• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veicinot Latvijas, Eiropas, pasaules drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2003., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71619

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

19.02.2003., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Veicinot Latvijas, Eiropas, pasaules drošību

Par drošības jautājumiem veltīto Latvijas inteliģences konferenci

NATO04.JPG (14333 bytes) NATO01.JPG (15552 bytes)
Konferences tribīnē: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un ārlietu ministre Sandra Kalniete
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pēdējos mēnešos un nedēļās visā pasaulē viens no politiskās diskusijas galvenajiem jautājumiem ir pieaugošais saspīlējums Irākā. Arī Latvijā diskusija par krīzi Irākā, iespējamajiem krīzes risinājumiem un nepieciešamību iesaistīties risinājumu meklēšanā kļūst jo skaļāka un aptver arvien plašākus iedzīvotāju slāņus. Kā apliecinājums jautājuma aktualitātei bija arī Latvijas inteliģences 51. konference, kurā piektdien, 14. februārī, uz kopīgu diskusiju par drošības politikas aktualitātēm bija pulcējušies Latvijas politiķi, ārpolitikas un drošības politikas eksperti, akadēmiķi un liels skaits citu interesentu. Konferences nosaukums – “NATO un 21. gadsimta drošības problēmas. Latvija NATO un Eiropas Savienības drošības sistēma”.

“Ir zināms, ka lielākā daļa Latvijas tautas plašā mērogā ir noskaņota pret vardarbību, bet pasaules politiskajai elitei ir cits viedoklis,” konferenci atklājot, teica tās vadītāja filozofe Maija Kūle. Tādēļ inteliģences konferences mērķis bija uzklausīt dažādus viedokļus, uzdot jautājumus un katram pašam veidot savu pozīciju par šodienas starptautiskajām aktualitātēm.

Konferences diskusijas ar uzrunu ievadīja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (uzrunu skat. — “LV” Nr.26., 18.02.2003.), kura izklāstīja savu redzējumu par mūsu valsts drošības politiku un tās vietu un lomu pašreizējā starptautiskajā situācijā. “Drošības jautājumos Latvija nevar atļauties stāvēt viena, un tamdēļ mums ir nepieciešami sabiedrotie – tādi, kas būtu gatavi un spējīgi vajadzības brīdī ar mums stāvēt plecu pie pleca. Tieši tādā kontekstā ir notikusi Latvijas vairākgadīgā virzība uz dalību NATO aliansē. Tieši tādā nolūkā ir ticis pieņemts saistošais lēmums arī Latvijas valstij pašai sniegt nopietnu ieguldījumu savas drošības vajadzībām kā materiālo, tā cilvēku resursu izpratnē,” teica V. Vīķe–Freiberga.

Prezidente uzvēra, ka Latvija, iesaistoties NATO, ne tikai saņems drošības garantijas, bet dos tādas garantijas arī citiem.

Arī ārlietu ministre Sandra Kalniete uzvēra Latvijas atbildību pret citām sabiedrotajām valstīm. “Mums sev ir jāpaskaidro, ko nozīmē būt sabiedrotajai valstij, ir jāsaprot, ka Latvija kļuvusi tikpat atbildīga par to, kas notiek pasaulē, kā ASV, Lielbritānija, Francija, Dānija vai Norvēģija,” teica ministre.

Valsts prezidente konferences dalībniekus īsumā iepazīstināja ar pašreizējās Irākas krīzes vēsturisko attīstību un norādīja, ka Irāka nav izpildījusi nevienu no 16 ANO rezolūcijām, kas pret to vērstas kopš Persijas līča kara.

Prezidente vilka paralēles starp Sadama Huseina diktatorisko režīmu un Hitlera un Staļina režīmiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē un norādīja, ka starptautiskās sabiedrības pakļaušanās diktatoru spiedienam ne pie kā laba nenoved.

“Spēks neapšaubāmi ir galējs līdzeklis, un tas ir lietojams tikai kā atbilde uz draudiem starptautiskajam mieram. Taču šādos gadījumos spēka lietošanu paredz arī ANO statūti,” atzina V. Vīķe–Freiberga.

Prezidente pauda pārliecību, ka Latvija ir gatava piedalīties starptautiskās akcijās ar savu profesionālo karavīru kontingentu, tajā pašā laikā uzsverot, ka Latvijas karavīri uz ārzemēm dodas tikai kā brīvprātīgie un tikai ar katrreizēju Saeimas lēmumu un akceptu. “Ar šādu savu līdzdalību kopējās akcijās mēs nodrošinām to, ka vajadzības brīdī arī mūs kāds būs gatavs aizstāvēt, nevis pagriezīs mums muguru un klusēs,” teica V. Vīķe–Freiberga.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, uzstājoties konferencē, cieši sasaistīja pašreizējo Latvijas pozīciju Irākas krīzes jautājumā ar mūsu valsts ārpolitikas prioritāti – virzību uz NATO. Mūsu ārpolitiskais mērķis ir dalība NATO, un, neraugoties uz zināmām grūtībām kopēja viedokļa formulēšanā, NATO joprojām ir efektīva, mērķtiecīga un rīcībspējīga organizācija, ar kuru tieši saistīti Latvijas aizsardzības mērķi, teica ministrs.

Pēc Ģ. V. Kristovska vārdiem, šis Latvijai ir pieredzes gūšanas laiks, “laiks, kad mūsu sabiedrībai saprast, ka NATO patiešām ir demokrātiska organizācija un ka tā nav Varšavas pakta sistēma, kas darbojās pēc viena režīma nosacījumiem”.

Raugoties uz nesaskaņām, kuras pēdējā laikā radušās starp dažām NATO dalībvalstīm attiecībā uz Irākas krīzes risinājumu, aizsardzības ministrs pauda pārliecību, ka NATO panāks kopēju viedokli un arī tām valstīm, kurām šodien ir atšķirības taktikā, stratēģiskie mērķi būs kopēji, un NATO turpinās savu darbību.

Ārlietu ministre norādīja uz Latvijas pienākumu iestāties par NATO vienotību: “Vērojot nesaskaņas, kas iezīmējas NATO dalībvalstu vidū, mūsu pienākums ir jo stingrāk iestāties par alianses vienotības saglabāšanu, jo Latvijai un Eiropai ir vajadzīga vienota, lemtspējīga un rīcībspējīga NATO.”

Aizsardzības ministrs norādīja arī uz to, ka ir jāmāk saskatīt atšķirības starp divām starptautiskajām organizācijām – NATO un ANO. Viņš arī norādīja, ka vairākus ANO lēmumus tās pastāvēšanas laikā tomēr ignorējušas atsevišķas valstis un tie palikuši neizpildīti, tādēļ ir vajadzīga tāda organizācija kā NATO, kas ir daudz efektīvāka starptautisko saspīlējumu un konfliktu risināšanā.

Ģ. V. Kristovskis arī sacīja, ka līdz ar vērienīgo paplašināšanos, kuras laikā NATO pievienosies arī Latvija, šī organizācija attīstās, mainās un kļūst vairāk orientēta uz kolektīvu konfliktu risināšanas sistēmu.

Līdz ar pievienošanos NATO Latvijai būs jāmaina sava aizsardzības koncepcija no teritoriālās, tātad vienas valsts, aizsardzības uz kolektīvās aizsardzības sistēmu, kas pastāv starp NATO valstīm, uzskata ministrs.

Savukārt ārlietu ministre Sandra Kalniete kā Latvijas un citu NATO jauno valstu svarīgāko uzdevumu uzsvēra centienus saglabāt alianses vienotību, jo Latvijai ir vēsturiskā pieredze, politiskā griba attīstīt savus militāros spēkus un apvienot tos ar pārējām esošajām un topošajām alianses dalībvalstīm.

S. Kalniete norādīja uz nepieciešamību katrai topošajai NATO dalībvalstij attīstīt savas militārās spējas atbilstoši savas valsts īpašai specializācijai. “Apvienojot NATO jauno valstu vēl pieticīgos spēkus saskaņā ar precīzi izstrādātu plānu, mūsu kopīgās militārās spējas būs krietni lielākas nekā nacionālo spēku vienkārša summa,” teica ministre.

Ārlietu ministre norādīja uz nepieciešamību visām valstīm vienoties cīņai pret starptautisko terorismu, kas mūsdienās kļuvis par lielāko izaicinājumu drošībai, kurš nepazīst robežas. “Latvijai ir svarīgi būt kopā ar saviem sabiedrotajiem, lai novērstu iespējamos terorisma draudus, ir naivi uzskatīt, ka neitralitāte un stāvēšana malā būs garants pret iespējamiem drošības draudiem,” teica S. Kalniete.

Ārlietu ministre klātesošo uzmanību pievērsa arī tam, ka jautājums par Irākas atbruņošanos ir izraisījis neredzēti aktīvu diskusiju sabiedrībā. “Šī ir pirmā reize, kad Irākas krīzes sakarā Latvijā notiek tik aktīva viedokļu apmaiņa par starptautiskiem jautājumiem gan politiķu, gan iedzīvotāju vidū, tātad beidzot Latvijā ir izveidojusies pilsoniska sabiedrība, kas jūtas līdzatbildīga par pasaulē notiekošo un vairs nebaidās paust savus uzskatus,” norādīja S. Kalniete.

 

Par Latvijas inteliģences 51. konferencē dzirdēto — arī nākamajos “Latvijas Vēstneša” laidienos – Red.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!