• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Simt dienas aizvadītas - simt dienas strādāts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2003., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71625

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.11

Daugavpils tramvaju lietošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

19.02.2003., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Simt dienas aizvadītas — simt dienas strādāts

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

SADURSKIS2.JPG (13602 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pirmajās simt valdības darba dienās izglītības nozarē ir sākta visu valdības deklarācijā noteikto un partijas „Jaunais laiks” programmā izvirzīto uzdevumu izpilde, pirmdien, 17.februārī, preses konferencē žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Augstākajā izglītībā ir sākts darbs pie studiju kreditēšanas sistēmas maiņas. Šī jautājama risināšanai tiek veidota darba grupa, kurā būs iekļauti gan banku speciālisti, gan juristi un augstskolu pārstāvji. Galvenā pārmaiņa, kas skars kredītsaņēmējus, būs iespēja kredītus mācībām saņemt bez galvotāja.

Ir sākta arī augstskolu īpašumu sakārtošana. Augstskolu īpašumi, kas bieži vien nav šo izglītības iestāžu īpašums, bet atrodas tikai valdījumā, netiek pienācīgi apsaimniekoti un lēnām sabrūk, situāciju raksturoja ministrs. Valdības mērķis ir šo situāciju novērst, dodot iespējas augstskolām iegūt valdījumā esošās ēkas savā īpašumā un, saprātīgi tās apsaimniekojot, sakārtot savu infrastruktūru. Arī šī jautājuma risināšanai tiek veidota darba grupa.

Lai sakārtotu zinātnisko institūtu tiesisko statusu, kas arī ir viens no valdības izvirzītajiem mērķiem, izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir veikt Komerclikuma un ar zinātnisko darbību un izglītību saistīto likumu saskaņošanu.

Vispārējās izglītības jomā noris intensīvs darbs, izstrādājot izglītības standartus un stundu paraugplānus, arī mazākumtautību izglītības programmas. Kā skaidroja K.Šadurskis, tiek turpināti arī izglītības reformai nepieciešamie priekšdarbi, lai 2004.gadā varētu sekmīgi sākt reformas nākamo posmu, tostarp arī pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vidusskolu klasēs.

Runājot par iesāktajiem darbiem, izglītības un zinātnes ministrs atzina, ka valdības darbs izglītības nozarē nav bijis arī bez kļūdām. Viena no tām – valdības apstiprinātās sanitārās un higiēnas prasības izglītības iestādēm. “Normas pašas par sevi nav sliktas, bet, ņemot vērā pašreizējās budžeta iespējas, tās nav iespējams realizēt. Līdz ar to normas ir jākoriģē un jāpiemēro tikai jaunceļamām un renovējamām izglītības iestādēm,” žurnālistiem skaidroja K.Šadurskis.

Valdības darba pirmajās simt dienās nopietni strādāts, arī veidojot komandu Izglītības un zinātnes ministrijā. “Bija jāpieliek zināmi pūliņi, lai revidētu iepriekš iestrādāto uzdevumu izpildes stilu. Taču šobrīd domāju, ka ministrijas departamenti jau ir pietiekami saskaņota komanda, kas kopīgi apspriež problēmas un meklē to risinājumus vadības apspriedēs, nevis gaida ministrijas vadības viedo viedokli. Protams, ir zināma iekšējā pretestība, jo tas prasa lielāku atbildību, tomēr uzskatu, ka šādā veidā ministrijā esošais intelektuālais potenciāls tiek daudz labāk atraisīts,” atskatoties uz komandas pilnveidošanas laiku, skaidroja ministrs.

Pēc līdzīgiem principiem stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, lai novērstu situāciju, ka izglītības iestādēs tiesību akti un ministrijas lēmumi nonāk tikai kā vienpusēja plūsma. Par rezultātiem šajā jomā liecinot jau šobrīd jūtamā atgriezeniskā saite, kas signalizējot, ka ceļš iesākts pareizi.

Kā sasniegumu A.Šadurskis minēja arī to, ka sākusies jauna, atklāta diskusija par Saulesdārza izmantošanas noteikumiem un zemes nomas līguma nosacījumiem. Ministrija kopīgi ar ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām pašlaik precizē līguma normas, kas pavisam drīz tiks nodotas sabiedriskajai apspriešanai.

Izglītības un zinātnes ministrs minēja vēl vairākus smagus problēmjautājumus, kas saistīti ar valsts īpašuma nelietderīgu izmantošanu un kas vēl risināmi – piemēram, īpašums Brīvības ielā 68, no kura pēc pašreizējā līguma ienākumi ir aptuveni 7000 latu gadā, kaut varētu būt vismaz 100 000 latu.

Tiesiskā ziņā smagi risināma būs arī situācija ar Merķeļa ielas 11. namu, kas, izglītības un zinātnes ministra vārdiem runājot, ir atdots bezmaksas nomā, kaut ministrija pati pēc tam ir spiesta nomāt sev nepieciešamās telpas par naudu. „Ir jāšaubās par to personu saprātu vai godaprātu, kas Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā šos līgumus ir slēgušas, bet diemžēl visu šo lietu izmeklēšana un sakārtošana prasa ļoti daudz laika un pūļu.”

Izglītības un zinātnes ministrijas darbu budžeta veidošanā ministrs atzina par veiksmīgu – ir apmierinātas divas, ministrijasprāt, svarīgākās prioritātes. Pirmā – ministrijas budžeta mērķa griestu ietvaros atrasti līdzekļi studiju programmu salīdzinošo izmaksu koeficientu optimizēšanas sākšanai. Otra prioritāte, kurai rasta nauda, – doktorantu kredītam pielīdzināto stipendiju sistēmas realizācija.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis apstiprināja arī to, ka tiks turpināta aizsāktā pedagogu darba samaksas reforma un domāts par augstskolu akadēmiskā personāla algu palielināšanu, kas būšot nākamā gada valsts budžeta prioritāte.

Jau tiek veidota arī darba grupa, kas risinās internātskolu finansēšanas jautājumus. Kā zināms, pašlaik spēkā esošā likumdošana paredz, ka no 2004.gada 1.septembra par internātskolās esošo bērnu uzturēšanu finansiāli atbildīgas būs pašvaldības. Izglītības un zinātnes ministrs uzskata, ka tas nozīmē internātskolu slēgšanu, jo pašvaldībām šādas naudas nav. K.Šadurskis uzskata, ka likums ir jāmaina un jāmeklē citi finanšu avoti.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters

Pirmdien, 17.februārī, notika reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera preses konference, kurā ministrs un ministrijas valsts sekretāra vietnieki Ieva Vērzemniece un Jānis Ruško pastāstīja par paveikto šīs valdības pirmajās simt darba dienās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), izpildot valdības deklarācijas 23.1. punktu (“Atbildību par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jautājumiem koncentrēsim vienā valsts pārvaldes institūcijā”) un apstiprinot jaunās ministrijas nolikumu, ir izveidota 2003.gada 8. februārī. Šī ir viena no piecām jaunās valdības izveidotajām ministrijām. To, ka izveidota atsevišķa ministrija, kas būs atbildīga par pašvaldību un reģionālās attīstības lietām, Ivars Gaters nosauca par ievērojamu ieguvumu.

GATERS3.JPG (17514 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Šajā ministrijā ir apvienotas divu īpašu uzdevumu ministru – īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un reformu lietās un īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām – kompetences, tādēļ teikt, ka ministrija ir veidota pilnīgi no jauna, būtu nekorekti. Šie apstākļi noteica mūsu pirmajās simt darba dienās veiktos uzdevumus. Ministrijas izveide ir ļoti sarežģīts process. Turklāt līdzās visiem šiem darbiem bija jānodrošina visu ministrijas struktūrā iekļauto institūciju darbības nepārtrauktība. Esmu gandarīts, ka tas izdevies,” teica I.Gaters.

Kā “LV” rakstīts jau iepriekš, RAPLM struktūrā ir apstiprināti astoņi departamenti. Ministrija tika veidota, apvienojot jau esošās valsts budžeta iestādes – Pašvaldību lietu pārvaldi un Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi – un struktūrvienības no Vides ministrijas – Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļu un Mājokļu nodaļu. Ministrijā ir Administratīvais, Finanšu, Reģionālās politikas, Pašvaldību attīstības, Pašvaldību pārraudzības, Pašvaldību informatizācijas, Telpiskās plānošanas un Programmu departamenti. Turklāt ministrijas struktūrā ir arī ministra birojs, Juridiskā, Komunikācijas, Audita un Mājokļu attīstības nodaļa. Ministra pakļautībā ir četras iestādes – bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (BO VSIA) “Reģionu attīstība” un BO VSIA “Teritorijas attīstības plānošanas centrs”, valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”, kā arī Tehniskā vienība.

Par otru būtiskāko pirmajās simt dienās paveikto darbu I.Gaters uzskata līdzvērtīga un uz sapratni vērsta dialoga izveidošanu starp ministriju un pašvaldībām. Preses konferencei sagatavotā Latvijas karte vēstīja, ka ministrs šajā laikā 32 reizes ticies ar kopumā gandrīz 300 pašvaldību vadītājiem reģionos, bet Rīgā uz atsevišķu sarunu ieradušies 14 pašvaldību vadītāji. “Tiekoties apliecināju, ka valdība, izveidojot šo ministriju, ir pagriezusies ar seju pret pašvaldībām. Mūsu kopējais mērķis – kā valsts pamatu veidot stipras un pārtikušas pašvaldības. Ja katras mūsu sarunas sākums bija jautājumu uzdošana ministram, tad jau pēc pusstundas mēs nonācām līdz dialogam,” stāstīja I.Gaters.

Viens no neskaidrākajiem pašvaldību nākotnes jautājumiem joprojām ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Ministrs ir rosinājis atteikties no ierastā ATR projekta apzīmējuma “102 pašvaldību modelis”, tā vietā lietojot terminu “novadu veidošana”. Pēc ministra domām, nav jādomā par kādu noteiktu skaitli, cik novadi Latvijā veidojami. Par to vienosies pašvaldības dialogā ar valdību. Apzinot pašreizējo situāciju un pašvaldību viedokli, ir secināts, ka novadu veidošana ir priekšnoteikums spēcīgu pašvaldību izveidošanai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Atzīstams, ka novadu tapšanas procesā būtiski ir skaidrot paredzamos ieguvumus un iespējamos zaudējumus gan pašvaldību deputātiem, gan, vēl vairāk, iedzīvotājiem. Tieši šajā jomā līdz šim darīts par maz. I.Gaters arī atzina, ka novadu veidošanu veicinās konkrētas valdības atbalsta programmas, kādu līdz šim nav bijis. Tā sauktais 102 pašvaldību vai novadu veidošanas projekts ir apspriests ar Saeimas valdošās koalīcijas partijām un sagatavots izskatīšanai Ministru kabinetā. Drīzumā projekts tiks izsūtīts visām pašvaldībām viedokļu un komentāru sniegšanai, kā arī visām ministrijām valdības atbalsta programmu precizēšanai. Ar viedokļiem un komentāriem, kas gaidāmi no pašvaldībām, tiek saprasts pašvaldības atzinums – vai tā piekrīt projektā piedāvātajam novada veidošanas modelim vai piedāvā kādu citu risinājumu. Šis darbs būs jāveic trīs mēnešos. Savukārt par priekšlikumiem, kas gaidāmi no ministrijām attiecībā uz novadu veidošanas atbalsta programmām, I.Gaters teica: “Ir skaidrs, ka novadu veidošana var notikt vienīgi tad, ja valdība reāli ar konkrētām programmām atbalstīs šo procesu. Kā svarīgākos uzdevumus var minēt pašvaldību ceļu infrastruktūras un komunikāciju sakārtošanu, kā arī investīciju programmas. Vienlaikus aplūkojot gan pašvaldību atzinumus, gan ministriju priekšlikumus, varēsim domāt par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Mani nebaida reformas īstenošanas laiks, kas varētu ieilgt. Svarīgi ir, lai pašvaldības apzinātos, kādēļ tām vajadzīga novadu veidošana.” Būtiski ir arī tas, ka RAPLM pilnībā noliedz pašvaldību piespiedu apvienošanas iespēju, kā to paredzēja Administratīvi teritoriālās reformas likums. Tādējādi novadu veidošanās netiks iekļauta kādā noteiktā laika limitā un būs nepieciešami iepriekšminētā likuma grozījumi.

Pie paveiktā ar nozari saistītajā likumdošanas un normatīvo aktu sakārtošanas jomā Ivars Gaters nosauca četru Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, grozījumu likumā “Par pašvaldībām”, ar ko noteikta pašvaldību komiteju sēžu atklātība, kā arī divus sagatavotos MK noteikumu projektus.

Kā būtisku ministrs minēja arī vairāku ar ES saistītu jautājumu nodošanu RAPLM kompetencē. Ministrija ir partnerinstitūcija darbam ar Eiropas reģionālās attīstības fondu. Turpinās darbs pie Attīstības plāna prioritāšu „Reģionālās attīstības veicināšana” un “Ekonomiskās attīstības veicināšana” sadaļu sagatavošanas. Ministrijai noteikta atbildība par ES PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas ieviešanu, par ES PHARE Pārrobežu sadarbības programmu, bet ES uzdevusi Eiropas reģionālās attīstības fonda pārraudzību Latvijā.

Valsts sekretāra vietniece Ieva Vērzemniece preses konferencē runāja par ministrijas noteiktajiem uzdevumiem šogad reģionālās attīstības un plānošanas jomā: “Turpināsim gatavoties, lai nākamgad spētu saņemt līdzekļus no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Šis ir viens no apjomīgākajiem ES strukturālajiem fondiem, kas Latvijai nākotnē būs pieejams. Gandrīz 60% šī fonda līdzekļu tiks novirzīti reģionālajai attīstībai. Tāpat strādāsim, lai ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļi mums būtu reāli pieejami. Tā būs Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmu ieviešana un uzraudzība, pārrobežu sadarbības programmu uzraudzība.” I.Vērzemnieces pārraudzībā ir RAPLM Reģionālās politikas, Programmu, kā arī Telpiskās plānošanas departamenta darbs.

Otrs valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško RAPLM ir atbildīgs par Pašvaldību attīstības, Pašvaldību pārraudzības un Pašvaldību informatizācijas departamenta darbu. Arī J.Ruško kā būtisku uzsvēra darbu likumdošanas sagatavošanā, tostarp paveikto novadu veidošanas projekta virzībai. “Pēc akcepta valdībā nekavējoties izsūtīsim novadu veidošanas projektu un anketas pašvaldību deputātiem, lai par to runātu un lemtu domes vai padomes sēdē. Apkopojot saņemtos priekšlikumus, precizēsim reformas gaitu. Otrs nozīmīgākais darbs būs likuma “Par pašvaldībām” jaunas redakcijas sagatavošana. Likums Latvijā darbojas no 1994.gada, un tajā izvirzītās prasības neatbilst ne ar šo gadu spēkā esošajam Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ne arī labākajai pašvaldību darba praksei Eiropas attīstītajās valstīs. Mēs ceram uz auglīgu sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Pilsētu savienību un citām pašvaldību organizācijām sakarā ar izmaiņām pašvaldību likumā, lai skaidri un precīzi formulētu pašvaldību tiesības un darbības,” skaidroja J.Ruško. Tomēr pašvaldību likumdošanas iniciatīvas noteikšanas iespējas tika noraidītas, atspēkojot to ar ministra gatavību uzklausīt un kā ministrijas priekšlikumus tālāk virzīt vērtīgus un vērā ņemamus ierosinājumus.

Ar izmaiņām likumā “Par pašvaldībām” ir iecerēta pašvaldību pārraudzības principu, pašvaldību un to vēlēto amatpersonu funkciju, tiesību un pienākumu, pašvaldību darba organizācijas un citu jautājumu pārskatīšana un precizēšana. Ministrs norādīja, ka pašvaldību funkcijas pašlaik ir noteiktas pārāk vispārīgi, tās jānosaka skaidri un saprotami. Piemēram, ministraprāt, likumā nedrīkstētu palikt jēdziens “veicināt”, jo to nav iespējams precīzi novērtēt, tam nevar arī precīzi aprēķināt finansējumu.

RAPLM ir iecerējusi šā gada laikā nodrošināt visu pašvaldību pieslēgumu internetam Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekta ietvaros, tādējādi tuvinot pašvaldības e–pārvaldes ieviešanai.

RAPLM vēl nav apstiprināts valsts sekretārs. Tā pienākumus pilda pats reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, bet uz valsts sekretāra amatu drīzumā tiks izsludināts konkurss. Pēc ministrijas nolikuma valsts sekretāra tiešā pakļautībā strādā Finanšu departaments, Administratīvais departaments, Juridiskā, Audita, Komunikācijas nodaļa, kā arī Mājokļu attīstības nodaļa. Savukārt parlamentārā sekretāra pienākumus jau šobrīd pilda Inese Krastiņa.

Preses konferencē RAPLM uzskaitīja arī šogad iecerētos uzdevumus. Skaitliski to ir pietiekami daudz, lai varētu prognozēt, ka ne visas ieceres būs vienlīdz viegli īstenojamas. Tomēr I. Gaters izvairījās minēt kādu no paredzamajām grūtībām, norādot, ka būs prasīgs pret ministrijas darbiniekiem, lai iecerētais tiktu paveikts. “Ja nespēsim rast valdības piekrišanu atbalsta programmu nodrošinājumam novadu veidošanā, mūsu ministrijas darbam nebūs cerētā rezultāta. Bet mums jāspēj darīt tā, lai rezultāti būtu,” atzina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!