minēti demokrātijas principu ievērošana Eiropas Savienības iekšējās organizācijas darbībā, atklātuma un efektivitātes, kā arī dalībvalstu vienādas pārstāvniecības nodrošināšana. K.Kariņš sacīja, ka Latvija atbalsta viena konstitucionāla līguma akceptēšanu visām dalībvalstīm, fundamentālo cilvēktiesību iekļaušanu ES konstitūcijā un Ministru padomes rotējošās prezidentūras principu. Viņš arī uzsvēra, ka dalībvalstu pārstāvības nodrošināšanai būtisks ir komisāru jautājums – nepieciešams, lai katrai valstij būtu pa vienam komisāram. Latvija atbalsta arī kopēju ārpolitiku, bet stingri definētos kompetences ietvaros, kas nodrošinātu vienota Eiropas viedokļa paušanu.

Runājot par situāciju NATO, tās pārstāvis Džeimijs Šī uzsvēra, ka, palielinoties organizācijas dalībvalstu skaitam, zināmas korekcijas ieviesīsies arī drošības sistēmā un, protams, būs jautājumi, kuros valstīm būs atšķirīgi viedokļi. Viņš atgādināja notikumus Irākas krīzes laikā un 16. februārī NATO panākto vienošanos. “Nav nozīmes uzņemties jaunu lomu, ja nevaram izpildīt savu tradicionālo – to, kas noteikta līguma piektajā paragrāfā”, teica Dž.Šī. Viņš pieskārās arī NATO un ES sadarbības aspektiem, kā arī pozitīvi novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju NATO, sevišķi izceļot atvēlēto finansējumu – 2% no iekšzemes kopprodukta — un mobilo bataljonu atvēlēšanu NATO operācijām.

Arī Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībās ar NATO Parlamentu asambleju vadītājs ģenerālis Filips Moriljons sacīja, ka domstarpības Irākas jautājumā NATO iekšienē nebija tik lielas, kādas tās parādīja mediji, un uzsvēra, ka jau iezīmējušies radušās krīzes risinājumi, par ko liecina 16. februārī panāktā vienošanās NATO un 17. februāra vienošanās ES. Viņš arī norādīja, ka Eiropas aizsardzības sistēmai un NATO jākļūst par patiesiem partneriem, un minēja nepieciešamību, lai ES būtu savs ārlietu ministrs, kurš būtu tiesīgs runāt visu Eiropas Savienības vēlētāju vārdā.

Sēdes noslēgumā komitejas līdzpriekšsēdētājs A.Gomolka ierosināja turpināt apvienotās parlamentārās komitejas kopīgo darbu līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES 2004.gada maijā. “Šīs sēdes ir laba iespēja diskutēt par sabiedrībā jutīgiem un dažādi vērtētiem jautājumiem, un šīs diskusijas mums māca savstarpēji uzticēties,” teica A.Gomolka. Turpmākā sadarbība, pēc līdzpriekšsēdētāja domām, varētu saistīties ar papildu informācijas sniegšanu par ES, ko varētu izmantot pirmsreferenduma informācijas kampaņā Latvijā; kopējām debatēm par ES Konventu un tajā skatītajiem jautājumiem, kā arī palīdzību Latvijas novērotāju darbam Eiropas Parlamentā.

Sēdes dalībnieki pieņēma deklarāciju un rekomendācijas. Tajās atzinīgi novērtēts ievērojamais progress, ko Latvija panākusi, gatavojoties dalībai ES, un konsultatīvās padomes izveidošana Latvijas iedzīvotāju informēšanai par ES, kā arī Saeimas ES informācijas centra izveidoto “Eiroinfo” tālruni. Atzīmēts arī Latvijas paveiktais cīņā pret korupciju, kā arī darbs pie privatizācijas procesa veiksmīgas pabeigšanas. Vienlaikus atzīmēts, ka Latvijai jāturpina nostiprināt savas administratīvās un tiesu struktūras. Komiteja pauž bažas par Krievijas valsts varas iestāžu pieņemtajiem diskriminējošajiem lēmumiem, kas negatīvi ietekmē enerģijas resursu tranzītu caur Ventspils ostu, un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas gatavību sadarboties ar Latvijas valsts varas iestādēm un atklātu dialogu ar Krieviju Ventspils jautājumā. Komiteja pievērsa uzmanību arī jautājumam par kandidātvalstu drošu apgādi ar enerģiju. Uzsvērta nepieciešamība aktivizēt un paātrināt sadarbības programmas, kas vērstas uz kandidātvalstu enerģijas tirgu integrēšanu ES enerģijas tirgū.

Saeimas preses dienests